Latvijas karmiskā katastrofa. Saruna ar Marinu Kosteņecku - Versiju hronoloģija

Andrejs : 2016. gada 17. janvāris, plkst. 22.23

2016-01-17T22:23:42Z

Andrejs : 2015. gada 17. marts, plkst. 20.23

2015-03-17T20:23:11Z

Andrejs : 2015. gada 17. marts, plkst. 13.56

2015-03-17T13:56:11Z

Andrejs : 2013. gada 22. oktobris, plkst. 19.29

2013-10-22T19:29:42Z

Rādīt izmaiņas

Andrejs : 2013. gada 18. oktobris, plkst. 11.34

2013-10-18T11:34:55Z

Andrejs : 2013. gada 18. oktobris, plkst. 11.32

2013-10-18T11:32:32Z

Rādīt izmaiņas

Andrejs : 2013. gada 18. oktobris, plkst. 11.26

2013-10-18T11:26:11Z

Edgars : 2013. gada 18. oktobris, plkst. 07.55

2013-10-18T07:55:38Z

Edgars: Jauna lapa: {{Newspaper Article |Article in=Kabinets |Published on=2013/01/01 |Issue number=91 |Page number=1 |Original title=Latvijas karmiskā katastrofa. |Alternate title=Saruna ar Marinu Kosteņ...

2013-10-18T07:54:57Z

Jauna lapa: {{Newspaper Article |Article in=Kabinets |Published on=2013/01/01 |Issue number=91 |Page number=1 |Original title=Latvijas karmiskā katastrofa. |Alternate title=Saruna ar Marinu Kosteņ...

Rādīt izmaiņas

@@ 43. rindiņa: / 43. rindiņa: @@
 {{About person|Andrejs Eizāns}}
 {{About person|Romāns Abramovičs}}
 {{About organization|PSRS Tautas deputātu kongresi}}
 {{About organization|Latvijas Tautas fronte (LTF)}}

@@ 50. rindiņa: / 50. rindiņa: @@
 {{About organization|Latvijas PSR Valsts Drošības komiteja (VDK)}}
 {{About organization|PSRS Valsts Drošības komiteja (VDK)}}
 {{About media|«Padomju Jaunatne», laikraksts}}
 {{About event|E1990122200}}

@@ 1. rindiņa: / 1. rindiņa: @@
-{{Newspaper Article |Article in=Kabinets |Published on=2011/06/01 |Issue number=91 |Page number=1 |Original title=Latvijas karmiskā katastrofa |In section=Saruna ar Marinu Kosteņecku |Abstract=Saruna ar Marinu Kosteņecku }} {{Written by|Arnis Terzens}} {{About topic|PSRS tautas deputāts}} {{About topic|PSRS tautas deputātu I kongress}} {{About topic|LATVIJAS TAUTAS FRONTE, LTF}} {{About topic|1990. gada 4. maija Deklarācija}} {{About topic|PSRS tautas deputātu vēlēšanas}} {{About topic|Molotova — Ribentropa pakts}} {{About topic|Augusta pučs, 1991}} {{About topic|Interfronte, (IF), Latvijas PSR darbaļaužu internacionālā fronte}} {{About topic|X stunda}} {{About topic|Trīszvaigžņu ordenis}} {{About domain|Politika}} {{About person|Juris Bojārs}} {{About person|Ilmārs Bišers}} {{About person|Nikolajs Neilands}} {{About person|Mavriks Vulfsons}} {{About person|Ivars Ķezbers}} {{About person|Jānis Vagris}} {{About person|Alfrēds Rubiks}} {{About person|Viktors Alksnis}} {{About person|Juris Dobelis}} {{About person|Einārs Repše}} {{About person|Arnolds Klaucēns}} {{About person|Edvīns Inkēns}} {{About person|Imants Daudišs}} {{About person|Anatolijs Gorbunovs}} {{About person|Eduards Ševardnadze}} {{About person|Jānis Peters}} {{About person|Andrejs Cīrulis}} {{About person|Anatolijs Lukjanovs}} {{About person|Andrejs Kozirevs}} {{About person|Boriss Jeļcins}} {{About person|Andrejs Eizāns}} {{About person|Romāns Abramovičs}} {{About organization|PSRS Tautas deputātu kongresi}} {{About organization|Latvijas Tautas fronte (LTF)}} {{About organization|PSRS Augstākā Padome}} {{About organization|Latvijas Republikas Augstākā Padome (LR Augstākā Padome, LR AP)}} {{About organization|Interfronte, IF, Latvijas PSR darbaļaužu internacionālā fronte}} {{About organization|Latvijas PSR Valsts Drošības komiteja (VDK)}} {{About organization|PSRS Valsts Drošības komiteja (VDK)}} {{About media|«Padomju Jaunatne», laikraksts}} {{About event|E1990122200}} {{About year|1989}}
+{{Newspaper Article
 |Article in=Kabinets
 – Interesanti gan, kāpēc sadomājāt mani intervēt? Kopš zināma laika mani publicēt vēlas aizvien mazāk. Krievu prese jau sen ignorē, pēdējā laikā izvairās arī latviešu izdevumi. Es jau saprotu, ka tagad nākusi jauna paaudze – ir gan politiķi, gan rakstnieki, gan mākslinieki, kurus vajag intervēt, kuru domās vajag ieklausīties, bet manā gadījumā vēlāk vienmēr ir kāds noliegums un vairāk neviens nevēlas saistīties. Acīmredzot allaž pasaku ko tādu, kas nepatīk ne vieniem, ne otriem, proti – ne krieviem, ne latviešiem. Neaizmirsīsim, ka es esmu krieviete, jā! Tagad visiem svarīgi tikai aģitēt pašiem par sevi, bet dialogi, domu apmaiņa, visbeidzot, arī kritika principā nav vēlama.

