782122 - Versiju hronoloģija

Andrejs : 2012. gada 28. septembris, plkst. 21.06

2012-09-28T21:06:51Z

Ilmars: Set original images

2012-09-24T21:10:52Z

Set original images

Andrejs : 2012. gada 8. aprīlis, plkst. 22.34

2012-04-08T22:34:38Z

Andrejs : 2012. gada 8. aprīlis, plkst. 22.33

2012-04-08T22:33:32Z

Andrejs : 2012. gada 8. aprīlis, plkst. 22.31

2012-04-08T22:31:24Z

Andrejs : 2012. gada 8. aprīlis, plkst. 22.14

2012-04-08T22:14:03Z

Andrejs : 2012. gada 8. aprīlis, plkst. 22.10

2012-04-08T22:10:01Z

Rādīt izmaiņas

Andrejs : 2012. gada 8. aprīlis, plkst. 22.08

2012-04-08T22:08:39Z

Andrejs: Jauna lapa: {{Newspaper Article |Article in=Padomju Jaunatne |Published on=1988/05/04 |Issue number=85 |Page number=2 |Original title=Rīt Latvijas PSR Augstākās Padomes deputāti lems savas tauta...

2012-04-08T22:06:36Z

Jauna lapa: {{Newspaper Article |Article in=Padomju Jaunatne |Published on=1988/05/04 |Issue number=85 |Page number=2 |Original title=Rīt Latvijas PSR Augstākās Padomes deputāti lems savas tauta...

Jauna lapa

{{Newspaper Article
|Article in=Padomju Jaunatne
|Published on=1988/05/04
|Issue number=85
|Page number=2
|Original title=Rīt Latvijas PSR Augstākās Padomes deputāti lems savas tautas valodas likteni
|In section=«Noruna»
|Source file=paja1989n085_002_03
|Abstract=

}}
{{About year|1989}}

@@ 19. rindiņa: / 19. rindiņa: @@
 {{About topic|Latviešu valodas kultūras jautājumi}}
 {{About topic|Starpnacionālās attiecības}}
 {{About domain|Politika}}
 {{About domain|Valodniecība}}
@@ 25. rindiņa: / 26. rindiņa: @@
 {{About organization|Latvijas PSR Augstākā Padome, LPSR Augstākā Padome}}
 {{About organization|Latvijas Tautas fronte (LTF)}}
-{{About organization|Interfronte}}
+{{About organization|Interfronte, IF, Latvijas PSR darbaļaužu internacionālā fronte}}
 {{About place|Salacgrīva}}
 {{About place|Rīga}}

