Apskatīt 126377 izejas kodu

{{Newspaper Article |Article in=Cīņa |Published on=1988/04/26 |Issue number=96 |Page number=4 |Original title=Par prieku sev un citiem |Alternate title=88. gada Rīgas skaistuma konkursā |Source file=cina1988n096_004_02 |Abstract=88. gada Rīgas skaistuma konkursā }}
{{Source image|articles/126/377/126377.jpg}} {{Written by|Mariss Andersons}} {{Written by|Ojārs Lūsis}} {{About topic|Skaistuma konkursi}} {{About domain|Jaunatnes politika}} {{About person|Ziedonis Čevers}} {{About person|B. Jevdokimova}} {{About person|I. Kundziņa}} {{About person|Gunārs Cilinskis}} {{About person|Erna Emse-Kanska}} {{About person|Inta Vītoliņa}} {{About person|Aelita Putniņa}} {{About person|Anda Vīksniņa}} {{About person|Beatrise Gore}} {{About person|Sintija Jenerte}} {{About organization|LĻKJS Rīgas pilsētas komiteja}} {{About event|E1988042400}} {{About year|1988}}

Pirms rīdziniekiem un pēc viļņiešiem nupat skaistuma konkursu pirmo reizi rīkoja arī odesieši. Un tur notika tā, ka priekšsacīkstes viendien žūrijas priekšā nostājās 48 gadus veca kroņa kandidāte. Te nu gan: visas konkursa desmit finālistes — Anda, Inta, Tatjana, Daiga, Beatrise, Liga, Aelita, Svetlana, Ingmāra un Sintija — ir jaunas. Jaunākajai — Līgai 17 gadi, Svetlanai — 23. Ar zilām, zilpelēkam, zaļām un zaļpelēkām acīm un blondiem, tumši blondiem, brūniem un šateniem matiem. Studentes, skolnieces, māksliniece, mašīnrakstītāja, manekene un gide.

Tātad meitenes — dabiskas, gaišas un jaunas, žūrijā — vīri ar tituliem un gadiem. Vienīgi pilsētas komjauniešu līderis Z. Čevers vēl jauno kārtā skaitāms un dekoratīvās kosmētikas meistare B. Jevdokimova ar kostīmu mākslinieci I. Kundziņu ir ārpus šī vecmeistaru loka. Tie jaunie jau to īsto smukumu neredz. Laikam tāpēc arī izvērtēs komisijas priekšsēdētājs, «visas Anglijas skaistākais vīrietis», PSRS Tautas skatuves mākslinieks G. Cilinskis, konkursa sākumā prātīgi teica:

«Redzot šo sabiedrības nenoliedzami lielo interesi, gribu vēlēt ikkatram tik vienu — lai līdzi nāk jūsu labvēlība! Jo viss konkurss balstās tikai uz organizatoru labu gribu un karstām sirdīm. Pagaidām vēl šajā joma esam bez pieredzes, bez tradīcijām. Šodienas pasākumu uztversim kā jaunu, interesantu spēli, kurā vērtēsim ja ne pašas skaistākās, tad noteikti drosmīgākās Rīgas meitenes, no kurām izvēlēsimies visjaukāko.»

Jā, pareizi, organizatoriem — Rīgas eksperimentālajam jaunatnes centram kopā ar kooperatīvu «Tonis» un sadarbībā ar komjaunatnes Rīgas pilsētas komiteju — pieredzes nebija, un, šķiet, tieši tāpēc sešās priekšsacīkšu kārtās tika izšauts vairāk pulvera, nekā tā bija atlicis finālam, kaut visu izdarību, tērpu un noformējuma krāšņums tika taupīts tieši tam. Taču nekurnēsim: ja nebūtu viņu, tad vispār nebūtu nekā.

