Atšķirības starp "346162" versijām

No Barikadopēdija
(Jauna lapa: {{Newspaper Article |Article in=Padomju Jaunatne |Published on=1987/05/22 |Issue number=100 |Page number=2 |Original title=Maza atkāpe internacionālajā audzināšanā |In section=3. s...)
 
(Set original images)
 
(Viena starpversija, ko saglabājis viens cits lietotājs, nav parādītas)
1. rindiņa: 1. rindiņa:
{{Newspaper Article
+
{{Newspaper Article |Article in=Padomju Jaunatne |Published on=1987/05/22 |Issue number=100 |Page number=2 |Original title=Maza atkāpe internacionālajā audzināšanā |In section=3. semestri gaidot |Source file=paja1987n100_002_02 |Abstract=3. semestri gaidot }}
|Article in=Padomju Jaunatne
+
{{Source image|articles/346/162/346162.jpg}} {{Written by|P. Aivars}} {{Written by|Aivars Pastalnieks}} {{About topic|Studentu aktivitātes}} {{About topic|Cīņa par Daugavu}} {{About topic|Daugavpils HES}} {{About person|Māris Sants}} {{About person|Jānis Rainis}} {{About person|Ojārs Vācietis}} {{About person|Imants Ziedonis}} {{About person|Vizma Belševica}} {{About organization|Latvijas ĻKJS Centrālā Komiteja, LĻKJS CK}} {{About place|Latvija}} {{About place|Baltkrievija}} {{About event|E1986101700}} {{About year|1987}}Piecu dienu rallijs pa lielāko mūsu upi lielā mērā attiecas arī uz Latvijas studentu vienību kustību. Ap 70 dažādu mūsu republikas augstskolu studentu, starp kuriem pārsvarā bija dabas un pieminekļu aizsardzības vienību dalībnieki, kā arī dabai citādi tuvu stāvoši cilvēki kopā ar tikpat daudziem baltkrievu jaunās radošās inteliģences pārstāvjiem no Piedrujas devās braucienā pa Daugavu. Piecu dienu laikā entuziasti veica 85 kilometrus, apmeklēja dažus ievērojamus šim upes posmam tuvumā esošus vēstures objektus, kā arī pēc spējām un vēlēšanās iemācījās vairākus vārdus pretējās puses valodā.
|Published on=1987/05/22
 
|Issue number=100
 
|Page number=2
 
|Original title=Maza atkāpe internacionālajā audzināšanā
 
|In section=3. semestri gaidot
 
|Source file=paja1987n100_002_02
 
|Abstract=3. semestri gaidot
 
  
}}
+
Māris Sants, vienības «Teika» komandieris:
{{Written by|P. Aivars}}
+
 
{{Written by|Aivars Pastalnieks}}
+
– Jāatzīmē, ka baltkrievi par mums ir labāk informēti nekā mēs par viņiem. Viesu vidū maz bija tādu, kas nebūtu lasījuši Raini, neko nezinātu par Vācieti, Ziedoni, Belševicu. Reizē ar cieņas izrādīšanu mūsu tautai nevarēja nejust, ka arī viņu pašapziņa nebūt nav maza. Jūtams pacēlums un interese vērst ko par labu savas tautas un apkārtējās vides labā.
{{About topic|Studentu aktivitātes}}
+
 
{{About topic|Cīņa par Daugavu}}
+
Baltkrievijā stāvoklis dabas un pieminekļu aizsardzībā ir sarežģītāks. Tāpēc jādomā, ka viņiem bija interesanti dzirdēt arī par mūsu pieredzi šajā jomā. Jāatzīmē, ka pasākumu pozitīvi novērtēja baltkrievu prese, kā arī kaimiņrepublikas ĻKJS CK pārstāvji. Baltkrievi turpmāk ir iecerējuši izveidot arī savu vienību, kas strādātu dabas un pieminekļu aizsardzībā.
{{About topic|Daugavpils HES}}
+
 
{{About person|Māris Sants}}
+
Nevar neminēt faktu, ka tieši no kaimiņiem nāca ierosme rallija laikā sarīkot talku — tā tika sarīkota padomju saimniecībā «Naujene», kā arī vietējā bērnu namā. Prātojot, kā lietderīgi izmantot nopelnītos līdzekļus, radās ideja par starpnacionālā Jaunatnes centra radīšanu Drujā.
{{About person|Jānis Rainis}}
+
 
