Atšķirības starp "223702" versijām

No Barikadopēdija
(Set original images)
 
1. rindiņa: 1. rindiņa:
{{Newspaper Article |Article in=Padomju Jaunatne |Published on=1989/02/17 |Issue number=34 |Page number=2 |Original title=Laikrakstā |Alternate title=Kāds būs Valodu likums? |Source file=paja1989n034_002_03 }} {{Written by|Kolektīvā vēstule}} {{About topic|Latviešu valoda, Likums par valsts valodu}} {{About topic|Starpnacionālās attiecības}} {{About domain|Politika}} {{About domain|Valodniecība}} {{About person|Gunārs Klindžāns}} {{About media|«Знамя труда» («Znamja truda») (Rēzekne), laikraksts}} {{About place|Rēzekne}} {{About event|E1989020201}} {{About year|1989}}<br/>«Darba Karogs» 1989. gada 16. janvāra Rēzeknes rajona izpildkomitejas G. Klindžāna rakstā «Padomāsim kopā» izteikts priekšlikums pagarināt Rēzeknes rajonā latviešu valodas ieviešanas termiņu no četriem līdz pieciem gadiem un noteikt to ar 1995. gadu, pārējā republikas teritorijā — ar 1992. gadu.
+
{{Newspaper Article |Article in=Padomju Jaunatne |Published on=1989/02/17 |Issue number=34 |Page number=2 |Original title=Laikrakstā |Alternate title=Kāds būs Valodu likums? |Source file=paja1989n034_002_03 }}
 +
{{Source image|articles/223/702/223702.jpg}} {{Written by|Kolektīvā vēstule}} {{About topic|Latviešu valoda, Likums par valsts valodu}} {{About topic|Starpnacionālās attiecības}} {{About domain|Politika}} {{About domain|Valodniecība}} {{About person|Gunārs Klindžāns}} {{About media|«Знамя труда» («Znamja truda») (Rēzekne), laikraksts}} {{About place|Rēzekne}} {{About event|E1989020201}} {{About year|1989}}<br />«Darba Karogs» 1989. gada 16. janvāra Rēzeknes rajona izpildkomitejas G. Klindžāna rakstā «Padomāsim kopā» izteikts priekšlikums pagarināt Rēzeknes rajonā latviešu valodas ieviešanas termiņu no četriem līdz pieciem gadiem un noteikt to ar 1995. gadu, pārējā republikas teritorijā — ar 1992. gadu.
  
 
'''Mēs kategoriski iebilstam pret šādu latviešu valodas ieviešanas termiņa pagarinājumu!''' Jā, krievu tautības iedzīvotāji dzīvo Latgalē gan kopš XVII gadsimta otrās puses, gan kopš 1940. gada, un ir nomainījušās jau vairākas paaudzes, bet liela daļa no viņiem nav uzskatījuši par nepieciešamību apgūt tās tautas valodu, kuras zemi viņi dēvē par savu un savu bērnu dzimteni. Cēloņi, protams, tam ir bijuši dažādi, bet galvenais cēlonis — Latgales latviešu piekāpšanās šo cilvēku priekšā, jo latvieši visi ir iemācījušies krievu valodu un visur to lietojuši. Tagad ir sākusies visu latviešu, arī latgaliešu, atmoda, un mēs gribam dzīvot pēc devīzes: «Vienoti Latvijai». Pietiekoši ilgi Latgale ir uzskatīta par tumšāko nostūri Latvijā.
 
'''Mēs kategoriski iebilstam pret šādu latviešu valodas ieviešanas termiņa pagarinājumu!''' Jā, krievu tautības iedzīvotāji dzīvo Latgalē gan kopš XVII gadsimta otrās puses, gan kopš 1940. gada, un ir nomainījušās jau vairākas paaudzes, bet liela daļa no viņiem nav uzskatījuši par nepieciešamību apgūt tās tautas valodu, kuras zemi viņi dēvē par savu un savu bērnu dzimteni. Cēloņi, protams, tam ir bijuši dažādi, bet galvenais cēlonis — Latgales latviešu piekāpšanās šo cilvēku priekšā, jo latvieši visi ir iemācījušies krievu valodu un visur to lietojuši. Tagad ir sākusies visu latviešu, arī latgaliešu, atmoda, un mēs gribam dzīvot pēc devīzes: «Vienoti Latvijai». Pietiekoši ilgi Latgale ir uzskatīta par tumšāko nostūri Latvijā.
  
 
'''Mēs pieprasām arī Rēzeknes rajonam noteikt tos pašus termiņus latviešu valodas ieviešanā kā visā republikā — 1992. gadu.'''
 
'''Mēs pieprasām arī Rēzeknes rajonam noteikt tos pašus termiņus latviešu valodas ieviešanā kā visā republikā — 1992. gadu.'''
 
 
 
<p style="text-align: right;">'''Rēzeknes rajona'''</p><p style="text-align: right;">'''Gaigalavas ciema iedzīvotāji'''</p><p style="text-align: right;">'''(141 paraksts)'''</p>
 
<p style="text-align: right;">'''Rēzeknes rajona'''</p><p style="text-align: right;">'''Gaigalavas ciema iedzīvotāji'''</p><p style="text-align: right;">'''(141 paraksts)'''</p>

Pašreizējā versija, 2012. gada 15. maijs, plkst. 10.46


«Darba Karogs» 1989. gada 16. janvāra Rēzeknes rajona izpildkomitejas G. Klindžāna rakstā «Padomāsim kopā» izteikts priekšlikums pagarināt Rēzeknes rajonā latviešu valodas ieviešanas termiņu no četriem līdz pieciem gadiem un noteikt to ar 1995. gadu, pārējā republikas teritorijā — ar 1992. gadu.

Mēs kategoriski iebilstam pret šādu latviešu valodas ieviešanas termiņa pagarinājumu! Jā, krievu tautības iedzīvotāji dzīvo Latgalē gan kopš XVII gadsimta otrās puses, gan kopš 1940. gada, un ir nomainījušās jau vairākas paaudzes, bet liela daļa no viņiem nav uzskatījuši par nepieciešamību apgūt tās tautas valodu, kuras zemi viņi dēvē par savu un savu bērnu dzimteni. Cēloņi, protams, tam ir bijuši dažādi, bet galvenais cēlonis — Latgales latviešu piekāpšanās šo cilvēku priekšā, jo latvieši visi ir iemācījušies krievu valodu un visur to lietojuši. Tagad ir sākusies visu latviešu, arī latgaliešu, atmoda, un mēs gribam dzīvot pēc devīzes: «Vienoti Latvijai». Pietiekoši ilgi Latgale ir uzskatīta par tumšāko nostūri Latvijā.

Mēs pieprasām arī Rēzeknes rajonam noteikt tos pašus termiņus latviešu valodas ieviešanā kā visā republikā — 1992. gadu.

Rēzeknes rajona

Gaigalavas ciema iedzīvotāji

(141 paraksts)