712228 - Versiju hronoloģija

Ilmars: Set original images

2012-09-24T21:10:44Z

Set original images

Andrejs : 2012. gada 7. maijs, plkst. 17.21

2012-05-07T17:21:33Z

Andrejs : 2012. gada 15. janvāris, plkst. 13.42

2012-01-15T13:42:29Z

Andrejs : 2012. gada 15. janvāris, plkst. 12.27

2012-01-15T12:27:49Z

Andrejs : 2012. gada 15. janvāris, plkst. 12.01

2012-01-15T12:01:50Z

Andrejs : 2012. gada 15. janvāris, plkst. 11.59

2012-01-15T11:59:10Z

Andrejs: Jauna lapa: {{Newspaper Article |Article in=Padomju Jaunatne |Published on=1989/03/23 |Issue number=56 |Page number=3 |Original title=Kāds būs Valodu likums? |Source file=paja1989n056_004_01 |Abst...

2012-01-15T11:57:50Z

Jauna lapa: {{Newspaper Article |Article in=Padomju Jaunatne |Published on=1989/03/23 |Issue number=56 |Page number=3 |Original title=Kāds būs Valodu likums? |Source file=paja1989n056_004_01 |Abst...

Jauna lapa

{{Newspaper Article
|Article in=Padomju Jaunatne
|Published on=1989/03/23
|Issue number=56
|Page number=3
|Original title=Kāds būs Valodu likums?
|Source file=paja1989n056_004_01
|Abstract=

}}
{{Written by|Inta Brikere}}
{{About topic|Latviešu valoda, Likums par valsts valodu}}
{{About topic|Starpnacionālās attiecības}}
{{About domain|Politika}}
{{About domain|Valodniecība}}
{{About year|1989}}

@@ 7. rindiņa: / 7. rindiņa: @@
 |Source file=paja1989n056_004_01
 }}
 {{Written by|Inta Brikere}}
 {{Written by|Aneta Bogdanoviča}}
@@ 35. rindiņa: / 36. rindiņa: @@
 Mēs ļoti ceram, ka mūsu meitiņa, kurai ir tikai gadiņš, varēs dzīvot suverēnā republikā un brīvi runāt savā dzimtajā — latviešu — valodā. Tāpēc mūsu visu pienākums ir aktīvi iesaistīties cīņā par pareiza Valodu likuma pieņemšanu.
 <p style="text-align: right; ">'''ANETA '''un '''EDGARS'''</p><p style="text-align: right; ">'''BOGDANOVIČI'''</p><p style="text-align: right; ">ar meitu</p><p style="text-align: right; ">'''ANETI'''</p><p style="text-align: right; ">&nbsp;</p><p style="text-align: center; ">&nbsp;***</p>
 Publicētais Latvijas PSR Valodu likuma projekts aizvaino mani kā latvieti.
@@ 56. rindiņa: / 56. rindiņa: @@
 Jā, mēs tagad esam apvienojušies, sajutuši savu spēku, mums ir pleca sajūta, mēs esam arī pierādījuši, ka protam aizstāvēt savus drosmīgākos tautiešus, pret kuriem vēršas vecās dzīves tīkotāji. Mēs ticam, ļoti, ļoti ticam šiem cilvēkiem. Mēs ticam arī savai valodai, bet ar zināmu piesardzību, un to šiem cilvēkiem gan nevajadzētu aizmirst, jo visbriesmīgākais sods, manuprāt, ir tas, ja tava tauta no tevis novēršas!
 <p style="text-align: right; ">'''AUSMA GINTERE'''</p><p style="text-align: right; ">Rīgā</p><p style="text-align: center; ">&nbsp;***</p>
 Pat nespeciālistam ir skaidrs, ka likumprojekts ir tālu no tā, kādu to cerējām sagaidīt. Tas izraisa ne tikai vilšanos un neizpratni, bet, manuprāt, — arī pamatotu protestu! '''Likuma 2. nodaļas 12. panta pirmais teikums, kurā minēta «… attiecīgās teritorijas iedzīvotāju vairākuma valoda» izraisa neskaidrības, bet 4. nodaļas 21. panta pēdējais teikums — jau neizpratni! '''Šķiet, ka Latvijas suverēnajā republikā augstākā izglītība pēc iespējas vairāk būtu apgūstama tieši latviešu mācībvalodā. Pilsonim ar augstāko izglītību taču brīvi jāpārvalda republikas valsts valoda, ja šī izglītība iegūta Latvijā. Tomēr '''likumprojekta «kroņa numurs» ir 3. nodaļas 14. pants, kurā nepārprotami teikts: «Iestādes, uzņēmumi, organizācijas, kuras iekšējā lietvedībā lieto krievu valodu, savstarpējā saskarsmē un saskarsmē ar Latvijas PSR valsts varas un valsts pārvaldes orgāniem lieto krievu valodu (!!!).» Šī absurdā cenšanās izpatikt Vissavienības resoriem un «krieviski runājošam vairākumam» praktiski devalvē likuma jēgu līdz niecīgumam. '''Krievu valodu saskarsmē ar valsts varas un pārvaldes orgāniem tādējādi lietos ap 80 procentu rūpniecības uzņēmumu (Vissavienības pakļautība!), milzīgs skaits iestāžu un organizāciju, kuras, starp citu, pārblīvētas ar birokrātiem, kuri neko negrib mainīt. Tādējādi Rīgā, Daugavpilī, Liepājā, Rēzeknē, Jelgavā, Ventspilī, daudzās citās pilsētās un lielākā daļā rusificētās Latgales stāvoklis būtībā paliks nemainīgs un latviešu valodai bezcerīgs. '''Bet tas jau ir likumprojekta formā pasniegts izaicinājums latviešu tautai, kura izmisīgi pretojas savai drūmajai perspektīvai.'''