@@ 1. rindiņa: / 1. rindiņa: @@
-{{Newspaper Article |Article in=Kabinets |Published on=2011/06/01 |Issue number=91 |Page number=1 |Original title=Latvijas karmiskā katastrofa |In section=Saruna ar Marinu Kosteņecku |Abstract=Saruna ar Marinu Kosteņecku }} {{Written by|Arnis Terzens}} {{About topic|PSRS tautas deputāts}} {{About topic|PSRS tautas deputātu I kongress}} {{About topic|LATVIJAS TAUTAS FRONTE, LTF}} {{About topic|1990. gada 4. maija Deklarācija}} {{About topic|PSRS tautas deputātu vēlēšanas}} {{About topic|Molotova — Ribentropa pakts}} {{About topic|Augusta pučs, 1991}} {{About topic|Interfronte, (IF), Latvijas PSR darbaļaužu internacionālā fronte}} {{About topic|X stunda}} {{About topic|Trīszvaigžņu ordenis}} {{About domain|Politika}} {{About person|Juris Bojārs}} {{About person|Ilmārs Bišers}} {{About person|Nikolajs Neilands}} {{About person|Mavriks Vulfsons}} {{About person|Ivars Ķezbers}} {{About person|Jānis Vagris}} {{About person|Alfrēds Rubiks}} {{About person|Viktors Alksnis}} {{About person|Juris Dobelis}} {{About person|Einārs Repše}} {{About person|Arnolds Klaucēns}} {{About person|Edvīns Inkēns}} {{About person|Imants Daudišs}} {{About person|Anatolijs Gorbunovs}} {{About person|Eduards Ševardnadze}} {{About person|Jānis Peters}} {{About person|Andrejs Cīrulis}} {{About person|Anatolijs Lukjanovs}} {{About person|Andrejs Kozirevs}} {{About person|Boriss Jeļcins}} {{About person|Andrejs Eizāns}} {{About person|Romāns Abramovičs}} {{About organization|PSRS Tautas deputātu kongresi}} {{About organization|Latvijas Tautas fronte (LTF)}} {{About organization|PSRS Augstākā Padome}} {{About organization|Latvijas Republikas Augstākā Padome (LR Augstākā Padome, LR AP)}} {{About organization|Interfronte, IF, Latvijas PSR darbaļaužu internacionālā fronte}} {{About organization|Latvijas PSR Valsts Drošības komiteja (VDK)}} {{About organization|PSRS Valsts Drošības komiteja (VDK)}} {{About media|«Padomju Jaunatne», laikraksts}} {{About year|1989}}
+{{Newspaper Article
 |Article in=Kabinets
 (..) – Interesanti gan, kāpēc sadomājāt mani intervēt? Kopš zināma laika mani publicēt vēlas aizvien mazāk. Krievu prese jau sen ignorē, pēdējā laikā izvairās arī latviešu izdevumi. Es jau saprotu, ka tagad nākusi jauna paaudze – ir gan politiķi, gan rakstnieki, gan mākslinieki, kurus vajag intervēt, kuru domās vajag ieklausīties, bet manā gadījumā vēlāk vienmēr ir kāds noliegums un vairs neviens nevēlas saistīties. Acīmredzot allaž pasaku kaut ko tādu, kas nepatīk ne vieniem, ne otriem, proti – ne krieviem, ne latviešiem. Neaizmirsīsim, ka es esmu krieviete, jā! Un tagad visiem svarīgi tikai aģitēt pašiem par sevi, bet dialogi, domu apmaiņa, visbeidzot, arī kritika principā nav vēlama.

