646983 - Versiju hronoloģija

Andrejs : 2015. gada 10. decembris, plkst. 11.12

2015-12-10T11:12:04Z

Andrejs : 2014. gada 19. aprīlis, plkst. 14.29

2014-04-19T14:29:37Z

Andrejs : 2014. gada 19. aprīlis, plkst. 14.28

2014-04-19T14:28:56Z

Andrejs : 2014. gada 19. aprīlis, plkst. 14.23

2014-04-19T14:23:41Z

Eduards : 2013. gada 13. septembris, plkst. 15.55

2013-09-13T15:55:51Z

Eduards: Jauna lapa: {{Speech |Article in=Latvijas Tautas fronte. Gads pirmais (1989) |Published on=1988/10/08 |Original title=Valdis Šteins. Runa LTF 1. kongresā }} {{Written by|Valdis Šteins}} Cienīja...

2013-09-07T09:39:50Z

Jauna lapa: {{Speech |Article in=Latvijas Tautas fronte. Gads pirmais (1989) |Published on=1988/10/08 |Original title=Valdis Šteins. Runa LTF 1. kongresā }} {{Written by|Valdis Šteins}} Cienīja...

Jauna lapa

{{Speech
|Article in=Latvijas Tautas fronte. Gads pirmais (1989)
|Published on=1988/10/08
|Original title=Valdis Šteins. Runa LTF 1. kongresā
}}
{{Written by|Valdis Šteins}}
Cienījamās dāmas un kungi! Savu ziņojumu sadalīšu divās daļās. Vispirms par mūsu jau vecās redakcijas komisijas darbu. Mēs saņēmām vairāk nekā 500 vēstuļu ar konkrētiem priekšlikumiem Tautas frontes Programmai un Statūtiem. Mēs ļoti pateicamies visiem rakstītājiem. Kā redzat, šo priekšlikumu rezultātā no publicētā varianta «Padomju Jaunatnē» un «Sovetskaja Molodež» tagad ir izveidoti un jums izsniegti jauni Latvijas Tautas frontes Statūti un jaunā varianta Programma. Programmā un Statūtos dažos punktos ir parādījušies pirmais, otrais un dažviet pat trešais variants. Mēs ierosinām mūsu kongresam divu dienu laikā izskatīt šos variantus, un tad balsosim, par kuru no tiem jūs esat. Tas, protams, neizslēdz priekšlikumu iesniegšanu arī vēl šobrīd, jaunā redakcijas komisija vēl turpina darbu. Mūsu vecā redakcijas komisija, varam teikt, ir nolikusi savas pilnvaras.

Otrais — neliels referāts tēžu veidā. Latvijas nacionālās kultūrainavas un sociālās vides atdzimšanas virzieni.

