795398 - Versiju hronoloģija

Edgars : 2020. gada 18. novembris, plkst. 11.26

2020-11-18T11:26:06Z

Ilmars: Set original images

2020-11-13T03:12:25Z

Set original images

Edgars : 2020. gada 8. novembris, plkst. 10.20

2020-11-08T10:20:39Z

Edgars : 2020. gada 8. novembris, plkst. 10.20

2020-11-08T10:20:03Z

Edgars : 2020. gada 6. novembris, plkst. 14.24

2020-11-06T14:24:26Z

Edgars: Jauna lapa: {{Newspaper Article |Article in=Latvijas Jaunatne |Published on=1990/01/19 |Issue number=13 |Page number=2 |Original title=«Labu kaimiņattiecību» uzturēšanai }} {{Written by|Lig...

2020-11-06T14:24:05Z

Jauna lapa: {{Newspaper Article |Article in=Latvijas Jaunatne |Published on=1990/01/19 |Issue number=13 |Page number=2 |Original title=«Labu kaimiņattiecību» uzturēšanai }} {{Written by|Lig...

Jauna lapa

{{Newspaper Article
|Article in=Latvijas Jaunatne
|Published on=1990/01/19
|Issue number=13
|Page number=2
|Original title=«Labu kaimiņattiecību» uzturēšanai
}}
{{Written by|Ligita Liepa}}
'''Aizgājuša gada spilgtākie (neparastākie) iespaidi? Par tiem liecinot tēzes, rezolCclJas, rekomendācijas, vārdo sakot, funkcionāra cienīgs papīru žūksnis, ko LPSR ZA Organiskās sintēzes institūta zinātniskais līdzstrādnieks ĒRIKS KUPCE pārvedis no, viņaprāt, stagnācijas gadus vispilgtāk apliecinoša pasākuma, kura" viņam — pirmajam no Latvijas komjaunatnes prēmijas laureātiem — visžēlīgi bija pllauts piedalīties, — VII PSRS un Somijas jaunatnes draudzības festivālā. '''

'''Ēriks noteikti lūdz minēt, ka šādu laimi (nudien, |o uz Przemēm viņa, mazatalgoto inteliģentu, šķira parasti par velti nebrauc) izgādāja Jaunatnes organizāciju komiteja. Vrrbflt tāpēc, ka pirmā no tertlekš minētajām iestādēm uzklausījusi pārmetumus par to. ka mūsu komjaunatnes aparāts ]otl maz Interesējas nar Jaunajiem zinātniekiem. Šoreiz «baltajām apkaklītēm» paldies! Cerēsim, ka ne par pēdējo bezdelīgu.'''

— Par šādu festivālu, protams, agrāk neko nebiju dzirdējis. — Ēriks stāsta. — tāpēc uzalclnālums bija stipri Intriģējošs. Dienu pirms izbraukšanas saņēmu festivāla programmu. Notika ari slavenā Instruktāža, kā Jāuzvedas kapitālistiskajās valstis. Vēlreiz pārliecinājos, ka visi coji uz ārpasauli ved caur Maskavu. Pat tiem. kas atpakaļceļā Izkāpa Leņlngradā, bietes tika nopirktas līdz dzimtenes sirdij. (Stā|ietles komjaunatnē, Io komjauniešiem nauda dzīvē nav galvenais!) SamJrā savdabīga bija ari festivāla dalībnieku sagatavošana gaidāmajam pasākumam Proti, par pilnīgi nevajadzīgu tika uzskatīta iepazīstināšana ar iepriekšējo festivālu darbu un rezultātiem, kā ari šoreiz paredzētajiem pasākumiem Draudzības JOtas tika iekustinātas. sīki Izklāstot somu vēsturiskās pretenzijas uz PSRS teritorijām un īpašos draudus, kādus Somija radīja Padomju Savienībai otrā pasaules kara priekšvakarā.

