904418 - Versiju hronoloģija

Ilmars: Set original images

2013-07-03T06:20:33Z

Set original images

Andrejs : 2013. gada 29. jūnijs, plkst. 17.27

2013-06-29T17:27:30Z

Andrejs : 2013. gada 29. jūnijs, plkst. 16.53

2013-06-29T16:53:43Z

Andrejs : 2013. gada 29. jūnijs, plkst. 16.49

2013-06-29T16:49:25Z

Andrejs : 2013. gada 29. jūnijs, plkst. 16.48

2013-06-29T16:48:38Z

Andrejs : 2013. gada 29. jūnijs, plkst. 16.47

2013-06-29T16:47:24Z

Andrejs : 2013. gada 29. jūnijs, plkst. 16.45

2013-06-29T16:45:47Z

Andrejs: Jauna lapa: {{Newspaper Article |Article in=Latvijas Jaunatne |Published on=1991/09/19 |Issue number=129 |Page number=2 |Original title=Dūži apspriež Valsts aizsardzības koncepciju (1), (2) |Sou...

2013-06-29T16:22:30Z

Jauna lapa: {{Newspaper Article |Article in=Latvijas Jaunatne |Published on=1991/09/19 |Issue number=129 |Page number=2 |Original title=Dūži apspriež Valsts aizsardzības koncepciju (1), (2) |Sou...

Jauna lapa

{{Newspaper Article
|Article in=Latvijas Jaunatne
|Published on=1991/09/19
|Issue number=129
|Page number=2
|Original title=Dūži apspriež Valsts aizsardzības koncepciju (1), (2)
|Source file=lajn1991n129_002_01
|Abstract=1. «Kompetento ģenerāļu nekompetentais pučs piespieda mūs rīkoties»

}}
{{Written by|Ināra Egle}}

@@ 10. rindiņa: / 10. rindiņa: @@
 |Comments=Turpinājums: http://www.barikadopedija.lv/raksti/763092  un  http://www.barikadopedija.lv/raksti/159085
 }}
 {{Written by|Ināra Egle}}
 {{About topic|Latvijas Tautas frontes, LTF, Tautas frontes Valsts aizsardzības darba grupa}}
@@ 45. rindiņa: / 46. rindiņa: @@
 Vienā no koncepcijas pirmajiem variantiem figurēja arī «iekšējais karaspēks», kuru Tālavs Jundzis novērtēja kā sociālistisko iekarojumu un izdomājumu, un prātīgāk būtu to dēvēt tam atbilstošajā nosaukumā "konvoja dienests». Aloizs Vaznis savukārt iebilda pret tā pakļaušanu Aizsardzības ministrijai, jo dienesta pamatfunkcija ir ieslodzījuma vietu apsardze. Gala iznākumā viss, ka redzam 3. punktā, ir salikts savās vietās. Bet par Zemessardzi un LR armiju — mazliet sīkāk, pirms tam gan apskatot šā brīža galveno nosacījumu valsts aizsardzības veidošanā. Tā ir okupācijas seku likvidēšana, izvedot no Latvijas valsts teritorijas PSRS bruņotos spēkus.
 '''2. «Mēs nevaram PSRS armijai Latvijas mežos celt kazarmas»'''