@@ 27. rindiņa: / 27. rindiņa: @@
 {{About place|Krievija}}
 {{About place|Tukums}}
 {{About year|1989}}
 Ja pienācīgi netiks glābta latviešu valoda, tad ne karogam, ne himnai nebūs nekādas nozīmes. Ja likums paliek pašreizējā redakcijā, tad tam nav būtiskas nozīmes, jo tas praktiski atļauj visam palikt pa vecam. Vienīgi nu arī sanāksmēs un citur varēs runāt arī latviski, ne tikai krievu valodā. Mēs domājam, ka ļoti svarīga nozīme ir lietvedībai latviešu valodā. '''Nedrīkst likumā atstāt 14. panta 2. rindkopu.''' Tad jau katrs iestādes, uzņēmuma vadītājs darīs, kā viņam patīk. Tā kā Latvijā liela daļa rūpniecības uzņēmumu vadītāju ir krievu tautības cilvēki, šaubāmies, vai viņi gribēs «sarežģīt» savu darbu, ieviešot latviešu valodu lietvedībā, ja jau likums to ļauj arī nedarīt. Domājam, ka jebkuram vadītājam obligāti jāzina latviešu valoda. Tāpat arī '''— jebkuram Latvijas pilsonim vajag mācēt latviešu valodu.''' Daudzi cittautībnieki ir nemierā ar to. Bet neviens jau nespiež viņus šeit dzīvot.

@@ 8. rindiņa: / 8. rindiņa: @@
 }}
 {{Written by|Inta Brikere}}
-{{Written by|Aneta Bogdanoviča }}
+{{Written by|Aneta Bogdanoviča}}
 {{Written by|Edgars Bogdanovičs}}
-{{Written by|Kolektīvās vēstules}}
+{{Written by|Kolektīvā vēstule}}
 {{Written by|Ausma Gintere}}
 {{About topic|Latviešu valoda, Likums par valsts valodu}}

