791347 - Versiju hronoloģija

Andrejs : 2012. gada 28. septembris, plkst. 21.13

2012-09-28T21:13:40Z

Ilmars: Set original images

2012-05-15T10:49:46Z

Set original images

Andrejs : 2012. gada 12. aprīlis, plkst. 07.24

2012-04-12T07:24:57Z

Andrejs : 2012. gada 12. aprīlis, plkst. 07.08

2012-04-12T07:08:32Z

Andrejs: Jauna lapa: {{Newspaper Article |Article in=Padomju Jaunatne |Published on=1989/01/24 |Issue number=16 |Page number=3 |Original title=Vārdu lūdz strēlnieks |Source file=paja1989n016_003_02 |Abstr...

2012-04-12T07:07:48Z

Jauna lapa: {{Newspaper Article |Article in=Padomju Jaunatne |Published on=1989/01/24 |Issue number=16 |Page number=3 |Original title=Vārdu lūdz strēlnieks |Source file=paja1989n016_003_02 |Abstr...

Jauna lapa

{{Newspaper Article
|Article in=Padomju Jaunatne
|Published on=1989/01/24
|Issue number=16
|Page number=3
|Original title=Vārdu lūdz strēlnieks
|Source file=paja1989n016_003_02
|Abstract=

}}
{{Written by|Vilnis Stinkulis}}
{{About topic|Latviešu sarkanie strēlnieki}}
{{About organization|Interfronte}}
{{About place|Rīga}}
{{About event|E1989010700}}
{{About year|1989}}

@@ 18. rindiņa: / 18. rindiņa: @@
 {{About topic|Latviešu valoda, Likums par valsts valodu}}
 {{About topic|Latvijas Tautu forums}}
 {{About domain|Politika}}
 {{About domain|Valodniecība}}
@@ 28. rindiņa: / 29. rindiņa: @@
 {{About person|Viktors Skudra}}
 {{About person|Zelma Baude}}
-{{About person|Miķelis Baude }}
+{{About person|Miķelis Baude}}
-{{About organization|Interfronte}}
+{{About organization|Interfronte, IF, Latvijas PSR darbaļaužu internacionālā fronte}}
 {{About media|Latvijas Radio}}
 {{About media|Latvijas Televīzija}}

← Senāka versija		Versija, kas saglabāta 2012. gada 12. aprīlis, plkst. 07.24
1. rindiņa:		1. rindiņa:
−	{{Newspaper Article \|Article in=Padomju Jaunatne \|Published on=1989/01/24 \|Issue number=16 \|Page number=3 \|Original title=Vārdu lūdz strēlnieks \|Source file=paja1989n016_003_02 ~~\|Abstract=~~ }} {{Written by\|Vilnis Stinkulis}} {{About topic\|Latviešu sarkanie strēlnieki}} {{About organization\|Interfronte}} {{About place\|Rīga}} {{About event\|E1989010700}} {{About year\|1989}}— Kāpēc Interfrontes kongresā jūs (t. i., muzeja darbinieki) ļāvāt zaimot mana tēva piemiņu? — jautāja strēlnieka meita medicīnas zinātņu doktore Ilga Zītare. Zvana daudzi, visiem skaidrojam, ka Latviešu sarkano strēlnieku memoriālajam muzejam nav nekāda sakara ne ar Interfronti, ne ar cilvēkiem, kuri tur uzstājās, ka neviens latviešu sarkanais strēlnieks nav Interfrontē, ka Artura Liberta uzstāšanās izsaukusi sašutumu arī mūsu muzeja darbiniekos un pašos latviešu strēlniekos. Pēteris Šmidre savu attieksmi jau ir izteicis radio un televīzijas žurnālistiem. Mēs varam vēlreiz apstiprināt, ka neviens no strēlniekiem vai viņu bērniem nebija lūdzis A. Libertu uzstāties viņu vārdā un izteikt apvainojumus A. Barkānam, Z. Brenčevam, Tautas frontes darbiniekiem, dot absurdu 1959. gada notikumu traktējumu.	+	{{Newspaper Article
		+	\|Article in=Padomju Jaunatne
		+	\|Published on=1989/01/24
		+	\|Issue number=16
		+	\|Page number=3
		+	\|Original title=Vārdu lūdz strēlnieks
		+	\|Source file=paja1989n016_003_02
		+	}}
		+	{{Written by\|Vilnis Stinkulis}}
		+	{{Written by\|Edīte Sondoviča}}
		+	{{Written by\|M. Bremze}}
		+	{{Written by\|V. Gļezerova}}
		+	{{Written by\|I. Romanovska}}
		+	{{Written by\|M. Caune}}
		+	{{Written by\|I. Peika}}
		+	{{About topic\|Latviešu sarkanie strēlnieki}}
		+	{{About topic\|Latviešu valoda, Likums par valsts valodu}}
		+	{{About topic\|Latvijas Tautu forums}}
		+	{{About domain\|Politika}}
		+	{{About domain\|Valodniecība}}
		+	{{About person\|Ilga Zītare}}
		+	{{About person\|Arturs Liberts}}
		+	{{About person\|Pēteris Šmidre}}
		+	{{About person\|Andris Barkāns}}
		+	{{About person\|Zigfrīds Brenčevs}}
		+	{{About person\|Pēteris Griško}}
		+	{{About person\|Viktors Skudra}}
		+	{{About person\|Zelma Baude}}
		+	{{About person\|Miķelis Baude }}
		+	{{About organization\|Interfronte}}
		+	{{About media\|Latvijas Radio}}
		+	{{About media\|Latvijas Televīzija}}
		+	{{About media\|«Labvakar», TV raidījums}}
		+	{{About place\|Rīga}}
		+	{{About event\|E1989010700}}
		+	{{About year\|1917}}
		+	{{About year\|1937}}
		+	{{About year\|1989}}
		+	— Kāpēc Interfrontes kongresā jūs (t. i., muzeja darbinieki) ļāvāt zaimot mana tēva piemiņu? — jautāja strēlnieka meita medicīnas zinātņu doktore Ilga Zītare. Zvana daudzi, visiem skaidrojam, ka Latviešu sarkano strēlnieku memoriālajam muzejam nav nekāda sakara ne ar Interfronti, ne ar cilvēkiem, kuri tur uzstājās, ka neviens latviešu sarkanais strēlnieks nav Interfrontē, ka Artura Liberta uzstāšanās izsaukusi sašutumu arī mūsu muzeja darbiniekos un pašos latviešu strēlniekos. Pēteris Šmidre savu attieksmi jau ir izteicis radio un televīzijas žurnālistiem. Mēs varam vēlreiz apstiprināt, ka neviens no strēlniekiem vai viņu bērniem nebija lūdzis A. Libertu uzstāties viņu vārdā un izteikt apvainojumus A. Barkānam, Z. Brenčevam, Tautas frontes darbiniekiem, dot absurdu 1959. gada notikumu traktējumu.

