722818 - Versiju hronoloģija

Ilmars: Set original images

2013-02-12T11:00:20Z

Set original images

Andrejs : 2012. gada 14. decembris, plkst. 23.59

2012-12-14T23:59:48Z

Andrejs : 2012. gada 14. decembris, plkst. 23.48

2012-12-14T23:48:00Z

Andrejs: Jauna lapa: {{Newspaper Article |Article in=Rīgas Balss |Published on=1990/03/29 |Issue number=70 |Page number=5 |Original title=Dzīves ceļmalā |In section=Žēlsirdība |Source file=riba1990n07...

2012-12-14T22:04:14Z

Jauna lapa: {{Newspaper Article |Article in=Rīgas Balss |Published on=1990/03/29 |Issue number=70 |Page number=5 |Original title=Dzīves ceļmalā |In section=Žēlsirdība |Source file=riba1990n07...

Jauna lapa

{{Newspaper Article
|Article in=Rīgas Balss
|Published on=1990/03/29
|Issue number=70
|Page number=5
|Original title=Dzīves ceļmalā
|In section=Žēlsirdība
|Source file=riba1990n070_005_02
|Abstract=

Žēlsirdība

}}
{{Written by|Rozālija Djuņaševa}}
{{Written by|L. Šaldajevs}}
{{About year|1990}}

← Senāka versija		Versija, kas saglabāta 2012. gada 14. decembris, plkst. 23.59
1. rindiņa:		1. rindiņa:
−	{{Newspaper Article \|Article in=Rīgas Balss \|Published on=1990/03/29 \|Issue number=70 \|Page number=5 \|Original title=Dzīves ceļmalā \|In section=Žēlsirdība \|Source file=riba1990n070_005_02 \|Abstract= Žēlsirdība }} {{Written by\|Rozālija Djuņaševa}} {{Written by\|L. Šaldajevs}} {{About year\|1990}}«Dzīve, kad nāk virsū vecums, ir tāda riebeklība,» kādreiz rakstījis V. Daļs. Diemžēl šāds mūža dienu norieta vērtējums šobrīd aktuāls arī zināmai iedzīvotāju kategorijai. Jums jāpiekrīt, ja vecam cilvēkam liktenis sagatavojis rūgtu vientulību, nebeidzamu nabadzību un milzumu slimību, tad priecāties nav par ko. Un diemžēl Rīgā šādu cilvēku ir daudz. Tagad, kad no mūsu acīm norauts plīvurs, mēs beidzot viņus esam pamanījuši un sākuši skaļi runāt par šās sociāli neaizsargātās cilvēku grupas nelaimēm un vajadzībām.	+	{{Newspaper Article
		+	\|Article in=Rīgas Balss
		+	\|Published on=1990/03/29
		+	\|Issue number=70
		+	\|Page number=5
		+	\|Original title=Dzīves ceļmalā
		+	\|In section=Žēlsirdība
		+	\|Source file=riba1990n070_005_02
		+	\|Abstract=Žēlsirdība
		+	}}
		+	{{Written by\|Rozālija Djuņaševa}}
		+	{{Written by\|L. Šaldajevs}}
		+	{{About topic\|Žēlsirdības kustība}}
		+	{{About domain\|Sociālā politika}}
		+	{{About person\|V. Daļs}}
		+	{{About person\|Ingrīda Belkovska}}
		+	{{About person\|Velta Trifonova}}
		+	{{About person\|Zinaida Perčilova}}
		+	{{About person\|Valentīna Maidanska}}
		+	{{About person\|Ņina Habarova }}
		+	{{About person\|O. Beļauska }}
		+	{{About person\|V. Bremze }}
		+	{{About person\|A. Lobanova}}
		+	{{About person\|А. Pučka}}
		+	{{About person\|M. Orupe}}
		+	{{About year\|1990}}
		+	«Dzīve, kad nāk virsū vecums, ir tāda riebeklība,» kādreiz rakstījis V. Daļs. Diemžēl šāds mūža dienu norieta vērtējums šobrīd aktuāls arī zināmai iedzīvotāju kategorijai. Jums jāpiekrīt, ja vecam cilvēkam liktenis sagatavojis rūgtu vientulību, nebeidzamu nabadzību un milzumu slimību, tad priecāties nav par ko. Un diemžēl Rīgā šādu cilvēku ir daudz. Tagad, kad no mūsu acīm norauts plīvurs, mēs beidzot viņus esam pamanījuši un sākuši skaļi runāt par šās sociāli neaizsargātās cilvēku grupas nelaimēm un vajadzībām.

