981292 - Versiju hronoloģija

Andrejs : 2012. gada 25. augusts, plkst. 12.20

2012-08-25T12:20:06Z

Andrejs : 2012. gada 3. marts, plkst. 16.15

2012-03-03T16:15:04Z

Andrejs : 2012. gada 18. janvāris, plkst. 17.41

2012-01-18T17:41:21Z

Andrejs : 2012. gada 18. janvāris, plkst. 17.41

2012-01-18T17:41:04Z

Andrejs: Jauna lapa: {{Memoir |Article in=Barikādes. Latvijas mīlestības grāmata (2001) |Published on=2001/01/20 |Original title=Zābaki joprojām acu priekšā |Abstract=Z/s "Aiztocītes" īpašnieks. ...

2012-01-18T17:40:30Z

Jauna lapa: {{Memoir |Article in=Barikādes. Latvijas mīlestības grāmata (2001) |Published on=2001/01/20 |Original title=Zābaki joprojām acu priekšā |Abstract=Z/s "Aiztocītes" īpašnieks. ...

Jauna lapa

{{Memoir
|Article in=Barikādes. Latvijas mīlestības grāmata (2001)
|Published on=2001/01/20
|Original title=Zābaki joprojām acu priekšā
|Abstract=Z/s "Aiztocītes" īpašnieks. Ģimenē aug četri bērni.
}}
{{Written by|Māris Trušus}}
{{About topic|BARIKĀDES, 1991}}
{{About topic|Barikādes, pie Vecmīlgrāvja tilta, 1991}}
{{About topic|Omonieši}}
{{About domain|Politika}}
{{About place|Ļaudona}}
{{About place|Vecmīlgrāvis}}
{{About year|1991}}

← Senāka versija		Versija, kas saglabāta 2012. gada 18. janvāris, plkst. 17.41
2. rindiņa:		2. rindiņa:

	Barikādēs braucu kopā ar p/s "Ļaudona" grupu un biju pie Vecmīlgrāvja tilta. Barikāžu dienās kopā ar Ivo Mūrmani regulējām satiksmi pār tiltu. Atceros niknos omoniešus, kas ik reizi, braucot pār tiltu, izteica draudus. Viņiem ļoti patika sašaut mašīnu riepas, kuras laika gaitā jau bijām samontējuši. Tajā liktenīgajā 16. janvāra vakarā, kad pie tilta ieradās omonieši un sāka savu uzbrukumu neapbruņotajiem barikāžu dalībniekiem, arī es tiku noguldīts zemē, un pēc tam man kopā ar citiem bija jānovāc metinātie "eži", kas bija izvietoti uz tilta. Omoniešu pavēlēm bija jāpakļaujas, ja neklausīja, sekoja spēriens. Jā, viņu zābaku zoles man arī šodien stāv acu priekšā, jo ne reizi vien tās apstājās pie mana ķermeņa. Viens omonietis pat savam komandierim par mani sūdzējās, jo redzēju, kā rāda ar pirkstu uz mani. Ziniet, tad gan man sirds nodrebēja, bet, par laimi, komandieris atmeta ar roku un pagriezās — es tajā brīdī uzelpoju. Barikāžu laiku nenožēloju, tas bija vajadzīgs, žēl tikai, ka tajā laikā bija cilvēku upuri.		Barikādēs braucu kopā ar p/s "Ļaudona" grupu un biju pie Vecmīlgrāvja tilta. Barikāžu dienās kopā ar Ivo Mūrmani regulējām satiksmi pār tiltu. Atceros niknos omoniešus, kas ik reizi, braucot pār tiltu, izteica draudus. Viņiem ļoti patika sašaut mašīnu riepas, kuras laika gaitā jau bijām samontējuši. Tajā liktenīgajā 16. janvāra vakarā, kad pie tilta ieradās omonieši un sāka savu uzbrukumu neapbruņotajiem barikāžu dalībniekiem, arī es tiku noguldīts zemē, un pēc tam man kopā ar citiem bija jānovāc metinātie "eži", kas bija izvietoti uz tilta. Omoniešu pavēlēm bija jāpakļaujas, ja neklausīja, sekoja spēriens. Jā, viņu zābaku zoles man arī šodien stāv acu priekšā, jo ne reizi vien tās apstājās pie mana ķermeņa. Viens omonietis pat savam komandierim par mani sūdzējās, jo redzēju, kā rāda ar pirkstu uz mani. Ziniet, tad gan man sirds nodrebēja, bet, par laimi, komandieris atmeta ar roku un pagriezās — es tajā brīdī uzelpoju. Barikāžu laiku nenožēloju, tas bija vajadzīgs, žēl tikai, ka tajā laikā bija cilvēku upuri.
−		+	<p style="text-align: right; ">''Pierakstījusi '''I. Vizāne'''''</p>
−	''Pierakstījusi '''I. Vizāne'''''

@@ 9. rindiņa: / 9. rindiņa: @@
 {{About topic|BARIKĀDES, 1991}}
 {{About topic|Barikādes, pie Vecmīlgrāvja tilta, 1991}}
-{{About topic|Omonieši}}
+{{About topic|OMON (SUMV, SUV), omonieši, melnās beretes}}
 {{About domain|Politika}}
 {{About person|I. Vizāne}}

@@ 1. rindiņa: / 1. rindiņa: @@
-{{Memoir |Article in=Barikādes. Latvijas mīlestības grāmata (2001) |Published on=2001/01/20 |Original title=Zābaki joprojām acu priekšā |Abstract=Z/s "Aiztocītes" īpašnieks. Ģimenē aug četri bērni. }} {{Written by|Māris Trušus}} {{About topic|BARIKĀDES, 1991}} {{About topic|Barikādes, pie Vecmīlgrāvja tilta, 1991}} {{About topic|Omonieši}} {{About domain|Politika}} {{About place|Ļaudona}} {{About place|Vecmīlgrāvis}} {{About year|1991}}Sieva manu braukšanu uz barikādēm neatbalstīja, jo ļoti baidījās no visa notiekošā. Centās atrunāt, lika padomāt par mazajiem bērniem un viņu, kas paliek mājās.
+{{Memoir
 Barikādēs braucu kopā ar p/s "Ļaudona" grupu un biju pie Vecmīlgrāvja tilta. Barikāžu dienās kopā ar Ivo Mūrmani regulējām satiksmi pār tiltu. Atceros niknos omoniešus, kas ik reizi, braucot pār tiltu, izteica draudus. Viņiem ļoti patika sašaut mašīnu riepas, kuras laika gaitā jau bijām samontējuši. Tajā liktenīgajā 16. janvāra vakarā, kad pie tilta ieradās omonieši un sāka savu uzbrukumu neapbruņotajiem barikāžu dalībniekiem, arī es tiku noguldīts zemē, un pēc tam man kopā ar citiem bija jānovāc metinātie "eži", kas bija izvietoti uz tilta. Omoniešu pavēlēm bija jāpakļaujas, ja neklausīja, sekoja spēriens. Jā, viņu zābaku zoles man arī šodien stāv acu priekšā, jo ne reizi vien tās apstājās pie mana ķermeņa. Viens omonietis pat savam komandierim par mani sūdzējās, jo redzēju, kā rāda ar pirkstu uz mani. Ziniet, tad gan man sirds nodrebēja, bet, par laimi, komandieris atmeta ar roku un pagriezās — es tajā brīdī uzelpoju. Barikāžu laiku nenožēloju, tas bija vajadzīgs, žēl tikai, ka tajā laikā bija cilvēku upuri.
 <p style="text-align: right; ">''Pierakstījusi '''I.&nbsp;Vizāne'''''</p>