@@ 1. rindiņa: / 1. rindiņa: @@
 {{Newspaper Article
 |Article in=Kabinets
-|Published on=2013/01/01
+|Published on=2011/06/01
 |Issue number=91
 |Page number=1
-|Original title=Latvijas karmiskā katastrofa.
+|Original title=Latvijas karmiskā katastrofa
-|Alternate title=Saruna ar Marinu Kosteņecku
+|In section=Saruna ar Marinu Kosteņecku
-|Custom title=Latvijas karmiskā katastrofa.
+|Abstract=Saruna ar Marinu Kosteņecku
 }}
 (..) – Interesanti gan, kāpēc sadomājāt mani intervēt? Kopš zināma laika mani publicēt vēlas aizvien mazāk. Krievu prese jau sen ignorē, pēdējā laikā izvairās arī latviešu izdevumi. Es jau saprotu, ka tagad nākusi jauna paaudze – ir gan politiķi, gan rakstnieki, gan mākslinieki, kurus vajag intervēt, kuru domās vajag ieklausīties, bet manā gadījumā vēlāk vienmēr ir kāds noliegums un vairs neviens nevēlas saistīties. Acīmredzot allaž pasaku kaut ko tādu, kas nepatīk ne vieniem, ne otriem, proti – ne krieviem, ne latviešiem. Neaizmirsīsim, ka es esmu krieviete, jā! Un tagad visiem svarīgi tikai aģitēt pašiem par sevi, bet dialogi, domu apmaiņa, visbeidzot, arī kritika principā nav vēlama.
@@ 72. rindiņa: / 115. rindiņa: @@
 - Varbūt paskaidrojiet, ko, izņemot šo dokumentu bibliogrāfisko vērtību šodien, deva Vagra aktivitātes tieši tajās dienās? Kāpēc jūs viņu dēvējat par Štirlicu?
-- Vispirms pacentīsimies saprast, ar ko viņš riskēja. Atcerēsimies, viņš itin mierīgi varēja nekur nebraukt, sēdēt mājās, nogaidīt. Viņš reāli riskēja, kā mēdz izteikties, pats ar savu ādu. Otrkārt, viņš vismaz pusstundu ātrāk par "Amerikas balsi" vai CNN darīja zināmu Gorbunovam un pārējiem mūsu vadoņiem lietu patieso stāvokli, proti, to, ka viss nebūt nav tik bezcerīgi, ka pučistiem nemaz nav tik lielas izredzes. Tas deva spēku ikvienam. Un patiesībā tikai tas ļāva Gorbunovam būt tik drosmīgam, lai pateiktu Baltijas kara apgabala šefam Kuzminam, ka nepakļausies viņa pavēlēm. Kuzminu tas mulsināja, tāpēc viņš neuzsāka neko no izteiktajiem draudiem, jo patiesībā pats zināja mazāk. Es gan negribu atņemt Gorbunovam viņam pienākošos laurus, jo arī viņam tomēr bija jāizšķiras, kurā pusē pats nostāsies, taču Vagra aktivitātes to nešaubīgi sekmēja... Lūk, un kKad 2000. gadā 4. maijā visiem tiem simts trīsdesmit astoņiem, kuri nobalsoja par Neatkarības deklarāciju, piešķīra 3. pakāpes Trīszvaigžņu ordeni - turklāt patiešām visiem, vienalga, vai bijis čekists, vai komunists - tikai par to, ka vienreiz pacēla roku, un kad viņiem visiem piešķīra lielo valsts pensiju, kad viņiem visiem piešķīra caurlaidi ieejai Saeimas namā līdz mūža beigām, bet mūs, PSRS tautas deputātus vēl cītīgāk izsvītroja no visām vēstures annālēm, tad - kā vēlāk izrādījās - man vienīgajai, man: sievietei-krievietei, tas visvairāk ķērās pie sirds. Un ne jau pašas dēļ. Manas goda jūtas ir apmierinātas, jo man tas ordenis ir ar ceturto kārtas numuru, un tieši ar to patiesi lepojos, jo pirms manis šai valstī bijuši tikai trīs cilvēki, kuri tādu saņēmuši. Es neliekuļoju - jā, es ar to lepojos. Bet man sāpēja sirds