796537 - Versiju hronoloģija

Ilmars: Set original images

2012-05-15T10:49:49Z

Set original images

Andrejs : 2012. gada 15. aprīlis, plkst. 19.12

2012-04-15T19:12:05Z

Andrejs : 2012. gada 15. aprīlis, plkst. 18.11

2012-04-15T18:11:08Z

Andrejs : 2012. gada 15. aprīlis, plkst. 18.06

2012-04-15T18:06:39Z

Andrejs: Jauna lapa: {{Newspaper Article |Article in=Padomju Jaunatne |Published on=1988/10/18 |Issue number=198 |Page number=3 |Original title=Atbilde kādam «mūsu korespondentam» |In section=Latvijas Ku...

2012-04-15T18:05:35Z

Jauna lapa: {{Newspaper Article |Article in=Padomju Jaunatne |Published on=1988/10/18 |Issue number=198 |Page number=3 |Original title=Atbilde kādam «mūsu korespondentam» |In section=Latvijas Ku...

Jauna lapa

{{Newspaper Article
|Article in=Padomju Jaunatne
|Published on=1988/10/18
|Issue number=198
|Page number=3
|Original title=Atbilde kādam «mūsu korespondentam»
|In section=Latvijas Kultūras fondā
|Source file=paja1988n198_003_06
|Abstract=

}}
{{About year|1988}}

@@ 8. rindiņa: / 8. rindiņa: @@
 |Source file=paja1988n198_003_06
 }}
 {{Written by|Uģis Kalmanis}}
 {{About topic|PSRS laikā sagrautie Latvijas pieminekļi}}
@@ 58. rindiņa: / 59. rindiņa: @@
 Manuprāt, šāda rīcība atkārtosies — vai pie Jāņa Čakstes kapa pieminekļa, vai citur, ja kultūrvietu sakārtošana būs jāveic entuziastiem, kārtējo reizi nespējot sagaidīt, kad darbu veiks organizācijas, kuru tiešajos pienākumos tas ietilpst.
 <p style="text-align: right; ">'''UĢIS KALMANIS,'''</p><p style="text-align: right; ">Latvijas Kultūras fonda vecākais juriskonsults</p>

