945945 - Versiju hronoloģija

Andrejs : 2013. gada 2. jūlijs, plkst. 20.32

2013-07-02T20:32:03Z

Andrejs : 2013. gada 2. jūlijs, plkst. 20.30

2013-07-02T20:30:24Z

Andrejs : 2012. gada 30. septembris, plkst. 04.49

2012-09-30T04:49:46Z

Ilmars: Set original images

2012-09-19T21:19:06Z

Set original images

Andrejs : 2012. gada 23. jūlijs, plkst. 13.26

2012-07-23T13:26:21Z

Andrejs : 2012. gada 23. jūlijs, plkst. 13.20

2012-07-23T13:20:19Z

Andrejs: Jauna lapa: {{Newspaper Article |Article in=Padomju Jaunatne |Published on=1989/08/24 |Issue number=162 |Page number=3 |Original title=Savu akmeni no pieminekļa prasu atpakaļ! |Source file=paja198...

2012-07-23T13:19:29Z

Jauna lapa: {{Newspaper Article |Article in=Padomju Jaunatne |Published on=1989/08/24 |Issue number=162 |Page number=3 |Original title=Savu akmeni no pieminekļa prasu atpakaļ! |Source file=paja198...

Jauna lapa

{{Newspaper Article
|Article in=Padomju Jaunatne
|Published on=1989/08/24
|Issue number=162
|Page number=3
|Original title=Savu akmeni no pieminekļa prasu atpakaļ!
|Source file=paja1989n162_003_03
}}
{{Written by|Jānis Vahers}}
{{About year|1989}}

@@ 13. rindiņa: / 13. rindiņa: @@
 {{About topic|Lielais Tēvijas karš, II pasaules karš}}
 {{About topic|Interfronte, (IF), Latvijas PSR darbaļaužu internacionālā fronte}}
 {{About domain|Politika}}
 {{About organization|Interfronte, IF, Latvijas PSR darbaļaužu internacionālā fronte}}

@@ 18. rindiņa: / 18. rindiņa: @@
 Tolaik, kad tika vākti ziedojumi, lai celtu pieminekli Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem, es, tāpat kā vairākums pilsētas iedzīvotāju, bez šaubīšanās iemaksāju arī savu artavu — vienas darba dienas algu — memoriāla celtniecības fondā. Šis ieguldījums šķita vajadzīgs to savu tautiešu un visu citu nāciju dēlu un meitu piemiņas iemūžināšanai, kas atdevuši dzīvību, lai Rīga un visa mana Tēvzeme — Latvija — kļūtu brīva no jebkuriem spaidiem un paverdzināšanas. Man šis memoriāls likās arī kā atgādinājums par tā postošā kara bezjēdzību, kas turpināja izklīdināt mūsu mazo tautu pa visu pasauli, liekot iet sāpju ceļus tālumā no zemes, kur ir latviešu saknes.
-Tomēr pēdējo gadu notikumi šajā pieminas vietā man (un vai tikai man vien?) liek rūgti secināt, ka memoriāls tiek izmantots necienīgiem un pat nelietīgiem, tā būtībai neatbilstīgiem mērķiem. Un tas notiek ar Rīgas pilsētas izpildkomitejas svētību. Pat Uzvaras dienai un Starptautiskajai darbaļaužu solidaritātes dienai 1. Maijam veltītie mītiņi un gandrīz visi citi pasākumi pieminekļa pakājē izvēršas par nekaunīgām provokācijām, kam ar piemiņu un attiecīgajiem svētkiem nav nekā kopīga. Pat vēl vairāk: pēdējā laikā šo vietu izmanto arī bez saistības ar jebkādiem tautai zīmīgiem datumiem; gluži vienkārši varas iestāžu sankcionētiem saietiem, kur tiek propagandēts šovinisms un neostaļinisms.
+Tomēr pēdējo gadu notikumi šajā piemiņas vietā man (un vai tikai man vien?) liek rūgti secināt, ka memoriāls tiek izmantots necienīgiem un pat nelietīgiem, tā būtībai neatbilstīgiem mērķiem. Un tas notiek ar Rīgas pilsētas izpildkomitejas svētību. Pat Uzvaras dienai un Starptautiskajai darbaļaužu solidaritātes dienai 1. Maijam veltītie mītiņi un gandrīz visi citi pasākumi pieminekļa pakājē izvēršas par nekaunīgām provokācijām, kam ar piemiņu un attiecīgajiem svētkiem nav nekā kopīga. Pat vēl vairāk: pēdējā laikā šo vietu izmanto arī bez saistības ar jebkādiem tautai zīmīgiem datumiem; gluži vienkārši varas iestāžu sankcionētiem saietiem, kur tiek propagandēts šovinisms un neostaļinisms.
 Par ko pārvērsts memoriāls karavīriem atbrīvotājiem? Par reakcionārās interfrontes tribīni, lai aicinātu uz streikiem un republikas valdības lēmumu sabotētu. Par vietu, kur katrs impēriskās domāšanas apdullinātais var histēriski, neargumentēti un nesodīti izklaigāties, parādot ne tikai necieņu, bet arī naidu pret Latvijas tautu, kas pati grib lemt savu likteni.