	Mēs zinājām, ka uz kongresu ielūgti Pēteris Griško un Pēteris Šmidre, ka viņus abus mājās apmeklējuši Interfrontes pārstāvji. P. Griško saslima un uz kongresu devās P. Šmidre. Viņš arī izteica vēlēšanos uzstāties, sākumā tā tika apsolīta. Un tomēr P. Šmidrem vārdu neiedeva. Te nu mūsu izbrīns ir vairāk nekā liels — komunistam ar 77 (!) gadu partijas stāžu, latviešu sarkanajam strēlniekam, II latviešu strēlnieku pulku delegātu kongresa (1917. g. maijā) delegātam, kurā viņš kopā ar citiem pieredzējušiem boļševikiem aicināja savus biedrus nostāties padomju varas pusē, republikas '''darbaļaužu Internacionālās frontes''' (pasvītrojums mūsu) kongresā netika atvēlētas ne 5, ne 10 minūtes. (Aizmirsa nosaukt pat P. Šmidres vārdu un uzvārdu…) Žēl gan, jo Pēteris Šmidre vārda — internacionālisms — būtības skaidrojumu nemeklētu ar vārdnīcas palīdzību…		Mēs zinājām, ka uz kongresu ielūgti Pēteris Griško un Pēteris Šmidre, ka viņus abus mājās apmeklējuši Interfrontes pārstāvji. P. Griško saslima un uz kongresu devās P. Šmidre. Viņš arī izteica vēlēšanos uzstāties, sākumā tā tika apsolīta. Un tomēr P. Šmidrem vārdu neiedeva. Te nu mūsu izbrīns ir vairāk nekā liels — komunistam ar 77 (!) gadu partijas stāžu, latviešu sarkanajam strēlniekam, II latviešu strēlnieku pulku delegātu kongresa (1917. g. maijā) delegātam, kurā viņš kopā ar citiem pieredzējušiem boļševikiem aicināja savus biedrus nostāties padomju varas pusē, republikas '''darbaļaužu Internacionālās frontes''' (pasvītrojums mūsu) kongresā netika atvēlētas ne 5, ne 10 minūtes. (Aizmirsa nosaukt pat P. Šmidres vārdu un uzvārdu…) Žēl gan, jo Pēteris Šmidre vārda — internacionālisms — būtības skaidrojumu nemeklētu ar vārdnīcas palīdzību…

@@ 7. rindiņa: / 7. rindiņa: @@
 |Source file=paja1989n016_003_02
 }}
 {{Written by|Vilnis Stinkulis}}
 {{Written by|Edīte Sondoviča}}