@@ 8. rindiņa: / 8. rindiņa: @@
 |Source file=paja1989n085_002_03
 }}
 {{Written by|Artis Mudelis}}
 {{Written by|Ieva Upleja}}
@@ 32. rindiņa: / 33. rindiņa: @@
 {{About event|E1989050500}}
 {{About year|1989}}
-'''SLIMĪBA
+'''SLIMĪBA'''
 Es aizgāju uz veikalu. Gribēju paskatīties uz mūzikas instrumentiem. Pārlaidu acis pār vitrīnā izliktajiem priekšmetiem un sapratu, ka jāiet pie acu ārsta: pavaicāju pārdevējai: kas tas par priekšmetu vitrīnas malā? Atbilde bija īsa — štekeris ģitārai! Izlasīju, jā, '''štekeris''' ģitārai: bet es redzēju šā paša instrumenta '''kontaktdakšiņu.''' Apbēdināts izgāju uz ielas un, ieraudzījis maizes veikalu, atcerējos, ka vakariņām jānopērk maize.
@@ 43. rindiņa: / 44. rindiņa: @@
 Ar savu kaiti biju pie ārsta. Viņš apgalvo, ka es esot vesels. Bet es viņam tik un tā neticu!
 <p style="text-align: right; ">'''Artis Mudelis,'''</p><p style="text-align: right; ">&nbsp;Rīgas 3. vidusskolā</p>
 <p style="text-align: center; ">***</p>
 '''KUR AUDZĒ «KIDOTUS»?'''
@@ 59. rindiņa: / 56. rindiņa: @@
 Zivju nodaļā apjuku no «importēto» zivju nosaukumu daiļpusības un daudzveidības. Līdz šim zināmajai '''stavridai''' šeit ir vēl divi varianti — '''stavride''' un '''stāvrida'''. Faktu un pierādījumu par latviešu valodas nožēlojamo stāvokli pietiek, ja kaut vai apstaigā veikalus vien.
 <p style="text-align: right; ">'''Ieva Upleja'''</p><p style="text-align: right; ">Rīga</p>
 <p style="text-align: center; ">***</p>
 '''VALODA VIENOTU'''
@@ 74. rindiņa: / 68. rindiņa: @@
 Mani uztrauc arī svešvalodu apguve skolā. Normālos kursos angļu, vācu, franču valodu iemāca divos gados. Skolā māca astoņus gadus, bet neiemāca neko. Es un daži mani draugi, kuriem ir vēlēšanās svešvalodu tomēr iemācīties, meklējam privātskolotājus. Manuprāt, angļu un vācu valodas stundām nevajadzētu dublēties vienā laikā, lai skolēns pēc vēlēšanās varētu apgūt abas valodas.
 <p style="text-align: right; ">'''Kristīne Vilkāja,'''</p><p style="text-align: right; ">&nbsp;Jelgavas 2. vidusskolā</p>
 &nbsp;
 <p style="text-align: center; ">***</p>
 '''AR PASI NELEPOJOS'''
@@ 88. rindiņa: / 79. rindiņa: @@
 Attiecībā uz cittautībniekiem mūsu ciemā jāsaka: viņu vārdu krājumā diemžēl ir daudz aizguvumu no vienas valodas otrā. Izņēmumi, protams, arī ir. Te jāmin mūsu skolotāja, kura pati mācās un bērnus vēlas iemācīt pareizi runāt latviski. Lietisks pierādījums, kas raksturotu divvalodības reālo pusi, ir mana pase. Es nevaru ar to lepoties, kā dara Majakovskis dzejolī «Стихи о советском паспорте»<sup>1</sup>, jo tajā ir četras gramatiskas kļūdas un visas — latviešu valodā rakstītajos vārdos…
 <p style="text-align: right; ">'''Dace Aizpuriete'''</p><p style="text-align: right; ">Rudzētu vidusskolā</p>
 <p style="text-align: center; ">***</p>
 '''«SANITĀRAIS» MINIMUMS PAŠCIEŅAI?'''
@@ 104. rindiņa: / 91. rindiņa: @@
 Tas būtu vesels komplekts sīku akcijiņu sadzīves lietošanai. Sanitārais minimums pašcieņai. Bet tālāk? Ak tā, vēl es varu piedāvāt akciju «Valoda» kā pašsakopšanas darbu. Piedāvāt un šaubīties par akcijas un pasākuma jēgu. (Akcijai parasti piemīt trokšņaina atribūtika, bet iedarbības un darbības laiks nav bezizmēra.) Tātad pašsakopšanas darbs katru dienu un vienmēr, ne tikai tagad, kad pasludināta akcija. Ne jau cenu uzrakstu kuriozu kolekcionāri spēs ko mainīt šai nepabeigtajā laikā, kad gribam vairāk, nekā varam, un ceram vairāk, nekā drīkstam. Laikā, kad dažs labs (daudz dažu labu) jūtas apgrūtināts, ka latviešu valoda vēl pastāv un ka to vēlams arī prast un lietot. Laikā, kas vēl nespēj uzvarēt absurdu, žargons ir tikpat bīstams kā pati valodas neprašana.
 <p style="text-align: right; ">'''Ieva Rietuma'''</p><p style="text-align: right; ">Rīgas 50. vidusskolā</p><p style="text-align: center; ">***</p>
 '''TĀ NAV PATI GRŪTĀKĀ VALODA'''
@@ 148. rindiņa: / 132. rindiņa: @@
 — Vajag tik iesākt un gribēt. Tad jau ies. Tas ir atkarīgs arī no vecuma. Vecākiem cilvēkiem ir grūtāk. Man liekas — tā nav pati grūtākā valoda.
 <p style="text-align: right; ">Intervēja '''Ilze Bērziņa'''</p><p style="text-align: right; ">Cēsu 1. vidusskolā</p>
 <p style="text-align: center; ">***</p>
 '''VECAS VALODAS VECI VĀRDI'''

