Ilmars: Set original images

2015-11-30T01:45:15Z

Set original images

Andrejs : 2015. gada 25. novembris, plkst. 17.25

2015-11-25T17:25:26Z

Andrejs: Jauna lapa: {{Newspaper Article |Article in=Cīņa |Published on=1989/01/04 |Issue number=3 |Page number=2 |Original title=Vienā laivā |In section=Ekonomikas ABC |Source file=cina1989n003_002_01 |...

2015-11-25T17:23:01Z

Jauna lapa: {{Newspaper Article |Article in=Cīņa |Published on=1989/01/04 |Issue number=3 |Page number=2 |Original title=Vienā laivā |In section=Ekonomikas ABC |Source file=cina1989n003_002_01 |...

Jauna lapa

{{Newspaper Article
|Article in=Cīņa
|Published on=1989/01/04
|Issue number=3
|Page number=2
|Original title=Vienā laivā
|In section=Ekonomikas ABC
|Source file=cina1989n003_002_01
|Abstract=Ekonomikas ABC
}}
{{Written by|Iļja Gerčikovs}}
{{Written by|K. Svilpe}}
{{About topic|Baltijas republiku ekonomiskā patstāvība}}
{{About topic|Republikas saimnieciskais aprēķins}}
{{About domain|Tautsaimniecība}}
{{About domain|Rūpniecība}}
{{About year|1989}}

← Senāka versija		Versija, kas saglabāta 2015. gada 30. novembris, plkst. 01.45
1. rindiņa:		1. rindiņa:
−	{{Newspaper Article \|Article in=Cīņa \|Published on=1989/01/04 \|Issue number=3 \|Page number=2 \|Original title=Vienā laivā \|In section=Ekonomikas ABC \|Source file=cina1989n003_002_01 \|Abstract=Ekonomikas ABC }} {{Written by\|Iļja Gerčikovs}} {{Written by\|K. Svilpe}} {{About topic\|Baltijas republiku ekonomiskā patstāvība}} {{About topic\|Republikas saimnieciskais aprēķins}} {{About domain\|Tautsaimniecība}} {{About domain\|Rūpniecība}} {{About year\|1989}}	+	{{Newspaper Article \|Article in=Cīņa \|Published on=1989/01/04 \|Issue number=3 \|Page number=2 \|Original title=Vienā laivā \|In section=Ekonomikas ABC \|Source file=cina1989n003_002_01 \|Abstract=Ekonomikas ABC }}
		+	{{Source image\|articles/873/292/873292.jpg}} {{Written by\|Iļja Gerčikovs}} {{Written by\|K. Svilpe}} {{About topic\|Baltijas republiku ekonomiskā patstāvība}} {{About topic\|Republikas saimnieciskais aprēķins}} {{About domain\|Tautsaimniecība}} {{About domain\|Rūpniecība}} {{About year\|1989}}

	Saimnieciskā patstāvība balstās uz ekonomikas likumiem: republikas, tās pilsētu, rajonu ienākumi (tātad iedzīvotāju labklājības un kultūras līmenis) ir tieši proporcionāli kopējiem darba rezultātiem. Labāk strādāsim — labāk dzīvosim. Un otrādi (tas galvenais!). Ja visi sēdēsim vienā laivā — katrs būs ieinteresēts novērst vismazāko sūci, skatīsies, lai to dara arī līdzās strādājošais.		Saimnieciskā patstāvība balstās uz ekonomikas likumiem: republikas, tās pilsētu, rajonu ienākumi (tātad iedzīvotāju labklājības un kultūras līmenis) ir tieši proporcionāli kopējiem darba rezultātiem. Labāk strādāsim — labāk dzīvosim. Un otrādi (tas galvenais!). Ja visi sēdēsim vienā laivā — katrs būs ieinteresēts novērst vismazāko sūci, skatīsies, lai to dara arī līdzās strādājošais.