@@ 1. rindiņa: / 1. rindiņa: @@
-{{Newspaper Article |Article in=Latvijas Jaunatne |Published on=1991/09/19 |Issue number=129 |Page number=2 |Original title=Dūži apspriež Valsts aizsardzības koncepciju (1), (2) |Source file=lajn1991n129_002_01 |Abstract=1. «Kompetento ģenerāļu nekompetentais pučs piespieda mūs rīkoties» 2. «Mēs nevaram PSRS armijai Latvijas mežos celt kazarmas» }} {{Written by|Ināra Egle}} {{About topic|Latvijas Tautas frontes, LTF, Tautas frontes Valsts aizsardzības darba grupa}} {{About topic|Zemessardzes veidošana}} {{About domain|Politika}} {{About domain|Bruņotie spēki un karadarbība}} {{About person|Roberts Milbergs}} {{About person|Tālavs Jundzis}} {{About person|Mihails Stepičevs}} {{About person|Ģirts Kristovskis}} {{About person|Aloizs Vaznis}} {{About person|Jānis Baškers}} {{About person|Aivars Saliņš}} {{About person|Andris Bunka}} {{About person|Jevgeņijs Šapošņikovs}} {{About person|Vītauts Landsberģis}} {{About organization|Latvijas Tautas fronte (LTF)}} {{About organization|Latvijas Tautas frontes Dome (LTF Dome)}} {{About place|Jūrmala}} {{About event|E1991091000}} {{About year|1991}}
+{{Newspaper Article
 |Article in=Latvijas Jaunatne
 '''1. «Kompetento ģenerāļu nekompetentais pučs piespieda mūs rīkoties»'''

← Senāka versija		Versija, kas saglabāta 2013. gada 29. jūnijs, plkst. 16.49
16. rindiņa:		16. rindiņa:

	Vienā no koncepcijas pirmajiem variantiem figurēja arī «iekšējais karaspēks», kuru Tālavs Jundzis novērtēja kā sociālistisko iekarojumu un izdomājumu, un prātīgāk būtu to dēvēt tam atbilstošajā nosaukumā "konvoja dienests». Aloizs Vaznis savukārt iebilda pret tā pakļaušanu Aizsardzības ministrijai, jo dienesta pamatfunkcija ir ieslodzījuma vietu apsardze. Gala iznākumā viss, ka redzam 3. punktā, ir salikts savās vietās. Bet par Zemessardzi un LR armiju — mazliet sīkāk, pirms tam gan apskatot šā brīža galveno nosacījumu valsts aizsardzības veidošanā. Tā ir okupācijas seku likvidēšana, izvedot no Latvijas valsts teritorijas PSRS bruņotos spēkus.		Vienā no koncepcijas pirmajiem variantiem figurēja arī «iekšējais karaspēks», kuru Tālavs Jundzis novērtēja kā sociālistisko iekarojumu un izdomājumu, un prātīgāk būtu to dēvēt tam atbilstošajā nosaukumā "konvoja dienests». Aloizs Vaznis savukārt iebilda pret tā pakļaušanu Aizsardzības ministrijai, jo dienesta pamatfunkcija ir ieslodzījuma vietu apsardze. Gala iznākumā viss, ka redzam 3. punktā, ir salikts savās vietās. Bet par Zemessardzi un LR armiju — mazliet sīkāk, pirms tam gan apskatot šā brīža galveno nosacījumu valsts aizsardzības veidošanā. Tā ir okupācijas seku likvidēšana, izvedot no Latvijas valsts teritorijas PSRS bruņotos spēkus.
		+
		+
		+
		+

	'''2. «Mēs nevaram PSRS armijai Latvijas mežos celt kazarmas»'''		'''2. «Mēs nevaram PSRS armijai Latvijas mežos celt kazarmas»'''

