821510 - Versiju hronoloģija

Edgars : 2020. gada 16. novembris, plkst. 10.53

2020-11-16T10:53:32Z

Ilmars: Set original images

2020-11-13T03:12:29Z

Set original images

Edgars : 2020. gada 8. novembris, plkst. 16.02

2020-11-08T16:02:27Z

Edgars: Jauna lapa: {{Newspaper Article |Article in=Latvijas Jaunatne |Published on=1990/01/12 |Issue number=8 |Page number=3 |Original title=Aicinājums }} {{Written by|Valdis Avotiņš}} {{Written by|V...

2020-11-06T02:48:35Z

Jauna lapa: {{Newspaper Article |Article in=Latvijas Jaunatne |Published on=1990/01/12 |Issue number=8 |Page number=3 |Original title=Aicinājums }} {{Written by|Valdis Avotiņš}} {{Written by|V...

Jauna lapa

{{Newspaper Article
|Article in=Latvijas Jaunatne
|Published on=1990/01/12
|Issue number=8
|Page number=3
|Original title=Aicinājums
}}
{{Written by|Valdis Avotiņš}}
{{Written by|Vladimirs Bespaļko}}
{{Written by|Leonīds Burlakovs}}
{{Written by|Boriss Cilevičs}}
{{Written by|Henriks Danusevičs}}
{{Written by|Aleksejs Grigorjevs}}
{{Written by|Eduards Liepiņš}}
{{Written by|Aleksandrs Maļcevs}}
{{Written by|Dmitrijs Ņekrasovs}}
{{Written by|Andrejs Panteļējevs}}
{{Written by|Igors Pimenovs}}
{{Written by|Vladimirs Stešenko}}
{{Written by|Pāvels Tjurins}}
{{Written by|Elmārs Vēbers}}
Latvljas pašreizējai politiskajai situācijai ir raksturīga dažādu tautību cilvēku politisko aktivitāšu nesakritība, savstarpēja neuzticēšanās. Tas Izkropļo un kavē virzību pa republikas sabiedriskās dzīves demokratizācijas ceļu. Sī tendence Izpaužas dažādi. Vieni nevar atrast kopīgu valodu vēstures novērtējumos, PSRS likteņgaitas un perspektīvas, neatkarīgas Latvijas valsts pastāvēšanas, kā ari dažādu etnisko grupu lomas un nozīmes skaidrojumos. Citiem ir atšķirīgi priekšstati par dažādu problēmu aktualitātes pakāpi, to risināšanas kārtību un metodēm. Vēl citi pauž ledzīvotāju nelatviskās daļas bažas par to, ka neatkarīgajā Latvijā viņu vajadzības un tiesības tiks levērotas un apmierinātas saskaņā ar pārpalikuma principu. So viedokli varētu izteikt aptuveni šādi: gadu desmitiem esam gaidījuši «gaišo nākotni», pagaidīsim vēl, taču vismaz neko negrozīsim kardināli, ja tas netiks darīts «cilvēcīgi». Dau dzi tagad ar aizdomām skatās uz Jebkuru politiķi («Pietiek revolūciju!»), uzskatīdami, ka tiem piemīt kaislība uz manipulēšanu ar cilvēkiem. Prag matiski orientēti cilvēki vairs nepaļaujas romantiski noskaņoto Jaunas revolūcijas entuziastu lozungu un solījumu hipnozei. Krietna nelatviešu dala izrādījusies «izslēgta» no Latvijas politiskās dzīves.

Republikas dažādo nacionālo grupu kultūras dzīves aktivizēšana un savstarpējās labvēlības pirmais uzplaiksnījums diemžēl nav radis atbilstošu turpinājumu to politiskajā ak tivltātē. Tas var nozīmēt, ka pašlaik nevienam no politiskajiem grupējumiem (frontēm, kustībām, savienībām, partijām) nav pietiekami pilnīga priekšstata par patiesajiem šķēršļiem — ārējiem un iekšējiem, kas kavē cilvēkus solidarizēties Latvijas atjaunotnes vārdā. Tas acīmredzot lr Izskaidrojams ari ar nepietieka ml novērtētu nepieciešamību pastāvīgi pārdomāt un apsvērt tādas demokrātiskas republikas koncepciju, kurā dzīvo dažādu tautību pārstāvji.

