«Mums jārīkojas citādi»
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||
|
— Tātad intervija tiks publicēta otrdien! — atskanot diktofona izslēgšanas klikšķim, pārjautāja Latvijas Komunistiskās partijas pirmais sekretārs JĀNIS VAGRIS. Atbildēju apstiprinoši — jā, 23. janvārī, plēnuma dienā. Toreiz pat iedomāties nevarēju, ka tā būs tukšo pastkastīšu diena, un mūsu avīze vispār neiznāks.
Bija sestdiena, 20. janvāris. Patlaban, kad LKP CK plēnums jau izskanējis, piedāvājam dažas Jāna Vagra atbildes — ne jau tāpēc, lai dublētu plēnumā dzirdētās atziņas un viedokļus, bet lai apliecinātu «laikmeta goda, prāta un sirdsapziņas» līdera uzskatu stabilitāti.
— Kā jūtaties šobrīd, neilgi pēc Konstitūcijas sestā panta reformas?
— Jau augustā, kad tika izstrādāta Latvijas Komunistiskās partijas rīcības programma, mēs formulējām savu attieksmi: ar līdera lomas konstitucionālu nostiprināšanu partija nevar celt savu autoritāti. To var iemantot tikai un vienīgi ar konkrētu darbu. Tāpēc republikas Augstākās Padomes lēmums mūs nepārsteidza, jo ir saskaņā ar pašu nostādnēm.
— Un tomēr... Vai arī turpmāk preses izdevumu vadītāji tiks apstiprināti «baltajā mājā»?
— Partijas preses izdevumu vadītāji — bez šaubām. Jautājums acīmredzot ir ne tikai par redaktoriem, bet par visiem nomenklatūras darbiniekiem. Iepriekšējo gadu darba stils noteikti būs jāpārskata un daļu nomenklatūras «jāatdod» Augstākajai Padomei un Ministru Padomei.
— Kā vērtējat notikumus Lietuvā un vai pieļaujat, ka arī Latvijas komunisti kādreiz varētu sekot kaimiņrepublikas kolēģu priekšzīmei?
— Kaut gan mums — Lietuvai, Latvijai un Igaunijai — ir daudz kas kopīgs, un visupirms kopīga ir mūsu tiekšanās pēc ekonomiskās un politiskās patstāvības, pārņemt Lietuvas koncepciju tiešās proporcijās «viens pret vienu» mēs nevaram. Katrai Baltijas republikai ir savas īpatnības, atšķirīgs nacionālais sastāvs, spēku samērs sabiedrībā un partijā, tāpēc, ja esam reālpolitiķi, tas jāņem vērā. Runājot par tālāku perspektīvu, partijas atdalīšanās iespēju neizslēdzu.
— Igauņi savukārt uzskata, ka partijas patstāvības būtiskākais priekšnoteikums ir Igaunijas valstiskā neatkarība...
— Varbūt kļūdos, bet man šķiet, ka patlaban Lietuvā radusies tāda kā disproporcija valstiskuma jomā. Lai gan tiek risināts jautājums par Lietuvas atdalīšanos, tā joprojām ir PSRS sastāvā. Partija ir aizsteigusies priekšā un jau ir neatkarīga. Bet tie ir savstarpēji saistīti jautājumi, kas jārisina paralēli.
— Un tomēr mums jābūt gandarītiem, ka Lietuva izmēģina šo variantu. Kaimiņrepublikas specifikai tas acīmredzot ir visai pieņemams.
— Domāju, ka tā ir. Bet mums jārīkojas citādi. Latvijai jāiet tas pats patstāvības ceļš — iespējams, tas būs garāks un sabiedrības daļā pat nepopulārs —, taču citiem soļiem, nosvērti un pakāpeniski, neizraujoties ārpus PSKP ietvariem.
— Vai nedomājat, ka vajadzētu atteikties no odiozā partijas nosaukuma!
— Pagaidām — nē. Ne jau nosaukumā ir būtība. Lai gan komunisma jēdziens ir visai nosacīts, nereāls, kā ideāls tas tomēr var pastāvēt. Domāju, ja nomainīsim partijas nosaukumu, tautā var rasties priekšstats, ka tā ir konjunktūristiska pielāgošanās.