Dabiski, ka tādā pašā garā ritēja festivāla diskusijas par baltajiem plankumiem PSRS un Somijas attiecību vēsturē. Scmlem, vienīgais baltais plankums šai jautājumā gan bija PSRS valdības oficiālā nostāja pašreiz. To nu Izklāstīja profesionāls vēsturnieks, diplomāts, PSRS un Somijas attiecību speciālists. PSRS Ārlietu minlstriJas pārstāvis A. Dongarovs Analizēdams situāciju PSRS rietumos 1938. gadā un attiecības ar robežvalstlm. šis biedrs teica, ka Somija bijusi vienīgā valsts. kura nav simpatizējusi Padomju Savienībai (pie varas bllls reakcionārs režīms, valdījis prctpadomju noskaņojums. kaut gan bijušas ari pamatotas teritoriālas pretenzijas uz Karēllju). Somijai nav bijis nesaskaņu ar Vāciju. Tāds sīkums, ka pie Baltijas lūras 1938 gadā eksistēja vēl trīs neatkarlsras valstis. vispār netika pieminēts. Atzīdams, ka Molotovs lr rediģē lls Maskavas izveidotās ļaunās Somijas valdības vēstījumu =:cmu tautai, PSRS AM pār ?tāvls apgalvoja, ka šos pasākumus nevajadzētu uzskatīt par Somijas sov?tlzācljas mēglnālumu un jo īpaši par mēģinājumu lekļaut Soml|u PSRS sastāvā. (Dīvaini, ka Ņ. Hrušcov3 savās atminās raksta tieši par plānoto Somijas PSR Izveidošanu.) Taču vēl dīvaināk lr tas. ka oficiāls PSRS AM pārstāvis 1989. gadā Staļina ārpolitiku raksturo kā visumā pareizu un likumīgu un pavēsta, ka no PSRS puses ziemas karu nevar nosaukt par agresiju. Droši vien Molotova un Rl-bentropa pakts vispār netiktu pieminēts. Ja tā ekslstencl atkal nebūtu atgādinājuši somu launlešl.

Te varbūt vietā būtu pastāstīt par 150 cilvēku lielās oficiālās delegācijas sastāvu. Man šķita, ka garajā vilciena vagonu rindā, kas šķērsoja PSRS un Somijas robeži. bl|a galvenokārt Maskavas «zelta jaunatne», komjaunatnes funkcionāri, vīnu radi un draugi.-kurus, protams, gaudām maz interesēja festivāla norises

Oficiāli pārstāvētas bija vairākas grupas — studenti 'konkursa «Ko tu zini par Somiju?» uzvarētā 11), politiķl. to vidū — pleci Jaunie deputāti. kooperatoru jeb «biznesmeņu» grupa. arodbiedrību grapa (tai bija vairākas reizes lielāka dienas nauda nekā mums), kā ari vēsturnieki, kultūras darbiniekl (ari divas rokgrupas no Maskavas). militārpersonu gruoa (seši allaž formas tēroā ģērbušies cilvēki) un garīdznieki. Analogas grupas blla no Somijas puses. Darbu plānola pa grupām, taču daudzi atzinās, ka iepriekš par to neko neesot zinājuši un nožēloja, ka neesot varējuši sagatavoties, lai darbotos produktīvāk.

Festivāla programmā tika pieteikta ari vairāk nekā 300 cilvēku lielā delegācija no sadraudzības pilsētām. Kurām? Vai bija pārstāvji ari no Rīgas? Kāda bija viņu programma? Tas palika nezināms. (Acīmredzot nezinošu sabiedrību vieglāk ir pārvaldīt.) Man gan šķiet, ka delegāciju vairākumam tomēr vajadzēja būt no Baltijas. Esam taču somu kaimiņi — ar līdzīgu vēsturi, dzīves izpratni utt. Es oficiāli biju speciālists ekoloģijas Jautājumos. bet, tā kā to uzzināju tikai Somijā un gatavojies netiku, nekādu nozīmīgu ieguldījumu, protams, dot nevarēju un gāju visur, kur man likās inteīesanti

Pateicoties angļu valodas zināšanām iepazinos ar Jaunajiem zinātniekiem, dažādu jaunatnes organizāciju un partiju līderiem, viesojos Helsinku universitātes Ķīmijas fakultātē. Partiju viņiem lr mii zums (komunistiem vien četras i. bet īpašu pretrunīgumu neizjūtām. Partijas dibināšanai Somijā izvirza divas pamatprasības: lai tajā būtu vairāk nekā trīs biedri un programma, kas virzīta uz sabiedrības labklājības celšanu

