777463 - Versiju hronoloģija

Andrejs : 2012. gada 25. augusts, plkst. 12.53

2012-08-25T12:53:27Z

Andrejs : 2012. gada 6. februāris, plkst. 08.55

2012-02-06T08:55:03Z

Andrejs: Jauna lapa: {{Memoir |Article in=Barikādes. Latvijas mīlestības grāmata (2001) |Published on=2001/01/20 |Original title=LLA studenti barikādēs }} {{Written by|Dace Reķe}} {{About topic|BARIK...

2012-02-06T08:53:34Z

Jauna lapa: {{Memoir |Article in=Barikādes. Latvijas mīlestības grāmata (2001) |Published on=2001/01/20 |Original title=LLA studenti barikādēs }} {{Written by|Dace Reķe}} {{About topic|BARIK...

Jauna lapa

{{Memoir
|Article in=Barikādes. Latvijas mīlestības grāmata (2001)
|Published on=2001/01/20
|Original title=LLA studenti barikādēs
}}
{{Written by|Dace Reķe}}
{{About topic|BARIKĀDES, 1991}}
{{About topic|Barikādes, Zaķusalā, 1991}}
{{About topic|Omonieši}}
{{About topic|Barikādes, apšaude pie Iekšlietu ministrijas, 1991}}
{{About domain|Politika}}
{{About person|Juris Podnieks}}
{{About place|Rīga}}
{{About place|Jelgava}}
{{About year|1991}}

← Senāka versija		Versija, kas saglabāta 2012. gada 25. augusts, plkst. 12.53
1. rindiņa:		1. rindiņa:
−	{{Memoir \|Article in=Barikādes. Latvijas mīlestības grāmata (2001) \|Published on=2001/01/20 \|Original title=LLA studenti barikādēs }} {{Written by\|Dace Reķe}} {{About topic\|BARIKĀDES, 1991}} {{About topic\|Barikādes, Zaķusalā, 1991}} {{About topic\|~~Omonieši~~}} {{About topic\|Barikādes, apšaude pie Iekšlietu ministrijas, 1991}} {{About domain\|Politika}} {{About person\|Juris Podnieks}} {{About place\|Rīga}} {{About place\|Jelgava}} {{About year\|1991}}1991. gada barikāžu dienās mēs, lielākā daļa Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas studentu, atradāmies Zaķusalā, gan pie Latvijas TV ēkas, gan pie televīzijas torņa. Kā jau visi tajās dienās, arī mēs lielāko diennakts daļu pavadījām sildoties pie ugunskuriem, lai nepieciešamības gadījumā aizstāvētu mums uzticētos objektus. Daži puiši atzinās, ka ar sildīšanos pie ugunskura vien neesot pieticis. Sasildīties no iekšpuses līdzējis kāds no attāla Latvijas rajona atbraucis zemnieks, kuram līdzi bijusi trīs litru burka ar kandžu. No tāda tilpuma traukiem esot dzerts vienīgi barikāžu dienās, taču katram pa graķītim vien esot sanācis.	+	{{Memoir
		+	\|Article in=Barikādes. Latvijas mīlestības grāmata (2001)
		+	\|Published on=2001/01/20
		+	\|Original title=LLA studenti barikādēs
		+	}}
		+	{{Written by\|Dace Reķe}}
		+	{{About topic\|BARIKĀDES, 1991}}
		+	{{About topic\|Barikādes, Zaķusalā, 1991}}
		+	{{About topic\|OMON (SUMV, SUV), omonieši, melnās beretes}}
		+	{{About topic\|Barikādes, apšaude pie Iekšlietu ministrijas, 1991}}
		+	{{About domain\|Politika}}
		+	{{About person\|Juris Podnieks}}
		+	{{About place\|Rīga}}
		+	{{About place\|Jelgava}}
		+	{{About year\|1991}}
		+	1991. gada barikāžu dienās mēs, lielākā daļa Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas studentu, atradāmies Zaķusalā, gan pie Latvijas TV ēkas, gan pie televīzijas torņa. Kā jau visi tajās dienās, arī mēs lielāko diennakts daļu pavadījām sildoties pie ugunskuriem, lai nepieciešamības gadījumā aizstāvētu mums uzticētos objektus. Daži puiši atzinās, ka ar sildīšanos pie ugunskura vien neesot pieticis. Sasildīties no iekšpuses līdzējis kāds no attāla Latvijas rajona atbraucis zemnieks, kuram līdzi bijusi trīs litru burka ar kandžu. No tāda tilpuma traukiem esot dzerts vienīgi barikāžu dienās, taču katram pa graķītim vien esot sanācis.

