760261 - Versiju hronoloģija

Ilmars: Set original images

2013-07-10T22:24:55Z

Set original images

Andrejs : 2012. gada 7. maijs, plkst. 13.37

2012-05-07T13:37:52Z

Andrejs : 2012. gada 26. janvāris, plkst. 16.13

2012-01-26T16:13:11Z

Andrejs : 2012. gada 24. janvāris, plkst. 20.56

2012-01-24T20:56:48Z

Andrejs : 2012. gada 24. janvāris, plkst. 20.47

2012-01-24T20:47:29Z

Andrejs: Jauna lapa: {{Newspaper Article |Article in=Padomju Jaunatne |Published on=1989/02/21 |Issue number=36 |Page number=3 |Original title=Latviešu valodas speciālistiem un lietotājiem |Source file=pa...

2012-01-24T20:46:54Z

Jauna lapa: {{Newspaper Article |Article in=Padomju Jaunatne |Published on=1989/02/21 |Issue number=36 |Page number=3 |Original title=Latviešu valodas speciālistiem un lietotājiem |Source file=pa...

Jauna lapa

{{Newspaper Article
|Article in=Padomju Jaunatne
|Published on=1989/02/21
|Issue number=36
|Page number=3
|Original title=Latviešu valodas speciālistiem un lietotājiem
|Source file=paja1989n036_003_04
|Abstract=JURIS BORZOVS. LVU Skaitļošanas centra daļas vadītājs

}}
{{Written by|Juris Borzovs}}
{{About year|1989}}

@@ 7. rindiņa: / 7. rindiņa: @@
 |Source file=paja1989n036_003_04
 }}
 {{Written by|Juris Borzovs}}
 {{About topic|Latviešu valoda, Likums par valsts valodu}}
@@ 55. rindiņa: / 56. rindiņa: @@
 Daudz esam dzirdējuši, ka šis ir profesionāļu gads. Laiks darīt!
 '''JURIS BORZOVS,'''

@@ 12. rindiņa: / 12. rindiņa: @@
 {{About domain|Valodniecība}}
 {{About person|Ņikita Hruščovs}}
 {{About year|1989}}
 Latviešu valoda nu pasludināta par valsts valodu. Uzskatu, ka tas ir pirms daudziem desmitiem gadu pieļautās kļūdas labojums, tāpēc — taisnīgs akts. Tomēr ar pasludināšanu vien vēl ir daudz par maz. Nepieciešams likums, kas detalizēti noteiktu latviešu un citu valodu lietošanas kārtību Latvijā. Ceru, ka mūsu Augstākā Padome drīzumā šādu likumu pieņems. Tomēr ar likuma pieņemšanu arī par maz — jārada praktiskas iespējas valodas ērtai lietošanai. Sākot ar tik pašsaprotamām lietām kā mācību grāmatas, speciāli apmācīti skolotāji, valodas pašmācības līdzekļi, masveidā pieejamas rakstāmmašīnas ar latviešu alfabētu un beidzot ar nesalīdzināmi sarežģītākām — latviešu alfabēta pielāgošanu elektronskaitļotājiem un pašas valodas iespējamu uzlabošanu tās lietošanas ērtuma virzienā.

@@ 11. rindiņa: / 11. rindiņa: @@
 {{About domain|Politika}}
 {{About domain|Valodniecība}}
 {{About year|1989}}
 Latviešu valoda nu pasludināta par valsts valodu. Uzskatu, ka tas ir pirms daudziem desmitiem gadu pieļautās kļūdas labojums, tāpēc — taisnīgs akts. Tomēr ar pasludināšanu vien vēl ir daudz par maz. Nepieciešams likums, kas detalizēti noteiktu latviešu un citu valodu lietošanas kārtību Latvijā. Ceru, ka mūsu Augstākā Padome drīzumā šādu likumu pieņems. Tomēr ar likuma pieņemšanu arī par maz — jārada praktiskas iespējas valodas ērtai lietošanai. Sākot ar tik pašsaprotamām lietām kā mācību grāmatas, speciāli apmācīti skolotāji, valodas pašmācības līdzekļi, masveidā pieejamas rakstāmmašīnas ar latviešu alfabētu un beidzot ar nesalīdzināmi sarežģītākām — latviešu alfabēta pielāgošanu elektronskaitļotājiem un pašas valodas iespējamu uzlabošanu tās lietošanas ērtuma virzienā.