Neviena neaicināts, somu studentu organizācijas līderis izteica priekšlikumu sarīkot apmaiņas braucienus starp somu un latviešu studentu grupām Sl Ideja tika uzņemta ar atsaucību, taču tās īstenošanai vajadzīgi konkrēti priekšlikumi un konkrētas studentu grupas. Tā.pēc vienojāmies: Ja tādas Latvijā tiks atrastas, nosūtīsim šos priekšlikumus studentu asociācijai Helsinkos. Sīkāku informāciju un konkrētu adresi varat saņemt pie Māra Riekstiņa (JOK) vai arī laikraksta «Latvijas Jaunatne» redakcijā.

Un tomēr – visu laiku mani tirda jautājums: kāpēc vispār bija vajadzīgs šāds pasākums? To vaicāju arī somiem. Viņiem tas izmaksājot aptuveni miljonu marku (ap 200 000 dolāru). Kāds no tā labums? Citu valstu Jaunieši, izņemot Poliju un VDR. par tamlīdzīgu draudzēšanos pat nedomājot. Kuluāros dzirdēju, ka somi šādus festivālus rīkojot «labu kaimiņattiecību uzturēšanai ar PSRS» . . lespējams, ka tādi būs vajadzīgi arī neatkarīgajā Latvijā?..

Ēriku Kupči uzklausīja LIGITA LIEPA

@@ 8. rindiņa: / 8. rindiņa: @@
 {{Source image|articles/795/398/795398.jpg}}
 {{Written by|Ligita Liepa}}
 '''Aizgājušā gada spilgtākie (neparastākie) iespaidi? Par tiem liecinot tēzes, rezolūcijas, rekomendācijas, vārdu sakot, funkcionāra cienīgs papīru žūksnis, ko LPSR ZA Organiskās sintēzes institūta zinātniskais līdzstrādnieks ĒRIKS KUPČE pārvedis no, viņaprāt, stagnācijas gadus visspilgtāk apliecinoša pasākuma, kurā viņam — pirmajam no Latvijas komjaunatnes prēmijas laureātiem — visžēlīgi bija atļauts piedalīties, — VII PSRS un Somijas jaunatnes draudzības festivālā. '''

@@ 7. rindiņa: / 7. rindiņa: @@
 }}
 {{Written by|Ligita Liepa}}
-'''Aizgājušā gada spilgtākie (neparastākie) iespaidi? Par tiem liecinot tēzes, rezolūcijas, rekomendācijas, vārdu sakot, funkcionāra cienīgs papīru žūksnis, ko LPSR ZA Organiskās sintēzes institūta zinātniskais līdzstrādnieks ĒRIKS KUPCE pārvedis no, viņaprāt, stagnācijas gadus visspilgtāk apliecinoša pasākuma, kurā viņam — pirmajam no Latvijas komjaunatnes prēmijas laureātiem — visžēlīgi bija atļauts piedalīties, — VII PSRS un Somijas jaunatnes draudzības festivālā. '''
+'''Aizgājušā gada spilgtākie (neparastākie) iespaidi? Par tiem liecinot tēzes, rezolūcijas, rekomendācijas, vārdu sakot, funkcionāra cienīgs papīru žūksnis, ko LPSR ZA Organiskās sintēzes institūta zinātniskais līdzstrādnieks ĒRIKS KUPČE pārvedis no, viņaprāt, stagnācijas gadus visspilgtāk apliecinoša pasākuma, kurā viņam — pirmajam no Latvijas komjaunatnes prēmijas laureātiem — visžēlīgi bija atļauts piedalīties, — VII PSRS un Somijas jaunatnes draudzības festivālā. '''
 '''Ēriks noteikti lūdz minēt, ka šādu laimi (nudien, jo uz ārzemēm viņa, mazatalgoto inteliģentu, šķira parasti par velti nebrauc) izgādāja jaunatnes organizāciju komiteja. Varbūt tāpēc, ka pirmā no iepriekš minētajām iestādēm uzklausījusi pārmetumus par to, ka mūsu komjaunatnes aparāts ļoti maz interesējas par jaunajiem zinātniekiem. Šoreiz «baltajām apkaklītēm» paldies! Cerēsim, ka ne par pēdējo bezdelīgu.'''

