671157 - Versiju hronoloģija

Andrejs : 2016. gada 30. novembris, plkst. 22.26

2016-11-30T22:26:12Z

Ilmars: Set original images

2012-09-19T21:17:49Z

Set original images

Andrejs : 2012. gada 13. jūnijs, plkst. 10.42

2012-06-13T10:42:01Z

Andrejs : 2012. gada 13. jūnijs, plkst. 10.20

2012-06-13T10:20:00Z

Andrejs : 2012. gada 13. jūnijs, plkst. 10.18

2012-06-13T10:18:18Z

Andrejs: Jauna lapa: {{Newspaper Article |Article in=Padomju Jaunatne |Published on=1989/09/20 |Issue number=181 |Page number=3 |Original title=Ko tie mūsu kaimiņ' dar'? (Lietuva, 1989) |Source file=paja19...

2012-06-13T10:17:15Z

Jauna lapa: {{Newspaper Article |Article in=Padomju Jaunatne |Published on=1989/09/20 |Issue number=181 |Page number=3 |Original title=Ko tie mūsu kaimiņ' dar'? (Lietuva, 1989) |Source file=paja19...

Jauna lapa

{{Newspaper Article
|Article in=Padomju Jaunatne
|Published on=1989/09/20
|Issue number=181
|Page number=3
|Original title=Ko tie mūsu kaimiņ' dar'? (Lietuva, 1989)
|Source file=paja1989n181_003_02
|Abstract=

}}
{{Written by|Sigita Urbonavičūte}}
{{About topic|Lietuva - Ko tie mūsu kaimiņ' dar',1989, 1990}}
{{About topic|Lietuvas neatkarības cīņas}}
{{About domain|Politika}}
{{About media|«Komjaunimo Tiesa», laikraksts (Lietuva)}}
{{About year|1989}}

@@ 12. rindiņa: / 12. rindiņa: @@
 {{About topic|Lietuvas neatkarības cīņas}}
 {{About topic|Lietuviešu un poļu attiecības}}
 {{About domain|Politika}}
 {{About person|Ļudviks Sabutis}}

@@ 7. rindiņa: / 7. rindiņa: @@
 |Source file=paja1989n181_003_02
 }}
 {{Written by|Sigita Urbonavičūte}}
 {{About topic|Lietuva - Ko tie mūsu kaimiņ' dar',1989, 1990}}
@@ 22. rindiņa: / 23. rindiņa: @@
 {{About year|1939}}
 Lietuvā situācija šobrīd ir visai nenoteikta — atlikta Lietuvas Augstākās Padomes sesija. Lietuvas AP Prezidija sekretārs Ludviks Sabutis paskaidrojis, ka tas saistīts ar PSKP CK plēnumu, kas aplūko nacionālo jautājumu. Taču Lietuvas sabiedrība sesijas atlikšanu uzskata par izvairīšanos no problēmu risināšanas. Šo AP sesiju ļoti gaidīja, tās darba kārtībā bija paredzēti visnotaļ svarīgi jautājumi — likums par Lietuvas PSR pilsonību un par referendumu.
 <p style="text-align: center; ">***</p>
 Viļņas rajons piektdien pasludināja savu autonomiju. Lai izprastu šo situāciju, vajadzīgs neliels ieskats vēsturē. Proti, līdz 1919. gadam Viļņas rajons piederēja Polijai, pēc tam tas tika atdots Lietuvai. Lielais vairums Lietuvas poļu tagad domā, ka Viļņa joprojām pieder viņiem. [Nākamā ziņu laidienā precizēts: '''«Vēsturiski Viļņas rajons Polijai piederējis no 1919. gada līdz 1939. gadam, bet 1939. gadā Viļņu atdeva Lietuvai».]'''
@@ 32. rindiņa: / 30. rindiņa: @@
 Šobrīd ir pilnīgi skaidrs, ka šo divu rajonu — Šalčininku (par šā rajona autonomijas pasludināšanu «PJ» lasītāji varēja lasīt 13. septembra numurā) un Viļņas — autonomijas pasludināšana ir antikonstitucionāla. Pastāv bažas, ka «autonomijas kustība» var turpināties, jo Lietuvā ir daudz rajonu, kur dzīvo krietns skaits poļu. Kaut arī nacionālu konfliktu starp lietuviešiem un poļiem nekur Lietuvā nav, situācija ir sarežģīta un satraucoša.
 <p style="text-align: center; ">***</p>
 Visu pagājušo nedēļu Lietuvā darbojās partijas kontroles komisija no Maskavas. Tā darbojās gandrīz vai pagrīdē un pirms aizbraukšanas tikās vienīgi ar republikas partijas laikraksta «Tiesa» pārstāvjiem. Komisijas priekšsēdētāja nekādus komentārus un secinājumus neesot izteikusi, acīmredzot visi savāktie materiāli tiks apstrādāti Maskavā.
 <p style="text-align: center; ">***</p>
 Sestdien iznāca kustības «Sajūdis» laikraksta «Sajūdis» pirmais numurs, pagaidām avīze nāks klajā divas reizes nedēļā, ar jauno gadu — ik dienas. To izdod, pamatojoties uz saimniecisko aprēķinu, tā ir skaisti izveidota un diezgan dārga. Avīzes redakcija (uz turieni pārgājuši arī pieci žurnālisti no mūsu laikraksta «Komjaunimo Tiesa») savu laikrakstu «Sajūdis» pasludinājusi par brīvās preses izdevumu un pirmajā numurā avīzi «Komjaunimo Tiesa» nosaukusi par komunistisku.&nbsp; [''Nākamā ziņu laidienā precizēts: '''''Kustības «Sajūdis» jaunā laikraksta nosaukums ir «Respublika», tā cena ir 15 kapeikas.]'''
@@ 47. rindiņa: / 39. rindiņa: @@
 &nbsp;
 <p style="text-align: center; ">***</p>
 Lietuvas sporta dzīvē atzīmēta vēsturiska notikuma 50. gadadiena. 1939. gadā Lietuvas vīriešu basketbola izlase «Žalgiris» pirmo reizi ieguva pirmo vietu Eiropas basketbola čempionātā Parīzē. Tieši tad un tieši tāpēc lielākās Parīzes avīzes pirmo reizi publicējušas Lietuvas karti. Tātad — lietuvieši savu pirmo logu uz Eiropu «izcirtuši», pateicoties basketbolam.
 <p style="text-align: right; ">'''SIGITA URBONAVIČŪTE,'''</p><p style="text-align: right; ">vēstuļu nodaļas korespondente</p>
 &nbsp;