	Šobrīd desmit tūkstoši Rīgas pensionāru saņem nožēlojamus grašus un tik tikko spēj savilkt galus kopā. Viņi nezina, kādēļ palikuši aiz borta, ārpus tiem laimīgajiem, kam pagājušajā gadā pensiju palielināja līdz 70 rubļiem. Un tagad viņi diezin vai pensijas pielikumu sagaidīs. Nav vairs tie gadi, 4695 cilvēki no viņiem ir krietni gados. Piebildīsim, arī pavisam vientuļi. Tātad viņiem nav no kā gaidīt ne materialu, ne morālu palīdzību. Un tā kā viņu vienīgais iztikas avots ir pensija, acīmredzot viņi nekad neatbrīvosies no cilvēku cieņas pazemojošās nabadzības. Musu dzīves skarbā realitāte.		Šobrīd desmit tūkstoši Rīgas pensionāru saņem nožēlojamus grašus un tik tikko spēj savilkt galus kopā. Viņi nezina, kādēļ palikuši aiz borta, ārpus tiem laimīgajiem, kam pagājušajā gadā pensiju palielināja līdz 70 rubļiem. Un tagad viņi diezin vai pensijas pielikumu sagaidīs. Nav vairs tie gadi, 4695 cilvēki no viņiem ir krietni gados. Piebildīsim, arī pavisam vientuļi. Tātad viņiem nav no kā gaidīt ne materialu, ne morālu palīdzību. Un tā kā viņu vienīgais iztikas avots ir pensija, acīmredzot viņi nekad neatbrīvosies no cilvēku cieņas pazemojošās nabadzības. Musu dzīves skarbā realitāte.

@@ 9. rindiņa: / 9. rindiņa: @@
 |Abstract=Žēlsirdība
 }}
 {{Written by|Rozālija Djuņaševa}}
 {{Written by|L. Šaldajevs}}

