646728 - Versiju hronoloģija

Edgars : 2020. gada 16. novembris, plkst. 11.34

2020-11-16T11:34:36Z

Ilmars: Set original images

2020-11-13T03:12:07Z

Set original images

Edgars : 2020. gada 8. novembris, plkst. 15.27

2020-11-08T15:27:18Z

Edgars : 2020. gada 8. novembris, plkst. 15.26

2020-11-08T15:26:21Z

Edgars: Jauna lapa: {{Newspaper Article |Article in=Latvijas Jaunatne |Published on=1990/01/17 |Issue number=11 |Page number=1 |Original title=Uzvarēsim, ja apvienosimies! }} {{Written by|Māra Kiope}}...

2020-11-06T03:33:54Z

Jauna lapa: {{Newspaper Article |Article in=Latvijas Jaunatne |Published on=1990/01/17 |Issue number=11 |Page number=1 |Original title=Uzvarēsim, ja apvienosimies! }} {{Written by|Māra Kiope}}...

Jauna lapa

{{Newspaper Article
|Article in=Latvijas Jaunatne
|Published on=1990/01/17
|Issue number=11
|Page number=1
|Original title=Uzvarēsim, ja apvienosimies!
}}
{{Written by|Māra Kiope}}
Tikšanās Viļņa

Saruna ar filozofu BROŅISLAVU GENDZELI

Broņislavs Gendzells ir viens no kustības «SaJudls» padomes locekļiem un Intelektuālajiem līderiem. Viņš stāvējis pie Lietuvas tautas kustības šūpuļa.

'''— Profesor, Jūsu vadībā pirms dažiem gadiem sāka darboties tā sauktais Filozofu klubs, kas drīz vien kļuva par tādu kā toreiz vēl tikai austošās Atmodas centru ... '''

— Jā, mūsu Filozofu klubs bija pirmais. Vēlāk mums pievienojās Lietuvas Zaļo klubs un Ekonomikas Jautājumu klubs. Sle trīs' veidojumi saslēdzās, un radās kustības «SaJudls» Iniciatīvas grupa. Mūsu Jaunie un drosmīgie Intelektuāļi ir nākuši no Filozofu kluba, veikuši ceļu no pro blēmu teorētiskas risināšanas līdz praktiskajai politikai.

'''— Jūsu specialitāte lr filozofijas vēsture, Jūs pārzināt cilvēces vēsturi. Vai saskatāt kādas līdzības? '''

— Protams. Te nav runa par atkārtošanos, bet XIX gadsimta beigās Lietuvā bija kustība «Aušrlnin. ka 1», kas sevī apvienoja visdažādākos grupējumus. Vēlāk šī kustība sadalījās daudzās partijās, bet sākotnēji tā apvienoja visus uz Lietuvas ne atkarības idejas bāzes.

Tāpat «Sajūdls» vieno cilvēkus ar dažādu pasaules uzskatu. Manuprāt, mūsu kustība lr nevis kāda sociāla kustlba, bet tieši nacionālās atbrīvošanās kustībai Un nacionālās atbrīvošanās kustības uz var tad. kad visi apvienojas kopīgai cīņai pret Jūgu. kas uzspiests no ārienes.

Rumānijā situācija bija cl tāda, Jo tur pastāvoSals totalitārais režīms tomēr neapdraudēja tautas pastāvēšanu.

'''— Starp citu, levēroju, ka kustības «Sajūdls» rīkotajā mītiņā, tāpat izdevuma «Soglasle» lappusēs daudz minēts Rumānijas piemērs. Konteksts: demokrātiskai attīstībai Lietu va būtu Jāturpinās, citādi va rētu atkārtoties Rumānijas notikumi ... Kā to saprast? '''

— Mēs ar to saprotam ļoti vienkāršu parādību: Ja vēl vairāk pieaugs situācijas spriedze, tautas pacietība var reiz izsīkt. No otras puses, Lietuvā atrodas karaspēks, ko esam sakaitinājuši daudz vairāk nekā latvieši un igauņi. Baidāmies, ka armija «varētu iziet no rāmjiem» un vairs ne pakļautos pat paša Gorbačova kontrolei. Tāpēc aizvien cenšamies atturēt savus radikāļus no pārsteidzīgas rīcības. Daži pie mums vispār domā, ka drīkst uzvesties tā, it kā Lietuva Jau botu neatkarīga.