@@ 21. rindiņa: / 21. rindiņa: @@
 {{About domain|Valodniecība}}
 {{About person|Olga Mahņova}}
 {{About organization|Latvijas PSR Augstākā Padome, LPSR Augstākā Padome}}
 {{About organization|Latvijas Tautas fronte (LTF)}}

@@ 1. rindiņa: / 1. rindiņa: @@
-{{Newspaper Article |Article in=Padomju Jaunatne |Published on=1988/05/04 |Issue number=85 |Page number=2 |Original title=Rīt Latvijas PSR Augstākās Padomes deputāti lems savas tautas valodas likteni |In section=«Noruna» |Source file=paja1989n085_002_03 }} {{About year|1989}}
+{{Newspaper Article
 |Article in=Padomju Jaunatne
 '''SLIMĪBA

@@ 1. rindiņa: / 1. rindiņa: @@
-{{Newspaper Article |Article in=Padomju Jaunatne |Published on=1988/05/04 |Issue number=85 |Page number=2 |Original title=Rīt Latvijas PSR Augstākās Padomes deputāti lems savas tautas valodas likteni |In section=«Noruna» |Source file=paja1989n085_002_03 }} {{About year|1989}}'''SLIMĪBA'''
+{{Newspaper Article |Article in=Padomju Jaunatne |Published on=1988/05/04 |Issue number=85 |Page number=2 |Original title=Rīt Latvijas PSR Augstākās Padomes deputāti lems savas tautas valodas likteni |In section=«Noruna» |Source file=paja1989n085_002_03 }} {{About year|1989}}
 Es aizgāju uz veikalu. Gribēju paskatīties uz mūzikas instrumentiem. Pārlaidu acis pār vitrīnā izliktajiem priekšmetiem un sapratu, ka jāiet pie acu ārsta: pavaicāju pārdevējai: kas tas par priekšmetu vitrīnas malā? Atbilde bija īsa — štekeris ģitārai! Izlasīju, jā, '''štekeris''' ģitārai: bet es redzēju šā paša instrumenta '''kontaktdakšiņu.''' Apbēdināts izgāju uz ielas un, ieraudzījis maizes veikalu, atcerējos, ka vakariņām jānopērk maize.
@@ 11. rindiņa: / 13. rindiņa: @@
 Ar savu kaiti biju pie ārsta. Viņš apgalvo, ka es esot vesels. Bet es viņam tik un tā neticu!
-&nbsp;Rīgas 3. vidusskolā
+<p style="text-align: right; ">'''Artis Mudelis,'''</p><p style="text-align: right; ">&nbsp;Rīgas 3. vidusskolā</p>
 '''KUR AUDZĒ «KIDOTUS»?'''
@@ 27. rindiņa: / 29. rindiņa: @@
 Zivju nodaļā apjuku no «importēto» zivju nosaukumu daiļpusības un daudzveidības. Līdz šim zināmajai '''stavridai''' šeit ir vēl divi varianti — '''stavride''' un '''stāvrida'''. Faktu un pierādījumu par latviešu valodas nožēlojamo stāvokli pietiek, ja kaut vai apstaigā veikalus vien.
-'''Ieva Upleja'''
+<p style="text-align: right; ">'''Ieva Upleja'''</p><p style="text-align: right; ">Rīga</p>
-Rīga
+<p style="text-align: center; ">***</p>
 '''VALODA VIENOTU'''
@@ 43. rindiņa: / 44. rindiņa: @@
 Mani uztrauc arī svešvalodu apguve skolā. Normālos kursos angļu, vācu, franču valodu iemāca divos gados. Skolā māca astoņus gadus, bet neiemāca neko. Es un daži mani draugi, kuriem ir vēlēšanās svešvalodu tomēr iemācīties, meklējam privātskolotājus. Manuprāt, angļu un vācu valodas stundām nevajadzētu dublēties vienā laikā, lai skolēns pēc vēlēšanās varētu apgūt abas valodas.