← Senāka versija		Versija, kas saglabāta 2012. gada 15. janvāris, plkst. 12.27
1. rindiņa:		1. rindiņa:
−	{{Newspaper Article \|Article in=Padomju Jaunatne \|Published on=1989/03/23 \|Issue number=56 \|Page number=3 \|Original title=Kāds būs Valodu likums? \|Source file=paja1989n056_004_01 ~~\|Abstract=~~ }} {{Written by\|Inta Brikere}} {{About topic\|Latviešu valoda, Likums par valsts valodu}} {{About topic\|Starpnacionālās attiecības}} {{About domain\|Politika}} {{About domain\|Valodniecība}} {{About year\|1989}}Ja pienācīgi netiks glābta latviešu valoda, tad ne karogam, ne himnai nebūs nekādas nozīmes. Ja likums paliek pašreizējā redakcijā, tad tam nav būtiskas nozīmes, jo tas praktiski atļauj visam palikt pa vecam. Vienīgi nu arī sanāksmēs un citur varēs runāt arī latviski, ne tikai krievu valodā. Mēs domājam, ka ļoti svarīga nozīme ir lietvedībai latviešu valodā. '''Nedrīkst likumā atstāt 14. panta 2. rindkopu.''' Tad jau katrs iestādes, uzņēmuma vadītājs darīs, kā viņam patīk. Tā kā Latvijā liela daļa rūpniecības uzņēmumu vadītāju ir krievu tautības cilvēki, šaubāmies, vai viņi gribēs «sarežģīt» savu darbu, ieviešot latviešu valodu lietvedībā, ja jau likums to ļauj arī nedarīt. Domājam, ka jebkuram vadītājam obligāti jāzina latviešu valoda. Tāpat arī '''— jebkuram Latvijas pilsonim vajag mācēt latviešu valodu.''' Daudzi cittautībnieki ir nemierā ar to. Bet neviens jau nespiež viņus šeit dzīvot.	+	{{Newspaper Article
		+	\|Article in=Padomju Jaunatne
		+	\|Published on=1989/03/23
		+	\|Issue number=56
		+	\|Page number=3
		+	\|Original title=Kāds būs Valodu likums?
		+	\|Source file=paja1989n056_004_01
		+	}}
		+	{{Written by\|Inta Brikere}}
		+	{{Written by\|Aneta Bogdanoviča }}
		+	{{Written by\|Edgars Bogdanovičs}}
		+	{{Written by\|Kolektīvās vēstules}}
		+	{{Written by\|Ausma Gintere}}
		+	{{About topic\|Latviešu valoda, Likums par valsts valodu}}
		+	{{About topic\|Starpnacionālās attiecības}}
		+	{{About topic\|Padomju Armija}}
		+	{{About topic\|Himna «Dievs, svētī Latviju!»}}
		+	{{About domain\|Politika}}
		+	{{About domain\|Valodniecība}}
		+	{{About place\|Rīga}}
		+	{{About place\|Daugavpils}}
		+	{{About place\|Liepāja}}
		+	{{About place\|Rēzekne}}
		+	{{About place\|Jelgava}}
		+	{{About place\|Ventspils}}
		+	{{About place\|Valka}}
		+	{{About place\|Krievija}}
		+	{{About place\|Tukums}}
		+	{{About year\|1989}}
		+	Ja pienācīgi netiks glābta latviešu valoda, tad ne karogam, ne himnai nebūs nekādas nozīmes. Ja likums paliek pašreizējā redakcijā, tad tam nav būtiskas nozīmes, jo tas praktiski atļauj visam palikt pa vecam. Vienīgi nu arī sanāksmēs un citur varēs runāt arī latviski, ne tikai krievu valodā. Mēs domājam, ka ļoti svarīga nozīme ir lietvedībai latviešu valodā. '''Nedrīkst likumā atstāt 14. panta 2. rindkopu.''' Tad jau katrs iestādes, uzņēmuma vadītājs darīs, kā viņam patīk. Tā kā Latvijā liela daļa rūpniecības uzņēmumu vadītāju ir krievu tautības cilvēki, šaubāmies, vai viņi gribēs «sarežģīt» savu darbu, ieviešot latviešu valodu lietvedībā, ja jau likums to ļauj arī nedarīt. Domājam, ka jebkuram vadītājam obligāti jāzina latviešu valoda. Tāpat arī '''— jebkuram Latvijas pilsonim vajag mācēt latviešu valodu.''' Daudzi cittautībnieki ir nemierā ar to. Bet neviens jau nespiež viņus šeit dzīvot.

