801816 - Versiju hronoloģija

Ilmars: Set original images

2012-12-09T20:54:32Z

Set original images

Andrejs : 2012. gada 11. novembris, plkst. 12.50

2012-11-11T12:50:07Z

Andrejs : 2012. gada 11. novembris, plkst. 12.49

2012-11-11T12:49:25Z

Andrejs: Jauna lapa: {{Newspaper Article |Article in=Rīgas Balss |Published on=1990/01/09 |Issue number=7 |Page number=3 |In section=Ekoloģija un mēs |Source file=riba1990n007_003_05 |Abstract=«Jūs ieg...

2012-11-11T12:46:23Z

Jauna lapa: {{Newspaper Article |Article in=Rīgas Balss |Published on=1990/01/09 |Issue number=7 |Page number=3 |In section=Ekoloģija un mēs |Source file=riba1990n007_003_05 |Abstract=«Jūs ieg...

Jauna lapa

{{Newspaper Article
|Article in=Rīgas Balss
|Published on=1990/01/09
|Issue number=7
|Page number=3
|In section=Ekoloģija un mēs
|Source file=riba1990n007_003_05
|Abstract=«Jūs iegūsiet atveseļotu vidi...»
Lejupielādēt attēlu Lejupielādēt PDF

Ekoloģija un mēs

}}
{{Written by|A. Juhansons}}
{{About topic|Vides aizsardzība, ekoloģija}}
{{About topic|Atkritumi, otrreizējās izejvielas}}
{{About domain|Tautsaimniecība}}
{{About domain|Vides aizsardzība}}
{{About person|Ēriks Jakobsens }}
{{About person|Francs Ketenbauers }}
{{About person|Olle Hildebrands}}
{{About person|Jūlijs Budilovskis}}
{{About place|Dānija}}
{{About place|Rīga}}
{{About place|Lietuva}}
{{About year|1990}}

← Senāka versija		Versija, kas saglabāta 2012. gada 9. decembris, plkst. 20.54
1. rindiņa:		1. rindiņa:
−	{{Newspaper Article \|Article in=Rīgas Balss \|Published on=1990/01/09 \|Issue number=7 \|Page number=3 \|Original title=Jūs iegūsiet atveseļotu vidi... \|In section=Ekoloģija un mēs \|Source file=riba1990n007_003_05 \|Abstract= Ekoloģija un mēs }} {{Written by\|A. Juhansons}} {{About topic\|Vides aizsardzība, ekoloģija}} {{About topic\|Atkritumi, otrreizējās izejvielas}} {{About domain\|Tautsaimniecība}} {{About domain\|Vides aizsardzība}} {{About person\|Ēriks Jakobsens}} {{About person\|Francs Ketenbauers}} {{About person\|Olle Hildebrands}} {{About person\|Jūlijs Budilovskis}} {{About person\|Augusts Dzerkals}} {{About place\|Dānija}} {{About place\|Rīga}} {{About place\|Lietuva}} {{About year\|1990}}«Pirms 20 gadiem Dānijā bija apmēram tāda pati ekoloģiska situācija kā patlaban pie jums. Kopš 1972. gada šai jomā tika pieņemti vairāki likumi, līdz beidzot 1982. gada nonācām pie atziņas, ka jāpieņem tāds, kas sargātu dabu kopumā. Tas arī tika izdarīts. Tagad pie mums nedrīkst celt nevienu uzņēmumu, ja netiek apmierinātas visas šī likuma prasības par gaisa, zemes, ūdens aizsardzību. Un šo prasību ir ļoti daudz. Turklāt ekonomiskā puse netiek ņemta vērā — lai cik nepieciešama rūpnīca arī būtu, ja ražošana ir ekoloģiski netīra, šis trūkums jānovērš, lai tas maksātu, ko maksādams. Par saviem kaitīgajiem atkritumiem, to utilizāciju uzņēmumi maksā paši, bet, ja viņi to nedarīs, sods -būs krietni lielāks.»	+	{{Newspaper Article \|Article in=Rīgas Balss \|Published on=1990/01/09 \|Issue number=7 \|Page number=3 \|Original title=Jūs iegūsiet atveseļotu vidi... \|In section=Ekoloģija un mēs \|Source file=riba1990n007_003_05 \|Abstract= Ekoloģija un mēs }}
		+	{{Source image\|articles/801/816/801816.jpg}} {{Written by\|A. Juhansons}} {{About topic\|Vides aizsardzība, ekoloģija}} {{About topic\|Atkritumi, otrreizējās izejvielas}} {{About domain\|Tautsaimniecība}} {{About domain\|Vides aizsardzība}} {{About person\|Ēriks Jakobsens}} {{About person\|Francs Ketenbauers}} {{About person\|Olle Hildebrands}} {{About person\|Jūlijs Budilovskis}} {{About person\|Augusts Dzerkals}} {{About place\|Dānija}} {{About place\|Rīga}} {{About place\|Lietuva}} {{About year\|1990}}«Pirms 20 gadiem Dānijā bija apmēram tāda pati ekoloģiska situācija kā patlaban pie jums. Kopš 1972. gada šai jomā tika pieņemti vairāki likumi, līdz beidzot 1982. gada nonācām pie atziņas, ka jāpieņem tāds, kas sargātu dabu kopumā. Tas arī tika izdarīts. Tagad pie mums nedrīkst celt nevienu uzņēmumu, ja netiek apmierinātas visas šī likuma prasības par gaisa, zemes, ūdens aizsardzību. Un šo prasību ir ļoti daudz. Turklāt ekonomiskā puse netiek ņemta vērā — lai cik nepieciešama rūpnīca arī būtu, ja ražošana ir ekoloģiski netīra, šis trūkums jānovērš, lai tas maksātu, ko maksādams. Par saviem kaitīgajiem atkritumiem, to utilizāciju uzņēmumi maksā paši, bet, ja viņi to nedarīs, sods -būs krietni lielāks.»