Mēs aicinām visus cllvē kus neatkarīgi no viņu piederības dažādām sabiedriski politiskajām savienībām piedalīties konferencē, kas veltīta dažādu tautību cilvēku līdz dalības problēmām Latvijas kopīgajā demokrātiskajā kustība. Konferences mērķis ir kopīgas rīcības ceļu meklēju ml un to Izvērtēšana katra republikas ledzīvotāja labklājības vārdā. lesakām šādus konferences darba priekšnosacījumus.

1. Vismaz konferences laikā censties nesaskatīt citu organizāciju pārstāvjos «ienaidnieka tēlu», pieņemot, ka viņus patiesi satrauc problēmas, par kurām tie runā, un ka viņu centieni pēc patiesības un taisnīguma lr neviltoti.

2. Katrs cilvēks var būt at blldlgs tikai par to, ko viņš spēja un spēj letekmēt, bet nevar būt atbildīgs par tiem pagātnes notikumiem, kurus viņš nav varējis letekmēt.

3. Par kritēriju, pēc kura nosakāms, cik patiesi lr cilvēka centieni veicināt Latvijas labklājību, uzskatāma ne vien nācijas pašnoteikšanās tiesību atzīšana, bet ari «Zālamana principa» ievērošana: izlemjot diskutējamus Jautājumus un aizstāvot savu patiesību, nedrīkst pārkāpt humānisma principus, kas uzskatāmi par neatkarīgas Latvijas pamatu pamatu.

4. Censties panākt, lai konferences uzmanības centrā būtu nevis savas organizācijas ideju propaganda, bet tādu pamatvērtību konkretizēšana, kas būtu pieņemamas katram godīgam cilvēkam.

Konferencē paredzēts apspriest Jautājumus, uz kuriem dotās atbildes var kļūt svarīgas Jebkuras tautības cilvēkam, piemēram:

— ciktāl nacionālas problēmas var tikt Identificētas ar vlspardemokrātiskajām problēmām;

— kāda lr nāciju un cilvēka tiesību savstarpēja saistība, kā tās var tikt garantētas;

— privātīpašums kā universāls dažādu tautību cilvēku tiesību" levērošanas garants demokrātiskā republikā;

— vai tas, ka tika atzīta par nelikumīgu Latvijas iekļaušana PSRS sastāvā, ierobežos pie pamatiedzīvotājiem nepiederošu republikas ledzīvotāju pilsoniskās tiesības; vai tagadējie pie pamatledzlvotfljlem nepiederoši Latvijas iedzīvotāji var uzskatīt sevi par savas dzimtenēs «ārlaulības bērniem»;

— kas būs ieguvēji, ja Latvija kjūs neatkarīga un ko viņi legūst

— kas būs zaudētāji, ja Latvija kļūs neatkarīga, Un ko viņi zaudēs;

— kas un kāpēc no «sociālisma iekarojumiem» «padomju cilvēkiem» šķiet vis vērtīgākais.

Minēto un ari citu problēmu apspriešanas procesā mēs ceram atrast domubiedrus ari to cilvēku vidū, kas līdz šim vēl nav atraduši savu vietu republikas sabiedriski politiskajā dzīvē. Mēs gaidām palīdzību no visiem, kurus satrauc tas, ka mēs Jaunos vēsturiskos apstākļos varam pieļaut vecās k)ūdas. ko mums vēlāk nāksies rūgti nožēlot. Tagad uz katru no mums gulstas atbildība par to, lai mēs nepalaistu garām iespēju pieņemt vispareizāko no potenciāli lēspējamlem lēmumiem par mūsu dzīves pār veidošanu uz patiesi cilvēciskiem pamatiem.

Paredzēts, ka konference aptuvehl varētu notikt šā gana 10. un 11. februāri. Vksus, kuri vēlas piedalīties konferencē un lesniegt jautājumus un priekšlikumus. lūdzam zvanīt iniciatīvas grupai līdz 18. Janvārim pa tālruni 467823 no pulksten 16 līdz 19.

