Ko tie mūsu kaimiņ' dar'? (Igaunija, 1990)
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||
|
Pagājušās nedējas galvenais notikums — Igaunijas KP pirmā sekretāra Vaino Veljasa viesošanās Somijā. Pirmajā vizītes dienā viņš tikās ar Somijas prezidentu Mauno Koivisto un 55 minūšu ilgajā sarunā pavēstīja par pārbūves gaitu Igaunijā, kā arī padomju un somu attiecību jaunajām kvalitātēm. Tika pārrunāti ekonomisko attiecību jautājumi un kopuzņēmumu izveides iespējas. V. Veljass apspriedās ar Somijas partiju pārstāvjiem, apceļoja vairākas pilsētas un tikās ar to iedzīvotājiem. Vizītes laikā Igaunijas Kompartijas vadītājs paziņoja, ka IKP līdz nākamajam PSKP kongresam neizvirzīs jautājumu par partijas pilnīgu patstāvību. Tas igauņos izraisīja neizpratni. Lai ieviestu skaidrību, «Noorte Hääl» pārpublicēja somu avīzē ievietoto V. Veljasa runu. Somijā viņš atteicās komentēt Lietuvas notikumus, uzsvērdams, ka Igaunijai jāiet cits ceļš.
Viesodamies Lietuvā, Mihails Gorbačovs cita starpā paziņoja, ka Igaunijā jau izsenis dzīvojis ap 40 procentiem slāvu. Sakarā ar šo dezinformāciju ģenerālsekretāram tika nosūtīta 33 republikā ievēlēto PSRS tautas deputātu atklātā vēstule, kurā norādīts, ka pašlaik Igaunijā dzīvo 35 procenti slāvu, bet 1952. gadā to bija vēl tikai 22 procenti.
Pieci PSRS tautas deputāti, kas pauž neigauņu intereses (tostarp — labi pazīstamais biedrs Kogans), apceļoja republikas ziemeļu un ziemeļaustrumu rajonus un uzstājās ar ierosinājumu izveidot Igaunijā «diskriminētajiem» cittautiešiem paredzētu autonomo novadu vai pat republiku.
Igaunijas žurnālistu savienības informācijas centrs socioloģiskajā aptaujā izzināja gada populārākos cilvēkus. Pēc aptaujas dalībnieku vairākuma domām, vīrietis numur viens pasaulē pērn bija Igaunijas premjerministrs Indreks Tome. Viņam seko Mihails Gorbačovs. Sieviešu «konkurencē» vispopulārākā izrādījusies Marju Lauristina, otrajā vietā — «dzelzs lēdija» Margarita Tečere. Populārais žurnāls «News week» uzskata, ka gada populārākais cilvēks Padomju Savienībā ir Marju Lauristina. Par gada žurnālistu Igaunijā atzīts Tīts Made, kas pērnvasar iemantoja visai skandalozu slavu ar savu publikāciju zviedru avīzē «Svenska Dagbladet», kurā tika kritiski vērtētas dažas krievu tautas nacionālās iezīmes.
Uz jautājumu, ko viņi darītu, ja kļūtu par valsts vadītājiem, aptaujātie visbiežāk atbildēja, ka pārtrauktu migrāciju un tikai pēc tam sekmētu Igaunijas valstiskās neatkarības atgūšanu.
Igaunijas studentiem paaugstinātas stipendijas. Augstskolu audzēkņu minimālā stipendija tagad būs 70 rubļi, arodskolu un tehnikumu audzēkņi saņems ne mazāk par 50 rubļiem, bet aspiranti — 180—200 rubļiem.
19. janvārī Igaunijas KP CK izdevniecības direktors parakstīja pavēli par darbalgu, honorāru un redakciju fondu palielināšanu par 50 procentiem. Turklāt šī pavēle stājas spēkā ar 1. janvārī.
TENU VARE,
redaktora vietnieks