@@ 8. rindiņa: / 8. rindiņa: @@
 |Source file=paja1988n198_003_06
 }}
 {{About event|E1988050800}}
 {{About year|1988}}
 Pēc Latvijas Kultūras fonda aicinājuma 1988. gada 7. un 8. maijā visā Latvijas teritorijā notika kapu sakopšanas talkas, arī Rīgas Otrajos Meža kapos. Par vienu no šīm talkām 1988. gada 11. maijā laikrakstā «Rīgas Balss» anonīms «mūsu korespondents» ziņoja: «.. Komunāru alejas galā, vietā, kur pēc pilsētas izpildkomitejas lēmuma bija paredzēts restaurēt un labiekārtot pieminekļu apkārtni, tika pieļauta patvaļīga rīcība. Cilvēku grupa bez jebkādas saskaņošanas ar attiecīgiem pilsētas pārvaldes orgāniem vai II Meža kapu administrāciju izcirtuši daudzus pārstādīšanai paredzētus kokus, tādējādi nodarot materiālo kaitējumu desmitiem tūkstošu rubļu vērtībā. Par šo faktu iekšlietu orgāni izdara izmeklēšanu.»
@@ 28. rindiņa: / 45. rindiņa: @@
 . jūnijā nozīmēta arhitektoniski mākslinieciskā ekspertīze. Šī un apzaļumošanas elementu novērtējuma ekspertīze palīdzēja izmeklēšanai tikt skaidrībā: vai vispār ir izdarīts noziegums?
-No Rīgas vēstures un kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas priekšnieka G Baumaņa. šīs inspekcijas rajona arhitekta A. Holcmaņa un RPI Arhitektūras un celtniecības fakultātes vecākās pasniedzējas I. Miķelsones sastādītā arhitektoniski mākslinieciskās ekspertīzes slēdziena: «Laikā ap 1975. —1977. gadu šī pieminekļa teritorijā un uz kapu ceļa, kas veda uz pieminekli, bez saskaņošanas ar Rīgas Galveno arhitektūras plānošanas pārvaldi un pieminekļu aizsardzības orgāniem tika iestādīti koki un krūmi, kas pieminekli aizsedza. Galvenā arhitektūras plānošanas pārvalde rakstiski protestēja pret ceļa pārveidošanu, taču šie iebildumi netika ievēroti. Šādas patvarīgas darbības rezultātā krasi samazinājās J. Čakstes pieminekļa apskates un uztveres iespējas un tas kā mākslas piemineklis tika degradēts. Izcērtot kokus un krūmus, salīdzinājumā ar iepriekšējo stāvokli tika ievērojami uzlabota J. Čakstes pieminekļa kā mākslas pieminekļa estētiskā uztvere.
+No Rīgas vēstures un kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas priekšnieka G. Baumaņa. šīs inspekcijas rajona arhitekta A. Holcmaņa un RPI Arhitektūras un celtniecības fakultātes vecākās pasniedzējas I. Miķelsones sastādītā arhitektoniski mākslinieciskās ekspertīzes slēdziena: «Laikā ap 1975. —1977. gadu šī pieminekļa teritorijā un uz kapu ceļa, kas veda uz pieminekli, bez saskaņošanas ar Rīgas Galveno arhitektūras plānošanas pārvaldi un pieminekļu aizsardzības orgāniem tika iestādīti koki un krūmi, kas pieminekli aizsedza. Galvenā arhitektūras plānošanas pārvalde rakstiski protestēja pret ceļa pārveidošanu, taču šie iebildumi netika ievēroti. Šādas patvarīgas darbības rezultātā krasi samazinājās J. Čakstes pieminekļa apskates un uztveres iespējas un tas kā mākslas piemineklis tika degradēts. Izcērtot kokus un krūmus, salīdzinājumā ar iepriekšējo stāvokli tika ievērojami uzlabota J. Čakstes pieminekļa kā mākslas pieminekļa estētiskā uztvere.
 Stādījumi pie J. Čakstes pieminekļa radīja draudus pieminekļa tehniskajam stāvoklim, izcilājot kāpņu pamatus, bojājot tuvāk izvietotās akmens konstrukcijas. Koku un krūmu izciršana laika gaitā būtu praktiski nepieciešama, un tas, ka tie izcirsti jau tagad, tikai sekmē pieminekļa tehniskā stāvokļa uzlabošanu un aizsardzību.»

@@ 1. rindiņa: / 1. rindiņa: @@
-{{Newspaper Article
+{{Newspaper Article |Article in=Padomju Jaunatne |Published on=1988/10/18 |Issue number=198 |Page number=3 |Original title=Atbilde kādam «mūsu korespondentam» |In section=Latvijas Kultūras fondā |Source file=paja1988n198_003_06 |Abstract= }} {{About year|1988}}Pēc Latvijas Kultūras fonda aicinājuma 1988. gada 7. un 8. maijā visā Latvijas teritorijā notika kapu sakopšanas talkas, arī Rīgas Otrajos Meža kapos. Par vienu no šīm talkām 1988. gada 11. maijā laikrakstā «Rīgas Balss» anonīms «mūsu korespondents» ziņoja: «.. Komunāru alejas galā, vietā, kur pēc pilsētas izpildkomitejas lēmuma bija paredzēts restaurēt un labiekārtot pieminekļu apkārtni, tika pieļauta patvaļīga rīcība. Cilvēku grupa bez jebkādas saskaņošanas ar attiecīgiem pilsētas pārvaldes orgāniem vai II Meža kapu administrāciju izcirtuši daudzus pārstādīšanai paredzētus kokus, tādējādi nodarot materiālo kaitējumu desmitiem tūkstošu rubļu vērtībā. Par šo faktu iekšlietu orgāni izdara izmeklēšanu.»
-}}
+Atsaucoties uz Kultūras fonda aicinājumu, vairāki jaunieši pieteicās strādāt Otrajos Meža kapos, attīrot republikas nozīmes mākslas pieminekļa — tēlnieka Kārļa Jansona 1935. gadā veidotā Jāņa Čakstes kapa pieminekļa — virsējo daļu no netīrumiem, atbrīvojot pieminekļa tuvāko apkārtni no krūmiem, kas bojāja tā pamatni. Par to, ka šādi darbi tiks veikti, zināja un tam piekrita Kultūras fonda eksperts — talku centra vadītājs Vello Remmerts un Rīgas pilsētas TDP Labiekārtošanas pārvaldes uzņēmuma «Atvadas» darbinieki.
-{{About year|1988}}