Konferences sarīkošanas Iniciatīvas grupa: VALDIS AVOTIŅŠ, ķīmiķis. VLADIMIRS BESPAĻKO, elektroniķis. LEONĪDS BURLAKOVS, skolotais, BORISS CILĒVICS. matemātiķis, . HENRIKS DANUSEVICS. ekonomists. ALEKSEJS GRIGORJEVS. žurnālists. EDUARDS LIEPINS, filozofs. ALEKSANDRS MALCEVS, filozofs. DMITRIJS ŅEKRASOVS. programmētājs, ANDREJS PANTEĻEJEVS, fiziķis. IGORS PIMENOVS, programmētājs. VLADIMIRS STESENKO. žurnālists. PAVELS TJURINS. psihologs, ELMĀRS VEBERS, niozofs i

@@ 21. rindiņa: / 21. rindiņa: @@
 {{Written by|Pāvels Tjurins}}
 {{Written by|Elmārs Vēbers}}
 Latvijas pašreizējai politiskajai situācijai ir raksturīga dažādu tautību cilvēku politisko aktivitāšu nesakritība, savstarpēja neuzticēšanās. Tas izkropļo un kavē virzību pa republikas sabiedriskās dzīves demokratizācijas ceļu. Šī tendence izpaužas dažādi. Vieni nevar atrast kopīgu valodu vēstures novērtējumos, PSRS likteņgaitas un perspektīvas, neatkarīgas Latvijas valsts pastāvēšanas, kā arī dažādu etnisko grupu lomas un nozīmes skaidrojumos. Citiem ir atšķirīgi priekšstati par dažādu problēmu aktualitātes pakāpi, to risināšanas kārtību un metodēm. Vēl citi pauž iedzīvotāju nelatviskās daļas bažas par to, ka neatkarīgajā Latvijā viņu vajadzības un tiesības tiks ievērotas un apmierinātas saskaņā ar pārpalikuma principu. Šo viedokli varētu izteikt aptuveni šādi: gadu desmitiem esam gaidījuši «gaišo nākotni», pagaidīsim vēl, taču vismaz neko negrozīsim kardināli, ja tas netiks darīts «cilvēcīgi». Daudzi tagad ar aizdomām skatās uz jebkuru politiķi («Pietiek revolūciju!»), uzskatīdami, ka tiem piemīt kaislība uz manipulēšanu ar cilvēkiem. Pragmatiski orientēti cilvēki vairs nepaļaujas romantiski noskaņoto jaunās revolūcijas entuziastu lozungu un solījumu hipnozei. Krietna nelatviešu daļa izrādījusies «izslēgta» no Latvijas politiskās dzīves.

@@ 6. rindiņa: / 6. rindiņa: @@
 |Original title=Aicinājums
 }}
 {{Written by|Valdis Avotiņš}}
 {{Written by|Vladimirs Bespaļko}}