	Šīs ir dažas tēzes no dāņu firmas «Knudsen Soerensen» pārstāvja Ērika Jakobsena uzstāšanās starptautiskajā seminārā «Toksisko rūpniecisko atkritumu utilizācija», kas nesen noritēja Rīgā, Zinātnes un tehnikas namā. Semināru organizēja starpnozaru zinātniskā ražošanas apvienība «Resurss» un Latvijas PSR Valsts dabas aizsardzības komiteja. Seminārā piedalījās arī Rietumvācijas firmas «Ketenbauer GmbH» galva Francs Ketenbauers un zviedru starpniekfirmas «Intermecato AB» īpašnieks Olle Hildebrands, kā arī Lietuvas PSR rūpniecisko notekūdeņu attīrīšanas republikāniskās programmas vadītāja vietnieks un galvenais tehnologs Jūlijs Budilovskis. Ja runājam par lietuviešiem, tad viņi patlaban ir vienīgie Baltijā, kas ne tikai institūtā «Litstankoprojekt» izstrādājuši oriģinālu tehnoloģiju notekūdeņu attīrīšanai, bet arī noorganizējuši iekārtu sērijveida ražošanu. Pašlaik tās jau darbojas apmēram 60 Lietuvas rūpnīcās. Arī Latvija ir iegādājusies sešus šādus komplektus. Pasaulē labi pazīstamas ir viesu firmas. Piemēram, Ketenbauera kompānija, kas specializējas cieto toksisko atkritumu pārstrādāšanas tehnoloģiju radīšanā, ir Eiropā un pasaulē pazīstama iekārtu ražotāja, bet «Knudsen & Soerensen» Dānijā ir realizējusi daudzus uz dabas aizsardzību vērstus projektus, kas būtiski uzlabojuši ekoloģisko situāciju valstī.		Šīs ir dažas tēzes no dāņu firmas «Knudsen Soerensen» pārstāvja Ērika Jakobsena uzstāšanās starptautiskajā seminārā «Toksisko rūpniecisko atkritumu utilizācija», kas nesen noritēja Rīgā, Zinātnes un tehnikas namā. Semināru organizēja starpnozaru zinātniskā ražošanas apvienība «Resurss» un Latvijas PSR Valsts dabas aizsardzības komiteja. Seminārā piedalījās arī Rietumvācijas firmas «Ketenbauer GmbH» galva Francs Ketenbauers un zviedru starpniekfirmas «Intermecato AB» īpašnieks Olle Hildebrands, kā arī Lietuvas PSR rūpniecisko notekūdeņu attīrīšanas republikāniskās programmas vadītāja vietnieks un galvenais tehnologs Jūlijs Budilovskis. Ja runājam par lietuviešiem, tad viņi patlaban ir vienīgie Baltijā, kas ne tikai institūtā «Litstankoprojekt» izstrādājuši oriģinālu tehnoloģiju notekūdeņu attīrīšanai, bet arī noorganizējuši iekārtu sērijveida ražošanu. Pašlaik tās jau darbojas apmēram 60 Lietuvas rūpnīcās. Arī Latvija ir iegādājusies sešus šādus komplektus. Pasaulē labi pazīstamas ir viesu firmas. Piemēram, Ketenbauera kompānija, kas specializējas cieto toksisko atkritumu pārstrādāšanas tehnoloģiju radīšanā, ir Eiropā un pasaulē pazīstama iekārtu ražotāja, bet «Knudsen & Soerensen» Dānijā ir realizējusi daudzus uz dabas aizsardzību vērstus projektus, kas būtiski uzlabojuši ekoloģisko situāciju valstī.