← Senāka versija		Versija, kas saglabāta 2012. gada 15. aprīlis, plkst. 18.11
1. rindiņa:		1. rindiņa:
−	{{Newspaper Article \|Article in=Padomju Jaunatne \|Published on=1988/10/18 \|Issue number=198 \|Page number=3 \|Original title=Atbilde kādam «mūsu korespondentam» \|In section=Latvijas Kultūras fondā \|Source file=paja1988n198_003_06 \|~~Abstract=~~ }} {{About year\|1988}}Pēc Latvijas Kultūras fonda aicinājuma 1988. gada 7. un 8. maijā visā Latvijas teritorijā notika kapu sakopšanas talkas, arī Rīgas Otrajos Meža kapos. Par vienu no šīm talkām 1988. gada 11. maijā laikrakstā «Rīgas Balss» anonīms «mūsu korespondents» ziņoja: «.. Komunāru alejas galā, vietā, kur pēc pilsētas izpildkomitejas lēmuma bija paredzēts restaurēt un labiekārtot pieminekļu apkārtni, tika pieļauta patvaļīga rīcība. Cilvēku grupa bez jebkādas saskaņošanas ar attiecīgiem pilsētas pārvaldes orgāniem vai II Meža kapu administrāciju izcirtuši daudzus pārstādīšanai paredzētus kokus, tādējādi nodarot materiālo kaitējumu desmitiem tūkstošu rubļu vērtībā. Par šo faktu iekšlietu orgāni izdara izmeklēšanu.»	+	{{Newspaper Article
		+	\|Article in=Padomju Jaunatne
		+	\|Published on=1988/10/18
		+	\|Issue number=198
		+	\|Page number=3
		+	\|Original title=Atbilde kādam «mūsu korespondentam»
		+	\|In section=Latvijas Kultūras fondā
		+	\|Source file=paja1988n198_003_06
		+	}}
		+	{{About event\|E1988050800}}
		+	{{About year\|1988}}
		+	Pēc Latvijas Kultūras fonda aicinājuma 1988. gada 7. un 8. maijā visā Latvijas teritorijā notika kapu sakopšanas talkas, arī Rīgas Otrajos Meža kapos. Par vienu no šīm talkām 1988. gada 11. maijā laikrakstā «Rīgas Balss» anonīms «mūsu korespondents» ziņoja: «.. Komunāru alejas galā, vietā, kur pēc pilsētas izpildkomitejas lēmuma bija paredzēts restaurēt un labiekārtot pieminekļu apkārtni, tika pieļauta patvaļīga rīcība. Cilvēku grupa bez jebkādas saskaņošanas ar attiecīgiem pilsētas pārvaldes orgāniem vai II Meža kapu administrāciju izcirtuši daudzus pārstādīšanai paredzētus kokus, tādējādi nodarot materiālo kaitējumu desmitiem tūkstošu rubļu vērtībā. Par šo faktu iekšlietu orgāni izdara izmeklēšanu.»

	Izmeklēšana ir pabeigta, laiks ieviest skaidrību, kas ir noticis un kādas ir šīs darbības juridiskās sekas.		Izmeklēšana ir pabeigta, laiks ieviest skaidrību, kas ir noticis un kādas ir šīs darbības juridiskās sekas.