@@ 7. rindiņa: / 7. rindiņa: @@
 }}
 {{Written by|Ligita Liepa}}
-'''Aizgājuša gada spilgtākie (neparastākie) iespaidi? Par tiem liecinot tēzes, rezolCclJas, rekomendācijas, vārdo sakot, funkcionāra cienīgs papīru žūksnis, ko LPSR ZA Organiskās sintēzes institūta zinātniskais līdzstrādnieks ĒRIKS KUPCE pārvedis no, viņaprāt, stagnācijas gadus vispilgtāk apliecinoša pasākuma, kura" viņam — pirmajam no Latvijas komjaunatnes prēmijas laureātiem — visžēlīgi bija pllauts piedalīties, — VII PSRS un Somijas jaunatnes draudzības festivālā. '''
+'''Aizgājušā gada spilgtākie (neparastākie) iespaidi? Par tiem liecinot tēzes, rezolūcijas, rekomendācijas, vārdu sakot, funkcionāra cienīgs papīru žūksnis, ko LPSR ZA Organiskās sintēzes institūta zinātniskais līdzstrādnieks ĒRIKS KUPCE pārvedis no, viņaprāt, stagnācijas gadus visspilgtāk apliecinoša pasākuma, kurā viņam — pirmajam no Latvijas komjaunatnes prēmijas laureātiem — visžēlīgi bija atļauts piedalīties, — VII PSRS un Somijas jaunatnes draudzības festivālā. '''
-'''Ēriks noteikti lūdz minēt, ka šādu laimi (nudien, |o uz Przemēm viņa, mazatalgoto inteliģentu, šķira parasti par velti nebrauc) izgādāja Jaunatnes organizāciju komiteja. Vrrbflt tāpēc, ka pirmā no tertlekš minētajām iestādēm uzklausījusi pārmetumus par to. ka mūsu komjaunatnes aparāts ]otl maz Interesējas nar Jaunajiem zinātniekiem. Šoreiz «baltajām apkaklītēm» paldies! Cerēsim, ka ne par pēdējo bezdelīgu.'''
+'''Ēriks noteikti lūdz minēt, ka šādu laimi (nudien, jo uz ārzemēm viņa, mazatalgoto inteliģentu, šķira parasti par velti nebrauc) izgādāja jaunatnes organizāciju komiteja. Varbūt tāpēc, ka pirmā no iepriekš minētajām iestādēm uzklausījusi pārmetumus par to, ka mūsu komjaunatnes aparāts ļoti maz interesējas par jaunajiem zinātniekiem. Šoreiz «baltajām apkaklītēm» paldies! Cerēsim, ka ne par pēdējo bezdelīgu.'''
-— Par šādu festivālu, protams, agrāk neko nebiju dzirdējis. — Ēriks stāsta. — tāpēc uzalclnālums bija stipri Intriģējošs. Dienu pirms izbraukšanas saņēmu festivāla programmu. Notika ari slavenā Instruktāža, kā Jāuzvedas kapitālistiskajās valstis. Vēlreiz pārliecinājos, ka visi coji uz ārpasauli ved caur Maskavu. Pat tiem. kas atpakaļceļā Izkāpa Leņlngradā, bietes tika nopirktas līdz dzimtenes sirdij. (Stā|ietles komjaunatnē, Io komjauniešiem nauda dzīvē nav galvenais!) SamJrā savdabīga bija ari festivāla dalībnieku sagatavošana gaidāmajam pasākumam Proti, par pilnīgi nevajadzīgu tika uzskatīta iepazīstināšana ar iepriekšējo festivālu darbu un rezultātiem, kā ari šoreiz paredzētajiem pasākumiem Draudzības JOtas tika iekustinātas. sīki Izklāstot somu vēsturiskās pretenzijas uz PSRS teritorijām un īpašos draudus, kādus Somija radīja Padomju Savienībai otrā pasaules kara priekšvakarā.