	'''Nekādā gadījumā nedrīkst atzīt krievu valodu par otru valsts valodu! Arī noteiktie termiņi ir par ilgiem''', lai pārietu uz lietvedību latviešu valodā un vispār to apgūtu.		'''Nekādā gadījumā nedrīkst atzīt krievu valodu par otru valsts valodu! Arī noteiktie termiņi ir par ilgiem''', lai pārietu uz lietvedību latviešu valodā un vispār to apgūtu.

@@ 5. rindiņa: / 5. rindiņa: @@
 Mēs ļoti ceram, ka mūsu meitiņa, kurai ir tikai gadiņš, varēs dzīvot suverēnā republikā un brīvi runāt savā dzimtajā — latviešu — valodā. Tāpēc mūsu visu pienākums ir aktīvi iesaistīties cīņā par pareiza Valodu likuma pieņemšanu.
-'''ANETA '''un '''EDGARS'''
+<p style="text-align: right; ">'''ANETA '''un '''EDGARS'''</p><p style="text-align: right; ">'''BOGDANOVIČI'''</p><p style="text-align: right; ">ar meitu</p><p style="text-align: right; ">'''ANETI'''</p><p style="text-align: right; ">&nbsp;</p><p style="text-align: center; ">&nbsp;***</p>
 Publicētais Latvijas PSR Valodu likuma projekts aizvaino mani kā latvieti.
@@ 37. rindiņa: / 26. rindiņa: @@
 Jā, mēs tagad esam apvienojušies, sajutuši savu spēku, mums ir pleca sajūta, mēs esam arī pierādījuši, ka protam aizstāvēt savus drosmīgākos tautiešus, pret kuriem vēršas vecās dzīves tīkotāji. Mēs ticam, ļoti, ļoti ticam šiem cilvēkiem. Mēs ticam arī savai valodai, bet ar zināmu piesardzību, un to šiem cilvēkiem gan nevajadzētu aizmirst, jo visbriesmīgākais sods, manuprāt, ir tas, ja tava tauta no tevis novēršas!
-'''AUSMA GINTERE'''
+<p style="text-align: right; ">'''AUSMA GINTERE'''</p><p style="text-align: right; ">Rīgā</p><p style="text-align: center; ">&nbsp;***</p>
 Pat nespeciālistam ir skaidrs, ka likumprojekts ir tālu no tā, kādu to cerējām sagaidīt. Tas izraisa ne tikai vilšanos un neizpratni, bet, manuprāt, — arī pamatotu protestu! '''Likuma 2. nodaļas 12. panta pirmais teikums, kurā minēta «… attiecīgās teritorijas iedzīvotāju vairākuma valoda» izraisa neskaidrības, bet 4. nodaļas 21. panta pēdējais teikums — jau neizpratni! '''Šķiet, ka Latvijas suverēnajā republikā augstākā izglītība pēc iespējas vairāk būtu apgūstama tieši latviešu mācībvalodā. Pilsonim ar augstāko izglītību taču brīvi jāpārvalda republikas valsts valoda, ja šī izglītība iegūta Latvijā. Tomēr '''likumprojekta «kroņa numurs» ir 3. nodaļas 14. pants, kurā nepārprotami teikts: «Iestādes, uzņēmumi, organizācijas, kuras iekšējā lietvedībā lieto krievu valodu, savstarpējā saskarsmē un saskarsmē ar Latvijas PSR valsts varas un valsts pārvaldes orgāniem lieto krievu valodu (!!!).» Šī absurdā cenšanās izpatikt Vissavienības resoriem un «krieviski runājošam vairākumam» praktiski devalvē likuma jēgu līdz niecīgumam. '''Krievu valodu saskarsmē ar valsts varas un pārvaldes orgāniem tādējādi lietos ap 80 procentu rūpniecības uzņēmumu (Vissavienības