@@ 20. rindiņa: / 20. rindiņa: @@
 {{Written by|Pāvels Tjurins}}
 {{Written by|Elmārs Vēbers}}
-Latvljas pašreizējai politiskajai situācijai ir raksturīga dažādu tautību cilvēku politisko aktivitāšu nesakritība, savstarpēja neuzticēšanās. Tas Izkropļo un kavē virzību pa republikas sabiedriskās dzīves demokratizācijas ceļu. Sī tendence Izpaužas dažādi. Vieni nevar atrast kopīgu valodu vēstures novērtējumos, PSRS likteņgaitas un perspektīvas, neatkarīgas Latvijas valsts pastāvēšanas, kā ari dažādu etnisko grupu lomas un nozīmes skaidrojumos. Citiem ir atšķirīgi priekšstati par dažādu problēmu aktualitātes pakāpi, to risināšanas kārtību un metodēm. Vēl citi pauž ledzīvotāju nelatviskās daļas bažas par to, ka neatkarīgajā Latvijā viņu vajadzības un tiesības tiks levērotas un apmierinātas saskaņā ar pārpalikuma principu. So viedokli varētu izteikt aptuveni šādi: gadu desmitiem esam gaidījuši «gaišo nākotni», pagaidīsim vēl, taču vismaz neko negrozīsim kardināli, ja tas netiks darīts «cilvēcīgi». Dau dzi tagad ar aizdomām skatās uz Jebkuru politiķi («Pietiek revolūciju!»), uzskatīdami, ka tiem piemīt kaislība uz manipulēšanu ar cilvēkiem. Prag matiski orientēti cilvēki vairs nepaļaujas romantiski noskaņoto Jaunas revolūcijas entuziastu lozungu un solījumu hipnozei. Krietna nelatviešu dala izrādījusies «izslēgta» no Latvijas politiskās dzīves.
+Latvijas pašreizējai politiskajai situācijai ir raksturīga dažādu tautību cilvēku politisko aktivitāšu nesakritība, savstarpēja neuzticēšanās. Tas izkropļo un kavē virzību pa republikas sabiedriskās dzīves demokratizācijas ceļu. Šī tendence izpaužas dažādi. Vieni nevar atrast kopīgu valodu vēstures novērtējumos, PSRS likteņgaitas un perspektīvas, neatkarīgas Latvijas valsts pastāvēšanas, kā arī dažādu etnisko grupu lomas un nozīmes skaidrojumos. Citiem ir atšķirīgi priekšstati par dažādu problēmu aktualitātes pakāpi, to risināšanas kārtību un metodēm. Vēl citi pauž iedzīvotāju nelatviskās daļas bažas par to, ka neatkarīgajā Latvijā viņu vajadzības un tiesības tiks ievērotas un apmierinātas saskaņā ar pārpalikuma principu. Šo viedokli varētu izteikt aptuveni šādi: gadu desmitiem esam gaidījuši «gaišo nākotni», pagaidīsim vēl, taču vismaz neko negrozīsim kardināli, ja tas netiks darīts «cilvēcīgi». Daudzi tagad ar aizdomām skatās uz jebkuru politiķi («Pietiek revolūciju!»), uzskatīdami, ka tiem piemīt kaislība uz manipulēšanu ar cilvēkiem. Pragmatiski orientēti cilvēki vairs nepaļaujas romantiski noskaņoto jaunās revolūcijas entuziastu lozungu un solījumu hipnozei. Krietna nelatviešu daļa izrādījusies «izslēgta» no Latvijas politiskās dzīves.
-Republikas dažādo nacionālo grupu kultūras dzīves aktivizēšana un savstarpējās labvēlības pirmais uzplaiksnījums diemžēl nav radis atbilstošu turpinājumu to politiskajā ak tivltātē. Tas var nozīmēt, ka pašlaik nevienam no politiskajiem grupējumiem (frontēm, kustībām, savienībām, partijām) nav pietiekami pilnīga priekšstata par patiesajiem šķēršļiem — ārējiem un iekšējiem, kas kavē cilvēkus solidarizēties Latvijas atjaunotnes vārdā. Tas acīmredzot lr Izskaidrojams ari ar nepietieka ml novērtētu nepieciešamību pastāvīgi pārdomāt un apsvērt tādas demokrātiskas republikas koncepciju, kurā dzīvo dažādu tautību pārstāvji.
+Republikas dažādo nacionālo grupu kultūras dzīves aktivizēšana un savstarpējās labvēlības pirmais uzplaiksnījums diemžēl nav radis atbilstošu turpinājumu to politiskajā aktivitātē. Tas var nozīmēt, ka pašlaik nevienam no politiskajiem grupējumiem (frontēm, kustībām, savienībām, partijām) nav pietiekami pilnīga priekšstata par patiesajiem šķēršļiem — ārējiem un iekšējiem, kas kavē cilvēkus solidarizēties Latvijas atjaunotnes vārdā. Tas acīmredzot ir izskaidrojams arī ar nepietiekami novērtētu nepieciešamību pastāvīgi pārdomāt un apsvērt tādas demokrātiskas republikas koncepciju, kurā dzīvo dažādu tautību pārstāvji.
