742246 - Versiju hronoloģija

Ilmars: Set original images

2012-09-24T21:10:47Z

Set original images

Andrejs : 2012. gada 7. maijs, plkst. 17.19

2012-05-07T17:19:06Z

Andrejs : 2012. gada 24. janvāris, plkst. 20.36

2012-01-24T20:36:46Z

Andrejs : 2012. gada 24. janvāris, plkst. 20.35

2012-01-24T20:35:03Z

Andrejs: Jauna lapa: {{Newspaper Article |Article in=Padomju Jaunatne |Published on=1989/03/15 |Issue number=50 |Page number=2 |Original title=Par valodu, tautu un Valodu likumu |In section=Kāds būs Valodu...

2012-01-24T20:34:07Z

Jauna lapa: {{Newspaper Article |Article in=Padomju Jaunatne |Published on=1989/03/15 |Issue number=50 |Page number=2 |Original title=Par valodu, tautu un Valodu likumu |In section=Kāds būs Valodu...

Jauna lapa

{{Newspaper Article
|Article in=Padomju Jaunatne
|Published on=1989/03/15
|Issue number=50
|Page number=2
|Original title=Par valodu, tautu un Valodu likumu
|In section=Kāds būs Valodu likums?
|Source file=paja1989n050_002_01
|Abstract=ILMĀRS LAZOVSKIS, RMI profesors
Padomju Jaunatne, Nr. 50 (1989-03-15)

}}
{{Written by|Ilmārs Lazovskis}}
{{About topic|Latviešu valoda, Likums par valsts valodu}}
{{About domain|Politika}}
{{About domain|Valodniecība}}
{{About year|1989}}

@@ 8. rindiņa: / 8. rindiņa: @@
 |Source file=paja1989n050_002_01
 }}
 {{Written by|Ilmārs Lazovskis}}
 {{About topic|Latviešu valoda, Likums par valsts valodu}}
@@ 34. rindiņa: / 35. rindiņa: @@
 '''Vajadzīgs taisnīgs un nepārprotams likums, kas aizsargā valodu un līdz ar to — tautu. Apspriežamais likums cerības nevieš.'''
 '''ILMĀRS LAZOVSKIS,'''
 RMI profesors

@@ 12. rindiņa: / 12. rindiņa: @@
 {{About domain|Politika}}
 {{About domain|Valodniecība}}
 {{About year|1989}}
 Par valodas izzušanu liecina ne tikai sirdsnojautas teiktas, bet arī dažādas prāta izstrādātas pazīmes. Izvēlēšos vienu, visai izplatītu pazīmju sistēmu. Saskaņā ar šo sistēmu valoda izzūd, pēc kārtas izejot cauri sešām stadijām. Pirmajā stadijā valoda pazūd no militārās terminoloģijas: karalietu apzīmēšanai jaunietis dienestā ir spiests lietot svešu valodu. Otrajā stadijā valodu vairs nelieto nozīmīgu zinātnisku pētījumu aprakstos: disertācijas, atklājumi, izgudrojumi, zinātniski raksti tiek publicēti tikai svešās valodās. Tātad gudru galvu radīti atzinumi tiek izteikti svešā mēlē un tautas prāta attīstībai it kā aizslīd garām. Trešajā stadijā valoda izzūd no rakstiem, kas skaidro cilvēku savstarpējās lietišķās attiecības jeb lietvedību. Latviešu valodas nīkuļošana un iznīkšana jau aptvērusi visas lietvedības jomas, no milicijas cauri lauksaimniecībai un rūpniecībai līdz pat zinātniskām iestādēm. Ceturtajā stadijā valoda piesārņojas ar lielvalodas vārdiem, vārdkopām ikdienas dzīvē: laikrakstos, radio, televīzijā, pašas tautas runā. Piektajā stadijā valoda paliek tikai par sazināšanās līdzekli ģimenē: skolu ar mācībām dzimtajā valodā vairs nav. Sestajā, pēdējā, stadijā dzimtā valoda izglītotu cilvēku starpā kļūst par kaunu, to lieto tikai dažos lauku apvidos, kur izglītība mazāk iespiedusies. Šajā stadijā atrauti no tautas valodas vēl labi saglabājas tautasdziesmu dziedāšana un tautas deju dejošana profesionālos ansambļos («pesņi i pļaski»). Tāda izrādīšanās pielīdzināma labākajā gadījumā vēstures ainām, bet sliktākajā — cirka atrakcijām. Varētu vēl pievienot gadu simteņiem ilgstošu septīto stadiju, kurā saglabājas ziņas, ka tāda un tāda valoda ir bijusi, zināma paliek pat tās izcelsme, aptuvenā struktūra un iznīkšanas laiks. Mūsdienu piemēri: latviešu valoda ir ceturtās izzušanas stadijas vidū, ukraiņu valoda piektajā stadijā, baltkrievu valoda — sestajā stadijā, mūsu lībiešu valoda — vai nu sestās stadijas beidzamajā posmā, vai, šķiet, pareizāk septītās stadijas sākumā. Drošs manis pieliktās septītās stadijas piemērs ir senprūšu valoda.