{{About person|Ojārs Vācietis}}
+
Kā stāsta aculiecinieki, vakaros pie ugunskura, kā arī šķiršanās reizē vislabāk skanēja trīs dziesmas: «Pūt, vējiņi!», ko dziedāja baltkrievi, «Rečeņka», ko dziedāja latvieši, un kopīgi dziedamā dziesma par Daugavu, kuras melodiju un vārdus rallija laikā radījis kāds baltkrievu jauneklis.
{{About person|Imants Ziedonis}}
+
 
{{About person|Vizma Belševica}}
+
Viens pants brīvā tulkojumā:
{{About organization|Latvijas ĻKJS Centrālā Komiteja, LĻKJS CK}}
+
 
{{About place|Latvija}}
+
''Caur tāliem gadu simteņiem''
{{About place|Baltkrievija}}
+
 
{{About event|E1986101700}}
+
''Iet vētrām cauri dzīvības ceļš.''
{{About year|1987}}
+
 
 +
''Tas laužas augstām krastmalām,''
 +
 
 +
''Tas tumsai cauri mirdzošs iet.''
 +
 
 +
Attiecībā uz dabu un savas tautas kultūras apzināšanu baltkrievu radošā jaunatne un tās centieni atstājuši perspektīvu iespaidu. Jādomā — mūsējie tāpat.
 +
 
 +
 
 +
<p style="text-align: right;">'''P. AIVARS'''</p>

Pašreizējā versija, 2013. gada 3. jūlijs, plkst. 06.19

3. semestri gaidot

Piecu dienu rallijs pa lielāko mūsu upi lielā mērā attiecas arī uz Latvijas studentu vienību kustību. Ap 70 dažādu mūsu republikas augstskolu studentu, starp kuriem pārsvarā bija dabas un pieminekļu aizsardzības vienību dalībnieki, kā arī dabai citādi tuvu stāvoši cilvēki kopā ar tikpat daudziem baltkrievu jaunās radošās inteliģences pārstāvjiem no Piedrujas devās braucienā pa Daugavu. Piecu dienu laikā entuziasti veica 85 kilometrus, apmeklēja dažus ievērojamus šim upes posmam tuvumā esošus vēstures objektus, kā arī pēc spējām un vēlēšanās iemācījās vairākus vārdus pretējās puses valodā.

Māris Sants, vienības «Teika» komandieris:

– Jāatzīmē, ka baltkrievi par mums ir labāk informēti nekā mēs par viņiem. Viesu vidū maz bija tādu, kas nebūtu lasījuši Raini, neko nezinātu par Vācieti, Ziedoni, Belševicu. Reizē ar cieņas izrādīšanu mūsu tautai nevarēja nejust, ka arī viņu pašapziņa nebūt nav maza. Jūtams pacēlums un interese vērst ko par labu savas tautas un apkārtējās vides labā.

Baltkrievijā stāvoklis dabas un pieminekļu aizsardzībā ir sarežģītāks. Tāpēc jādomā, ka viņiem bija interesanti dzirdēt arī par mūsu pieredzi šajā jomā. Jāatzīmē, ka pasākumu pozitīvi novērtēja baltkrievu prese, kā arī kaimiņrepublikas ĻKJS CK pārstāvji. Baltkrievi turpmāk ir iecerējuši izveidot arī savu vienību, kas strādātu dabas un pieminekļu aizsardzībā.

Nevar neminēt faktu, ka tieši no kaimiņiem nāca ierosme rallija laikā sarīkot talku — tā tika sarīkota padomju saimniecībā «Naujene», kā arī vietējā bērnu namā. Prātojot, kā lietderīgi izmantot nopelnītos līdzekļus, radās ideja par starpnacionālā Jaunatnes centra radīšanu Drujā.

Kā stāsta aculiecinieki, vakaros pie ugunskura, kā arī šķiršanās reizē vislabāk skanēja trīs dziesmas: «Pūt, vējiņi!», ko dziedāja baltkrievi, «Rečeņka», ko dziedāja latvieši, un kopīgi dziedamā dziesma par Daugavu, kuras melodiju un vārdus rallija laikā radījis kāds baltkrievu jauneklis.

Viens pants brīvā tulkojumā:

Caur tāliem gadu simteņiem

Iet vētrām cauri dzīvības ceļš.

Tas laužas augstām krastmalām,

Tas tumsai cauri mirdzošs iet.

Attiecībā uz dabu un savas tautas kultūras apzināšanu baltkrievu radošā jaunatne un tās centieni atstājuši perspektīvu iespaidu. Jādomā — mūsējie tāpat.

 

P. AIVARS