@@ 1. rindiņa: / 1. rindiņa: @@
-{{Newspaper Article
+{{Newspaper Article |Article in=Latvijas Jaunatne |Published on=1991/09/19 |Issue number=129 |Page number=2 |Original title=Dūži apspriež Valsts aizsardzības koncepciju (1), (2) |Source file=lajn1991n129_002_01 |Abstract=1. «Kompetento ģenerāļu nekompetentais pučs piespieda mūs rīkoties» 2. «Mēs nevaram PSRS armijai Latvijas mežos celt kazarmas» }} {{Written by|Ināra Egle}} {{About topic|Latvijas Tautas frontes, LTF, Tautas frontes Valsts aizsardzības darba grupa}} {{About topic|Zemessardzes veidošana}} {{About domain|Politika}} {{About domain|Bruņotie spēki un karadarbība}} {{About person|Roberts Milbergs}} {{About person|Tālavs Jundzis}} {{About person|Mihails Stepičevs}} {{About person|Ģirts Kristovskis}} {{About person|Aloizs Vaznis}} {{About person|Jānis Baškers}} {{About person|Aivars Saliņš}} {{About person|Andris Bunka}} {{About person|Jevgeņijs Šapošņikovs}} {{About person|Vītauts Landsberģis}} {{About organization|Latvijas Tautas fronte (LTF)}} {{About organization|Latvijas Tautas frontes Dome (LTF Dome)}} {{About place|Jūrmala}} {{About event|E1991091000}} {{About year|1991}}
 |Article in=Latvijas Jaunatne
-|Published on=1991/09/19
+'''1. «Kompetento ģenerāļu nekompetentais pučs piespieda mūs rīkoties»'''
 |Issue number=129
-|Page number=2
+Divas dienas — 14. un 15. septembrī — Jūrmalā LTF aktīva semināra ietvaros Tautas frontes Valsts aizsardzības darba grupas vadītājs Roberts Milbergs, manuprāt, ļoti prasmīgi un gudri rīkoja Tautas frontes izstrādātās Valsts aizsardzības koncepcijas apspriešanu, kuras nepieciešamība ir izteikta paša Milberga kunga vārdos (skat. virsrakstu). Šajā apspriešanā piedalījās vairāk nekā 60 LTF aktīvistu un gandrīz visu ar šo problēmu saistīto struktūru dūži: LR Augstākas Padomes deputāts Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs '''Tālavs Jundzis''', robežapsardzes nodaļas vadītājs '''Mihails Stepičevs,''' Zemessardzes štāba priekšnieka vielas izpildītājs '''Ģirts Kristovskis''', iekšlietu ministrs '''Aloizs Vaznis''', Ministru Padomes Sabiedrības drošības departamenta direktors '''Jānis Baškers''', Muitas departamenta direktors '''Aivars Saliņš''', Valdības apsardzes dienesta priekšnieks '''Andris Bunka'''.
 |Original title=Dūži apspriež Valsts aizsardzības koncepciju (1), (2)
-|Source file=lajn1991n129_002_01
+Pirmās pārrunas izraisīja piedāvātas koncepcijas pamattēze, ka valsts aizsardzības jautājumus lemj un aizsardzību vada Valsts aizsardzības padome, kuras statusu nosaka likums par valsts aizsardzību (gala redakcijā). Neapšaubot šā likuma nepieciešamību, pēc dažu domam, šobrīd aktuālāks ir likums par robežapsardzi. Neapšaubot Valsts aizsardzības padomes nozīmi, Roberts Milbergs tikai fiksēja tās līdzšinējo Statusu: «Tā ir kā padomdevējs bez pilnvarām.» Tālavs Jundzis, to izskaidrojot, atgādināja, ka pirmās Latvijas Republikas laikā aizsardzības padomē bija arī kara ministrs, tai bija izpildvara, bez kuras strādāja tagadējā padome.
 |Abstract=1. «Kompetento ģenerāļu nekompetentais pučs piespieda mūs rīkoties»
-. «Mēs nevaram PSRS armijai Latvijas mežos celt kazarmas»