Lai gan — pirmais skaistumkonkurss Latvijā tas arī nebija. Sporta nama zālē goda vietā sēdēja «Mis Latvija — 1930» — Erna Emse-Kanska. Un viņa atcerējās:

'''Toreiz konkursu organizēja vakara avīze. Pretendentam vispirms vajadzēja uz redakciju atsūtīt savu fotokartīti. Tā laikraksts saņēma ap 600 foto. Un tad pa sešām ik numurā tās publicēja. Lasītājam savukārt vajadzēja izvēlēties viņuprāt visskaistāko, savas favorītes bildi izgriezt un atsūtīt atpakaļ uz redakciju. Citi pat šmaucās, jo pirka uzreiz pa 10—15 eksemplāriem, lai tikai viņu mīlule uzvarētu. Pēc tam palikām desmit pretendentes. Un tad atkal, toreiz jau pa divām, tikām «liktas» avīzē. Nu par katru bija arī neliels apraksts — ar ko nodarbojas, vai sporto, kādi kinoaktieri patīk un tamlīdzīgi.'''

'''Bet fināla dienā mūs pie redakcijas gaidīja desmit vieglie auto — rolroisi, buiki un fiati. Tad vaļējās mašīnās sekoja brauciens pa Rīgas galvenajām ielām. Žūrijā bija gan pazīstami mākslinieki, rakstnieki un žurnālisti, gan «Mis Igaunija», kura tolaik bija pasaulē otrā. Konkursā mums vajadzēja daudz dejot — gan valsi, gan tango, gan čarlstonu. Tērpus meklējām un šuvām pašas. Un tieši tāpēc daudzām patiesi skaistām Rīgas meitenēm tas konkurss diemžēl nebija pa kabatai.'''

Arī šoreiz meitenes dejoja — kopā ar «Ačkupa» puišiem gan valsi, gan polku, gan vienas pašas ritmā un dejā brīvi improvizēja. Un sevi pieteica gan speciāli šūtos tērpos, gan peldkostīmos. Protams, neiztiekot arī bez dziļiem pārdzīvojumiem, asarām, it īpaši pēc žūrijas verdikta.

Taču vērtētāju lēmums ir negrozāms. Un tā «Mis foto» — Inta Vītoliņa (21 gads, strādā Rīgas Modeļu namā par manekeni), «Mis grācija» — Aelita Putniņa (17 gadi, LVU studente), «Vice Mis» — uzreiz divas — Anda Vīksniņa (19 gadi, RPI darbiniece) un Beatrise Gore (19 gadi, māksliniece).

Un visbeidzot''': «Mis Rīga-88» — Sintija Jenerte''' (18 gadi, Rīgas 82. vidusskolas skolniece) kura parasti 8. martā saņem divas dāvanas, jo tad arī dzimusi, kurai brīvajā laikā visvairāk patīk kopā ar draugu staigāt pa Vecrīgu un kura pēc uzvaras vispirms ar asarām acīs mīļi par visu pateicās saviem vecākiem.

Tāpat kā žūrija, par viņu balsoja skatītāji un «Mis Viļņa-88» — 17 gadus vecā Lietuvas galvaspilsētas 6. vakarskolas 12. klases audzēkne Ingrida. Un, kā tas visos šādos pasākumos pieņemts, tiek darīti zināmi arī uzvarētājas pievilcības parametri: acis — zilas, mati — brūni, augums — 170, krūšu apkārtmērs — 90 cm, jostas vieta — 62 cm, gurnu apkārtmērs 90 cm, apavu izmērs — 37.

Dabas skaistums, stiprināts ar iznesību, korektumu un garīgumu, neatstāji cilvēkus vienaldzīgus.&nbsp;

&nbsp;
<p style="text-align: right;">'''&nbsp;M. Andersons'''</p>

* «Karaliene» ceļā uz troni.

* Mis Viļņa-88.

* Kustību etīdes.

* Vice-mis Rīga-88 — Beatrise Gore.

* Mis Rīga-88 – Sintija Jenerte.

* Žūrijas komisijas priekšsēdētājs — PSRS Tautas skatuves mākslinieks Gunārs Cilinskis.
<p style="text-align: right;">'''O. Lūša foto'''</p>