1918. gada 18. novembrī beidzot realizējās visas latviešu tautas centieni un ilgas pēc sava valstiska veidojuma. Brīvajā Latvijā iesākās latviskās vides kopšanas process, sazēla lauku sētas un skolas, tauta ieelpoja brīvības garu, līdz tās attīstību 1940. gadā pārtrauca Latvijas inkorporācija PSRS sastāvā, kur tai laikā valdīja kazarmu sociālisms. Sākās Latvijas kultūrainavas degradācija un internacisma process. To, kas bija līdz šim, par sociālismu saukt nevaram. Sociālisma etaps Latvijā iesākās tikai 1985. gada aprīlī. Un mūsu Latvijas Tautas frontes mērķis ir veicināt Latvijas sociālistisko pārveidi ar postindustriālas sabiedrības izveidošanu. Latvija varēs atdzimt tikai politiskas un ekonomiskas neatkarības apstākļos. Tāpēc PSRS ir jāpārveido par valstu savienību — konfederāciju. Pirmais solis varētu būt Baltijas sociālistisko valstu konfederācijas izveidošana PSRS sastāvā. Šajā konfederācijā ietilptu Latvija, Igaunija un Lietuva. ''(Aplausi.)'' Jāveic Latvijas iekšējā politiski administratīvā un ekonomiskā teritoriālā reforma, pārskatot pagastu, kā senāk sauca ciema padomes, skaitu un robežas, izveidojot novadus, pārskatot apriņķu, kā senāk sauca rajonus, skaitu un robežas, likvidējot arī Latvijas iedalījumu 8 ekonomiskos reģionos. Tā vietā par pamatu politiski administratīvajam un ekonomiskajam iedalījumam jāpieņem ģeogrāfiski, vēsturiski, etnopsiholoģiski objektīvi eksistējošais iedalījums zemēs — Kurzeme, Zemgale, Latgale, Vidzeme, Augšzeme un Rīga. ''(Aplausi.)'' Jāveic apriņķu, senāk sauktu rajonu, pārdalījums atbilstoši šīm zemju robežām. Piemēram, Madonas rajons nevar atrasties Vidzemē un Latgalē vienlaicīgi. Jāatdod Latgalei latgaliešu valoda. Jāatdod pilsētu tiesības Grīvai, Krustpilij, Gostiņiem, jāatdod miestu tiesības visiem Latvijas miestiem. Latvijas kultūrainavas neatņemama sastāvdaļa ir arī tās atsevišķu teritoriju un objektu nosaukumi. Nepieciešama neatbilstošo likvidēšana un seno atdzimšana, jālikvidē visi «Krāsnij Oktjabrj» un «Udarņiki». ''(Aplausi.)'' Cīņā par tautas pazaudēto atmiņu ietilpst arī valstiskuma simbolikas un heraldikas atdošana visām Latvijas zemēm, apriņķiem un pilsētām. Ja mēs gribam iestāties Apvienoto Nāciju Organizācijā, mums sarkanbaltsarkanais karogs jāatgūst kā valsts karogs. ''(Aplausi.)'' Jāatgūst arī valsts ģerbonis tāds, kāds tas bija. Šajā ģerbonī jābūt arī trim zvaigznēm, kas simbolizē Latvijas valsts un tautas neatkarību, brīvību un vienotību. ''(Aplausi.)'' Sociālā vidē likvidēsim baiļu un nedrošības izjūtu, dzimtbūtnieciskās attiecības starp valsti un cilvēku, demilitarizēsim un deideoloģizēsim bērniem bērnību. Sen pienācis laiks likvidēt tādus institūtus kā oktobrēni un pionieri. ''(Aplausi.)'' Mums jāceļ tautas tikumība, iznīdējot morozovismu, kangarismu, kainismu, herostrātismu, jāpārvar trusīšu un žņaudzējčūsku hipnoze sabiedrībā. ''(Aplausi.)'' Jāvēršas pret himeriskā etnosa — sovjetu veidošanu. Jāciena un jāizkopj katra etnosa mentalitāte un tradīcijas. Etnoss ir arī kultūrainavas sastāvdaļa. Tas veidojas savā ģeogrāfiski ekoloģiskajā vidē. Un ir ar to vienots. Tā ir zeme, ko sauc par Tēvzemi. Ienācējam ir sveša šī vide, viņš to nesaprot, tādēļ arī bieži tai nodara postu. Vai tas ir normāli, ka mums pusdienas laiks ir ap pusdiviem pēcpusdienā? Atdosim Latvijai Rīgas laiku atbilstoši mūsu ģeogrāfiskajam novietojumam. ''(Aplausi.)'' Atbilstoši laika joslai, kurā mēs dzīvojam. Bioloģiskais ritms disharmonē ar sociālo. Reģenerējot kultūrainavu, jāsaved kārtībā gan lauksaimniecība, gan lauku sēta, ko pirmā staļiniskā kolektivizācija, tas ir, sadzīšana kolhozos, un otrā — neostaļiniskā kolektivizācija, tas ir, padzīšana no viensētām, ir saārdījusi. Tāpēc uzskatu, ka brīvie fermeri un akcionāru agrofirmas ir tālākais attīstības ceļš mūsu laukos. Laukos apdzīvotības sistēma tālākā attīstībā pastāv uz viensētu variantu. Nepieciešams humanizēt telpisko vidi, savest kārtībā nolaistās mazpilsētas un miestus, savandītās priekšpilsētas, pārtraukt Rīgas disharmonisko attīstību. Un mēs nevaram pieļaut vides piegružošanu ar novecojušām vitrīnām, pseidopatriotiskiem lozungiem un uzsaukumiem. Deideoloģizēsim telpu, kurā mēs dzīvojam. Nepieciešams sākt gatavot speciālistus vides zinātnē, ko varētu darīt universitātē. Latvijā jāatver universitātē sava diplomātijas fakultāte un sava teoloģijas fakultāte. ''(Aplausi.)'' Bet vispirms jau jāatjauno nosaukums «Latvijas Universitāte», jāpanāk tās neatkarība, jāatver savas diplomātiskās pārstāvniecības ārvalstīs un, kā vakar Marts Tarmaks teica, vispirms Igaunijā un Lietuvā. ''(Aplausi.)'' Lai sapostu Latvijas ainavu, lai izstrādātu latviskas Latvijas sakopšanas programmu, iesaku kā vienu no Latvijas Tautas frontes darba komitejām izveidot nacionālās vides atdzimšanas komiteju.

Paldies par uzmanību! ''(Aplausi.)''

@@ 12. rindiņa: / 12. rindiņa: @@
 {{About topic|Savienības līgums (PSRS)}}
 {{About topic|1940. gada notikumi}}
 {{About domain|Politika}}
 {{About domain|Lauksaimniecība}}

@@ 11. rindiņa: / 11. rindiņa: @@
 {{About topic|Nacionālā simbolika. Sarkanbaltsarkanais karogs}}
 {{About topic|Savienības līgums (PSRS)}}
 {{About domain|Politika}}
 {{About domain|Lauksaimniecība}}

@@ 1. rindiņa: / 1. rindiņa: @@
-{{Speech |Article in=Latvijas Tautas fronte. Gads pirmais |Published on=1988/10/08 |Original title=Valdis Šteins. Runa LTF 1. kongresā }} {{Written by|Valdis Šteins}}
+{{Speech
 |Article in=Latvijas Tautas fronte. Gads pirmais
 Cienījamās dāmas un kungi!