← Senāka versija		Versija, kas saglabāta 2012. gada 24. janvāris, plkst. 20.56
1. rindiņa:		1. rindiņa:
−	{{Newspaper Article \|Article in=Padomju Jaunatne \|Published on=1989/02/21 \|Issue number=36 \|Page number=3 \|Original title=Latviešu valodas speciālistiem un lietotājiem \|Source file=paja1989n036_003_04 ~~\|Abstract=JURIS BORZOVS. LVU Skaitļošanas centra daļas vadītājs~~ }} {{Written by\|Juris Borzovs}} {{About year\|1989}}Latviešu valoda nu pasludināta par valsts valodu. Uzskatu, ka tas ir pirms daudziem desmitiem gadu pieļautās kļūdas labojums, tāpēc — taisnīgs akts. Tomēr ar pasludināšanu vien vēl ir daudz par maz. Nepieciešams likums, kas detalizēti noteiktu latviešu un citu valodu lietošanas kārtību Latvijā. Ceru, ka mūsu Augstākā Padome drīzumā šādu likumu pieņems. Tomēr ar likuma pieņemšanu arī par maz — jārada praktiskas iespējas valodas ērtai lietošanai. Sākot ar tik pašsaprotamām lietām kā mācību grāmatas, speciāli apmācīti skolotāji, valodas pašmācības līdzekļi, masveidā pieejamas rakstāmmašīnas ar latviešu alfabētu un beidzot ar nesalīdzināmi sarežģītākām — latviešu alfabēta pielāgošanu elektronskaitļotājiem un pašas valodas iespējamu uzlabošanu tās lietošanas ērtuma virzienā.	+	{{Newspaper Article
		+	\|Article in=Padomju Jaunatne
		+	\|Published on=1989/02/21
		+	\|Issue number=36
		+	\|Page number=3
		+	\|Original title=Latviešu valodas speciālistiem un lietotājiem
		+	\|Source file=paja1989n036_003_04
		+	}}
		+	{{Written by\|Juris Borzovs}}
		+	{{About topic\|Latviešu valoda, Likums par valsts valodu}}
		+	{{About domain\|Politika}}
		+	{{About domain\|Valodniecība}}
		+	{{About year\|1989}}
		+	Latviešu valoda nu pasludināta par valsts valodu. Uzskatu, ka tas ir pirms daudziem desmitiem gadu pieļautās kļūdas labojums, tāpēc — taisnīgs akts. Tomēr ar pasludināšanu vien vēl ir daudz par maz. Nepieciešams likums, kas detalizēti noteiktu latviešu un citu valodu lietošanas kārtību Latvijā. Ceru, ka mūsu Augstākā Padome drīzumā šādu likumu pieņems. Tomēr ar likuma pieņemšanu arī par maz — jārada praktiskas iespējas valodas ērtai lietošanai. Sākot ar tik pašsaprotamām lietām kā mācību grāmatas, speciāli apmācīti skolotāji, valodas pašmācības līdzekļi, masveidā pieejamas rakstāmmašīnas ar latviešu alfabētu un beidzot ar nesalīdzināmi sarežģītākām — latviešu alfabēta pielāgošanu elektronskaitļotājiem un pašas valodas iespējamu uzlabošanu tās lietošanas ērtuma virzienā.

