893617 - Versiju hronoloģija

Andrejs : 2016. gada 1. decembris, plkst. 10.48

2016-12-01T10:48:36Z

Andrejs : 2012. gada 26. maijs, plkst. 15.35

2012-05-26T15:35:55Z

Andrejs : 2012. gada 25. maijs, plkst. 18.49

2012-05-25T18:49:45Z

Ilmars: Set original images

2012-05-15T10:50:31Z

Set original images

Andrejs : 2012. gada 24. aprīlis, plkst. 23.05

2012-04-24T23:05:23Z

Andrejs : 2012. gada 24. aprīlis, plkst. 11.39

2012-04-24T11:39:13Z

Andrejs : 2012. gada 24. aprīlis, plkst. 11.38

2012-04-24T11:38:47Z

Andrejs : 2012. gada 24. aprīlis, plkst. 11.07

2012-04-24T11:07:50Z

Andrejs : 2012. gada 24. aprīlis, plkst. 11.02

2012-04-24T11:02:45Z

Andrejs: Jauna lapa: {{Newspaper Article |Article in=Padomju Jaunatne |Published on=1989/04/26 |Issue number=80 |Page number=3 |Original title=Ko tie mūsu kaimiņ' dar'? (Igaunija, 1989) |Source file=paja19...

2012-04-24T11:01:45Z

Jauna lapa: {{Newspaper Article |Article in=Padomju Jaunatne |Published on=1989/04/26 |Issue number=80 |Page number=3 |Original title=Ko tie mūsu kaimiņ' dar'? (Igaunija, 1989) |Source file=paja19...

Jauna lapa

{{Newspaper Article
|Article in=Padomju Jaunatne
|Published on=1989/04/26
|Issue number=80
|Page number=3
|Original title=Ko tie mūsu kaimiņ' dar'? (Igaunija, 1989)
|Source file=paja1989n080_003_09
}}
{{Written by|Tenu Vare}}
{{About topic|Igaunijas neatkarības cīņas}}
{{About year|1989}}

@@ 12. rindiņa: / 12. rindiņa: @@
 {{About topic|Igaunijas Interfronte}}
 {{About topic|Igaunija - Ko tie mūsu kaimiņ' dar', 1989., 1990}}
 {{About person|Tomass Līvs}}
 {{About media|«Noorte Hääl», laikraksts (Igaunija)}}

@@ 11. rindiņa: / 11. rindiņa: @@
 {{About topic|Igaunijas neatkarības cīņas}}
 {{About topic|Igaunijas Interfronte}}
-{{About topic|Igaunija - Ko tie mūsu kaimiņ' dar'}}
+{{About topic|Igaunija - Ko tie mūsu kaimiņ' dar', 1989., 1990}}
 {{About person|Tomass Līvs}}
 {{About media|«Noorte Hääl», laikraksts (Igaunija)}}