— Kāds ir jūsu ieskats par Latviešu strēlnieku apvienības atklāto vēstuli, kurā ir ierosināts pārvērtēt partijas Rīgas pilsētas komitejas funkcionēšanas mērķtiecību?
— Šis jautājums pēdējos divdesmit gados laiku pa laikam «uzpeld» un tad atkal noplok. Bet problēma ir palikusi. Ir vairāki viedokļi: vieni ierosina likvidēt partijas pilsētas komiteju, citi — rajonu komitejas. Tā ir visai komplicēta problēma, kas saistīta ar kadru, finanšu un citiem jautājumiem. Ceram to atrisināt patstāvīgi, bez norādījumiem no Maskavas.
Manuprāt, patlaban šis jautājums kļuvis īpaši aktuāls tāpēc, ka sabiedrības un arī komunistu dalu neapmierina tā nostāja, ko ieņēmusi partijas pilsētas komitejas vadība.
— Un kāda ir jūsu attieksme pret šo nostāju?
— Kad es septiņus gadus pildīju partijas Rīgas pilsētas komitejas pirmā sekretāra pienākumus, jautājums par komitejas likvidēšanu netika izvirzīts.
— Kādiem sabiedriski politiskajiem spēkiem Latvijā tuvākajos trīs līdz piecos gados, jūsuprāt, būs noteicošā, virzošā loma?
— Mums ir jāstrādā tā, lai par vienu no virzošajiem spēkiem kļūtu Komunistiskā partija. Par Tautas fronti nemāku spriest — neesmu tās biedrs, un nezinu arī, cik ilgi tā darbosies pašreizējā statusā. Kādas būs tās attīstības perspektīvas? Es pat domāju, ka no Tautas frontes var izveidoties vairākas partijas. ..
— ... daudzpartiju sistēma ...
— Kad runājam par vairākām partijām, allaž piebilstam — sistēma. Pareizāk gan būtu teikt «daudzpartijība», jo sistēma ir kas nostabilizējies un konstitucionāli noteikts. Šobrīd, kad veidojas jaunas partijas, notiek politisko strāvojumu mainība, šo jēdzienisko stereotipu diez vai vērts attiecināt uz pašreizējo situāciju republikā.
Domāju, ka par ietekmīgu sabiedriski politiski spēku varētu kļūt Lauksaimnieku savienība, iespējams — arī topošā zemnieku partija. Strādnieku savienību, tādu, kāda tā ir tagad, neuzskatu par nopietnu kustību, jo pagaidām tā darbojas galvenokārt lozungu līmenī.
Par interfronti. Šī organizācija nekad negūs masu atbalstu, taču tā vēl var sagādāt arī galvassāpes. Par to liecina kaut vai pēdējie «Jedinstvo» numuri — tik melnu presi vēl nav gadījies redzēt. Populisma vilnis un skala, izaicinoša uzvedība nevar aizstāt intelektuālu un konstruktīvu politisko domāšanu. Liela nozīme sabiedrības turpmākajā attīstībā būs tam, kā tās problēmu risināšanā iesaistīsies dažādas profesionālās savienības. Bet partijas, kas radītas tikai tās biedru interešu un ambīciju apmierināšanai, Latvijas nākotni nenoteiks. Situāciju republikā tuvāko trīs piecu gadu laikā izšķirs tās kustības, kas ieņems centra pozīciju. Sabiedrība nevar ilgi uzticēties klaji reakcionāriem vai superradikāliem spēkiem.
— Kā vērtējat partijas pilsētu un rajonu komiteju sekretāru parakstīto Aicinājumu Latvijas komunistiem?
— Tas ir viens no apspriežamajiem partijas pārveides variantiem. Aicinājuma autoru izstrādātais statūtu projekts ir viens no nedaudzajiem reālajiem piedāvājumiem. Savukārt tie, kas vēršas pret šo Aicinājumu, vairāk noliedz nekā piedāvā. Turklāt Aicinājuma autori nepretendē uz absolūtu patiesību pēdējā instancē. Esmu pārliecināts, ka kongresa sagatavošanas gaitā viņi būs aktīvi un radoši darītāji, un daudz ko no piedāvātā arī paņemsim.
Ar Jāni Vagri tikās JURIS LAKSOVS