@@ 12. rindiņa: / 12. rindiņa: @@
 {{About topic|Uzvaras monuments Pārdaugavā}}
 {{About topic|Lielais Tēvijas karš, II pasaules karš}}
-{{About topic|Interfronte}}
+{{About topic|Interfronte, (IF), Latvijas PSR darbaļaužu internacionālā fronte}}
 {{About domain|Politika}}
-{{About organization|Interfronte}}
+{{About organization|Interfronte, IF, Latvijas PSR darbaļaužu internacionālā fronte}}
 {{About year|1989}}
 Tolaik, kad tika vākti ziedojumi, lai celtu pieminekli Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem, es, tāpat kā vairākums pilsētas iedzīvotāju, bez šaubīšanās iemaksāju arī savu artavu — vienas darba dienas algu — memoriāla celtniecības fondā. Šis ieguldījums šķita vajadzīgs to savu tautiešu un visu citu nāciju dēlu un meitu piemiņas iemūžināšanai, kas atdevuši dzīvību, lai Rīga un visa mana Tēvzeme — Latvija — kļūtu brīva no jebkuriem spaidiem un paverdzināšanas. Man šis memoriāls likās arī kā atgādinājums par tā postošā kara bezjēdzību, kas turpināja izklīdināt mūsu mazo tautu pa visu pasauli, liekot iet sāpju ceļus tālumā no zemes, kur ir latviešu saknes.

@@ 8. rindiņa: / 8. rindiņa: @@
 |Abstract=Uzvaras monuments Pārdaugavā
 }}
 {{Written by|Jānis Vahers}}
 {{About topic|Uzvaras monuments Pārdaugavā}}