@@ 1. rindiņa: / 1. rindiņa: @@
-{{Newspaper Article |Article in=Padomju Jaunatne |Published on=1989/04/26 |Issue number=80 |Page number=3 |Original title=Ko tie mūsu kaimiņ' dar'? (Igaunija, 1989) |Source file=paja1989n080_003_09 }} {{Written by|Tenu Vare}} {{About topic|Igaunijas neatkarības cīņas}} {{About topic|Igaunijas Interfronte}} {{About person|Tomass Līvs}} {{About media|«Noorte Hääl», laikraksts (Igaunija)}} {{About place|Lielbritānija}} {{About place|Francija}} {{About place|Itālija}} {{About place|Zviedrija}} {{About place|VFR}} {{About place|Šveice}} {{About place|Polija}} {{About year|1989}} 16. aprīlī pēc rūpniecības, transporta un sakaru uzņēmumu komjaunatnes organizāciju sekretāru padomes ierosinājuma Tallinā notika komjaunatnes aktīva sanāksme. Tajā pieņemta rezolūcija, kurā nosodīts staļinisms, izteikta attieksme pret Igaunijas pilsonības ieviešanu (neatkarīgi no valodas zināšanām un uzturēšanās ilguma), valodas problēmām (darba kolektīviem ir tiesības izvēlēties iekšējās saziņas valodu), nacionālo simboliku (iespējams nacionālo simboliku atzīt par valsts simboliku). Ierosināts tuvākajā laikā izstrādāt un pieņemt likumu par republikānisko referendumu svarīgāko lēmumu pieņemšanai. Ierosināts ne vēlāk kā novembrī sarīkot Igaunijas jauniešu kongresu, kurā būtu pārstāvētas visas jauniešu organizācijas.
+{{Newspaper Article |Article in=Padomju Jaunatne |Published on=1989/04/26 |Issue number=80 |Page number=3 |Original title=Ko tie mūsu kaimiņ' dar'? (Igaunija, 1989) |Source file=paja1989n080_003_09 }}
 . aprīlī notika Igaunijas PSR Augstākās Padomes Prezidija sēde. kurā pieņemts paziņojums «Par politisko situāciju Igaunijā». Par ekstrēmistisku nosaukta ideja Igaunijas ziemeļaustrumos izveidot «autonomu apgabalu», kas izskanējusi interkustības I kongresā. Savukārt norādīts, ka Igaunijas dabas un vēstures pieminekļu aizsardzības biedrības un dažu citu sabiedrisku kustību vadītāji ar antikonstitucionālu lozungu palīdzību mēģina iesaistīt pamatnācijas iedzīvotājus Igaunijas pilsoņu komitejās un sasaukt Igaunijas kongresu. Uzsvērts, ka pat vislabākie nodomi nevar attaisnot darbību, kas var ievest Igauniju politiskā strupceļā. Izteikta cerība, ka tautas gudrība un nosvērtība palīdzēs pārvarēt jaunos šķēršļus, kas radušies ceļā uz Igaunijas atjaunotni.
@@ 10. rindiņa: / 11. rindiņa: @@
 Igaunijas Zinātņu akadēmijas Kibernētikas institūtā notika Eiropas mehānikas komitejas ikgadējā sapulce. Šāds pasākums Padomju Savienībā notika pirmo reizi. Piedalījās zinātnieki no Anglijas, Francijas, Itālijas, Zviedrijas, VFR, Šveices un Polijas.
-<p style="text-align: right;">'''TENU VARE,'''</p><p style="text-align: right;">redaktora vietnieks</p><p style="text-align: right;"></p><p style="text-align: right; ">[http://www.barikadopedija.lv/raksti/%C2%ABNoorte_H%C3%A4%C3%A4l%C2%BB,_laikraksts_(Igaunija) «Noorte Hääl», laikraksts (Igaunija)]</p>
+<p style="text-align: right;">'''TENU VARE,'''</p><p style="text-align: right;">redaktora vietnieks</p><p style="text-align: right; ">[http://www.barikadopedija.lv/raksti/%C2%ABNoorte_H%C3%A4%C3%A4l%C2%BB,_laikraksts_(Igaunija) «Noorte Hääl», laikraksts (Igaunija)]</p>

← Senāka versija		Versija, kas saglabāta 2012. gada 24. aprīlis, plkst. 23.05
10. rindiņa:		10. rindiņa:

	Igaunijas Zinātņu akadēmijas Kibernētikas institūtā notika Eiropas mehānikas komitejas ikgadējā sapulce. Šāds pasākums Padomju Savienībā notika pirmo reizi. Piedalījās zinātnieki no Anglijas, Francijas, Itālijas, Zviedrijas, VFR, Šveices un Polijas.		Igaunijas Zinātņu akadēmijas Kibernētikas institūtā notika Eiropas mehānikas komitejas ikgadējā sapulce. Šāds pasākums Padomju Savienībā notika pirmo reizi. Piedalījās zinātnieki no Anglijas, Francijas, Itālijas, Zviedrijas, VFR, Šveices un Polijas.
−	<p style="text-align: right;">'''TENU VARE,'''</p><p style="text-align: right;">redaktora vietnieks</p><p style="text-align: right;">	+	<p style="text-align: right;">'''TENU VARE,'''</p><p style="text-align: right;">redaktora vietnieks</p><p style="text-align: right;"></p><p style="text-align: right; ">[http://www.barikadopedija.lv/raksti/%C2%ABNoorte_H%C3%A4%C3%A4l%C2%BB,_laikraksts_(Igaunija) «Noorte Hääl», laikraksts (Igaunija)]</p>
−	«Noorte Hääl»,
−	</p>

