Apskatīt 243767 izejas kodu

{{Newspaper Article
|Article in=Latvijas Jaunatne
|Published on=1990/03/21
|Issue number=53
|Page number=3
|Original title=Ko tie mūsu kaimiņ' dar'? (Lietuva, 1990)
|Source file=lajn1990n053_003_01
}}
{{Source image|articles/243/767/243767.jpg}}
{{Written by|Kristina Sprindžunaite}}
{{About topic|Lietuva - Ko tie mūsu kaimiņ' dar',1989, 1990}}
{{About topic|Lietuvas neatkarības cīņas}}
{{About topic|Baltijas republiku sadarbība}}
{{About domain|Politika}}
{{About person|Kazimiera Prunskiene}}
{{About person|Aļģirds Brazausks}}
{{About person|Romualds Ozols}}
{{About person|Zigms Vaišvila}}
{{About person|Aļģirds Kaušpeds}}
{{About person|Vītauts Landsberģis}}
{{About person|A. Jozaitis}}
{{About organization|«Sajūdis»}}
{{About organization|«Jedinstvo», Lietuvas internacionālā organizācija}}
{{About media|«Lietuvos Rytas», laikraksts (Lietuva)}}
{{About place|Lietuva}}
{{About place|Viļņa}}
{{About place|VFR}}
{{About year|1990}}
Lietuvas Republikas iedzīvotāji aizvadītajā nedēļā sekoja līdzi valdības kabineta izveidei. Kā jau kļuvis zināms, par premjerministri kļuvusi Kazimiera Prunskiene, par viņas vietniekiem Aļģirts Brazausks un Romualds Ozols. «Augšgals» valdībai it kā būtu, taču ministru «portfeļi» vēl tiek dalīti. Iekšlietu ministrijas un Valsts drošības komitejas vietā tagad izveidota Lietuvas krasta apsardzības komiteja ar Zigmu Vaišvilu priekšgalā. Taču neparedzētas kaislības izraisījusi Valsts televīzijas un radioraidījumu komitejas vadītāja kandidatūra. Jaunā valdība, kur pārstāvēts «Sajūdis», ir izteikusi neapmierinātību ar masu informācijas līdzekļu līdzšinējo darbību. Tāpēc par kandidātu šim amatam izvirzīts arhitekts un savulaik populārās rokgrupas «Antis» vadītājs Aļģirds Kaušpeds. Ir saprotams, ka «Sajūdis» līderi kritizē iepriekšējā TV un radioraidījumu komitejas priekšsēdētāja darbu, bet kāpēc viņa vietā ir jānāk nespeciālistam, cilvēkam, kas vāji orientējas žurnālistikā? Vienu diktatūru nedrīkst aizstāt ar otru. Arī republikas Žurnālistu savienība ir ierosinājusi atlikt šīs kandidatūras apspriešanu, jo šis jautājums jārisina demokrātiski, ievērojot Likumu par presi un masu informācijas līdzekļiem.

Visu aizvadīto nedēļu Lietuvas sabiedrība apsprieda V. Landsberģa ievēlēšanu LR AP priekšsēdētāja amatā. Daudzu iedzīvotāju simpātijas tomēr ir A. Brazauska pusē. Kopš mūsu laikrakstā publicēts filozofa A. Jozaiša raksts «Vēsturiska kļūda», kur viņš nepārprotami paziņojis, ka Landsberģa ievēlēšana bijusi kļūda, mūsu redakcijas tālruņi ir pārkarsuši. Cilvēki zvana, lai protestētu un arī lai atbalstītu raksta autora uzskatus. Taču šķiet, ka parlaments ir uzsācis savu darba ritmu, atguvis mieru — it īpaši kopš A. Brazausks ir kļuvis par premjerministres vietnieku.

Pēc vēsturiskās Lietuvas AP jaunā sasaukuma sesijas tika pieņemts ne mazums aicinājumu, deklarāciju, kam lielākoties bija tikai paziņojumu un uzsaukumu raksturs. Beidzot jaunais parlaments sāk domāt par reāliem lēmumiem. Pašlaik parlaments aicina tos Lietuvas puišus, kuri dien PSRS Bruņotajos Spēkos, būt savaldīgiem, nedot iemeslu konfliktiem un gaidīt, līdz tiks pieņemti kardināli lēmumi. A. Landsberģis par šo jautājumu ir runājis ar Baltijas kara apgabala virspavēlniecību, un «domu apmaiņa ir notikusi labvēlīgā gaisotnē. Ir apsolīts, ka drīzumā tiks rasts risinājums PSRS Aizsardzības ministrijas līmenī. Šopiektdien Lietuvas parlaments izskatīs jautājumu par brīvprātīgu robežapsardzības vienību veidošanu.

Divas dienas virs Viļņas riņķoja lidmašīnas un helikopteri, no gaisa bira skrejlapas, kurās aicināts piedalīties «Jedinstvo» rīkotajā mītiņā. Tie esot bijuši karaspēka manevri. Taču mūsu cilvēkus tik vienkārši nevar iebiedēt. Bija arī kāds starpgadījums ar armijas formā tērptu cilvēku, viņš šāvis uz milicijas darbinieku, taču nav trāpījis, savukārt milicis izšāvis uz viņu un to ievainojis. Nelabvēļiem nu ir pamats sarunām par Lietuvas milicijas attieksmi pret armiju, baumo, ka armijas vīri pat tiekot vajāti. Jā, provokācijas vēl ir sagaidāmas.

Tomēr visvairāk mūs satrauc iekšējā konfrontācija starp Lietuvas iedzīvotājiem. Šajā situācijā tā ir nepieļaujama, par to liecina kaut vai «Jedinstvo» sarīkotais mītiņš svētdien pie Sporta pils. Uz to ieradās neparedzēti daudz cilvēku. Sestdien pie Lietuvas AP bija mītiņš, kur izteica atbalstu Landsberģim, un daudzi bija sapratuši, ka svētdien var demonstrēt atbalstu Brazauskam. Diemžēl tas bija pārpratums, jo «Jedinstvo» līderu rīkoto pasākumu rotāja lozungi ar tik banāliem tekstiem kā «Tikai kopā ar PSRS!», «Nepieļausim kapitālisma atgriešanos!» u. tml.

Par spīti saspīlētajai politiskajai situācijai un PSRS valdības attieksmei pret Lietuvu, pie mums tomēr ir atnācis pavasaris. Viļņā skan mūzika, jo sākušās VFR sadraudzības pilsētas dienas. Interesanta ir arī VFR mūsdienu skulptūru izstāde. Pie mums viesojas arī koris «Latvija». Dzīve rit tālāk, cilvēki ir ne tikai mierīgi, bet pat mundri un jauneklīgi. Svētdien notika arī pirmais atlases konkurss meitenēm, kas pretendē uz «Mis Lietuvas» kroni.

&nbsp;

&nbsp;
<p style="text-align: right; ">'''KRISTĪNA SPRINDŽŪNAITE,'''</p><p style="text-align: right; ">politikas nodaļas korespondente</p>