-Mēs aicinām visus cllvē kus neatkarīgi no viņu piederības dažādām sabiedriski politiskajām savienībām piedalīties konferencē, kas veltīta dažādu tautību cilvēku līdz dalības problēmām Latvijas kopīgajā demokrātiskajā kustība. Konferences mērķis ir kopīgas rīcības ceļu meklēju ml un to Izvērtēšana katra republikas ledzīvotāja labklājības vārdā. lesakām šādus konferences darba priekšnosacījumus.
+Mēs aicinām visus cilvēkus neatkarīgi no viņu piederības dažādām sabiedriski politiskajām savienībām piedalīties '''konferencē, kas veltīta dažādu tautību cilvēku līdzdalības problēmām Latvijas kopīgajā demokrātiskajā kustībā'''. Konferences mērķis ir kopīgas rīcības ceļu meklējumi un to izvērtēšana katra republikas iedzīvotāja labklājības vārdā. Iesakām šādus konferences darba priekšnosacījumus.
-. Vismaz konferences laikā censties nesaskatīt citu organizāciju pārstāvjos «ienaidnieka tēlu», pieņemot, ka viņus patiesi satrauc problēmas, par kurām tie runā, un ka viņu centieni pēc patiesības un taisnīguma lr neviltoti.
+. Vismaz konferences laikā censties nesaskatīt citu organizāciju pārstāvjos «ienaidnieka tēlu», pieņemot, ka viņus patiesi satrauc problēmas, par kurām tie runā, un ka viņu centieni pēc patiesības un taisnīguma ir neviltoti.
-. Katrs cilvēks var būt at blldlgs tikai par to, ko viņš spēja un spēj letekmēt, bet nevar būt atbildīgs par tiem pagātnes notikumiem, kurus viņš nav varējis letekmēt.
+. Katrs cilvēks var būt atbildīgs tikai par to, ko viņš spēja un spēj ietekmēt, bet nevar būt atbildīgs par tiem pagātnes notikumiem, kurus viņš nav varējis ietekmēt.
-. Par kritēriju, pēc kura nosakāms, cik patiesi lr cilvēka centieni veicināt Latvijas labklājību, uzskatāma ne vien nācijas pašnoteikšanās tiesību atzīšana, bet ari «Zālamana principa» ievērošana: izlemjot diskutējamus Jautājumus un aizstāvot savu patiesību, nedrīkst pārkāpt humānisma principus, kas uzskatāmi par neatkarīgas Latvijas pamatu pamatu.
+. Par kritēriju, pēc kura nosakāms, cik patiesi ir cilvēka centieni veicināt Latvijas labklājību, uzskatāma ne vien nācijas pašnoteikšanās tiesību atzīšana, bet arī «Zālamana principa» ievērošana: izlemjot diskutējamus jautājumus un aizstāvot savu patiesību, nedrīkst pārkāpt humānisma principus, kas uzskatāmi par neatkarīgas Latvijas pamatu pamatu.
 . Censties panākt, lai konferences uzmanības centrā būtu nevis savas organizācijas ideju propaganda, bet tādu pamatvērtību konkretizēšana, kas būtu pieņemamas katram godīgam cilvēkam.
-Konferencē paredzēts apspriest Jautājumus, uz kuriem dotās atbildes var kļūt svarīgas Jebkuras tautības cilvēkam, piemēram:
+Konferencē paredzēts apspriest jautājumus, uz kuriem dotās atbildes var kļūt svarīgas jebkuras tautības cilvēkam, piemēram:
-— ciktāl nacionālas problēmas var tikt Identificētas ar vlspardemokrātiskajām problēmām;
+— ciktāl nacionālas problēmas var tikt identificētas ar vispārdemokrātiskajām problēmām;
-— kāda lr nāciju un cilvēka tiesību savstarpēja saistība, kā tās var tikt garantētas;
+— kāda ir nāciju un cilvēka tiesību savstarpēja saistība, kā tās var tikt garantētas;
-— privātīpašums kā universāls dažādu tautību cilvēku tiesību" levērošanas garants demokrātiskā republikā;
+— privātīpašums kā universāls dažādu tautību cilvēku tiesību ievērošanas garants demokrātiskā republikā;