← Senāka versija		Versija, kas saglabāta 2012. gada 24. janvāris, plkst. 20.36
1. rindiņa:		1. rindiņa:
−	{{Newspaper Article \|Article in=Padomju Jaunatne \|Published on=1989/03/15 \|Issue number=50 \|Page number=2 \|Original title=Par valodu, tautu un Valodu likumu \|In section=Kāds būs Valodu likums? \|Source file=paja1989n050_002_01 ~~\|Abstract=ILMĀRS LAZOVSKIS, RMI profesors Padomju Jaunatne, Nr. 50 (1989-03-15)~~ }} {{Written by\|Ilmārs Lazovskis}} {{About topic\|Latviešu valoda, Likums par valsts valodu}} {{About domain\|Politika}} {{About domain\|Valodniecība}} {{About year\|1989}}Par valodas izzušanu liecina ne tikai sirdsnojautas teiktas, bet arī dažādas prāta izstrādātas pazīmes. Izvēlēšos vienu, visai izplatītu pazīmju sistēmu. Saskaņā ar šo sistēmu valoda izzūd, pēc kārtas izejot cauri sešām stadijām. Pirmajā stadijā valoda pazūd no militārās terminoloģijas: karalietu apzīmēšanai jaunietis dienestā ir spiests lietot svešu valodu. Otrajā stadijā valodu vairs nelieto nozīmīgu zinātnisku pētījumu aprakstos: disertācijas, atklājumi, izgudrojumi, zinātniski raksti tiek publicēti tikai svešās valodās. Tātad gudru galvu radīti atzinumi tiek izteikti svešā mēlē un tautas prāta attīstībai it kā aizslīd garām. Trešajā stadijā valoda izzūd no rakstiem, kas skaidro cilvēku savstarpējās lietišķās attiecības jeb lietvedību. Latviešu valodas nīkuļošana un iznīkšana jau aptvērusi visas lietvedības jomas, no milicijas cauri lauksaimniecībai un rūpniecībai līdz pat zinātniskām iestādēm. Ceturtajā stadijā valoda piesārņojas ar lielvalodas vārdiem, vārdkopām ikdienas dzīvē: laikrakstos, radio, televīzijā, pašas tautas runā. Piektajā stadijā valoda paliek tikai par sazināšanās līdzekli ģimenē: skolu ar mācībām dzimtajā valodā vairs nav. Sestajā, pēdējā, stadijā dzimtā valoda izglītotu cilvēku starpā kļūst par kaunu, to lieto tikai dažos lauku apvidos, kur izglītība mazāk iespiedusies. Šajā stadijā atrauti no tautas valodas vēl labi saglabājas tautasdziesmu dziedāšana un tautas deju dejošana profesionālos ansambļos («pesņi i pļaski»). Tāda izrādīšanās pielīdzināma labākajā gadījumā vēstures ainām, bet sliktākajā — cirka atrakcijām. Varētu vēl pievienot gadu simteņiem ilgstošu septīto stadiju, kurā saglabājas ziņas, ka tāda un tāda valoda ir bijusi, zināma paliek pat tās izcelsme, aptuvenā struktūra un iznīkšanas laiks. Mūsdienu piemēri: latviešu valoda ir ceturtās izzušanas stadijas vidū, ukraiņu valoda piektajā stadijā, baltkrievu valoda — sestajā stadijā, mūsu lībiešu valoda — vai nu sestās stadijas beidzamajā posmā, vai, šķiet, pareizāk septītās stadijas sākumā. Drošs manis pieliktās septītās stadijas piemērs ir senprūšu valoda.	+	{{Newspaper Article