@@ 1. rindiņa: / 1. rindiņa: @@
-{{Newspaper Article
+{{Newspaper Article |Article in=Padomju Jaunatne |Published on=1989/04/26 |Issue number=80 |Page number=3 |Original title=Ko tie mūsu kaimiņ' dar'? (Igaunija, 1989) |Source file=paja1989n080_003_09 }} {{Written by|Tenu Vare}} {{About topic|Igaunijas neatkarības cīņas}} {{About topic|Igaunijas Interfronte}} {{About person|Tomass Līvs}} {{About media|«Noorte Hääl», laikraksts (Igaunija)}} {{About place|Lielbritānija}} {{About place|Francija}} {{About place|Itālija}} {{About place|Zviedrija}} {{About place|VFR}} {{About place|Šveice}} {{About place|Polija}} {{About year|1989}} 16. aprīlī pēc rūpniecības, transporta un sakaru uzņēmumu komjaunatnes organizāciju sekretāru padomes ierosinājuma Tallinā notika komjaunatnes aktīva sanāksme. Tajā pieņemta rezolūcija, kurā nosodīts staļinisms, izteikta attieksme pret Igaunijas pilsonības ieviešanu (neatkarīgi no valodas zināšanām un uzturēšanās ilguma), valodas problēmām (darba kolektīviem ir tiesības izvēlēties iekšējās saziņas valodu), nacionālo simboliku (iespējams nacionālo simboliku atzīt par valsts simboliku). Ierosināts tuvākajā laikā izstrādāt un pieņemt likumu par republikānisko referendumu svarīgāko lēmumu pieņemšanai. Ierosināts ne vēlāk kā novembrī sarīkot Igaunijas jauniešu kongresu, kurā būtu pārstāvētas visas jauniešu organizācijas.
 . aprīlī notika Igaunijas PSR Augstākās Padomes Prezidija sēde. kurā pieņemts paziņojums «Par politisko situāciju Igaunijā». Par ekstrēmistisku nosaukta ideja Igaunijas ziemeļaustrumos izveidot «autonomu apgabalu», kas izskanējusi interkustības I kongresā. Savukārt norādīts, ka Igaunijas dabas un vēstures pieminekļu aizsardzības biedrības un dažu citu sabiedrisku kustību vadītāji ar antikonstitucionālu lozungu palīdzību mēģina iesaistīt pamatnācijas iedzīvotājus Igaunijas pilsoņu komitejās un sasaukt Igaunijas kongresu. Uzsvērts, ka pat vislabākie nodomi nevar attaisnot darbību, kas var ievest Igauniju politiskā strupceļā. Izteikta cerība, ka tautas gudrība un nosvērtība palīdzēs pārvarēt jaunos šķēršļus, kas radušies ceļā uz Igaunijas atjaunotni.
@@ 31. rindiņa: / 10. rindiņa: @@
 Igaunijas Zinātņu akadēmijas Kibernētikas institūtā notika Eiropas mehānikas komitejas ikgadējā sapulce. Šāds pasākums Padomju Savienībā notika pirmo reizi. Piedalījās zinātnieki no Anglijas, Francijas, Itālijas, Zviedrijas, VFR, Šveices un Polijas.
+<p style="text-align: right;">'''TENU VARE,'''</p><p style="text-align: right;">redaktora vietnieks</p><p style="text-align: right;">
-<p style="text-align: right; ">'''TENU VARE,'''</p><p style="text-align: right; ">redaktora vietnieks</p>
+«Noorte Hääl»,