@@ 1. rindiņa: / 1. rindiņa: @@
-{{Newspaper Article
+{{Newspaper Article |Article in=Rīgas Balss |Published on=1990/01/09 |Issue number=7 |Page number=3 |Original title=Jūs iegūsiet atveseļotu vidi... |In section=Ekoloģija un mēs |Source file=riba1990n007_003_05 |Abstract= Ekoloģija un mēs }} {{Written by|A. Juhansons}} {{About topic|Vides aizsardzība, ekoloģija}} {{About topic|Atkritumi, otrreizējās izejvielas}} {{About domain|Tautsaimniecība}} {{About domain|Vides aizsardzība}} {{About person|Ēriks Jakobsens}} {{About person|Francs Ketenbauers}} {{About person|Olle Hildebrands}} {{About person|Jūlijs Budilovskis}} {{About person|Augusts Dzerkals}} {{About place|Dānija}} {{About place|Rīga}} {{About place|Lietuva}} {{About year|1990}}«Pirms 20 gadiem Dānijā bija apmēram tāda pati ekoloģiska situācija kā patlaban pie jums. Kopš 1972. gada šai jomā tika pieņemti vairāki likumi, līdz beidzot 1982. gada nonācām pie atziņas, ka jāpieņem tāds, kas sargātu dabu kopumā. Tas arī tika izdarīts. Tagad pie mums nedrīkst celt nevienu uzņēmumu, ja netiek apmierinātas visas šī likuma prasības par gaisa, zemes, ūdens aizsardzību. Un šo prasību ir ļoti daudz. Turklāt ekonomiskā puse netiek ņemta vērā — lai cik nepieciešama rūpnīca arī būtu, ja ražošana ir ekoloģiski netīra, šis trūkums jānovērš, lai tas maksātu, ko maksādams. Par saviem kaitīgajiem atkritumiem, to utilizāciju uzņēmumi maksā paši, bet, ja viņi to nedarīs, sods -būs krietni lielāks.»
-Ekoloģija un mēs
+Šīs ir dažas tēzes no dāņu firmas «Knudsen Soerensen» pārstāvja Ērika Jakobsena uzstāšanās starptautiskajā seminārā «Toksisko rūpniecisko atkritumu utilizācija», kas nesen noritēja Rīgā, Zinātnes un tehnikas namā. Semināru organizēja starpnozaru zinātniskā ražošanas apvienība «Resurss» un Latvijas PSR Valsts dabas aizsardzības komiteja. Seminārā piedalījās arī Rietumvācijas firmas «Ketenbauer GmbH» galva Francs Ketenbauers un zviedru starpniekfirmas «Intermecato AB» īpašnieks Olle Hildebrands, kā arī Lietuvas PSR rūpniecisko notekūdeņu attīrīšanas republikāniskās programmas vadītāja vietnieks un galvenais tehnologs Jūlijs Budilovskis. Ja runājam par lietuviešiem, tad viņi patlaban ir vienīgie Baltijā, kas ne tikai institūtā «Litstankoprojekt» izstrādājuši oriģinālu tehnoloģiju notekūdeņu attīrīšanai, bet arī noorganizējuši iekārtu sērijveida ražošanu. Pašlaik tās jau darbojas apmēram 60 Lietuvas rūpnīcās. Arī Latvija ir iegādājusies sešus šādus komplektus. Pasaulē labi pazīstamas ir viesu firmas. Piemēram, Ketenbauera kompānija, kas specializējas cieto toksisko atkritumu pārstrādāšanas tehnoloģiju radīšanā, ir Eiropā un pasaulē pazīstama iekārtu ražotāja, bet «Knudsen & Soerensen» Dānijā ir realizējusi daudzus uz dabas aizsardzību vērstus projektus, kas būtiski uzlabojuši ekoloģisko situāciju valstī.
-}}
-{{Written by|A. Juhansons}}
+Klausoties Ērika Jakobsena stāstījumu, neviļus nāca prātā dorņa: mēs nespēsim izkustināt no vietas mūsu problēmās iestigušos ekoloģijas ratus tikmēr, kamēr šo nepieciešamību neapzināsimies visi — no ikviena iedzīvotāja un rūpnīcas direktora līdz ministram. Šo tēzi apstiprina visa mūsu ziemeļu un rietumu kaimiņvalstu pieredze.
-{{About topic|Vides aizsardzība, ekoloģija}}
-{{About topic|Atkritumi, otrreizējās izejvielas}}