		+	\|Article in=Padomju Jaunatne
		+	\|Published on=1989/03/15
		+	\|Issue number=50
		+	\|Page number=2
		+	\|Original title=Par valodu, tautu un Valodu likumu
		+	\|In section=Kāds būs Valodu likums?
		+	\|Source file=paja1989n050_002_01
		+	}}
		+	{{Written by\|Ilmārs Lazovskis}}
		+	{{About topic\|Latviešu valoda, Likums par valsts valodu}}
		+	{{About domain\|Politika}}
		+	{{About domain\|Valodniecība}}
		+	{{About year\|1989}}
		+	Par valodas izzušanu liecina ne tikai sirdsnojautas teiktas, bet arī dažādas prāta izstrādātas pazīmes. Izvēlēšos vienu, visai izplatītu pazīmju sistēmu. Saskaņā ar šo sistēmu valoda izzūd, pēc kārtas izejot cauri sešām stadijām. Pirmajā stadijā valoda pazūd no militārās terminoloģijas: karalietu apzīmēšanai jaunietis dienestā ir spiests lietot svešu valodu. Otrajā stadijā valodu vairs nelieto nozīmīgu zinātnisku pētījumu aprakstos: disertācijas, atklājumi, izgudrojumi, zinātniski raksti tiek publicēti tikai svešās valodās. Tātad gudru galvu radīti atzinumi tiek izteikti svešā mēlē un tautas prāta attīstībai it kā aizslīd garām. Trešajā stadijā valoda izzūd no rakstiem, kas skaidro cilvēku savstarpējās lietišķās attiecības jeb lietvedību. Latviešu valodas nīkuļošana un iznīkšana jau aptvērusi visas lietvedības jomas, no milicijas cauri lauksaimniecībai un rūpniecībai līdz pat zinātniskām iestādēm. Ceturtajā stadijā valoda piesārņojas ar lielvalodas vārdiem, vārdkopām ikdienas dzīvē: laikrakstos, radio, televīzijā, pašas tautas runā. Piektajā stadijā valoda paliek tikai par sazināšanās līdzekli ģimenē: skolu ar mācībām dzimtajā valodā vairs nav. Sestajā, pēdējā, stadijā dzimtā valoda izglītotu cilvēku starpā kļūst par kaunu, to lieto tikai dažos lauku apvidos, kur izglītība mazāk iespiedusies. Šajā stadijā atrauti no tautas valodas vēl labi saglabājas tautasdziesmu dziedāšana un tautas deju dejošana profesionālos ansambļos («pesņi i pļaski»). Tāda izrādīšanās pielīdzināma labākajā gadījumā vēstures ainām, bet sliktākajā — cirka atrakcijām. Varētu vēl pievienot gadu simteņiem ilgstošu septīto stadiju, kurā saglabājas ziņas, ka tāda un tāda valoda ir bijusi, zināma paliek pat tās izcelsme, aptuvenā struktūra un iznīkšanas laiks. Mūsdienu piemēri: latviešu valoda ir ceturtās izzušanas stadijas vidū, ukraiņu valoda piektajā stadijā, baltkrievu valoda — sestajā stadijā, mūsu lībiešu valoda — vai nu sestās stadijas beidzamajā posmā, vai, šķiet, pareizāk septītās stadijas sākumā. Drošs manis pieliktās septītās stadijas piemērs ir senprūšu valoda.