+— Par šādu festivālu, protams, agrāk neko nebiju dzirdējis. — Ēriks stāsta. — tāpēc uzaicinājums bija stipri intriģējošs. Dienu pirms izbraukšanas saņēmu festivāla programmu. Notika arī slavenā instruktāža, kā jāuzvedas kapitālistiskajās valstis. Vēlreiz pārliecinājos, ka visi ceļi uz ārpasauli ved caur Maskavu. Pat tiem, kas atpakaļceļā izkāpa Leņingradā, biļetes tika nopirktas līdz dzimtenes sirdij. (Stājieties komjaunatnē, jo komjauniešiem nauda dzīvē nav galvenais!) Samērā savdabīga bija arī festivāla dalībnieku sagatavošana gaidāmajam pasākumam. Proti, par pilnīgi nevajadzīgu tika uzskatīta iepazīstināšana ar iepriekšējo festivālu darbu un rezultātiem, kā arī šoreiz paredzētajiem pasākumiem. Draudzības jūtas tika iekustinātas, sīki izklāstot somu vēsturiskās pretenzijas uz PSRS teritorijām un īpašos draudus, kādus Somija radīja Padomju Savienībai otrā pasaules kara priekšvakarā.
-Dabiski, ka tādā pašā garā ritēja festivāla diskusijas par baltajiem plankumiem PSRS un Somijas attiecību vēsturē. Scmlem, vienīgais baltais plankums šai jautājumā gan bija PSRS valdības oficiālā nostāja pašreiz. To nu Izklāstīja profesionāls vēsturnieks, diplomāts, PSRS un Somijas attiecību speciālists. PSRS Ārlietu minlstriJas pārstāvis A. Dongarovs Analizēdams situāciju PSRS rietumos 1938. gadā un attiecības ar robežvalstlm. šis biedrs teica, ka Somija bijusi vienīgā valsts. kura nav simpatizējusi Padomju Savienībai (pie varas bllls reakcionārs režīms, valdījis prctpadomju noskaņojums. kaut gan bijušas ari pamatotas teritoriālas pretenzijas uz Karēllju). Somijai nav bijis nesaskaņu ar Vāciju. Tāds sīkums, ka pie Baltijas lūras 1938 gadā eksistēja vēl trīs neatkarlsras valstis. vispār netika pieminēts. Atzīdams, ka Molotovs lr rediģē lls Maskavas izveidotās ļaunās Somijas valdības vēstījumu =:cmu tautai, PSRS AM pār ?tāvls apgalvoja, ka šos pasākumus nevajadzētu uzskatīt par Somijas sov?tlzācljas mēglnālumu un jo īpaši par mēģinājumu lekļaut Soml|u PSRS sastāvā. (Dīvaini, ka Ņ. Hrušcov3 savās atminās raksta tieši par plānoto Somijas PSR Izveidošanu.) Taču vēl dīvaināk lr tas. ka oficiāls PSRS AM pārstāvis 1989. gadā Staļina ārpolitiku raksturo kā visumā pareizu un likumīgu un pavēsta, ka no PSRS puses ziemas karu nevar nosaukt par agresiju. Droši vien Molotova un Rl-bentropa pakts vispār netiktu pieminēts. Ja tā ekslstencl atkal nebūtu atgādinājuši somu launlešl.
+Dabiski, ka tādā pašā garā ritēja festivāla diskusijas par baltajiem plankumiem PSRS un Somijas attiecību vēsturē. Somiem vienīgais baltais plankums šai jautājumā gan bija PSRS valdības oficiālā nostāja pašreiz. To nu izklāstīja profesionāls vēsturnieks, diplomāts, PSRS un Somijas attiecību speciālists. PSRS Ārlietu ministrijas pārstāvis A. Dongarovs. Analizēdams situāciju PSRS rietumos 1938. gadā un attiecības ar robežvalstīm, šis biedrs teica, ka Somija bijusi vienīgā valsts, kura nav simpatizējusi Padomju Savienībai (pie varas bijis reakcionārs režīms, valdījis pretpadomju noskaņojums, kaut gan bijušas arī pamatotas teritoriālas pretenzijas uz Karēliju). Somijai nav bijis nesaskaņu ar Vāciju. Tāds sīkums, ka pie Baltijas jūras 1938. gadā eksistēja vēl trīs neatkarīgas valstis, vispār netika pieminēts. Atzīdams, ka Molotovs ir rediģējis Maskavas izveidotās jaunās Somijas valdības vēstījumu somu tautai, PSRS AM pārstāvis apgalvoja, ka šos pasākumus nevajadzētu uzskatīt par Somijas sovjetizācijas mēģinājumu un jo īpaši par mēģinājumu iekļaut Somiju PSRS sastāvā. (Dīvaini, ka Ņ. Hruščovs savās atmiņās raksta tieši par plānoto Somijas PSR izveidošanu.) Taču vēl dīvaināk ir tas, ka oficiāls PSRS ĀM pārstāvis 1989. gadā Staļina ārpolitiku raksturo kā visumā pareizu un likumīgu un pavēsta, ka no PSRS puses ziemas karu nevar nosaukt par agresiju. Droši vien Molotova un Ribentropa pakts vispār netiktu pieminēts, ja tā eksistenci atkal nebūtu atgādinājuši somu jaunieši.