pakļautība!), milzīgs skaits iestāžu un organizāciju, kuras, starp citu, pārblīvētas ar birokrātiem, kuri neko negrib mainīt. Tādējādi Rīgā, Daugavpilī, Liepājā, Rēzeknē, Jelgavā, Ventspilī, daudzās citās pilsētās un lielākā daļā rusificētās Latgales stāvoklis būtībā paliks nemainīgs un latviešu valodai bezcerīgs. '''Bet tas jau ir likumprojekta formā pasniegts izaicinājums latviešu tautai, kura izmisīgi pretojas savai drūmajai perspektīvai.'''
@@ 48. rindiņa: / 32. rindiņa: @@
 '''Mēs protestējam pret šādu likumprojektu izstrādāšanas praksi, prasām pārstrādāt likumprojektu latviešu tautai pieņemamā redakcijā un nodrošināt latviešu valodai pilnvērtīgu valsts valodas statusu Latvijas teritorijā.'''
+<p style="text-align: right; ">'''Institūta «Zemesprojekts»'''</p><p style="text-align: right; ">'''darbinieki'''</p><p style="text-align: right; ">(125 paraksti)</p><p style="text-align: center; ">&nbsp;***</p>
 Grūti saprast, kāpēc mūsu republikas valdība Likumu par latviešu valodu kā valsts valodu vēlas tikmēr locīt un veidot, kamēr pāri paliks tikai tukšas frāzes. Labojumi darba komisijas izstrādātajam variantam par to liecina.
@@ 74. rindiņa: / 50. rindiņa: @@
 ) 14. panta otrajā rindkopā noteikt konkrētus termiņus, kad pāriet uz latviešu valodas lietošanu lietvedībā, sapulcēs, citās sanāksmēs un forumos.
+<p style="text-align: right; ">'''VALKAS 28. PMK 360 CILVĒKU LIELĀ KOLEKTĪVA'''</p><p style="text-align: right; ">'''vārdā vēstule apspriesta uzņēmuma'''</p><p style="text-align: right; ">'''arodbiedrības konferencē kolektīvā līguma pieņemšanas laikā.'''</p><p style="text-align: right; ">'''PAR vēstulē izteiktajiem priekšlikumiem un secinājumiem balsoja 81 BIEDRS,'''</p><p style="text-align: right; ">'''PRET NEBIJA NEVIENS, ATTURĒJĀS 7 BIEDRI.'''</p>
 &nbsp;
+<p style="text-align: center; ">&nbsp;***</p>
 Latvijā latviešu valodai jābūt valsts valodai, tāpat kā Krievijas Federācijā nevienu neinteresē, kādā valodā iebraukušajam latvietim ērtāk runāt — dominē tikai viena valsts valoda — krievu.
@@ 92. rindiņa: / 64. rindiņa: @@
 Pieprasām LPSR Ministru Padomei beidzot rēķināties arī ar latviešu tautas gribu — dzīvot savā Tēvzemē, skanēt latviešu valodai bez jebkādiem ierobežojumiem.
+<p style="text-align: right; ">'''Tukuma 2. vidusskolas latviešu plūsmas skolotāji,'''</p><p style="text-align: right; ">'''tehniskie darbinieki,'''</p><p style="text-align: right; ">'''9.—11. klašu skolēni.'''</p>
 &nbsp;
+<p style="text-align: center; ">&nbsp;***</p>
 Mēs, r/a «Poligrāfists» strādājošie, izsakām savas domas par Latvijas PSR Valodu likuma projektu.
@@ 116. rindiņa: / 84. rindiņa: @@
 Uzskatām, ka pārāk ilgs laiks paredzēts likuma projekta apspriešanai. Tauta savas domas jau ir izteikusi.
+<p style="text-align: right; ">'''72 paraksti'''</p>
 &nbsp;