721421 - Versiju hronoloģija

Andrejs : 2014. gada 7. aprīlis, plkst. 11.14

2014-04-07T11:14:18Z

Andrejs : 2014. gada 7. aprīlis, plkst. 11.08

2014-04-07T11:08:58Z

Eduards : 2012. gada 29. aprīlis, plkst. 15.54

2012-04-29T15:54:37Z

Eduards : 2012. gada 29. aprīlis, plkst. 15.44

2012-04-29T15:44:01Z

Eduards : 2012. gada 29. aprīlis, plkst. 15.41

2012-04-29T15:41:44Z

Eduards : 2012. gada 29. aprīlis, plkst. 15.41

2012-04-29T15:41:28Z

Eduards : 2012. gada 29. aprīlis, plkst. 15.40

2012-04-29T15:40:45Z

Rādīt izmaiņas

Eduards : 2012. gada 29. aprīlis, plkst. 15.35

2012-04-29T15:35:41Z

Eduards : 2012. gada 29. aprīlis, plkst. 15.20

2012-04-29T15:20:11Z

Eduards: Jauna lapa: {{Memoir |Article in=Latviešu trimdas loma Latvijas neatkarības idejas uzturēšanā (2011) |Published on=2011/10/27 |Original title=Arhīvos atrodamās liecības par trimdas politiska...

2012-04-29T15:18:16Z

Jauna lapa: {{Memoir |Article in=Latviešu trimdas loma Latvijas neatkarības idejas uzturēšanā (2011) |Published on=2011/10/27 |Original title=Arhīvos atrodamās liecības par trimdas politiska...

Rādīt izmaiņas

@@ 5. rindiņa: / 5. rindiņa: @@
 }}
 {{Written by|Eduards Bruno Deksnis}}
-{{About topic|Vai nepazīstat šo dāmu? Viņa ir TV reklāmā, bet es neatpazīstu. Pilnīgi vai traks var palikt...}}
+{{About topic|PSRS tautas deputāts}}
 '''''Eduards Bruno Deksnis''' izglītību ieguvis Kanādā (bakalaura grāds, ''McGill'' Universitāte), ASV (maģistra grāds, Prinstonas Universitāte), Lielbritānijā (''PhD'', Eseksas Universitāte). No 1975. līdz 1999. gadam piedalījies pētniecības darbos kodolsintēzes jomā Kanādā, Vācijā, Lielbritānijā. No 1999. gada maija līdz 2008. gada februārim — vecākais administrators Eiropas Komisijā Briselē, Pētniecības un Paplašināšanās ģenerāldirekcijā. Latviešu valodā publicēti darbi par Eiropas integrācijas jautājumiem, izdotas trīs monogrāfijas: «Eiropas Savienība, mīti un īstenība» 1996. gadā, «Eiropas apvienošana, integrācija un suverenitāte» 1998. gadā, «Lisabonas līgums un Eiropas Savienības konstitucionālie pamati» 2007. gadā.''

@@ 5. rindiņa: / 5. rindiņa: @@
 }}
 {{Written by|Eduards Bruno Deksnis}}
+{{About topic|Vai nepazīstat šo dāmu? Viņa ir TV reklāmā, bet es neatpazīstu. Pilnīgi vai traks var palikt...}}
 '''''Eduards Bruno Deksnis''' izglītību ieguvis Kanādā (bakalaura grāds, ''McGill'' Universitāte), ASV (maģistra grāds, Prinstonas Universitāte), Lielbritānijā (''PhD'', Eseksas Universitāte). No 1975. līdz 1999. gadam piedalījies pētniecības darbos kodolsintēzes jomā Kanādā, Vācijā, Lielbritānijā. No 1999. gada maija līdz 2008. gada februārim — vecākais administrators Eiropas Komisijā Briselē, Pētniecības un Paplašināšanās ģenerāldirekcijā. Latviešu valodā publicēti darbi par Eiropas integrācijas jautājumiem, izdotas trīs monogrāfijas: «Eiropas Savienība, mīti un īstenība» 1996. gadā, «Eiropas apvienošana, integrācija un suverenitāte» 1998. gadā, «Lisabonas līgums un Eiropas Savienības konstitucionālie pamati» 2007. gadā.''