← Senāka versija		Versija, kas saglabāta 2012. gada 13. jūnijs, plkst. 10.42
1. rindiņa:		1. rindiņa:
−	{{Newspaper Article \|Article in=Padomju Jaunatne \|Published on=1989/09/20 \|Issue number=181 \|Page number=3 \|Original title=Ko tie mūsu kaimiņ' dar'? (Lietuva, 1989) \|Source file=paja1989n181_003_02 ~~\|Abstract=~~ }} {{Written by\|Sigita Urbonavičūte}} {{About topic\|Lietuva - Ko tie mūsu kaimiņ' dar',1989, 1990}} {{About topic\|Lietuvas neatkarības cīņas}} {{About domain\|Politika}} {{About media\|«Komjaunimo Tiesa», laikraksts (Lietuva)}} {{About year\|1989}}Lietuvā situācija šobrīd ir visai nenoteikta — atlikta Lietuvas Augstākās Padomes sesija. Lietuvas AP Prezidija sekretārs Ludviks Sabutis paskaidrojis, ka tas saistīts ar PSKP CK plēnumu, kas aplūko nacionālo jautājumu. Taču Lietuvas sabiedrība sesijas atlikšanu uzskata par izvairīšanos no problēmu risināšanas. Šo AP sesiju ļoti gaidīja, tās darba kārtībā bija paredzēti visnotaļ svarīgi jautājumi — likums par Lietuvas PSR pilsonību un par referendumu.	+	{{Newspaper Article
		+	\|Article in=Padomju Jaunatne
		+	\|Published on=1989/09/20
		+	\|Issue number=181
		+	\|Page number=3
		+	\|Original title=Ko tie mūsu kaimiņ' dar'? (Lietuva, 1989)
		+	\|Source file=paja1989n181_003_02
		+	}}
		+	{{Written by\|Sigita Urbonavičūte}}
		+	{{About topic\|Lietuva - Ko tie mūsu kaimiņ' dar',1989, 1990}}
		+	{{About topic\|Lietuvas neatkarības cīņas}}
		+	{{About topic\|Lietuviešu un poļu attiecības}}
		+	{{About domain\|Politika}}
		+	{{About person\|Ļudviks Sabutis}}
		+	{{About person\|Jozus Urbšis}}
		+	{{About organization\|«Sajūdis»}}
		+	{{About media\|«Komjaunimo Tiesa», laikraksts (Lietuva)}}
		+	{{About media\|«Tiesa», laikraksts}}
		+	{{About media\|«Respublika», laikraksts (Lietuva)}}
		+	{{About year\|1989}}
		+	{{About year\|1919}}
		+	{{About year\|1939}}
		+	Lietuvā situācija šobrīd ir visai nenoteikta — atlikta Lietuvas Augstākās Padomes sesija. Lietuvas AP Prezidija sekretārs Ludviks Sabutis paskaidrojis, ka tas saistīts ar PSKP CK plēnumu, kas aplūko nacionālo jautājumu. Taču Lietuvas sabiedrība sesijas atlikšanu uzskata par izvairīšanos no problēmu risināšanas. Šo AP sesiju ļoti gaidīja, tās darba kārtībā bija paredzēti visnotaļ svarīgi jautājumi — likums par Lietuvas PSR pilsonību un par referendumu.