	Latviešu valodas dramatisms, manuprāt, slēpjas tanī apstāklī, ka mūsu dzimtā valoda, septiņsimt gadu verdzībā saglabājusies, mūsu gadsimtā attīrījusies, uzplaukusi un sazēlusi, nu nepilnos piecdesmit gados noslīdējusi ceturtajā izzušanas stadijā.		Latviešu valodas dramatisms, manuprāt, slēpjas tanī apstāklī, ka mūsu dzimtā valoda, septiņsimt gadu verdzībā saglabājusies, mūsu gadsimtā attīrījusies, uzplaukusi un sazēlusi, nu nepilnos piecdesmit gados noslīdējusi ceturtajā izzušanas stadijā.

@@ 1. rindiņa: / 1. rindiņa: @@
-{{Newspaper Article
+{{Newspaper Article |Article in=Padomju Jaunatne |Published on=1989/03/15 |Issue number=50 |Page number=2 |Original title=Par valodu, tautu un Valodu likumu |In section=Kāds būs Valodu likums? |Source file=paja1989n050_002_01 |Abstract=ILMĀRS LAZOVSKIS, RMI profesors Padomju Jaunatne, Nr. 50 (1989-03-15) }} {{Written by|Ilmārs Lazovskis}} {{About topic|Latviešu valoda, Likums par valsts valodu}} {{About domain|Politika}} {{About domain|Valodniecība}} {{About year|1989}}Par valodas izzušanu liecina ne tikai sirdsnojautas teiktas, bet arī dažādas prāta izstrādātas pazīmes. Izvēlēšos vienu, visai izplatītu pazīmju sistēmu. Saskaņā ar šo sistēmu valoda izzūd, pēc kārtas izejot cauri sešām stadijām. Pirmajā stadijā valoda pazūd no militārās terminoloģijas: karalietu apzīmēšanai jaunietis dienestā ir spiests lietot svešu valodu. Otrajā stadijā valodu vairs nelieto nozīmīgu zinātnisku pētījumu aprakstos: disertācijas, atklājumi, izgudrojumi, zinātniski raksti tiek publicēti tikai svešās valodās. Tātad gudru galvu radīti atzinumi tiek izteikti svešā mēlē un tautas prāta attīstībai it kā aizslīd garām. Trešajā stadijā valoda izzūd no rakstiem, kas skaidro cilvēku savstarpējās lietišķās attiecības jeb lietvedību. Latviešu valodas nīkuļošana un iznīkšana jau aptvērusi visas lietvedības jomas, no milicijas cauri lauksaimniecībai un rūpniecībai līdz pat zinātniskām iestādēm. Ceturtajā stadijā valoda piesārņojas ar lielvalodas vārdiem, vārdkopām ikdienas dzīvē: laikrakstos, radio, televīzijā, pašas tautas runā. Piektajā stadijā valoda paliek tikai par sazināšanās līdzekli ģimenē: skolu ar mācībām dzimtajā valodā vairs nav. Sestajā, pēdējā, stadijā dzimtā valoda izglītotu cilvēku starpā kļūst par kaunu, to lieto tikai dažos lauku apvidos, kur izglītība mazāk iespiedusies. Šajā stadijā atrauti no tautas valodas vēl labi saglabājas tautasdziesmu dziedāšana un tautas deju dejošana profesionālos ansambļos («pesņi i pļaski»). Tāda izrādīšanās pielīdzināma labākajā gadījumā vēstures ainām, bet sliktākajā — cirka atrakcijām. Varētu vēl pievienot gadu simteņiem ilgstošu septīto stadiju, kurā saglabājas ziņas, ka tāda un tāda valoda ir bijusi, zināma paliek pat tās izcelsme, aptuvenā struktūra un iznīkšanas laiks. Mūsdienu piemēri: latviešu valoda ir ceturtās izzušanas stadijas vidū, ukraiņu valoda piektajā stadijā, baltkrievu valoda — sestajā stadijā, mūsu lībiešu valoda — vai nu sestās stadijas beidzamajā posmā, vai, šķiet, pareizāk septītās stadijas sākumā. Drošs manis pieliktās septītās stadijas piemērs ir senprūšu valoda.