	Pats sevi uzskatu (varbūt pārsteidzīgi) par elektronskaitļotāju speciālistu, tamdēļ mēģināšu vienkāršoti izstāstīt pirmo problēmu. Mērķis — panākt, lai ar elektronskaitļotāju palīdzību būtu iespējams apstrādāt tekstus latviešu valodā, t. i., ievadīt ar tastatūras palīdzību, redzēt uz displeja, apstrādāt elektronskaitļotāja atmiņā, uzdrukāt uz papīra. (Gribu īpaši uzsvērt, ka attīstītajās valstīs parastās rakstāmmašīnas gandrīz vairs nelieto, bet visa veida tekstu gatavošanu veic ar personālajiem elektronskaitļotājiem. Mūsu valsts kompjuterizācija arī neizbēgami ved uz to pašu.)		Pats sevi uzskatu (varbūt pārsteidzīgi) par elektronskaitļotāju speciālistu, tamdēļ mēģināšu vienkāršoti izstāstīt pirmo problēmu. Mērķis — panākt, lai ar elektronskaitļotāju palīdzību būtu iespējams apstrādāt tekstus latviešu valodā, t. i., ievadīt ar tastatūras palīdzību, redzēt uz displeja, apstrādāt elektronskaitļotāja atmiņā, uzdrukāt uz papīra. (Gribu īpaši uzsvērt, ka attīstītajās valstīs parastās rakstāmmašīnas gandrīz vairs nelieto, bet visa veida tekstu gatavošanu veic ar personālajiem elektronskaitļotājiem. Mūsu valsts kompjuterizācija arī neizbēgami ved uz to pašu.)

@@ 1. rindiņa: / 1. rindiņa: @@
-{{Newspaper Article
+{{Newspaper Article |Article in=Padomju Jaunatne |Published on=1989/02/21 |Issue number=36 |Page number=3 |Original title=Latviešu valodas speciālistiem un lietotājiem |Source file=paja1989n036_003_04 |Abstract=JURIS BORZOVS. LVU Skaitļošanas centra daļas vadītājs }} {{Written by|Juris Borzovs}} {{About year|1989}}Latviešu valoda nu pasludināta par valsts valodu. Uzskatu, ka tas ir pirms daudziem desmitiem gadu pieļautās kļūdas labojums, tāpēc — taisnīgs akts. Tomēr ar pasludināšanu vien vēl ir daudz par maz. Nepieciešams likums, kas detalizēti noteiktu latviešu un citu valodu lietošanas kārtību Latvijā. Ceru, ka mūsu Augstākā Padome drīzumā šādu likumu pieņems. Tomēr ar likuma pieņemšanu arī par maz — jārada praktiskas iespējas valodas ērtai lietošanai. Sākot ar tik pašsaprotamām lietām kā mācību grāmatas, speciāli apmācīti skolotāji, valodas pašmācības līdzekļi, masveidā pieejamas rakstāmmašīnas ar latviešu alfabētu un beidzot ar nesalīdzināmi sarežģītākām — latviešu alfabēta pielāgošanu elektronskaitļotājiem un pašas valodas iespējamu uzlabošanu tās lietošanas ērtuma virzienā.
-}}
+Tāpēc nepieciešams:
-{{Written by|Juris Borzovs}}
-{{About year|1989}}
+— izprojektēt trīsvalodu (latviešu, angļu un krievu) un varbūt arī divvalodu un vienvalodas tastatūras informācijas ievadei elektronskaitļotājos un organizēt to ražošanu (cita starpā, kā elektronskaitļotājiem, tā arī parastajām rakstāmmašīnām būtu jāparedz t. s. ergonomiskā tastatūra, kur burti būtu izvietoti atbilstoši to biežumam latviešu tekstos. Līdz šim esmu redzējis tikai tādas rakstāmmašīnas, kas pārbūvētas no angļu vai vācu variantiem, turklāt nereti diakritiskās zīmes attēlošana prasa pat divus piesitienus. Varbūt atrastos kāds, kas zina, kādas rakstāmmašīnas lietotas Latvijā laikā starp pasaules kariem? Ja nu atrastos pat apstiprināts tastatūras standarts?);