← Senāka versija		Versija, kas saglabāta 2012. gada 13. jūnijs, plkst. 10.20
1. rindiņa:		1. rindiņa:
	{{Newspaper Article \|Article in=Padomju Jaunatne \|Published on=1989/09/20 \|Issue number=181 \|Page number=3 \|Original title=Ko tie mūsu kaimiņ' dar'? (Lietuva, 1989) \|Source file=paja1989n181_003_02 \|Abstract= }} {{Written by\|Sigita Urbonavičūte}} {{About topic\|Lietuva - Ko tie mūsu kaimiņ' dar',1989, 1990}} {{About topic\|Lietuvas neatkarības cīņas}} {{About domain\|Politika}} {{About media\|«Komjaunimo Tiesa», laikraksts (Lietuva)}} {{About year\|1989}}Lietuvā situācija šobrīd ir visai nenoteikta — atlikta Lietuvas Augstākās Padomes sesija. Lietuvas AP Prezidija sekretārs Ludviks Sabutis paskaidrojis, ka tas saistīts ar PSKP CK plēnumu, kas aplūko nacionālo jautājumu. Taču Lietuvas sabiedrība sesijas atlikšanu uzskata par izvairīšanos no problēmu risināšanas. Šo AP sesiju ļoti gaidīja, tās darba kārtībā bija paredzēti visnotaļ svarīgi jautājumi — likums par Lietuvas PSR pilsonību un par referendumu.		{{Newspaper Article \|Article in=Padomju Jaunatne \|Published on=1989/09/20 \|Issue number=181 \|Page number=3 \|Original title=Ko tie mūsu kaimiņ' dar'? (Lietuva, 1989) \|Source file=paja1989n181_003_02 \|Abstract= }} {{Written by\|Sigita Urbonavičūte}} {{About topic\|Lietuva - Ko tie mūsu kaimiņ' dar',1989, 1990}} {{About topic\|Lietuvas neatkarības cīņas}} {{About domain\|Politika}} {{About media\|«Komjaunimo Tiesa», laikraksts (Lietuva)}} {{About year\|1989}}Lietuvā situācija šobrīd ir visai nenoteikta — atlikta Lietuvas Augstākās Padomes sesija. Lietuvas AP Prezidija sekretārs Ludviks Sabutis paskaidrojis, ka tas saistīts ar PSKP CK plēnumu, kas aplūko nacionālo jautājumu. Taču Lietuvas sabiedrība sesijas atlikšanu uzskata par izvairīšanos no problēmu risināšanas. Šo AP sesiju ļoti gaidīja, tās darba kārtībā bija paredzēti visnotaļ svarīgi jautājumi — likums par Lietuvas PSR pilsonību un par referendumu.

−	*	+
		+	<p style="text-align: center; ">***</p>
		+

	Viļņas rajons piektdien pasludināja savu autonomiju. Lai izprastu šo situāciju, vajadzīgs neliels ieskats vēsturē. Proti, līdz 1919. gadam Viļņas rajons piederēja Polijai, pēc tam tas tika atdots Lietuvai. Lielais vairums Lietuvas poļu tagad domā, ka Viļņa joprojām pieder viņiem. [Nākamā ziņu laidienā precizēts: '''«Vēsturiski Viļņas rajons Polijai piederējis no 1919. gada līdz 1939. gadam, bet 1939. gadā Viļņu atdeva Lietuvai».]'''		Viļņas rajons piektdien pasludināja savu autonomiju. Lai izprastu šo situāciju, vajadzīgs neliels ieskats vēsturē. Proti, līdz 1919. gadam Viļņas rajons piederēja Polijai, pēc tam tas tika atdots Lietuvai. Lielais vairums Lietuvas poļu tagad domā, ka Viļņa joprojām pieder viņiem. [Nākamā ziņu laidienā precizēts: '''«Vēsturiski Viļņas rajons Polijai piederējis no 1919. gada līdz 1939. gadam, bet 1939. gadā Viļņu atdeva Lietuvai».]'''
9. rindiņa:		11. rindiņa:
	Šobrīd ir pilnīgi skaidrs, ka šo divu rajonu — Šalčininku (par šā rajona autonomijas pasludināšanu «PJ» lasītāji varēja lasīt 13. septembra numurā) un Viļņas — autonomijas pasludināšana ir antikonstitucionāla. Pastāv bažas, ka «autonomijas kustība» var turpināties, jo Lietuvā ir daudz rajonu, kur dzīvo krietns skaits poļu. Kaut arī nacionālu konfliktu starp lietuviešiem un poļiem nekur Lietuvā nav, situācija ir sarežģīta un satraucoša.		Šobrīd ir pilnīgi skaidrs, ka šo divu rajonu — Šalčininku (par šā rajona autonomijas pasludināšanu «PJ» lasītāji varēja lasīt 13. septembra numurā) un Viļņas — autonomijas pasludināšana ir antikonstitucionāla. Pastāv bažas, ka «autonomijas kustība» var turpināties, jo Lietuvā ir daudz rajonu, kur dzīvo krietns skaits poļu. Kaut arī nacionālu konfliktu starp lietuviešiem un poļiem nekur Lietuvā nav, situācija ir sarežģīta un satraucoša.