 &nbsp;
 '''AR PASI NELEPOJOS'''
@@ 59. rindiņa: / 58. rindiņa: @@
 Attiecībā uz cittautībniekiem mūsu ciemā jāsaka: viņu vārdu krājumā diemžēl ir daudz aizguvumu no vienas valodas otrā. Izņēmumi, protams, arī ir. Te jāmin mūsu skolotāja, kura pati mācās un bērnus vēlas iemācīt pareizi runāt latviski. Lietisks pierādījums, kas raksturotu divvalodības reālo pusi, ir mana pase. Es nevaru ar to lepoties, kā dara Majakovskis dzejolī «Стихи о советском паспорте»<sup>1</sup>, jo tajā ir četras gramatiskas kļūdas un visas — latviešu valodā rakstītajos vārdos…
-Rudzētu vidusskolā
+<p style="text-align: right; ">'''Dace Aizpuriete'''</p><p style="text-align: right; ">Rudzētu vidusskolā</p>
 '''«SANITĀRAIS» MINIMUMS PAŠCIEŅAI?'''
@@ 75. rindiņa: / 74. rindiņa: @@
 Tas būtu vesels komplekts sīku akcijiņu sadzīves lietošanai. Sanitārais minimums pašcieņai. Bet tālāk? Ak tā, vēl es varu piedāvāt akciju «Valoda» kā pašsakopšanas darbu. Piedāvāt un šaubīties par akcijas un pasākuma jēgu. (Akcijai parasti piemīt trokšņaina atribūtika, bet iedarbības un darbības laiks nav bezizmēra.) Tātad pašsakopšanas darbs katru dienu un vienmēr, ne tikai tagad, kad pasludināta akcija. Ne jau cenu uzrakstu kuriozu kolekcionāri spēs ko mainīt šai nepabeigtajā laikā, kad gribam vairāk, nekā varam, un ceram vairāk, nekā drīkstam. Laikā, kad dažs labs (daudz dažu labu) jūtas apgrūtināts, ka latviešu valoda vēl pastāv un ka to vēlams arī prast un lietot. Laikā, kas vēl nespēj uzvarēt absurdu, žargons ir tikpat bīstams kā pati valodas neprašana.
-Rīgas 50. vidusskolā
+<p style="text-align: right; ">'''Ieva Rietuma'''</p><p style="text-align: right; ">Rīgas 50. vidusskolā</p><p style="text-align: center; ">***</p>
 '''TĀ NAV PATI GRŪTĀKĀ VALODA'''
@@ 121. rindiņa: / 118. rindiņa: @@
 — Vajag tik iesākt un gribēt. Tad jau ies. Tas ir atkarīgs arī no vecuma. Vecākiem cilvēkiem ir grūtāk. Man liekas — tā nav pati grūtākā valoda.
-Cēsu 1. vidusskolā
+<p style="text-align: right; ">Intervēja '''Ilze Bērziņa'''</p><p style="text-align: right; ">Cēsu 1. vidusskolā</p>
 '''VECAS VALODAS VECI VĀRDI'''
@@ 142. rindiņa: / 139. rindiņa: @@
 Varu teikt, ka, izlasījusi šo grāmatu, es ieguvu ļoti daudz gan no īpatnējās valodas, gan no tās satura. Taču gribu uzsvērt vienu svarīgu niansi: šajā grāmatā ļoti reti sastapos ar vārdu savienojumu «latviešu tauta». Reti tāpēc, ka vārda «latvieši» vietā tika minēts vēl skaistāks vārds — «latvji», tātad «latvju tauta». «Latvji» — tas skan lepnāk.
+<p style="text-align: right; ">'''Iveta Tomsone'''</p><p style="text-align: right; ">Salacgrīvas vidusskolā</p>
 &nbsp;