	Visspilgtāk atmiņā palikusi tā kopība, ko izjutām brīdī, kad tika izsludināta viltus trauksme, kuru mēs neziņas dēļ uztvērām kā īstu. Tika paziņots, ka Salu tilta galā jau redzamas OMON bruņumašīnas, kas mērķtiecīgi virzās uz televīzijas pusi. Atceros, kā visi, izņemot tos, kuri iebēga tuvējos krūmos, sadevāmies elkoņos, veidojot ķēdi. Bija sajūta, ka esam saplūduši vienotā veselumā, kuru omoniešiem būs grūti iznīcināt. Par sekām tobrīd nedomājām. Teikšu atklāti, ka liels bija pārsteigums, kad tā izrādījās viltus trauksme. Vēl lielāku sajūsmu radīja no krūmiem ārā lienošie "aktīvisti".		Visspilgtāk atmiņā palikusi tā kopība, ko izjutām brīdī, kad tika izsludināta viltus trauksme, kuru mēs neziņas dēļ uztvērām kā īstu. Tika paziņots, ka Salu tilta galā jau redzamas OMON bruņumašīnas, kas mērķtiecīgi virzās uz televīzijas pusi. Atceros, kā visi, izņemot tos, kuri iebēga tuvējos krūmos, sadevāmies elkoņos, veidojot ķēdi. Bija sajūta, ka esam saplūduši vienotā veselumā, kuru omoniešiem būs grūti iznīcināt. Par sekām tobrīd nedomājām. Teikšu atklāti, ka liels bija pārsteigums, kad tā izrādījās viltus trauksme. Vēl lielāku sajūsmu radīja no krūmiem ārā lienošie "aktīvisti".

