Apskatīt 299297 izejas kodu

{{Speech
|Article in=Latvijas Tautas fronte. Gads pirmais
|Published on=1988/10/08
|Original title=Vilnis Zariņš. Runa LTF 1. kongresā
}}
{{Written by|Vilnis Zariņš}}
{{About topic|LATVIJAS TAUTAS FRONTE, LTF}}
{{About topic|Latvijas Tautas frontes, LTF, I kongress}}
{{About topic|Baznīca, reliģija}}
{{About topic|Reliģija}}
{{About domain|Politika}}
{{About domain|Reliģija, baznīca}}
{{About person|Šarls Furjē}}
{{About organization|Latvijas Tautas fronte (LTF)}}
{{About event|E1988100800}}
{{About year|1988}}
Mēs stāvam laikmetu griežos.

Kā zināms, franču domātājs Šarls Furjē ir teicis, ka laikmeti visvairāk atšķiras ar to, ka ikvienā no tiem ir citādas ilūzijas. Mēs esam liecinieki, ka ilūzijas, kuras daudziem mūsu sabiedrībā bija pirms dažiem gadiem un it Īpaši pirms gadu desmitiem, gaist kā dūmi. Un mēs ieraugām šo to tādu, ko agrāk nebijām pamanījuši, bet tajā pašā laikā man šķiet, ka reizē ar jauno realitāti, ko tagad saskatām, mēs iemantojām ar daudz jaunu, skaistu ilūziju. 

Pirms dažiem gadiem daudzi teica&nbsp;— lūk, ar latviešiem var nemaz nerēķināties, viņi drīz pavisam atmirs kā tauta. Tagad mēs redzam, ka tā nepavisam nav. Bet dažam tagad savukārt liekas, ka, lūk, ja latvieši kaut ko grib, viņi var nerēķināties ne ar ko citu kā ar šo savu vēlēšanos un, ko tikai mēs gribam, to arī darīsim.

Varbūt tas būtu ļoti skaisti, tomēr drusciņ jāskatās arī, kāda ir reālā pasaule un vai mums pietiks gudrības un prāta visu reāli esošo ņemt vērā un izlemt, ko mēs spēsim realizēt. Ne tikai plānos. Klausoties cienījamo iepriekšējo runātāju un varbūt arī dažus citus, es ar lielu prieku konstatēju, ka ideoloģijā administratīvā vara ir beigusies un ka tagad mums ir iespējams konstruktīvs dialogs.

Bet, ja pirms dažiem gadiem teica&nbsp;— lūk, reliģiozitāte tautā ir pilnīgi beigusies un nu jau visiem ir zinātnisks pasaules uzskats, tagad man savukārt liekas, ka dažiem radusies tāda ilūzija, ka, lūk, tā saucamais zinātniskais pasaules uzskats, tā laikam, vakar tika teikts&nbsp;— ka tas nu ir galīgi izbeidzies un vienīgā iespēja, kas ļaus regulēt visu pasauli, atkal būs kristietība.

Tā ka te ir sarežģīta problēma. Manuprāt, šāds viedoklis arī ir ilūzija. Es, protams, esmu noteikti par to, lai būtu iespēja izdot un brīvi lasīt gan Bībeli un Evaņģēliju, gan Talmudu, gan budistu svētos rakstus, gan arī Korānu, lai tie būtu pieejami latviešu un citās valodās, jo tie visi ir lielas kultūras vērtības.

Bet arī tā saucamais zinātniskais pasaules uzskats, es domāju, paliks. Jo tā saucamā zinātne arī attīstās, un bez tās mēs nekādu labu nākotni neizveidosim. Neuzspiedīsim vienas vai otras domas monopolu, cīnīsimies par tautas prātiem ar garīgiem ieročiem! Un es domāju, ka mūsu tautai pietiks prāta, lai atšķirtu skaistas ilūzijas no realitātes.

Domāju, ka, ja dažādu uzskatu paudēji sacentīsies nevis par to, kurš citādi domājošiem pasacīs vairāk nepatīkamu patiesību, bet gan par to, kurš labāk spēs kalpot tautas reālajām vajadzībām, tad mūsu tautu gaida gaiša nākotne. ''(Aplausi.)''