@@ 1. rindiņa: / 1. rindiņa: @@
-{{Newspaper Article
+{{Newspaper Article |Article in=Padomju Jaunatne |Published on=1989/01/24 |Issue number=16 |Page number=3 |Original title=Vārdu lūdz strēlnieks |Source file=paja1989n016_003_02 |Abstract= }} {{Written by|Vilnis Stinkulis}} {{About topic|Latviešu sarkanie strēlnieki}} {{About organization|Interfronte}} {{About place|Rīga}} {{About event|E1989010700}} {{About year|1989}}— Kāpēc Interfrontes kongresā jūs (t. i., muzeja darbinieki) ļāvāt zaimot mana tēva piemiņu? — jautāja strēlnieka meita medicīnas zinātņu doktore Ilga Zītare. Zvana daudzi, visiem skaidrojam, ka Latviešu sarkano strēlnieku memoriālajam muzejam nav nekāda sakara ne ar Interfronti, ne ar cilvēkiem, kuri tur uzstājās, ka neviens latviešu sarkanais strēlnieks nav Interfrontē, ka Artura Liberta uzstāšanās izsaukusi sašutumu arī mūsu muzeja darbiniekos un pašos latviešu strēlniekos. Pēteris Šmidre savu attieksmi jau ir izteicis radio un televīzijas žurnālistiem. Mēs varam vēlreiz apstiprināt, ka neviens no strēlniekiem vai viņu bērniem nebija lūdzis A. Libertu uzstāties viņu vārdā un izteikt apvainojumus A. Barkānam, Z. Brenčevam, Tautas frontes darbiniekiem, dot absurdu 1959. gada notikumu traktējumu.
-}}
+Mēs zinājām, ka uz kongresu ielūgti Pēteris Griško un Pēteris Šmidre, ka viņus abus mājās apmeklējuši Interfrontes pārstāvji. P. Griško saslima un uz kongresu devās P. Šmidre. Viņš arī izteica vēlēšanos uzstāties, sākumā tā tika apsolīta. Un tomēr P. Šmidrem vārdu neiedeva. Te nu mūsu izbrīns ir vairāk nekā liels — komunistam ar 77 (!) gadu partijas stāžu, latviešu sarkanajam strēlniekam, II latviešu strēlnieku pulku delegātu kongresa (1917. g. maijā) delegātam, kurā viņš kopā ar citiem pieredzējušiem boļševikiem aicināja savus biedrus nostāties padomju varas pusē, republikas '''darbaļaužu Internacionālās frontes''' (pasvītrojums mūsu) kongresā netika atvēlētas ne 5, ne 10 minūtes. (Aizmirsa nosaukt pat P. Šmidres vārdu un uzvārdu…) Žēl gan, jo Pēteris Šmidre vārda — internacionālisms — būtības skaidrojumu nemeklētu ar vārdnīcas palīdzību…
-{{Written by|Vilnis Stinkulis}}
-{{About topic|Latviešu sarkanie strēlnieki}}
+Mums, muzeja darbiniekiem, zināms, ka tie latviešu strēlnieki, kuri 20. — 30. gados dzīvoja Padomju zemē, netika izvirzījuši prasību, lai latviešu valoda būtu valsts valoda, piemēram, Krievijas PFSR. Latviešiem toreiz (līdz 1937. g.) tāpat kā krieviem tagad Latvijā bija savas skolas un kultūras iestādes. Tad kāpēc šobrīd interfrontieši apšauba latviešu valodas kā republikas valsts valodas statusu? Te viņu uztraukums ir tāds, it kā latviešu valodu pasludinātu par valsts valodu, kā to atzīmējis republikas tieslietu ministrs V. Skudra, Voroņežas apgabalā… Neviens no runātājiem neizteica rūpi par poļu, ukraiņu, ebreju un citu tautību bērniem, kuriem vēl šobrīd nav skolu dzimtajā valodā. Mēs gan ticam, īpaši pēc Latvijas tautu foruma, ka šādas skolas būs. Mūsu muzeja kolektīvam, izzinot latviešu strēlnieku vēsturi, kurā ir daudz patiesu tautu draudzības piemēru, vārda — internacionālisms — jēga ir pilnīgi skaidra.
-{{About organization|Interfronte}}
-{{About place|Rīga}}
+Mēs izsakām arī savu protestu pret tiem nepelnītajiem apvainojumiem, ko interfrontieši adresējuši mūsu republikas partijas un valdības vadītājiem, īpaši pirmskongresa sapulcēs.
-{{About event|E1989010700}}
-{{About year|1989}}
+Mūsu muzeja kolektīvam savā darbā iznāk bieži sadarboties ar preses, radio un televīzijas žurnālistiem. Nepiekrītam arī pret viņiem izvirzītajiem apvainojumiem. Domājam, ka LĻKJS prēmijas piešķiršana raidījuma «Labvakar!» veidotājiem būtu godam pelnīts žurnālistu darba novērtējums.