+Klātesošo amatvīru vairākums bija par Aizsardzības ministrijas izveidošanu, taču pret to iebilda Aloizs Vaznis: «Ja ir Valsts aizsardzības padome, tad ministrija nez vai ir nepieciešama, drīzāk — padomei ir nepieciešams lielāks tehnisko darbinieku skaits.» Ģirts Kristovskis Aizsardzības ministrijas pamatspēku saskatīja Zemessardzē, Mihails Stepičevs — robežapsardzē. Pēdējais bija tuvāk panesībai, jo, pēc koncepcijas autoru domām, ir jābūt stingram funkciju nodalījumam starp visiem bruņotajiem formējumiem, kurus nevar koncentrēt vienās rokās, un ir jāveido vismaz trīs Aizsardzības padomei pakļauti centri. Lūk, to shēma:
 }}
-{{Written by|Ināra Egle}}
+. Augstākā Padome, kurai ir pakļauta Zemessardze; par pārmaiņām tās pakļautībā var lemt tikai Saeima;
 {{About topic|Latvijas Tautas frontes, LTF, Tautas frontes Valsts aizsardzības darba grupa}}
-{{About topic|Zemessardzes veidošana}}
+. Aizsardzības ministrija, kam pakļauta Latvijas Republikas armija: nacionāla gvarde (parlamenta, valdības apsardze, reprezentācijas apakšvienības — goda sardze u.tml.), robežapsardzības karaspēks un flote, pretgaisa aizsardzības un kara aviācija, ātrās reaģēšanas vienības cīņai ar organizētiem robežpārkāpumiem, grupveida teroru u. c.
 {{About domain|Politika}}
-{{About domain|Bruņotie spēki un karadarbība}}
+. Iekšlietu ministrija, kam pakļaujas policija un apsardzes dienests. Par tēzi «Policija nevar būt valsts aizsardzības struktūra» ministram Aloizam Vaznim bija savs viedoklis: «Kā apbruņots spēks nepieciešamības gadījumā tā var veikt arī aizsardzības funkcijas.»
 {{About person|Roberts Milbergs}}
-{{About person|Tālavs Jundzis}}
+Vienā no koncepcijas pirmajiem variantiem figurēja arī «iekšējais karaspēks», kuru Tālavs Jundzis novērtēja kā sociālistisko iekarojumu un izdomājumu, un prātīgāk būtu to dēvēt tam atbilstošajā nosaukumā "konvoja dienests». Aloizs Vaznis savukārt iebilda pret tā pakļaušanu Aizsardzības ministrijai, jo dienesta pamatfunkcija ir ieslodzījuma vietu apsardze. Gala iznākumā viss, ka redzam 3. punktā, ir salikts savās vietās. Bet par Zemessardzi un LR armiju — mazliet sīkāk, pirms tam gan apskatot šā brīža galveno nosacījumu valsts aizsardzības veidošanā. Tā ir okupācijas seku likvidēšana, izvedot no Latvijas valsts teritorijas PSRS bruņotos spēkus.
 {{About person|Mihails Stepičevs}}
-{{About person|Ģirts Kristovskis}}
+'''2. «Mēs nevaram PSRS armijai Latvijas mežos celt kazarmas»'''
 {{About person|Aloizs Vaznis}}
-{{About person|Jānis Baškers}}
+Nevienā no Padomju Savienības līdzšinējā teritorijā esošajam republikām, šķiet, vēl nav oficiālu ziņu par armijas skaitlisko sastāvu. Arī Latvijā šī informācija balstās uz aptuveniem un neoficiāliem skaitļiem: 223 karaspēka apakšvienības, 120 tūkstoši armijnieku aizņem apmēram 100 tūkstošus hektāru lielu teritoriju, tai skaitā auglīgas zemes, kultūras un vēstures objektus, tostarp arī lielu daļu Zvārdes pagastā. Rīgā ir izvietotas 43 PSRS bruņoto spēku apakšvienības. Tāpēc šobrīd vēl diezgan problemātiski ir izpildīt solījumu: līdz šo militāro formējumu izvākšanai nodrošināt to atrašanos bāzes, jo, kā sacīja kāds klātesošais: «Mēs nevaram atļauties tagad viņiem celt kazarmas Latvijas mežos vai nomaļās vietās.» Rīgu atbrīvot būs pagrūti, risinājumu