-— vai tas, ka tika atzīta par nelikumīgu Latvijas iekļaušana PSRS sastāvā, ierobežos pie pamatiedzīvotājiem nepiederošu republikas ledzīvotāju pilsoniskās tiesības; vai tagadējie pie pamatledzlvotfljlem nepiederoši Latvijas iedzīvotāji var uzskatīt sevi par savas dzimtenēs «ārlaulības bērniem»;
+— vai tas, ka tika atzīta par nelikumīgu Latvijas iekļaušana PSRS sastāvā, ierobežos pie pamatiedzīvotājiem nepiederošu republikas iedzīvotāju pilsoniskās tiesības; vai tagadējie pie pamatiedzīvotājiem nepiederoši Latvijas iedzīvotāji var uzskatīt sevi par savas dzimtenes «ārlaulības bērniem»;
-— kas būs ieguvēji, ja Latvija kjūs neatkarīga un ko viņi legūst
+— kas būs ieguvēji, ja Latvija kļūs neatkarīga un ko viņi iegūs;
-— kas būs zaudētāji, ja Latvija kļūs neatkarīga, Un ko viņi zaudēs;
+— kas būs zaudētāji, ja Latvija kļūs neatkarīga, un ko viņi zaudēs;
-— kas un kāpēc no «sociālisma iekarojumiem» «padomju cilvēkiem» šķiet vis vērtīgākais.
+— kas un kāpēc no «sociālisma iekarojumiem» «padomju cilvēkiem» šķiet visvērtīgākais.
-Minēto un ari citu problēmu apspriešanas procesā mēs ceram atrast domubiedrus ari to cilvēku vidū, kas līdz šim vēl nav atraduši savu vietu republikas sabiedriski politiskajā dzīvē. Mēs gaidām palīdzību no visiem, kurus satrauc tas, ka mēs Jaunos vēsturiskos apstākļos varam pieļaut vecās k)ūdas. ko mums vēlāk nāksies rūgti nožēlot. Tagad uz katru no mums gulstas atbildība par to, lai mēs nepalaistu garām iespēju pieņemt vispareizāko no potenciāli lēspējamlem lēmumiem par mūsu dzīves pār veidošanu uz patiesi cilvēciskiem pamatiem.
+Minēto un arī citu problēmu apspriešanas procesā mēs ceram atrast domubiedrus arī to cilvēku vidū, kas līdz šim vēl nav atraduši savu vietu republikas sabiedriski politiskajā dzīvē. Mēs gaidām palīdzību no visiem, kurus satrauc tas, ka mēs jaunos vēsturiskos apstākļos varam pieļaut vecās kļūdas, ko mums vēlāk nāksies rūgti nožēlot. Tagad uz katru no mums gulstas atbildība par to, lai mēs nepalaistu garām iespēju pieņemt vispareizāko no potenciāli iespējamiem lēmumiem par mūsu dzīves pārveidošanu uz patiesi cilvēciskiem pamatiem.
-Paredzēts, ka konference aptuvehl varētu notikt šā gana 10. un 11. februāri. Vksus, kuri vēlas piedalīties konferencē un lesniegt jautājumus un priekšlikumus. lūdzam zvanīt iniciatīvas grupai līdz 18. Janvārim pa tālruni 467823 no pulksten 16 līdz 19.
+Paredzēts, ka konference aptuveni varētu notikt šā gada 10. un 11. februārī. Visus, kuri vēlas piedalīties konferencē un iesniegt jautājumus un priekšlikumus, lūdzam zvanīt iniciatīvas grupai līdz 18. janvārim pa tālruni 467823 no pulksten 16 līdz 19.
-Konferences sarīkošanas Iniciatīvas grupa: VALDIS AVOTIŅŠ, ķīmiķis. VLADIMIRS BESPAĻKO, elektroniķis. LEONĪDS BURLAKOVS, skolotais, BORISS CILĒVICS. matemātiķis, . HENRIKS DANUSEVICS. ekonomists. ALEKSEJS GRIGORJEVS. žurnālists. EDUARDS LIEPINS, filozofs. ALEKSANDRS MALCEVS, filozofs. DMITRIJS ŅEKRASOVS. programmētājs, ANDREJS PANTEĻEJEVS, fiziķis. IGORS PIMENOVS, programmētājs. VLADIMIRS STESENKO. žurnālists. PAVELS TJURINS. psihologs, ELMĀRS VEBERS, niozofs i
+Konferences sarīkošanas iniciatīvas grupa: VALDIS AVOTIŅŠ, ķīmiķis, VLADIMIRS BESPAĻKO, elektroniķis, LEONĪDS BURLAKOVS, skolotājs, BORISS CILĒVIČS, matemātiķis, HENRIKS DANUSĒVIČS, ekonomists, ALEKSEJS GRIGORJEVS, žurnālists, EDUARDS LIEPIŅŠ, filozofs, ALEKSANDRS MAĻCEVS, filozofs, DMITRIJS ŅEKRASOVS, programmētājs, ANDREJS PANTEĻĒJEVS, fiziķis, IGORS PIMENOVS, programmētājs, VLADIMIRS STEŠENKO, žurnālists, PĀVELS TJURINS, psihologs, ELMĀRS VĒBERS, filozofs