@@ 1. rindiņa: / 1. rindiņa: @@
-{{Newspaper Article
+{{Newspaper Article |Article in=Rīgas Balss |Published on=1990/03/29 |Issue number=70 |Page number=5 |Original title=Dzīves ceļmalā |In section=Žēlsirdība |Source file=riba1990n070_005_02 |Abstract= Žēlsirdība }} {{Written by|Rozālija Djuņaševa}} {{Written by|L. Šaldajevs}} {{About year|1990}}«Dzīve, kad nāk virsū vecums, ir tāda riebeklība,» kādreiz rakstījis V. Daļs. Diemžēl šāds mūža dienu norieta vērtējums šobrīd aktuāls arī zināmai iedzīvotāju kategorijai. Jums jāpiekrīt, ja vecam cilvēkam liktenis sagatavojis rūgtu vientulību, nebeidzamu nabadzību un milzumu slimību, tad priecāties nav par ko. Un diemžēl Rīgā šādu cilvēku ir daudz. Tagad, kad no mūsu acīm norauts plīvurs, mēs beidzot viņus esam pamanījuši un sākuši skaļi runāt par šās sociāli neaizsargātās cilvēku grupas nelaimēm un vajadzībām.
-Žēlsirdība
+Šobrīd desmit tūkstoši Rīgas pensionāru saņem nožēlojamus grašus un tik tikko spēj savilkt galus kopā. Viņi nezina, kādēļ palikuši aiz borta, ārpus tiem laimīgajiem, kam pagājušajā gadā pensiju palielināja līdz 70 rubļiem. Un tagad viņi diezin vai pensijas pielikumu sagaidīs. Nav vairs tie gadi, 4695 cilvēki no viņiem ir krietni gados. Piebildīsim, arī pavisam vientuļi. Tātad viņiem nav no kā gaidīt ne materialu, ne morālu palīdzību. Un tā kā viņu vienīgais iztikas avots ir pensija, acīmredzot viņi nekad neatbrīvosies no cilvēku cieņas pazemojošās nabadzības. Musu dzīves skarbā realitāte.
-}}
+Ar lielu novēlošanos tagad mēģinām kaut ko grozīt un aizpildīt sistēmas robus. Diemžēl žēlsirdība vēl nav kļuvusi par mūsu dzīves normu. Vienaldzīgu un cietu cilvēku pēkšņi nepārņems mīlestība pret savu tuvāko. Bet vairākums cilvēku meklē un steidzas no dvēseles dzīlēm izvilkt dienas gaismā mūžīgās kategorijas: žēlsirdību un labestību. Atmodas pavasaris piešķīra spēku lielās cilvēkmīlestības pirmajiem asniem. Rīgā praktiski visos rajonos nodibinātas žēlsirdības biedrības. Jau no pirmajām dienām tas ņēma savā aprūpē vecus, nevarīgus, vientuļus cilvēkus. Viņiem sniedz ne tikai medicīnisku, bet arī sociālu palīdzību. Nabadzīgie cilvēki dažkārt saņem materiālu palīdzību, bezmaksas pusdienas. Un, protams, žēlsirdīgās māsas iespēju robežās neatsakās izpildīt veca cilvēka lūgumu. Gadās gan uz veikalu aiziet, gan malku atnest, gan veļu nodot mazgāšanā. Bet, lai pasēdētu, sirsnīgi ar katru parunātu, viņām vienkārši nav laika. Rīgā ir tikai 18 žēlsirdīgās māsas. Pagājušajā gadā viņām savus aizbildnībā ņemtos vajadzēja apmeklēt 31 249 reizes. Jums jāpiekrīt, uz katru žēlsirdīgo māsu iznāk pārāk daudz vizīšu. Rāmai, nesteidzīgai saskarsmei ar vecajiem cilvēkiem vienkārši neatliek laika.
-{{Written by|Rozālija Djuņaševa}}
-{{Written by|L. Šaldajevs}}
+— Dabiski, mūsu žēlsirdīgās māsas nerēķinās ar savu personisko laiku, — stāsta Latvijas žēlsirdības biedrības valdes locekle Ingrīda Belkovska. — Un pie mums paliek tikai iejūtīgas un atsaucīgas sievietes, kurām svešu sāpju un bēdu nemēdz būt. Kā par tuviniekiem par saviem aizbildnībā ņemtajiem rūpējas žēlsirdīgās māsas Velta Trifonova, Zinaida Perčilova, Valentīna Maidanska, Ņina Habarova un daudzas citas. Bet pagaidām mēs nespējam palīdzēt visiem, kam palīdzība nepieciešama. Mēs esam nabadzīgi, paši griežamies pie daudziem uzņēmumiem un organizācijām ar pastieptu roku. Mūsu nabadzības dēļ arī žēlsirdīgajām māsām ir maza alga — 90—110 rubļu. Tiesa, pirms Ziemassvētkiem daži lieli uzņēmumi, tādi kā VEF, konditorejas izstrādājumu fabrika «Laima», vīnu un šampanieša kombināts mums pārskaitīja līdzekļus. Mēs sapirkām drēbes, segas, gultas veļu un uzdāvinājām cilvēkiem, kam tas visvairāk vajadzīgs.
-{{About year|1990}}