@@ 1. rindiņa: / 1. rindiņa: @@
-{{Newspaper Article |Article in=Padomju Jaunatne |Published on=1989/08/24 |Issue number=162 |Page number=3 |Original title=Savu akmeni no pieminekļa prasu atpakaļ! |Source file=paja1989n162_003_03 }} {{Written by|Jānis Vahers}} {{About year|1989}}Tolaik, kad tika vākti ziedojumi, lai celtu pieminekli Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem, es, tāpat kā vairākums pilsētas iedzīvotāju, bez šaubīšanās iemaksāju arī savu artavu — vienas darba dienas algu — memoriāla celtniecības fondā. Šis ieguldījums šķita vajadzīgs to savu tautiešu un visu citu nāciju dēlu un meitu piemiņas iemūžināšanai, kas atdevuši dzīvību, lai Rīga un visa mana Tēvzeme — Latvija — kļūtu brīva no jebkuriem spaidiem un paverdzināšanas. Man šis memoriāls likās arī kā atgādinājums par tā postošā kara bezjēdzību, kas turpināja izklīdināt mūsu mazo tautu pa visu pasauli, liekot iet sāpju ceļus tālumā no zemes, kur ir latviešu saknes.
+{{Newspaper Article
 Tomēr pēdējo gadu notikumi šajā pieminas vietā man (un vai tikai man vien?) liek rūgti secināt, ka memoriāls tiek izmantots necienīgiem un pat nelietīgiem, tā būtībai neatbilstīgiem mērķiem. Un tas notiek ar Rīgas pilsētas izpildkomitejas svētību. Pat Uzvaras dienai un Starptautiskajai darbaļaužu solidaritātes dienai 1. Maijam veltītie mītiņi un gandrīz visi citi pasākumi pieminekļa pakājē izvēršas par nekaunīgām provokācijām, kam ar piemiņu un attiecīgajiem svētkiem nav nekā kopīga. Pat vēl vairāk: pēdējā laikā šo vietu izmanto arī bez saistības ar jebkādiem tautai zīmīgiem datumiem; gluži vienkārši varas iestāžu sankcionētiem saietiem, kur tiek propagandēts šovinisms un neostaļinisms.
@@ 5. rindiņa: / 21. rindiņa: @@
 Par ko pārvērsts memoriāls karavīriem atbrīvotājiem? Par reakcionārās interfrontes tribīni, lai aicinātu uz streikiem un republikas valdības lēmumu sabotētu. Par vietu, kur katrs impēriskās domāšanas apdullinātais var histēriski, neargumentēti un nesodīti izklaigāties, parādot ne tikai necieņu, bet arī naidu pret Latvijas tautu, kas pati grib lemt savu likteni.
-Par to, ka interfronte tajā piemiņas vietā jūtas ērti un jau sen to uzskata par savu īpašumu, kur var rīkoties, kā vien grib, liecina arī 21. augusta notikumi, šajā dienā bez jebkāda redzama iemesla interfrontieši atkal kārtējo reizi saņēma atļauju no Rīgas izpildkomitejas, lai turpinātu starpnacionālā naida kurināšanu, lai klaji draudētu ar streikiem un lai ar savām totalitārisma piesātinātajām runām apgānītu šo piemiņas vietu. Taču iedzīvotājus, kaš pulcējās Kirova parkā uz Varšavas līguma valstu karaspēka iebrukuma Čehoslovakijā gadadienai veltīto solidaritātes mītiņu, pat ar visu oficiālo rakstveida atļauju milicija it kā ar pilsētas varas iestāžu rīkojumu mēģināja nostādīt ārpus likuma. Tāda attieksme man nav ne saprotama, ne pieņemama.
+Par to, ka interfronte tajā piemiņas vietā jūtas ērti un jau sen to uzskata par savu īpašumu, kur var rīkoties, kā vien grib, liecina arī 21. augusta notikumi, šajā dienā bez jebkāda redzama iemesla interfrontieši atkal kārtējo reizi saņēma atļauju no Rīgas izpildkomitejas, lai turpinātu starpnacionālā naida kurināšanu, lai klaji draudētu ar streikiem un lai ar savām totalitārisma piesātinātajām runām apgānītu šo piemiņas vietu. Taču iedzīvotājus, kas pulcējās Kirova parkā uz Varšavas līguma valstu karaspēka iebrukuma Čehoslovakijā gadadienai veltīto solidaritātes mītiņu, pat ar visu oficiālo rakstveida atļauju milicija it kā ar pilsētas varas iestāžu rīkojumu mēģināja nostādīt ārpus likuma. Tāda attieksme man nav ne saprotama, ne pieņemama.
 Ņemot vērā visu iepriekšminēto, kategoriski un ar pilnu atbildības izjūtu prasu, lai Rīgas pilsētas izpildkomiteja un citas varas iestādes izbeidz sankcionēt šā memoriāla teritorijā jebkādus, tai skaitā arī Interfrontes, mītiņus, kuros tiktu paustas tautas atmodai un demokratizācijas procesam svešas un naidīgas idejas!