par to pašu Vagri, par Eizānu, par večiem, kuri patiesībā taču izdarījuši vairāk nekā es. Bet viņi ir aizmirsti. Es arī darīju, jā, es riskēju, es dabūju visus tos sūdus pār savu galvu, un es noteikti būtu tajā pirmajā izsūtāmo ešelonā, par ko tolaik daudzi vīpsnāja, bet man nebija tik nopietnu sviru rokā, kādas bija Ķezberam vai Vagrim, un es pat gluži objektīvi nevarēju izdarīt tik daudz, kā spēja viņi. Es to ļoti labi apzinos, bet - man tas ordenis ir, viņiem nav. Tas nav taisnīgi!
+- Vispirms pacentīsimies saprast, ar ko viņš riskēja. Atcerēsimies, viņš itin mierīgi varēja nekur nebraukt, sēdēt mājās, nogaidīt. Viņš reāli riskēja, kā mēdz izteikties, pats ar savu ādu. Otrkārt, viņš vismaz pusstundu ātrāk par "Amerikas balsi" vai CNN darīja zināmu Gorbunovam un pārējiem mūsu vadoņiem lietu patieso stāvokli, proti, to, ka viss nebūt nav tik bezcerīgi, ka pučistiem nemaz nav tik lielas izredzes. Tas deva spēku ikvienam. Un patiesībā tikai tas ļāva Gorbunovam būt tik drosmīgam, lai pateiktu Baltijas kara apgabala šefam Kuzminam, ka nepakļausies viņa pavēlēm. Kuzminu tas mulsināja, tāpēc viņš neuzsāka neko no izteiktajiem draudiem, jo patiesībā pats zināja mazāk. Es gan negribu atņemt Gorbunovam viņam pienākošos laurus, jo arī viņam tomēr bija jāizšķiras, kurā pusē pats nostāsies, taču Vagra aktivitātes to nešaubīgi sekmēja... Lūk, un kad 2000. gadā 4. maijā visiem tiem simts trīsdesmit astoņiem, kuri nobalsoja par Neatkarības deklarāciju, piešķīra 3. pakāpes Trīszvaigžņu ordeni - turklāt patiešām visiem, vienalga, vai bijis čekists, vai komunists - tikai par to, ka vienreiz pacēla roku, un kad viņiem visiem piešķīra lielo valsts pensiju, kad viņiem visiem piešķīra caurlaidi ieejai Saeimas namā līdz mūža beigām, bet mūs, PSRS tautas deputātus vēl cītīgāk izsvītroja no visām vēstures annālēm, tad - kā vēlāk izrādījās - man vienīgajai, man: sievietei-krievietei, tas visvairāk ķērās pie sirds. Un ne jau pašas dēļ. Manas goda jūtas ir apmierinātas, jo man tas ordenis ir ar ceturto kārtas numuru, un tieši ar to patiesi lepojos, jo pirms manis šai valstī bijuši tikai trīs cilvēki, kuri tādu saņēmuši. Es neliekuļoju - jā, es ar to lepojos. Bet man sāpēja sirds par to pašu Vagri, par Eizānu, par večiem, kuri patiesībā taču izdarījuši vairāk nekā es. Bet viņi ir aizmirsti. Es arī darīju, jā, es riskēju, es dabūju visus tos sūdus pār savu galvu, un es noteikti būtu tajā pirmajā izsūtāmo ešelonā, par ko tolaik daudzi vīpsnāja, bet man nebija tik nopietnu sviru rokā, kādas bija Ķezberam vai Vagrim, un es pat gluži objektīvi nevarēju izdarīt tik daudz, kā spēja viņi. Es to ļoti labi apzinos, bet - man tas ordenis ir, viņiem nav. Tas nav taisnīgi!
 - Vai tad šiem cilvēkiem tajā situācijā, tajos posteņos, ko viņi tolaik ieņēma, patiesībā bija arī citi savas rīcības varianti? Vai būtu loģiski, ja, piemēram, Vagris savāktu Kremļa operatīvos dokumentus, bet nevienam nerādītu? Tas pats ar Ķezberu, Neilandu, Peteru un citiem.
@@ 104. rindiņa: / 147. rindiņa: @@
 - Kā jums patīk kapitālisms, kurā tagad dzīvojam?
