Audzināt pārliecinātus cīnītājus par pārkārtošanos

No Barikadopēdija
Versija 2015. gada 28. novembris, plkst. 09.53, kādu to atstāja Andrejs (Diskusija | devums)
(izmaiņas) ← Senāka versija | skatīt pašreizējo versiju (izmaiņas) | Jaunāka versija → (izmaiņas)

Padomju Latvijas darbaļaudis lepojas ar savu Tēvzemi, kurā notiek iespaidīgi pārveidojumi. Šīs pārvērtības — lai arī tām savā ceļā jāpārvar daudzi šķēršļi — viņus iedvesmo jauniem sasniegumiem. Pilnīgi pretēja attieksme pret padomju sabiedrības pārkārtošanos, kas dienu no dienas pieņemas spēkā, ir sociālisma ienaidniekiem viņpus okeāna. Izmantojot visādus trumpjus, arī «vēstures baltos plankumus» — vienu no pagātnes stagnācijas parādībām, tie organizē ideoloģiskas diversijas, lai atrautu mazāk apzinīgos iedzīvotāju slāņus no mūsu valsts dzīves svarīgāko uzdevumu risināšanas. Par to bija runa 8. septembrī mūsu republikā sarīkotajā vienotajā politdienā. Tajā tika aplūkoti jautājumi, kas saistīti ar saimnieka apziņas ieaudzināšanu Padomju Latvijas darbaļaudīs, saimnieciskā aprēķina, pašfinansēšanas un pašpārvaldes ieviešanas problēmas, kā arī daži politiski secinājumi, kas izriet no 23. augusta notikumiem, patriotiskās un internacionālās audzināšanas uzlabošanas uzdevumi.

…Ražošanas apvienības «Radiotehnika» Rīgas elektromehāniskā rūpnīca. Šķiet, ka šīs apvienības ļaudis asāk par daudziem citiem republikas kolektīviem izjūt pārkārtošanās grūtības. Viņi vēl nesen savu uzņēmumu dēvēja par Latvijas industrijas flagmani, turpretim tagad «Radiotehnikai» kopā ar apvienību VEF kopš gada sākuma sakrājies lielāks parāds nekā pārējiem republikas uzņēmumiem. Tādas ir iepriekšējo saimniekošanas metožu sekas. Kā izkļūt no šī stāvokļa? — Šādu jautājumu viņi uzdeva vienotajā politdienā savā kolektīvā. Tika atzīmēts, ka atbilde jāmeklē Likumā par sociālistisko uzņēmumu — jāizmanto progresīvās ekonomiskās metodes un jāpadziļina demokrātiskie principi sava kolektīva dzīvē.

— Jūsu panākumi daudzējādā ziņā būs atkarīgi no tā, cik pamatīgi jau pašlaik jūs esat sagatavojušies darbam atbilstoši jaunā likuma normām, — vienotajā politdienā sacīja referents — Latvijas Komunistiskās partijas CK pirmais sekretārs B. Pugo. — Pēc vairāku cehu apmeklējuma un pārrunām ar cilvēkiem radās iespaids, ka jūs bikli risināt šo jautājumu. Piemēram, tas pats visu posmu vadītāju ievēlēšanas princips. Pašlaik, kad republikā šo demokrātisma elementu plaši liek lietā, jūs esat ievēlējuši tikai dažus brigadierus. Līdz šim šī prasība nav attiecināta uz meistariem un cehu priekšniekiem, nemaz nerunājot par augstākā posma vadītājiem. Arī risinot citus jautājumus nedrīkst turēt rokas klēpī un gaidīt, kamēr likums stāsies spēkā. Jau tagad jāizmēģina situācijas, kas paredzētas jaunajā likumā, it kā tas būtu spēkā. Citādi, kad sāksies 1988. gads, jūsu uzņēmumā atkal radīsies sajukums, kas būs līdzīgs tam, kāds izveidojās sakarā ar nepietiekamo sagatavošanos darbam valsts pieņemšanas apstākļos.

Politdienas dalībnieki, aplūkodami akūtos jautājumus, kas saistīti ar ražošanas modernizāciju un produkcijas kvalitātes krasu paaugstināšanu, kā arī strādājošo darba un sadzīves apstākļu uzlabošanu, veltīja uzmanību arī kļūdām audzināšanas darbā. Tika uzsvērts, ka pie Brīvības pieminekļa starp tiem nedaudzajiem cilvēkiem, uz kuriem tagad atsaucas ārzemju balsis, bija arī kāds rūpnīcas darbinieks. Jāuzskata, ka šādu rezultātu devusi reizēm vienaldzīgā attieksme pret to, ka blakus esošais kolēģis sludina mūsu partijas politikai svešas idejas. Ja viņa viedoklis būtu salīdzināts ar jūsu pārliecību. Ja būtu padiskutēts — bet to mēs pēdējā laikā vispār vairs nemākam darīt — svešais scenārijs viņam droši vien nebūtu iepaticies.

Tika atzīmēts, ka 23. augusta notikumi ir sekas, kuras izriet no tā, ka savā ideoloģiskajā darbā mēs neesam pratuši ievērot jauno momentu, ko radījusi pārkārtošanās, demokratizācija un atklātums. Paškritiski izdarot secinājumus no tā, jāpanāk, lai visi iedzīvotāju slāņi un pirmām kārtām jaunatne labi zinātu latviešu tautas vēsturi. Darba kārtībā izvirzīts uzdevums pilnveidot krievu valodas mācīšanu skolās ar latviešu mācībvalodu un radikāli uzlabot latviešu valodas mācīšanu krievu plūsmas skolās.

Vienotās politdienas ietvaros darba kolektīvos un mācību iestādēs runāja biedri A. Briļs, A. Klaucēns, V. Soboļevs, A. Zitmanis un I. Priedītis, ministriju un resoru vadītāji, kā arī atbildīgi republikas rajonu un pilsētu partijas un padomju darbinieki.

 

LATINFORM