@@ 1. rindiņa: / 1. rindiņa: @@
-{{Newspaper Article
+{{Newspaper Article |Article in=Cīņa |Published on=1989/01/04 |Issue number=3 |Page number=2 |Original title=Vienā laivā |In section=Ekonomikas ABC |Source file=cina1989n003_002_01 |Abstract=Ekonomikas ABC }} {{Written by|Iļja Gerčikovs}} {{Written by|K. Svilpe}} {{About topic|Baltijas republiku ekonomiskā patstāvība}} {{About topic|Republikas saimnieciskais aprēķins}} {{About domain|Tautsaimniecība}} {{About domain|Rūpniecība}} {{About year|1989}}
 |Article in=Cīņa
-|Published on=1989/01/04
+Saimnieciskā patstāvība balstās uz ekonomikas likumiem: republikas, tās pilsētu, rajonu ienākumi (tātad iedzīvotāju labklājības un kultūras līmenis) ir tieši proporcionāli kopējiem darba rezultātiem. Labāk strādāsim — labāk dzīvosim. Un otrādi (tas galvenais!). Ja visi sēdēsim vienā laivā — katrs būs ieinteresēts novērst vismazāko sūci, skatīsies, lai to dara arī līdzās strādājošais.
 |Issue number=3
-|Page number=2
+Ekonomiskajam mehānismam jānodrošina princips: kas izdevīgs vienam cilvēkam — ir izdevīgs uzņēmumam, iestādei; kas izdevīgs uzņēmumam — ir izdevīgs rajonam, republikai; kas izdevīgs vienai republikai — izdevīgs arī citām; kas izdevīgs republikām — izdevīgs visai valstij.
 |Original title=Vienā laivā
-|In section=Ekonomikas ABC
+Reģionālā ekonomiskā patstāvība bieži tiek nosaukta par saimniecisko aprēķinu. Šo terminu saturs, stingri ņemot, nav vienāds, tomēr jautājumam galvenokārt ir teorētiska nozīme.
 |Source file=cina1989n003_002_01
-|Abstract=Ekonomikas ABC
+Bet viens no pirmajiem praktiskas nozīmes jautājumiem ir — kam pieder tiesības lemt par republikas dabas un darba resursu izmantošanu. Atbilde, mūsuprāt, var būt tikai viena: republikas Augstākajai Padomei un padomju varas orgāniem; Ministru Padomei, izpildkomitejām. Tiesības izmantot resursus tiek piešķirtas uzņēmumiem, saimniecībām, iestādēm, kooperatīviem, individuālajiem lietotājiem uz ekonomiski pamatotiem ilgtermiņa līgumiem. Uzņēmumi un iestādes darbojas pēc saimnieciskā aprēķina principiem, ir ekonomiski pilnīgi patstāvīgi, bet no saviem ienākumiem maksā republikai noteiktus nodokļus un maksas par visiem izmantotajiem resursiem.
 }}
-{{Written by|Iļja Gerčikovs}}
+Sevišķa nepieciešamība ir katram uzņēmumam, iestādei pāriet uz saimniecisko patstāvību, pašfinansēšanos. pilnu saimniecisko aprēķinu. Nozaru iestāžu diktāts, kaut neapstrīdami pierādījis savu neefektivitāti, tomēr funkcionē. Jo palikušas taču, kaut pārkristītas un nedaudz pārveidotas, arī pašas iestādes. Un galvenais — darbinieki, kuru amati piespiež tos būt birokrātiem, bet krēsli — ilgāk tajos palikt. Republikā pēc PSKP XXVII kongresa lēmumiem tiek pilnveidota vadības struktūra, samazināts ierēdņu skaits. Tomēr republikas iedzīvotāji joprojām nezina, cik darbinieku samazināts, cik pārgājuši strādāt ražošanā, cik — citos kantoros.
 {{Written by|K. Svilpe}}
-{{About topic|Baltijas republiku ekonomiskā patstāvība}}
+Liela nozīme uzņēmumu patstāvības veidošanā, darbības taktikā, kolektīva interešu formēšanā pieder tādam reālam, kaut arī nopeltam un neatzītam rādītājam kā preču produkcija. Tas ietver sevī ražošanas izdevumus. Jo tie lielāki, jo lielāks būs preču produkcijas apjoms. Var, protams, palielināt arī produkcijas izlaidi naturālajos rādītājos. Tālāk. Jo lielāki ražošanas izdevumi, lielāka cena, lielāks ražotās produkcijas apjoms rubļos, lielāka ir arī peļņa. Daļu no tās ieskaita valsts budžetā. Attiecīgi lielāku peļņu gūt ieinteresēti gan ražotāji, gan arī valsts, kaut arī šie peļņas rubļi ir tikai šķietami.
 {{About topic|Republikas saimnieciskais aprēķins}}
-{{About domain|Tautsaimniecība}}
+Arī mazumtirdzniecības cenu pamatā ir pašizmaksa: pie vairumtirdzniecības cenas tiek pieskaitīts apgrozījuma nodoklis un tirdzniecības pieskaitījumi. Tātad visa: uzņēmuma, sadales, noieta un tirdzniecības organizāciju peļņa atkarīga no mazumcenas. Jo tā lielāka, jo lielāka būs peļņa. Tikai šādā gadījumā neviens nav ieinteresēts izgatavot, glabāt, pārdot lētāku produkciju. Bet, izmantojot zinātnieku ieteikumus, uzņēmumos bieži vien var radīt arī lētāku un ne sliktāku produkciju. Ko darīt?
 {{About domain|Rūpniecība}}
-{{About year|1989}}
+Mūsuprāt, pareizākā izeja — pāriet uz brīvi mainīgām cenām, kas būtu atkarīgas no pieprasījuma un piedāvājuma, ko tautas patēriņa precēm nosaka izgatavotājs un tirdzniecības organizācijas. Arī pēdējās taču darbojas pēc saimnieciskā aprēķina principiem. Sākt varētu ar tiem izstrādājumiem, kuri nav deficīts. Vienīgi ar nosacījumu, ka ne izgatavotājam, ne tirgotājam nedrīkst būt monopoltiesības. Tad divos blakus veikalos, piemēram, vienādiem rokas pulksteņiem, būs dažādas cenas. Uzņēmumi beidzot būs ieinteresēti ražot lētāku un labāku produkciju, tirgotāji tādu arī pārdot.

873292 - Versiju hronoloģija

Ilmars: Set original images

Andrejs : 2015. gada 25. novembris, plkst. 17.25

Andrejs: Jauna lapa: {{Newspaper Article |Article in=Cīņa |Published on=1989/01/04 |Issue number=3 |Page number=2 |Original title=Vienā laivā |In section=Ekonomikas ABC |Source file=cina1989n003_002_01 |...