920109 - Versiju hronoloģija

Ilmars: Set original images

2012-09-19T21:18:54Z

Set original images

Andrejs : 2012. gada 30. augusts, plkst. 19.52

2012-08-30T19:52:00Z

Andrejs : 2012. gada 30. augusts, plkst. 19.47

2012-08-30T19:47:55Z

Andrejs: Jauna lapa: {{Newspaper Article |Article in=Latvijas Jaunatne |Published on=1991/08/27 |Issue number=112 |Page number=2 |Original title=Kāpēc piemineklis stāvēja un stāvēja |Source file=lajn19...

2012-08-30T19:46:07Z

Jauna lapa: {{Newspaper Article |Article in=Latvijas Jaunatne |Published on=1991/08/27 |Issue number=112 |Page number=2 |Original title=Kāpēc piemineklis stāvēja un stāvēja |Source file=lajn19...

Jauna lapa

{{Newspaper Article
|Article in=Latvijas Jaunatne
|Published on=1991/08/27
|Issue number=112
|Page number=2
|Original title=Kāpēc piemineklis stāvēja un stāvēja
|Source file=lajn1991n112_002_04
|Abstract=

}}
{{Written by|Andra Jauce}}
{{About year|1991}}

← Senāka versija		Versija, kas saglabāta 2012. gada 30. augusts, plkst. 19.52
1. rindiņa:		1. rindiņa:
−	{{Newspaper Article \|Article in=Latvijas Jaunatne \|Published on=1991/08/27 \|Issue number=112 \|Page number=2 \|Original title=Kāpēc piemineklis stāvēja un stāvēja \|Source file=lajn1991n112_002_04 ~~\|Abstract=~~ }} {{Written by\|Andra Jauce}} {{About year\|1991}}Līdzās visdažādākajiem pareģojumiem par revolūcijas vadoņa pieminekļa un viņa ideju tālāko likteni pusnaktī vairākos ieinteresēto skatītāju pulciņos vienlaicīgi parādījās prognoze, ka reizē ar Ļeņinu būs jākrīt arī Teikmanim. Protams, ka Rīgas padomes priekšsēdētāju tāds liktenis negaida, bet ir skaidrs: pieminekļa demontāža no deviņiem vakarā līdz septiņiem rītā ilga tāpēc, ka Andris Teikmanis maz bija gādājis, lai darbs veiktos.	+	{{Newspaper Article
		+	\|Article in=Latvijas Jaunatne
		+	\|Published on=1991/08/27
		+	\|Issue number=112
		+	\|Page number=2
		+	\|Original title=Kāpēc piemineklis stāvēja un stāvēja
		+	\|Source file=lajn1991n112_002_04
		+	}}
		+	{{Written by\|Andra Jauce}}
		+	{{About topic\|Augusta pučs, 1991}}
		+	{{About topic\|Komunistiskās ideoloģijas pieminekļu demontāža}}
		+	{{About topic\|Valstiskās neatkarības atjaunošana}}
		+	{{About domain\|Politika}}
		+	{{About person\|Andris Teikmanis}}
		+	{{About person\|Juris Vidis}}
		+	{{About person\|Andrejs Krastiņš}}
		+	{{About place\|Rīga}}
		+	{{About year\|1991}}
		+	Līdzās visdažādākajiem pareģojumiem par revolūcijas vadoņa pieminekļa un viņa ideju tālāko likteni pusnaktī vairākos ieinteresēto skatītāju pulciņos vienlaicīgi parādījās prognoze, ka reizē ar Ļeņinu būs jākrīt arī Teikmanim. Protams, ka Rīgas padomes priekšsēdētāju tāds liktenis negaida, bet ir skaidrs: pieminekļa demontāža no deviņiem vakarā līdz septiņiem rītā ilga tāpēc, ka Andris Teikmanis maz bija gādājis, lai darbs veiktos.

	Pusdivos naktī, kad tika «zāģēta» Ļeņina kreisā kurpe — tikpat fundamentāla kā iepriekš atsvabinātā labā —, «LJ» pavaicāja pieminekļa nāves sprieduma izpildītājiem, kāpēc cīņa ir tik grūta. Tobrīd ļoti niknais Tramvaju un trolejbusu pārvaldes avārijas dienesta montieris Juris Vidis sacīja: «Jūtamies sliktāk par pēdējiem dzērājiem. Tie arī pa vienam salasās bariņā, samet, kas kuram ir, taču vismaz zina, kur vajadzīgo mantu var dabūt.»		Pusdivos naktī, kad tika «zāģēta» Ļeņina kreisā kurpe — tikpat fundamentāla kā iepriekš atsvabinātā labā —, «LJ» pavaicāja pieminekļa nāves sprieduma izpildītājiem, kāpēc cīņa ir tik grūta. Tobrīd ļoti niknais Tramvaju un trolejbusu pārvaldes avārijas dienesta montieris Juris Vidis sacīja: «Jūtamies sliktāk par pēdējiem dzērājiem. Tie arī pa vienam salasās bariņā, samet, kas kuram ir, taču vismaz zina, kur vajadzīgo mantu var dabūt.»

@@ 1. rindiņa: / 1. rindiņa: @@
-{{Newspaper Article
+{{Newspaper Article |Article in=Latvijas Jaunatne |Published on=1991/08/27 |Issue number=112 |Page number=2 |Original title=Kāpēc piemineklis stāvēja un stāvēja |Source file=lajn1991n112_002_04 |Abstract= }} {{Written by|Andra Jauce}} {{About year|1991}}Līdzās visdažādākajiem pareģojumiem par revolūcijas vadoņa pieminekļa un viņa ideju tālāko likteni pusnaktī vairākos ieinteresēto skatītāju pulciņos vienlaicīgi parādījās prognoze, ka reizē ar Ļeņinu būs jākrīt arī Teikmanim. Protams, ka Rīgas padomes priekšsēdētāju tāds liktenis negaida, bet ir skaidrs: pieminekļa demontāža no deviņiem vakarā līdz septiņiem rītā ilga tāpēc, ka Andris Teikmanis maz bija gādājis, lai darbs veiktos.
-}}
+Pusdivos naktī, kad tika «zāģēta» Ļeņina kreisā kurpe — tikpat fundamentāla kā iepriekš atsvabinātā labā —, «LJ» pavaicāja pieminekļa nāves sprieduma izpildītājiem, kāpēc cīņa ir tik grūta. Tobrīd ļoti niknais Tramvaju un trolejbusu pārvaldes avārijas dienesta montieris Juris Vidis sacīja: «Jūtamies sliktāk par pēdējiem dzērājiem. Tie arī pa vienam salasās bariņā, samet, kas kuram ir, taču vismaz zina, kur vajadzīgo mantu var dabūt.»
-{{Written by|Andra Jauce}}
-{{About year|1991}}
+Izrādās, ka sešos vakarā avārijas dienesta brigādei dots rīkojums posties operācijai: noņemt trolejbusa vadus pie pieminekļa un paņemt līdzi elektrometināmo iekārtu. Pirmo reizi pieminekli kā objektu, kas viņiem jādemontē, vīri ieraudzīja, nonākuši galā. Ļeņina bronzas «apģērbs», kad tam pietuvināja elektrometinātāju, sāka kust un tecēt, un vajadzēja meklēt gāzes metināmo iekārtu un meistaru, jo avārijas dienesta rīcībā nebija ne viena, ne otra. Saucot starp skatītājiem atrada. Ik pa brīdim trūka arī kā cita.