-- Tad atkal jārunā par manu tautību. Gluži droši varu apgalvot, ka Krievijā kapitālisma nebūs nekad. Tur bija un būs tikai bardaks. Tur vienmēr būs kāds Hodorkovskijs, kurš sēdēs cietumā, un vienmēr būs kāds Abramovičš, kurš pirks pasaules dārgākos futbola klubus. 'Vaņa' nekad nebūs kapitālists, jo - ja kaimiņam būs labāka māja, 'Vaņa' necels sev tādu pašu, viņš labāk nodedzinās to kaimiņa māju, lai nav nevienam. Lūk, tāda tā krievu dvēsele. Un tāda ir arī mana iedzimtā mentalitāte, kas liek uz dzīvi raudzīties tieši tādām acīm. Man kapitālisms nav pieņemams ar tam piemītošo pārāk izteikto pragmatismu, kur visu pakļauj aprēķināšanai. Papildus savam krieviskumam vēl esmu arī pārāk emocionāls cilvēks, lai pieņemtu kapitālisma galveno īpatnību, proti, ka tev jābūt nežēlīgam pret visu un visiem, lai izdzīvotu pats. Tas nenozīmē, ka tagad "balsoju" par sociālismu, kur galvenā vērtība bija visiem pelēki vienādas ceļazīmes uz atpūtas namiem, nē - tur es arī negribu. Kapitālismā, diemžēl, galvenais ir tikai nauda-nauda-nauda, bet to, kā viņi to naudu taisa, es nesaprotu, un es tā neprotu. Nemāku tik ciniski neredzēt, kā vieni cilvēki rakņājas pa miskastēm, bet citi tajās izmet to, no kā patiešām var pārtikt. Es varbūt tā nerunātu, ja neredzētu, ka tik ātri izveidojusies šī milzīga plaisa starp cilvēkiem. Ar prātu saprotu, ka jābūt veselīgai konkurencei, ka kāds ir gudrāks, veiklāks, attīstītāks, bet... šī ciniski nežēlīgā plaisa.
+- Tad atkal jārunā par manu tautību. Gluži droši varu apgalvot, ka Krievijā kapitālisma nebūs nekad. Tur bija un būs tikai bardaks. Tur vienmēr būs kāds Hodorkovskijs, kurš sēdēs cietumā, un vienmēr būs kāds Abramovičs, kurš pirks pasaules dārgākos futbola klubus. 'Vaņa' nekad nebūs kapitālists, jo - ja kaimiņam būs labāka māja, 'Vaņa' necels sev tādu pašu, viņš labāk nodedzinās to kaimiņa māju, lai nav nevienam. Lūk, tāda tā krievu dvēsele. Un tāda ir arī mana iedzimtā mentalitāte, kas liek uz dzīvi raudzīties tieši tādām acīm. Man kapitālisms nav pieņemams ar tam piemītošo pārāk izteikto pragmatismu, kur visu pakļauj aprēķināšanai. Papildus savam krieviskumam vēl esmu arī pārāk emocionāls cilvēks, lai pieņemtu kapitālisma galveno īpatnību, proti, ka tev jābūt nežēlīgam pret visu un visiem, lai izdzīvotu pats. Tas nenozīmē, ka tagad "balsoju" par sociālismu, kur galvenā vērtība bija visiem pelēki vienādas ceļazīmes uz atpūtas namiem, nē - tur es arī negribu. Kapitālismā, diemžēl, galvenais ir tikai nauda-nauda-nauda, bet to, kā viņi to naudu taisa, es nesaprotu, un es tā neprotu. Nemāku tik ciniski neredzēt, kā vieni cilvēki rakņājas pa miskastēm, bet citi tajās izmet to, no kā patiešām var pārtikt. Es varbūt tā nerunātu, ja neredzētu, ka tik ātri izveidojusies šī milzīga plaisa starp cilvēkiem. Ar prātu saprotu, ka jābūt veselīgai konkurencei, ka kāds ir gudrāks, veiklāks, attīstītāks, bet... šī ciniski nežēlīgā plaisa.
 - Iespējams, pie mums attīstās kāds īpašs paveids? Varbūt jāpagaida, lai visi dzīvnieciskie instinkti nomierinās?