← Senāka versija		Versija, kas saglabāta 2012. gada 29. aprīlis, plkst. 15.54
6. rindiņa:		6. rindiņa:
	{{Written by\|Eduards Bruno Deksnis}}		{{Written by\|Eduards Bruno Deksnis}}

−	'''Eduards Bruno Deksnis'''	+	'''''Eduards Bruno Deksnis''' izglītību ieguvis Kanādā (bakalaura grāds, ''McGill'' Universitāte), ASV (maģistra grāds, Prinstonas Universitāte), Lielbritānijā (''PhD'', Eseksas Universitāte). No 1975. līdz 1999. gadam piedalījies pētniecības darbos kodolsintēzes jomā Kanādā, Vācijā, Lielbritānijā. No 1999. gada maija līdz 2008. gada februārim — vecākais administrators Eiropas Komisijā Briselē, Pētniecības un Paplašināšanās ģenerāldirekcijā. Latviešu valodā publicēti darbi par Eiropas integrācijas jautājumiem, izdotas trīs monogrāfijas: «Eiropas Savienība, mīti un īstenība» 1996. gadā, «Eiropas apvienošana, integrācija un suverenitāte» 1998. gadā, «Lisabonas līgums un Eiropas Savienības konstitucionālie pamati» 2007. gadā.''
−	~~Izglītību~~ ieguvis Kanādā (bakalaura grāds, ''McGill'' Universitāte),
−	ASV (maģistra grāds, Prinstonas Universitāte), Lielbritānijā (''PhD'', Eseksas Universitāte). No 1975. līdz 1999. gadam piedalījies pētniecības darbos kodolsintēzes jomā Kanādā, Vācijā, Lielbritānijā. No 1999. gada maija līdz 2008. gada februārim — vecākais administrators Eiropas Komisijā Briselē, Pētniecības un Paplašināšanās ģenerāldirekcijā. Latviešu valodā publicēti darbi par Eiropas integrācijas jautājumiem, izdotas trīs monogrāfijas: «Eiropas Savienība, mīti un īstenība» 1996. gadā, «Eiropas apvienošana, integrācija un suverenitāte» 1998. gadā, «Lisabonas līgums un Eiropas Savienības konstitucionālie pamati» 2007. gadā.