−	*	+
		+	<p style="text-align: center; ">***</p>
		+

	Visu pagājušo nedēļu Lietuvā darbojās partijas kontroles komisija no Maskavas. Tā darbojās gandrīz vai pagrīdē un pirms aizbraukšanas tikās vienīgi ar republikas partijas laikraksta «Tiesa» pārstāvjiem. Komisijas priekšsēdētāja nekādus komentārus un secinājumus neesot izteikusi, acīmredzot visi savāktie materiāli tiks apstrādāti Maskavā.		Visu pagājušo nedēļu Lietuvā darbojās partijas kontroles komisija no Maskavas. Tā darbojās gandrīz vai pagrīdē un pirms aizbraukšanas tikās vienīgi ar republikas partijas laikraksta «Tiesa» pārstāvjiem. Komisijas priekšsēdētāja nekādus komentārus un secinājumus neesot izteikusi, acīmredzot visi savāktie materiāli tiks apstrādāti Maskavā.

−	*	+
		+	<p style="text-align: center; ">***</p>
		+

	Sestdien iznāca kustības «Sajūdis» laikraksta «Sajūdis» pirmais numurs, pagaidām avīze nāks klajā divas reizes nedēļā, ar jauno gadu — ik dienas. To izdod, pamatojoties uz saimniecisko aprēķinu, tā ir skaisti izveidota un diezgan dārga. Avīzes redakcija (uz turieni pārgājuši arī pieci žurnālisti no mūsu laikraksta «Komjaunimo Tiesa») savu laikrakstu «Sajūdis» pasludinājusi par brīvās preses izdevumu un pirmajā numurā avīzi «Komjaunimo Tiesa» nosaukusi par komunistisku.  [''Nākamā ziņu laidienā precizēts: '''''Kustības «Sajūdis» jaunā laikraksta nosaukums ir «Respublika», tā cena ir 15 kapeikas.]'''		Sestdien iznāca kustības «Sajūdis» laikraksta «Sajūdis» pirmais numurs, pagaidām avīze nāks klajā divas reizes nedēļā, ar jauno gadu — ik dienas. To izdod, pamatojoties uz saimniecisko aprēķinu, tā ir skaisti izveidota un diezgan dārga. Avīzes redakcija (uz turieni pārgājuši arī pieci žurnālisti no mūsu laikraksta «Komjaunimo Tiesa») savu laikrakstu «Sajūdis» pasludinājusi par brīvās preses izdevumu un pirmajā numurā avīzi «Komjaunimo Tiesa» nosaukusi par komunistisku.  [''Nākamā ziņu laidienā precizēts: '''''Kustības «Sajūdis» jaunā laikraksta nosaukums ir «Respublika», tā cena ir 15 kapeikas.]'''


		+	<p style="text-align: center; ">***</p>

−	*

	Lietuvas sporta dzīvē atzīmēta vēsturiska notikuma 50. gadadiena. 1939. gadā Lietuvas vīriešu basketbola izlase «Žalgiris» pirmo reizi ieguva pirmo vietu Eiropas basketbola čempionātā Parīzē. Tieši tad un tieši tāpēc lielākās Parīzes avīzes pirmo reizi publicējušas Lietuvas karti. Tātad — lietuvieši savu pirmo logu uz Eiropu «izcirtuši», pateicoties basketbolam.		Lietuvas sporta dzīvē atzīmēta vēsturiska notikuma 50. gadadiena. 1939. gadā Lietuvas vīriešu basketbola izlase «Žalgiris» pirmo reizi ieguva pirmo vietu Eiropas basketbola čempionātā Parīzē. Tieši tad un tieši tāpēc lielākās Parīzes avīzes pirmo reizi publicējušas Lietuvas karti. Tātad — lietuvieši savu pirmo logu uz Eiropu «izcirtuši», pateicoties basketbolam.


−		+	<p style="text-align: right; ">'''SIGITA URBONAVIČŪTE,'''</p><p style="text-align: right; ">vēstuļu nodaļas korespondente</p>
−	'''SIGITA URBONAVIČŪTE,'''
−
−	vēstuļu nodaļas korespondente
−