Maskas ir norautas

No Barikadopēdija
Versija 2014. gada 18. marts, plkst. 22.25, kādu to atstāja Andrejs (Diskusija | devums)


Kongresa darba pirmās dienas vairākumam tā dalībnieku bija radījušas iespaidu, ka Padomju Baltijas republiku delegācijas ir pats demokrātijas iemiesojums. Vesela pakete ideju, korektas runas, vairāki priekšlikumi attiecībā uz reglamentu, piezīmes darba gaitā, vienprātība kandidatūru izvirzīšanā augstākajiem orgāniem utt. Tas viss tika novērtēts atzinīgi.

Taču kongresa devītā diena deputātus – Tautas frontu pārstāvjus – apbēdināja. No rīta līdz ar vairākiem Tautas frontu dokumentiem delegātu vidū tika izplatīta arī Igaunijas Internacionālās kustības brošūra «Republikas saimnieciskā aprēķina koncepcija un krievu valodā runājošo iedzīvotāju liktenis». Iespiesta uz lieliska papīra, skaistā tipogrāfiskajā izpildījumā.

Kad kongresa dalībnieki bija ar to iepazinušies, viņiem kļuva saprotami un ieguva konkrētu adresi negatīvie momenti, kas izklāstīti daudzās runās. Pirmām kārtām to var teikt par armijas ģenerāli A. Ļizičevu, kurš uzsvēra, cik grūti dienēt tajos reģionos, kur atrodas aģitatori, kas karavīrus dēvē par okupantiem un pieprasa atgriezties mājās. Noskaidrojās arī rakstnieka V. Rasputina teiktie vārdi par rusofobiju.

Punktu šai diskusijai pielika deputāts V. Jarovojs, pastāstīdams par procesiem Igaunijā, par to, kā šai republikā klājas krievu valodā runājošai iedzīvotāju daļai.

To visu varētu nosaukt par darba momentiem. Par tiem nebūtu vērts runāt, ja vien...

Ieraudzījuši minēto brošūru no rīta delegātu rokās, daži Baltijas deputāti nonāca šoka stāvoklī. Atguvušies Igaunijas pārstāvji izteica pretenzijas Igaunijas KP CK pirmajam sekretāram V. Veljasam. Un tikai tāpēc vien, ka viņš pieļāvis šā dokumenta nākšanu klajā un izplatīšanu kongresā. Daļa Latvijas PSR deputātu V. Jarovoja runas laikā protestējot demonstratīvi piecēlās un atstāja zāli. Citi pārtraukumā devās pie delegācijām, ar kurām bija paguvuši nodibināt kontaktus, un sāka apvainot V. Jarovoju patiesā stāvokļa izkropļošanā.

Noskaidrojās arī tas, ka kongresa sekretariātā ir ne tikai Tautas frontu piekritēji, bet arī modri TF interešu aizstāvji. Vairākkārt solīja Jarovojam dot vārdu, bet arvien atlika. Viņa vietā uzstājās TF pārstāvji. Sapratis, kāpēc tā notiek, V. Jarovojs griezās pie M. Gorbačova bez sekretariāta starpniecības un tādējādi saņēma atļauju kāpt tribīnē.

Visi šie šķietami parastie kongresa darba momenti norāva Tautas frontu pārstāvjiem demokrātu maskas. Cietis neveiksmi viņu mēģinājums uzdot savu viedokli par vienīgo pareizo viedokli, kuru atbalsta visi republiku deputāti, bet sevi pašus – par vienīgajiem visu Baltijas reģiona tautu interešu un cerību paudējiem.

Pakavēšos vēl pie kāda momenta – pie diskusijas starp Baltijas Tautas frontēm un Internacionālajām kustībām. Runājot sporta valodā, var teikt, ka šī tikšanās beidzās neizšķirti. Tas nozīmē, ka Tautas frontu idejas neguva vispārēju atbalstu.

Kongress turpina darbu. Kamēr deputāti nav izteikušies par M. Gorbačova referāta apspriešanas izbeigšanu, arī es ceru, ka tikšu pie vārda. Cerību nezaudē arī citi deputāti karavīri. Ja tagad neizdosies pastāstīt par virsnieku, praporščiku, kareivju sociālo neaizsargātību, par viņu pašu un ģimenes locekļu stāvokli sabiedrībā, tad mēs to izdarīsim citā laikā. Varbūt pat tad, kad notiks darba kārtības punkta «dažādi jautājumi» apspriešana.

 («Za Rodinu», 8. jūnijā, saīsināti)

 

REDAKCIJAS PIEBILDE. Protams, vārdu salikums «Viktors Alksnis» jau labu laiku Latvijas iedzīvotājiem, vismaz lielākajai to daļai, ir ieguvis simbolisku jēgu. Mēs gandrīz vienmēr zinām, kāds varētu būt teksts, aiz kura seko šie divi vārdi. Un tomēr 8. jūnijā no PSRS Tautas deputātu kongresa tribīnes dzirdētais patīkami pārsteidza. Lai arī pats to droši vien nevēlēdamies, cienījamais deputāts veica ļoti veiksmīgu reklāmas darbu Latvijas Tautas frontes labā, citēdams pašas būtiskākās, pašas svarīgākās vietas no pēdējiem LTF dokumentiem, kas izvirzīti tautas apspriešanai. To gan diemžēl nevar teikt par iepriekšējām V. Alkšņa uzstāšanās reizēm kongresā, kurās tika izvirzīti lēti, klaji apmelojumi. Daži domā, ka šī patiesi ir tā reize, kad par tīšu faktu sagrozīšanu būtu jāizvirza prasība tiesā...