Atšķirības starp "098285" versijām

No Barikadopēdija
 
(2 starpversijas, ko saglabājuši 2 lietotāji, nav parādītas)
7. rindiņa: 7. rindiņa:
 
|Source file=lajn1990n044_001_01
 
|Source file=lajn1990n044_001_01
 
}}
 
}}
 +
{{Source image|articles/098/285/098285.jpg}}
 
{{Written by|Ainārs Dimants}}
 
{{Written by|Ainārs Dimants}}
 
{{About topic|Nevardarbīgās pretošanās ideja}}
 
{{About topic|Nevardarbīgās pretošanās ideja}}
12. rindiņa: 13. rindiņa:
 
{{About topic|Latvijas Tautas frontes, LTF, sadarbība ar PSRS tautas deputātiem}}
 
{{About topic|Latvijas Tautas frontes, LTF, sadarbība ar PSRS tautas deputātiem}}
 
{{About topic|Starpnacionālās attiecības}}
 
{{About topic|Starpnacionālās attiecības}}
 +
{{About topic|PSRS tautas deputāts}}
 
{{About domain|Politika}}
 
{{About domain|Politika}}
 
{{About person|Dainis Īvāns}}
 
{{About person|Dainis Īvāns}}
21. rindiņa: 23. rindiņa:
 
{{About media|«Atmoda», laikraksts}}
 
{{About media|«Atmoda», laikraksts}}
 
{{About place|Maskava}}
 
{{About place|Maskava}}
 +
{{About event|E1990030201}}
 
{{About year|1905}}
 
{{About year|1905}}
 
{{About year|1990}}
 
{{About year|1990}}

Pašreizējā versija, 2014. gada 20. marts, plkst. 16.18

"Tikšanās ar Latvijas Tautas fronti" — tā sauca sarīkojumu, kas pagājušās piektdienas vakarā notika Maskavas Centrālajā kinematogrāfistu namā. Lielajā zālē sēdēja plašs interesentu pulks — radošo savienību biedri, ārvalstu korespondenti, tātad auditorija, kas pati ir saikne ar vēl plašāku auditoriju. Šā pasākuma iniciatore bija Maskavas Latviešu kultūras biedrības valdes priekšsēdētāja multiplikācijas filmu režisore Rasa Strautmanes kundze, un iecere — ar biedrības atbalstu arī tika lieliski īstenota.

LTF priekšsēdētājs D. Īvāns raksturoja LTF ietekmi Latvijā kā ļoti nozīmīgu, pieminēdams arī, ka LTF atbalstītie deputāti PSRS Tautas deputātu kongresā darbojas kā vienots Latvijas spēks. Politiskā centra spēkiem, galvenokārt TF vadībai, tagad, pirms jaunajām vēlēšanām, izdevies apvienot demokrātiskās organizācijas Latvijā.

— «Atmodas» ideoloģiskais kredo ir atbrīvoties no kalpības vārdam, pietuvoties vismaz attiecīgā brīža realitātei, — teica šā laikraksta krievu izdevuma redaktors Aleksejs Grigorjevs. Veikdama demokrātiska krievu laikraksta izveides uzdevumu, A. Grigorjeva vadītā redakcija veic arī tādas kā krievu lietu komitejas funkcijas. Krievu lasītāju viedokļi tiek akumulēti, taču galvenā problēma — Latvijā ir daudz krievu, bet nav krievu kopienas ar savu inteliģenci, struktūrsaitēm.

Šo domu attīstīja arī kinorežisors Sergejs Nikolajevs, kura stāstījumu papildināja paša veidotās dokumentālās filmas par mazākumtautību dzīvi Latvijā. Daudzie laimes meklētāji, kas ierodas Latvijā, klātesošajiem atklājās kā «putni bez spārniem». Pozitīvas programmas trūkumu interfrontes darbībā, paredzēdams tās aicinājumu izgāšanos Latgalē, iezīmēja Jānis Streičs.

…Nav nemaz tik sens tas laiks, kad Maskavas tā sauktā «glasnostj» prese spēja vairāk, raka dziļāk nekā kolēģi Rietumos — Latvijā. Tagad mūsu potenciāls ir atraisījies, un PSRS Kinematogrāfistu savienības valdes pirmais sekretārs Andrejs Smirnovs tikšanās nobeigumā izteica domu, ka Krievijas demokrātiskajām kustībām vajadzētu pārņemt Latvijas demokrātu nevardarbības konsekvenci un dažādu tautību kopdarbības pieredzi.

Šo evolūcijas, nevis revolūcijas, eksporta un importa operāciju veicināja arī saistošie videoieraksti par norisēm vienā no Baltijas valstīm — Latvijā.

D. Īvāns sniedza intervijas ārzemju korespondentiem, bet «Latvijas Jaunatnei» viņš izteicās, ka tikšanās esot izdevusies. Tā atsaukusi atmiņā 1905. gada jautājumu un atbilžu vakarus Latvijā.

A. DIMANTS

(pa tālruni no Maskavas)