@@ 20. rindiņa: / 20. rindiņa: @@
 Valsts pētījumu programmas projektā akcents likts uz iesniegumiem dažādu valstu struktūrām, kas tiešā veidā nodarbojās ar savas valsts ārpolitiku, un dokumentiem, kuros trimdinieki sprieda par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu. Neatkarības idejas popularizēšana notika, arī uzrunājot mītnes zemes sabiedrību un tos valsts pārvaldes līmeņus, kuriem nav būtiskas ietekmes uz savas valsts ārpolitikas veidošanu. Šādos gadījumos trimdas aktivitātēs ietilpa gan demonstrāciju rīkošana, gan preses kampaņas, gan tieša valsts pārvaldes uzrunāšana. Ļoti daudz liecību par šīm aktivitātēm ir atrodamas arhīvos Latvijā un ārzemēs, taču šiem materiāliem projektā netika pievērsta uzmanība. Ievērības cienīga ir trimdas vecākās paaudzes spēja ideju par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu nodot tālāk bērniem un pat mazbērniem.
 ==Kas bija trimda?==
@@ 40. rindiņa: / 41. rindiņa: @@
 Jāpiebilst, ka trimdinieku saime politiskajās aktivitātēs nebūt neiesaistījās pilnībā; varētu pat apgalvot, ka vairākums trimdinieku, un jo sevišķi viņu pēcteči, vairāk nodevās savas labklājības celšanai. Tikai pēc 1991. gada, Latvijas Republikai atjaunojoties, Latvijā parādījās daudzi no tiem, ko trimdas vadībā mēdza dēvēt par pazudušajiem tūkstošiem.
 ==Trimdas politiskās aktivitātes==
@@ 167. rindiņa: / 169. rindiņa: @@
 '''\* 	'''Šai organizācijai izņēmuma kārtā (salīdzinājumā ar gandrīz visām latviešu trimdas politiskām organizācijām) bija štata darbinieki, kas organizācijas mērķu sasniegšanai veltīja pilnu darba laiku.
@@ 254. rindiņa: / 255. rindiņa: @@
 KPFSR prezidenta un M.&nbsp;Gorbačova konkurenta pasaules forumos B.&nbsp;Jeļcina autoritātes pieaugšana
 Apvērsuma mēģinājums Maskavā 1991.&nbsp;gada 19.–21.&nbsp;augustā, pēc kura izgāšanās Baltijas Republikas iegūst starptautisku atzīšanu kā atjaunotas neatkarīgas valstis
-PSRS pastāvēšanas beigas 1991.&nbsp;gada 31.&nbsp;decembrī||Baltiešu pieprasīts skaidrojums no Vācijas kanclera H.&nbsp;Kola par memoranda nostādni, kurā Vācija garantē PSRS robežas memoranda noslēgšanas laikā
+PSRS pastāvēšanas beigas 1991.&nbsp;gada 31.&nbsp;decembrī||Baltiešu pieprasīts skaidrojums no Vācijas kanclera H.&nbsp;Kola par memoranda nostādni, kurā Vācija garantē PSRS robežas memoranda noslēgšanas laikā Latvijas diplomātu un konsulāro darbinieku grupas vecākā Anatola Dinberga aicinājums Latvijas iedzīvotājiem piedalīties politiskos procesos Latvijā, kas norit saskaņā ar padomju likumiem Baltiešu politisko organizāciju palīdzība, izkārtojot Baltijas Republiku amatpersonu tikšanās ar ietekmīgām personām ASV, ieskaitot ar ASV prezidentu Dž. Bušu Trimdas organizāciju operatīvā ziņošana pasaulei par notikumiem brīžos, kad saasinājās Maskavas attiecības ar Baltijas valdībām, piemēram, barikāžu laikā
 Baltiešu organizāciju un viņu līdzjutēju īstenotā nepārtrauktā lobēšana par Baltijas valstu neatkarības atgūšanas formālu atzīšanu
 PBLA Rīgas biroja izveidošana
@@ 280. rindiņa: / 277. rindiņa: @@
 Ievērības cienīga ir trimdas darbinieku spēja pielāgot savu taktiku mainīgiem politiskiem noskaņojumiem (galvenokārt ASV un PSRS attiecību jomā).
 ==Arhīvu liecības==
@@ 296. rindiņa: / 294. rindiņa: @@
 Neraugoties uz ģeogrāfiski ļoti izkliedētiem arhīviem (atbilstīgi trimdas kopienu izkliedētībai pasaulē), projektā iegūts visaptverošs pārskats par to, cik apjomīgas ir liecības par trimdas politisko darbību pēckara gados (līdz 1991.&nbsp;gadam).
 ==Liecības par trimdas politisko darbību dažādos arhīvos==
@@ 369. rindiņa: / 368. rindiņa: @@
 Latviešu organizācijas regulāri rakstīja vēstules un iesniedza lūgumrakstus savu mītnes zemju ievēlētiem pārstāvjiem (dažādu līmeņu parlamentiem, arī ASV Kongresam)<ref>Skatīt: American Latvian Association collection, IHRC 139, kas 1974.&nbsp;gadā nodota IHRC; šā fonda pārskats angļu valodā pieejams elektroniski: http://www.ihrc.umn.edu/publications/pdf/ALA.pdf, aplūkots 2011.&nbsp;gada 25.&nbsp;maijā.</ref>. Saņēmēju personiskajos arhīvos liecības par to, iespējams, saglabājušās, taču šie fondi ir maz izpētīti, jo tie parasti neatrodas nacionālo iestāžu arhīvos, bet izkaisīti pa attiecīgo saņēmēju (piemēram, ASV prezidentu) fondiem, kas savukārt ģeogrāfiski izkaisīti pa visu valsts teritoriju. Savdabīga latviešu trimdinieku akcija (neko tamlīdzīgu neizvērsa nedz igauņi, nedz lietuvieši) bija saskaņota vēstuļu rakstīšana 1950.&nbsp;gadā tālaika Francijas Valsts prezidentam. Iesūtītās vēstules, pārsvarā angļu valodā (arī franciski un divas pat latviski), saglabātas Francijas Ārlietu ministrijas arhīvā kā unikāla liecība par saskaņoto ārzemēs izkliedēto latviešu sāpi par zaudēto neatkarīgo valsti<ref>Šis arhīvs atrodas Parīzē (nesajaukt ar Francijas nacionālo arhīvu), bet šā krājuma 328. lapu garās koordinātes pieejamas MAE, EU-Europe, URSS 1949-1955, vol. 130, Pays Baltes. Motions et pétitions.</ref>.
 ==Secinājumi==