-Te varbūt vietā būtu pastāstīt par 150 cilvēku lielās oficiālās delegācijas sastāvu. Man šķita, ka garajā vilciena vagonu rindā, kas šķērsoja PSRS un Somijas robeži. bl|a galvenokārt Maskavas «zelta jaunatne», komjaunatnes funkcionāri, vīnu radi un draugi.-kurus, protams, gaudām maz interesēja festivāla norises
+Te varbūt vietā būtu pastāstīt par 150 cilvēku lielās oficiālās delegācijas sastāvu. Man šķita, ka garajā vilciena vagonu rindā, kas šķērsoja PSRS un Somijas robežu, bija galvenokārt Maskavas «zelta jaunatne», komjaunatnes funkcionāri, viņu radi un draugi, kurus, protams, gaužām maz interesēja festivāla norises.
-Oficiāli pārstāvētas bija vairākas grupas — studenti 'konkursa «Ko tu zini par Somiju?» uzvarētā 11), politiķl. to vidū — pleci Jaunie deputāti. kooperatoru jeb «biznesmeņu» grupa. arodbiedrību grapa (tai bija vairākas reizes lielāka dienas nauda nekā mums), kā ari vēsturnieki, kultūras darbiniekl (ari divas rokgrupas no Maskavas). militārpersonu gruoa (seši allaž formas tēroā ģērbušies cilvēki) un garīdznieki. Analogas grupas blla no Somijas puses. Darbu plānola pa grupām, taču daudzi atzinās, ka iepriekš par to neko neesot zinājuši un nožēloja, ka neesot varējuši sagatavoties, lai darbotos produktīvāk.
+Oficiāli pārstāvētas bija vairākas grupas — studenti (konkursa «Ko tu zini par Somiju?» uzvarētāji), politiķi, to vidū — pieci jaunie deputāti, kooperatoru jeb «biznesmeņu» grupa. arodbiedrību grupa (tai bija vairākas reizes lielāka dienas nauda nekā mums), kā arī vēsturnieki, kultūras darbinieki (arī divas rokgrupas no Maskavas), militārpersonu grupa (seši allaž formas tērpā ģērbušies cilvēki) un garīdznieki. Analogas grupas bija no Somijas puses. Darbu plānoja pa grupām, taču daudzi atzinās, ka iepriekš par to neko neesot zinājuši un nožēloja, ka neesot varējuši sagatavoties, lai darbotos produktīvāk.
-Festivāla programmā tika pieteikta ari vairāk nekā 300 cilvēku lielā delegācija no sadraudzības pilsētām. Kurām? Vai bija pārstāvji ari no Rīgas? Kāda bija viņu programma? Tas palika nezināms. (Acīmredzot nezinošu sabiedrību vieglāk ir pārvaldīt.) Man gan šķiet, ka delegāciju vairākumam tomēr vajadzēja būt no Baltijas. Esam taču somu kaimiņi — ar līdzīgu vēsturi, dzīves izpratni utt. Es oficiāli biju speciālists ekoloģijas Jautājumos. bet, tā kā to uzzināju tikai Somijā un gatavojies netiku, nekādu nozīmīgu ieguldījumu, protams, dot nevarēju un gāju visur, kur man likās inteīesanti