← Senāka versija		Versija, kas saglabāta 2012. gada 24. aprīlis, plkst. 11.07
1. rindiņa:		1. rindiņa:
−	{{Newspaper Article \|Article in=Padomju Jaunatne \|Published on=1989/04/26 \|Issue number=80 \|Page number=3 \|Original title=Ko tie mūsu kaimiņ' dar'? (Igaunija, 1989) \|Source file=paja1989n080_003_09 }} {{Written by\|Tenu Vare}} {{About topic\|Igaunijas neatkarības cīņas}} {{About year\|1989}}16. aprīlī pēc rūpniecības, transporta un sakaru uzņēmumu komjaunatnes organizāciju sekretāru padomes ierosinājuma Tallinā notika komjaunatnes aktīva sanāksme. Tajā pieņemta rezolūcija, kurā nosodīts staļinisms, izteikta attieksme pret Igaunijas pilsonības ieviešanu (neatkarīgi no valodas zināšanām un uzturēšanās ilguma), valodas problēmām (darba kolektīviem ir tiesības izvēlēties iekšējās saziņas valodu), nacionālo simboliku (iespējams nacionālo simboliku atzīt par valsts simboliku). Ierosināts tuvākajā laikā izstrādāt un pieņemt likumu par republikānisko referendumu svarīgāko lēmumu pieņemšanai. Ierosināts ne vēlāk kā novembrī sarīkot Igaunijas jauniešu kongresu, kurā būtu pārstāvētas visas jauniešu organizācijas.	+	{{Newspaper Article
		+	\|Article in=Padomju Jaunatne
		+	\|Published on=1989/04/26
		+	\|Issue number=80
		+	\|Page number=3
		+	\|Original title=Ko tie mūsu kaimiņ' dar'? (Igaunija, 1989)
		+	\|Source file=paja1989n080_003_09
		+	}}
		+	{{Written by\|Tenu Vare}}
		+	{{About topic\|Igaunijas neatkarības cīņas}}
		+	{{About topic\|Igaunijas Interfronte }}
		+	{{About person\|Tomass Līvs}}
		+	{{About place\|Lielbritānija}}
		+	{{About place\|Francija}}
		+	{{About place\|Itālija}}
		+	{{About place\|Zviedrija}}
		+	{{About place\|VFR}}
		+	{{About place\|Šveice}}
		+	{{About place\|Polija}}
		+	{{About year\|1989}}
		+	16. aprīlī pēc rūpniecības, transporta un sakaru uzņēmumu komjaunatnes organizāciju sekretāru padomes ierosinājuma Tallinā notika komjaunatnes aktīva sanāksme. Tajā pieņemta rezolūcija, kurā nosodīts staļinisms, izteikta attieksme pret Igaunijas pilsonības ieviešanu (neatkarīgi no valodas zināšanām un uzturēšanās ilguma), valodas problēmām (darba kolektīviem ir tiesības izvēlēties iekšējās saziņas valodu), nacionālo simboliku (iespējams nacionālo simboliku atzīt par valsts simboliku). Ierosināts tuvākajā laikā izstrādāt un pieņemt likumu par republikānisko referendumu svarīgāko lēmumu pieņemšanai. Ierosināts ne vēlāk kā novembrī sarīkot Igaunijas jauniešu kongresu, kurā būtu pārstāvētas visas jauniešu organizācijas.

	18. aprīlī notika Igaunijas PSR Augstākās Padomes Prezidija sēde. kurā pieņemts paziņojums «Par politisko situāciju Igaunijā». Par ekstrēmistisku nosaukta ideja Igaunijas ziemeļaustrumos izveidot «autonomu apgabalu», kas izskanējusi interkustības I kongresā. Savukārt norādīts, ka Igaunijas dabas un vēstures pieminekļu aizsardzības biedrības un dažu citu sabiedrisku kustību vadītāji ar antikonstitucionālu lozungu palīdzību mēģina iesaistīt pamatnācijas iedzīvotājus Igaunijas pilsoņu komitejās un sasaukt Igaunijas kongresu. Uzsvērts, ka pat vislabākie nodomi nevar attaisnot darbību, kas var ievest Igauniju politiskā strupceļā. Izteikta cerība, ka tautas gudrība un nosvērtība palīdzēs pārvarēt jaunos šķēršļus, kas radušies ceļā uz Igaunijas atjaunotni.		18. aprīlī notika Igaunijas PSR Augstākās Padomes Prezidija sēde. kurā pieņemts paziņojums «Par politisko situāciju Igaunijā». Par ekstrēmistisku nosaukta ideja Igaunijas ziemeļaustrumos izveidot «autonomu apgabalu», kas izskanējusi interkustības I kongresā. Savukārt norādīts, ka Igaunijas dabas un vēstures pieminekļu aizsardzības biedrības un dažu citu sabiedrisku kustību vadītāji ar antikonstitucionālu lozungu palīdzību mēģina iesaistīt pamatnācijas iedzīvotājus Igaunijas pilsoņu komitejās un sasaukt Igaunijas kongresu. Uzsvērts, ka pat vislabākie nodomi nevar attaisnot darbību, kas var ievest Igauniju politiskā strupceļā. Izteikta cerība, ka tautas gudrība un nosvērtība palīdzēs pārvarēt jaunos šķēršļus, kas radušies ceļā uz Igaunijas atjaunotni.