@@ 9. rindiņa: / 9. rindiņa: @@
 Izglītību ieguvis Kanādā (bakalaura grāds, ''McGill'' Universitāte),
 ASV (maģistra grāds, Prinstonas Universitāte), Lielbritānijā (''PhD'', Eseksas Universitāte). No 1975. līdz 1999. gadam piedalījies pētniecības darbos kodolsintēzes jomā Kanādā, Vācijā, Lielbritānijā. No 1999. gada maija līdz 2008. gada februārim — vecākais administrators Eiropas Komisijā Briselē, Pētniecības un Paplašināšanās ģenerāldirekcijā. Latviešu valodā publicēti darbi par Eiropas integrācijas jautājumiem, izdotas trīs monogrāfijas: «Eiropas Savienība, mīti un īstenība» 1996. gadā, «Eiropas apvienošana, integrācija un suverenitāte» 1998. gadā, «Lisabonas līgums un Eiropas Savienības konstitucionālie pamati» 2007. gadā.
 ==Ievads==

← Senāka versija		Versija, kas saglabāta 2012. gada 29. aprīlis, plkst. 15.20
404. rindiņa:		404. rindiņa:

	Diemžēl daudzi dokumenti, kas izgaismotu ASV un citu neatzīšanas politikas uzturošo valstu ārlietu dienestu darbību 1989.–1991. gadā, patlaban gaida laika noilgumu, kad tos varēs publiskot. Dažādās mītnes zemju politiskajās organizācijās iesaistījās arī latviešu trimdas organizācijas un indivīdi. Ne visām šīm organizācijām patiesie mērķi saskanēja ar to publiski paustajiem mērķiem, tāpēc nākotnē, publiskojot latviešu mītnes zemju attiecīgo dienestu arhīvus, varētu atklāties daudzi fakti, kas līdz šim ir tikai nojausti.		Diemžēl daudzi dokumenti, kas izgaismotu ASV un citu neatzīšanas politikas uzturošo valstu ārlietu dienestu darbību 1989.–1991. gadā, patlaban gaida laika noilgumu, kad tos varēs publiskot. Dažādās mītnes zemju politiskajās organizācijās iesaistījās arī latviešu trimdas organizācijas un indivīdi. Ne visām šīm organizācijām patiesie mērķi saskanēja ar to publiski paustajiem mērķiem, tāpēc nākotnē, publiskojot latviešu mītnes zemju attiecīgo dienestu arhīvus, varētu atklāties daudzi fakti, kas līdz šim ir tikai nojausti.
		+
		+	<references />