@@ 1. rindiņa: / 1. rindiņa: @@
-{{Memoir
+{{Memoir |Article in=Barikādes. Latvijas mīlestības grāmata (2001) |Published on=2001/01/20 |Original title=LLA studenti barikādēs }} {{Written by|Dace Reķe}} {{About topic|BARIKĀDES, 1991}} {{About topic|Barikādes, Zaķusalā, 1991}} {{About topic|Omonieši}} {{About topic|Barikādes, apšaude pie Iekšlietu ministrijas, 1991}} {{About domain|Politika}} {{About person|Juris Podnieks}} {{About place|Rīga}} {{About place|Jelgava}} {{About year|1991}}1991. gada barikāžu dienās mēs, lielākā daļa Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas studentu, atradāmies Zaķusalā, gan pie Latvijas TV ēkas, gan pie televīzijas torņa. Kā jau visi tajās dienās, arī mēs lielāko diennakts daļu pavadījām sildoties pie ugunskuriem, lai nepieciešamības gadījumā aizstāvētu mums uzticētos objektus. Daži puiši atzinās, ka ar sildīšanos pie ugunskura vien neesot pieticis. Sasildīties no iekšpuses līdzējis kāds no attāla Latvijas rajona atbraucis zemnieks, kuram līdzi bijusi trīs litru burka ar kandžu. No tāda tilpuma traukiem esot dzerts vienīgi barikāžu dienās, taču katram pa graķītim vien esot sanācis.
 |Article in=Barikādes. Latvijas mīlestības grāmata (2001)
-|Published on=2001/01/20
+Visspilgtāk atmiņā palikusi tā kopība, ko izjutām brīdī, kad tika izsludināta viltus trauksme, kuru mēs neziņas dēļ uztvērām kā īstu. Tika paziņots, ka Salu tilta galā jau redzamas OMON bruņumašīnas, kas mērķtiecīgi virzās uz televīzijas pusi. Atceros, kā visi, izņemot tos, kuri iebēga tuvējos krūmos, sadevāmies elkoņos, veidojot ķēdi. Bija sajūta, ka esam saplūduši vienotā veselumā, kuru omoniešiem būs grūti iznīcināt. Par sekām tobrīd nedomājām. Teikšu atklāti, ka liels bija pārsteigums, kad tā izrādījās viltus trauksme. Vēl lielāku sajūsmu radīja no krūmiem ārā lienošie "aktīvisti".
 |Original title=LLA studenti barikādēs
-}}
+Citā dienā mūsu puiši saņēma rīkojumu steidzami doties uz Vecrīgu. Uz meitenēm šis rīkojums neattiecās, jo lieta šķita pārāk nopietna. Tika ziņots, ka Vecrīgā iespējama apšaude. Puišus reģistrēja Rīgas Tehniskajā universitātē. Tika izsniegti pusdienu taloni un gāzmaskas. Puišiem tika noprasīts, vai ir bijuši armijā, vai prot šaut u.tml. Tos, kuriem bijusi darīšana ar šaujamieročiem, sapulcināja atsevišķā telpā. (Iespējams, ka tur viņi tika informēti par piekļūšanu ieročiem, jo to organizēja Kara katedra.) Pārējiem uzticēja ar benzīnu pildītas puslitra pudeles. Mēs, meitenes, palikām televīzijā gaidīt savus varoņus. Savukārt viņi Vecrīgā gaidīja omoniešus. Uz rīta pusi viņi atgriezās, paldies Dievam, nesagaidījuši. Pēc stāstītā varējām spriest, ka šoreiz puiši patiešām bija nobijušies. Visi sakritām krustu šķērsu uz televīzijas ēkas grīdas blakus vairākiem tūkstošiem televīzijas sargu, kuri tobrīd arī jutās noguruši. Nenogurušie modri sēdēja ārā pie ugunskuriem.
 {{Written by|Dace Reķe}}
-{{About topic|BARIKĀDES, 1991}}
+&nbsp;
 {{About topic|Barikādes, Zaķusalā, 1991}}
-{{About topic|Omonieši}}
+'''Atmiņas par 1991. gada 20. janvāra nakti'''
 {{About topic|Barikādes, apšaude pie Iekšlietu ministrijas, 1991}}
-{{About domain|Politika}}
+&nbsp;
 {{About person|Juris Podnieks}}
-{{About place|Rīga}}
+Mums, Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas Agronomijas fakultātes studentiem tā gada 21. janvārī bija paredzēts eksāmens mehanizācijā. Īpaši nepatīkams tas šķita mums, meitenēm. Tika paziņots, ka tiem, kuri atrodas Rīgā uz barikādēm, atlaides netiks dotas. Jau vairākas dienas neesam bijušas Jelgavā, tāpēc nolemjam neizaicināt likteni. Stipendiju gribas, tātad uz eksāmenu jāiet! Sēžu mājās, mehanizācijas grāmata rokās, acis televizorā. Situāciju sarežģī tas, ka tieši tajā vakarā mamma tiek aizvesta uz slimnīcu. Tēvs viņu pavada, taču atpakaļ nebrauc. Televizorā tiek ziņots, ka pie Iekšlietu ministrijas notiek apšaude. Ir pirmie upuri. Aizmirstas rītdienas mehanizācijas eksāmens. Doma tik viena, kur tēvs? No 1. pilsētas slimnīcas ceļš uz Pārdaugavu ved garām apšaudes vietai. Esmu pieplakusi televizora ekrānam, sajūta tāda, ka pasaulē esmu viena pati. Ienāk prātā doma, varbūt ģērbties un braukt uz centru. Tur vismaz jau agrāk izjustā kopības sajūta. Jau sameklēju biezo tēva jaku, tēva slaloma zābakus, kuros var ievilkt divus pārus vilnas zeķu, līdz beidzot ierodas viņš. Mani pārņem sajūta, it kā mēs būtu no jauna piedzimuši. Vēl nezināju, ka gandrīz tā arī ir. Izrādās, tēvs slēpies aiz Brīvības pieminekļa un visu laiku vērojis apšaudi pie Iekšlietu ministrijas. Viņš bija iespaidu pārņemts! Visu nakti tika pārspriests šis notikums.
 {{About place|Jelgava}}
-{{About year|1991}}
+Vēlāk tēvs sniedza liecības prokuratūrai, tikās ar Juri Podnieku u.c. Ak, jā! Eksāmens. Manas zināšanas mehanizācijā tika novērtētas ar atzīmi "labi". Izrādās, ka arī slimnīcā tie, kuri bijuši pie samaņas, nav spējuši nosēdēt palātās, bet iznākuši gaitenī un televizorā vērojuši tās nakts notikumus.