+Festivāla programmā tika pieteikta arī vairāk nekā 300 cilvēku lielā delegācija no sadraudzības pilsētām. Kurām? Vai bija pārstāvji arī no Rīgas? Kāda bija viņu programma? Tas palika nezināms. (Acīmredzot nezinošu sabiedrību vieglāk ir pārvaldīt.) Man gan šķiet, ka delegāciju vairākumam tomēr vajadzēja būt no Baltijas. Esam taču somu kaimiņi — ar līdzīgu vēsturi, dzīves izpratni utt. Es oficiāli biju speciālists ekoloģijas jautājumos, bet, tā kā to uzzināju tikai Somijā un gatavojies netiku, nekādu nozīmīgu ieguldījumu, protams, dot nevarēju un gāju visur, kur man likās interesanti.
-Pateicoties angļu valodas zināšanām iepazinos ar Jaunajiem zinātniekiem, dažādu jaunatnes organizāciju un partiju līderiem, viesojos Helsinku universitātes Ķīmijas fakultātē. Partiju viņiem lr mii zums (komunistiem vien četras i. bet īpašu pretrunīgumu neizjūtām. Partijas dibināšanai Somijā izvirza divas pamatprasības: lai tajā būtu vairāk nekā trīs biedri un programma, kas virzīta uz sabiedrības labklājības celšanu
+Pateicoties angļu valodas zināšanām, iepazinos ar jaunajiem zinātniekiem, dažādu jaunatnes organizāciju un partiju līderiem, viesojos Helsinku universitātes Ķīmijas fakultātē. Partiju viņiem ir milzums (komunistiem vien četras), bet īpašu pretrunīgumu neizjutām. Partijas dibināšanai Somijā izvirza divas pamatprasības: lai tajā būtu vairāk nekā trīs biedri un programma, kas virzīta uz sabiedrības labklājības celšanu.
-Neviena neaicināts, somu studentu organizācijas līderis izteica priekšlikumu sarīkot apmaiņas braucienus starp somu un latviešu studentu grupām Sl Ideja tika uzņemta ar atsaucību, taču tās īstenošanai vajadzīgi konkrēti priekšlikumi un konkrētas studentu grupas. Tā.pēc vienojāmies: Ja tādas Latvijā tiks atrastas, nosūtīsim šos priekšlikumus studentu asociācijai Helsinkos. Sīkāku informāciju un konkrētu adresi varat saņemt pie Māra Riekstiņa (JOK) vai arī laikraksta «Latvijas Jaunatne» redakcijā.
+Neviena neaicināts, somu studentu organizācijas līderis izteica priekšlikumu sarīkot apmaiņas braucienus starp somu un latviešu studentu grupām. Šī ideja tika uzņemta ar atsaucību, taču tās īstenošanai vajadzīgi konkrēti priekšlikumi un konkrētas studentu grupas. Tāpēc vienojāmies: ja tādas Latvijā tiks atrastas, nosūtīsim šos priekšlikumus studentu asociācijai Helsinkos. Sīkāku informāciju un konkrētu adresi varat saņemt pie Māra Riekstiņa (JOK) vai arī laikraksta «Latvijas Jaunatne» redakcijā.
-Un tomēr – visu laiku mani tirda jautājums: kāpēc vispār bija vajadzīgs šāds pasākums? To vaicāju arī somiem. Viņiem tas izmaksājot aptuveni miljonu marku (ap 200 000 dolāru). Kāds no tā labums? Citu valstu Jaunieši, izņemot Poliju un VDR. par tamlīdzīgu draudzēšanos pat nedomājot. Kuluāros dzirdēju, ka somi šādus festivālus rīkojot «labu kaimiņattiecību uzturēšanai ar PSRS» . . lespējams, ka tādi būs vajadzīgi arī neatkarīgajā Latvijā?..
+Un tomēr – visu laiku mani tirda jautājums: kāpēc vispār bija vajadzīgs šāds pasākums? To vaicāju arī somiem. Viņiem tas izmaksājot aptuveni miljonu marku (ap 200 000 dolāru). Kāds no tā labums? Citu valstu jaunieši, izņemot Poliju un VDR, par tamlīdzīgu draudzēšanos pat nedomājot. Kuluāros dzirdēju, ka somi šādus festivālus rīkojot «labu kaimiņattiecību uzturēšanai ar PSRS» ... Iespējams, ka tādi būs vajadzīgi arī neatkarīgajā Latvijā?
 Ēriku Kupči uzklausīja LIGITA LIEPA