+«Mēs labu laiku pieņēmām dažādus lokālus un mazefektīvus lēmumus, līdz sapratām, ka dabas aizsardzība ir primāra, ka tai jāpakārto ražošana,» stāstīja Ēriks Jakobsens. «Ka uzņēmēju rūpes par vides saglabāšanu jāatbalsta un jāstimulē valdības līmenī.»
-{{About domain|Tautsaimniecība}}
-{{About domain|Vides aizsardzība}}
+Mēs diemžēl vēl esam diezgan tālu no šādas apziņas. Par to liecina kaut vai «Resursa» nelielā pieredze. Šis uzņēmums pagaidām ir vienīgais republikā, kas nodarbojas tieši ar atkritumu pārstrādāšanu. Nodibinājies pirms diviem gadiem, tas sāka gluži tukšā vietā; tagad «Resurss» burtiski «sit cauri» Rīgā un republikā pirmās atkritumu pārstrādāšanas rūpnīcas celtniecību. «Vārdos visi ir «par»,» stāsta uzņēmuma vadītāji, «bet tiklīdz nonāk līdz praktiskiem soļiem — klusums. Rodas iespaids, ka šāda rūpnīca vajadzīga nevis pilsētai, republikai, bet vienam pašam «Resursam»…»
-{{About person|Ēriks Jakobsens}}
-{{About person|Francs Ketenbauers}}
+Bet faktiski sadzīves un it sevišķi rūpniecisko atkritumu pārstrādāšanai jākļūst par atsevišķu rūpniecības nozari. Jo vairāk tādēļ, ka «izejvielu» šai nozarei diemžēl jau ir uzkrāts atliku likām un, rūpniecības attīstībai kāpinoties, tās aug straujos tempos. Piemēram, atkritumi mūsu valstī joprojām aug 2—3 reizes ātrāk par iedzīvotāju skaitu un darba ražīgumu. Turklāt šīs ir ļoti bagātīgas izejvielas: rūpnieciskie notekūdeņi pilni ar krāsainajiem metāliem; elektrostaciju, martena krāšņu izdedži — gatavs (un augstvērtīgs) izejmateriāls celtniecības industrijai utt.
-{{About person|Olle Hildebrands}}
-{{About person|Jūlijs Budilovskis}}
+Pēc speciālistu domām, mēs ik gadus atkritumu veidā izmetam vairāk cēlmetālu, nekā iegūstam no jauna, bet dažos rūpniecības subproduktos metāla procents ir lielāks nekā rūdās, ko rokam speciāli šī metāla iegūšanai.
-{{About person|Augusts Dzerkals}}
-{{About place|Dānija}}
+Skaidrs arī tas, ka vides atveseļošana nav nekas cits kā otrreizējo izejvielu pārstrādāšana. Noliedzot šo nostādni, visas runas par dabas aizsardzību kļūst par tukšu skaņu. Ne velti zinātnieki joko, ka pat dubļi ir vērtīgāka manta, nekā mums šķiet, tikai savā vietā. Kamēr netiks radītas attiecīgas tehnoloģijas, ražotas un uzstādītas iekārtas, kas pārstrādās atkritumus, tikmēr, kamēr arī savā apziņā mēs otrreizējās izejvielas turpināsim maldīgi saukt par atkritumiem, ekoloģiskā situācija neuzlabosies.
-{{About place|Rīga}}
-{{About place|Lietuva}}
+Rietumu valstīs šī pieeja tiek kultivēta vismaz ceturtdaļgadsimtu, tāpēc Rīgā uzaicināto firmu pārstāvji varēja dalīties pieredzē, kura gūta, teoriju neskaitāmas reizes pārbaudot praksē. Un viena no viņu galvenajām atziņām bija sekojoša: dabas aizsardzībai vajadzīga kompleksa pieeja. «Nav vērts tīrīt ezeru, ja netiek nosprostotas notekcaurules, kas to sagandē ar indīgiem notekūdeņiem,» teica Ēriks Jakobsens. Diemžēl mums pagaidām šim nolūkam nav ne tikai tehnoloģiju un līdzekļu, bet arī šī jautājuma izpratnes. Dabas aizsardzības jautājumus mēģina risināt atsevišķi uzņēmumu vadītāji, bet problēmas, ko radījusi mūsu rūpniecība, kas gadu desmitiem dzīvojusi uz dabas rēķina, ir tik milzīgas, ka vienpašu pūliņi paliek praktiski neievēroti. Piemēram, republika «ražo» 150 toksisko atkritumu veidus. 1988. gadā to kopapjoms sasniedza 300 tūkstošus tonnu, puse koncentrējās Rīgā. Ja arī kāda rūpnīca atsevišķi iemācās utilizēt divus trīs, pat desmit veidus, tad tik un tā pāri paliek milzīgs daudzums indes, kas nokļūst gaisā, zemē un ūdenī.
-{{About year|1990}}