drīzāk var saskatīt karaspēka ātrākā izvešanā. Ja tikšanas laikā Maskavā pie aizsardzības ministra Jevgeņija Šapošņikova PSRS puse 1994. gada 1. janvāri minēja kā sākuma termiņu j armijas izvešanai, tad, apspriežot minēto koncepciju, tika uzskatīts, ka starpvalstu sarunās 1994. gada 1. janvāris ir jānosaka kā galīgais (pēdējais) bruņoto spēku izvešanas termiņš. Lai to īstenotu, mums gan nevajadzētu klaigāt: «Okupanti, ārā no Latvijas!» Kā sacīja Mihails Stepičevs: «Tas ir aziātisks paņēmiens, ko galīgi nevajadzētu lietot mums, kas pretendē uz ieiešanu (atgriešanos) Rietumu kultūrā. Tā mēs tālu netiksim. Mums ir jāsagatavo nopietna argumentācija.»
 {{About person|Aivars Saliņš}}
-{{About person|Andris Bunka}}
+Stepičeva kungs dažus no argumentiem arī minēja. Nekavējošu stratēģiska karaspēka izvešanu varam prasīt, pamatojoties uz to, ka karaspēka vienības, kas ir domātas nevis aizsardzībai, bet uzbrukumam, ir Latvijas iedzīvotājus apdraudošs faktors, mēs paliekam vidū starp Rietumu un PSRS raķetēm, neesam izslēgti no bīstamas zonas konflikta gadījumā. Un vēl — ja esam neatkarīga valsts, tad mums ir nepieciešams veidot savu armiju, bet divu armiju atrašanās vienā valstī tomēr ir diezgan paradoksāla parādība.
 {{About person|Jevgeņijs Šapošņikovs}}
-{{About person|Vītauts Landsberģis}}
+Aloizs Vaznis turpmāko rīcību formulēja tā: «Ir jārada kompetentu cilvēku darba grupa, kas starpvalstu sarunu dalībniekiem sagatavotu nepieciešamo faktūru — statistiku, materiālos aprēķinus utt., jo nav runa tikai par izvešanu, bet arī par to, kā mēs norēķināsimies, ko karaspēks atstās šeit, kā maksās par zemi un dabas postījumiem.
 {{About organization|Latvijas Tautas fronte (LTF)}}
-{{About organization|Latvijas Tautas frontes Dome (LTF Dome)}}
+Nedrīkst aizmirst mūsu piespiedu maksājumus PSRS budžetā, tādējādi Latvija varētu pretendēt uz vienu procentu no armijas militārā potenciāla, bet tik daudz mums varbūt nemaz nav nepieciešams.
 {{About place|Jūrmala}}
-{{About event|E1991091000}}
+Tika pārrunāts arī PSRS aizsardzības ministra maršala Jevgeņija Šapošņikova priekšlikums: lai paātrinātu bruņoto spēku izvešanu, ir nepieciešama dzīvokļu celtniecība, kurā varētu iesaistīties karaspēka izvešanā ieinteresētās valstis: Latvija, Lietuva un Igaunija. Ziņu aģentūras jau mūs iepazīstināja ar Lietuvas AP priekšsēdētaja Vītauta Landsberģa noraidošo attieksmi. Seminārā apsprieda arī citus variantus, pieļaujot iesaistīšanos šo dzīvokļu celtniecībā uz ekonomiski izdevīgiem nosacījumiem, ņemot vērā iespējamo bezdarbu. Kopā ar Celtniecības ministriju ir jāveic nepieciešamie aprēķini, ko varētu piedāvāt starpvalstu sarunām. Tajās būtu jāvienojas par pārējiem faktoriem, ieskaitot apmaksu, jo runa var būt tikai par to, cik tālu tas ir pieņemami (izdevīgi) mums. Šis, protams, ir priekšlikums, nevis lēmums. Pieļauju, ka šodien jau ir cita attieksme, kas varētu būt politisku motīvu diktēta.
 {{About year|1991}}

@@ 22. rindiņa: / 22. rindiņa: @@
 {{About person|Aivars Saliņš}}
 {{About person|Andris Bunka}}
-{{About person|Jevgeņijs Šapošņikovs }}
+{{About person|Jevgeņijs Šapošņikovs}}
 {{About person|Vītauts Landsberģis}}
 {{About organization|Latvijas Tautas fronte (LTF)}}