-}}
+Par smieklīgu, ja tas nebūtu traģisks, varētu nosaukt faktu, ka pēc dzimtās valodas stāvokļa mēs aizvien vairāk sākam līdzināties trimdas latviešiem. Tāpat kā pie mums, arī trimdā neviens nekad nav aizliedzis sarunāties latviski. Arī trimdā grāmatas un laikraksti iznāk latviešu valodā, ir latviešu teātri, sanāksmes, Dziesmu svētki un pat vidusskola. Bet latviešu valoda, lielvalodu pārsvara mākta, tomēr dziest, kaut arī tās kopšanas centieni trimdā ir parauga un apbrīnas vērti. Trimdā latviešu valodu spēj sargāt vienīgi tikai katra latvieša sirdsapziņa un iniciatīva. Te, Latvijā, pret lielvalodas žņaugiem jāturas pretim ar likumu, ko nevar apiet ar līkumu. Publicētajā valodu likuma projektā ir daudz līkumu, kas pamanāmi ne tikai speciālistam — valodniekam, bet arī man, vienkāršam valodas lietotājam. Tāpēc mani māc bažas, ka Valodu likums būs ar tikpat lielām tiesībām un praktisko nodrošinājumu kā, piemēram, Staļina konstitūcijas pants, kas garantē katrai savienotajai republikai tiesības izstāties no Savienības. Tāpēc arī radās šīs piezīmes.
-{{Written by|Ilmārs Lazovskis}}
-{{About topic|Latviešu valoda, Likums par valsts valodu}}
+II sadaļas 6. panta trešā rindkopa atstāj latviešu valodas zināšanas ministriju un resoru pārziņā. Kas notiks ar latviešu valodu, piemēram, Jelgavas mikroautobusu rūpnīcā, «Alfā», «Dzintarā», elektrospuldžu rūpnīcā, Civilās aviācijas inženieru institūtā un citur? Latviešu valodas kursi līdz šim bijuši pašapmāns, brīvprātīgos gluži vienkārši neapmeklē, bet piespiedu kursos var tikai izlikties, ka mācās, bet ne iemācīties. Tās pašas sadaļas 7. pantā noteikts, ka arī tad, ja darbinieks prot valsts valodu, viņam nav pienākuma to lietot, viņš to tikai «var lietot». 8. pantā, skaidrojot valodas izvēli konferencēs, nekas nav teikts par tulkošanu valsts, t. i., latviešu, valodā. III sadaļas 9. pantā teikts, ka «nepieciešamības gadījumos ir jānodrošina tulkojums», nenosaucot valsts valodu, bet turpat nākošajā rindkopā nepārprotami norādīts, ka visi pārvaldes akti tulkojami krievu valodā. Tas ātri likvidēs vajadzību tos sastādīt vai pareizi rakstīt latviešu valodā. Domāju, ka tieši šajā vietā būtu ierakstāmi vārdi «vajadzības gadījumā».
-{{About domain|Politika}}
-{{About domain|Valodniecība}}
+'''III sadaļas 3. nodaļas 14. pants ir Valodu likuma pašiznīcināšanas ceļvedis.''' Tas faktiski nodrošina krievu valodas netraucētu funkcionēšanu visās iestādēs un organizācijās. Tā kā migrācija turpinās, latviešu īpatsvars krītas un iestāžu skaits, kur, kā teikts 14. pantā, «jāņem vērā reālie priekšnoteikumi», pieaug, tad '''ar 14. panta pašreizējo formulējumu latviešu valodas ieviešana lietvedībā faktiski tiek atstāta brīvai izvēlei.'''
-{{About year|1989}}