'''— Kādus politiskus uzdevumus «SaJOdts» bija iecerējis atrisināt, organizējot plašās tautas manifestācijas M. Gor bačova vizītes laikā? '''

— Par visu vairāk mēs baidījāmles no provokācijām. Re dziet, ja kaut kas tāds notiktu, tad varētu iedarbināt militārās apspiešanas mehānismu. Mēs nospriedām, ka Jebkuras grupas vēlēšanos kaut ko pasākt vislabāk neitralizētu Lle la Spēka klātesamība. 'Daudzu jo daudzu cilvēku kopība.

'''— Paldies, profesor, par dažu līdz galam neizprasto nianšu komentāru! '''

<p style="text-align: right; ">'''MĀRA KIOPE,'''</p><p style="text-align: right; ">Viļņā 11 Janvārī</p>

@@ 9. rindiņa: / 9. rindiņa: @@
 {{Source image|articles/646/728/646728b.jpg}}
 {{Written by|Māra Kiope}}
 Tikšanās Viļņā

@@ 6. rindiņa: / 6. rindiņa: @@
 |Original title=Uzvarēsim, ja apvienosimies!
 }}
 {{Written by|Māra Kiope}}
 Tikšanās Viļņā
@@ 36. rindiņa: / 38. rindiņa: @@
 '''— Paldies, profesor, par dažu līdz galam neizprasto nianšu komentāru! '''
 <p style="text-align: right; ">Ar profesoru '''Gendzeli''' sarunājās
+</p>
 '''MĀRA KIOPE,'''</p><p style="text-align: right; ">Viļņā 11. janvārī</p>

← Senāka versija		Versija, kas saglabāta 2020. gada 8. novembris, plkst. 15.27
38. rindiņa:		38. rindiņa:

	<p style="text-align: right; ">Ar profesoru '''Gendzeli''' sarunājās		<p style="text-align: right; ">Ar profesoru '''Gendzeli''' sarunājās
		+
	'''MĀRA KIOPE,'''</p><p style="text-align: right; ">Viļņā 11. janvārī</p>		'''MĀRA KIOPE,'''</p><p style="text-align: right; ">Viļņā 11. janvārī</p>

@@ 7. rindiņa: / 7. rindiņa: @@
 }}
 {{Written by|Māra Kiope}}
-Tikšanās Viļņa
+Tikšanās Viļņā
 Saruna ar filozofu BROŅISLAVU GENDZELI
-Broņislavs Gendzells ir viens no kustības «SaJudls» padomes locekļiem un Intelektuālajiem līderiem. Viņš stāvējis pie Lietuvas tautas kustības šūpuļa.
+Broņislavs Gendzelis ir viens no kustības «Sajūdis» padomes locekļiem un intelektuālajiem līderiem.
-'''— Profesor, Jūsu vadībā pirms dažiem gadiem sāka darboties tā sauktais Filozofu klubs, kas drīz vien kļuva par tādu kā toreiz vēl tikai austošās Atmodas centru ... '''
+Viņš stāvējis pie Lietuvas tautas kustības šūpuļa.
-— Jā, mūsu Filozofu klubs bija pirmais. Vēlāk mums pievienojās Lietuvas Zaļo klubs un Ekonomikas Jautājumu klubs. Sle trīs' veidojumi saslēdzās, un radās kustības «SaJudls» Iniciatīvas grupa. Mūsu Jaunie un drosmīgie Intelektuāļi ir nākuši no Filozofu kluba, veikuši ceļu no pro blēmu teorētiskas risināšanas līdz praktiskajai politikai.
+'''— Profesor, Jūsu vadībā pirms dažiem gadiem sāka darboties tā sauktais Filozofu klubs, kas drīz vien kļuva par tādu kā toreiz vēl tikai austošās Atmodas centru... '''
-'''— Jūsu specialitāte lr filozofijas vēsture, Jūs pārzināt cilvēces vēsturi. Vai saskatāt kādas līdzības? '''
+— Jā, mūsu filozofu klubs bija pirmais. Vēlāk mums pievienojās Lietuvas Zaļo klubs un Ekonomikas jautājumu klubs. Šie trīs veidojumi saslēdzās, un radās kustības «Sajūdis» iniciatīvas grupa. Mūsu jaunie un drosmīgie intelektuāļi ir nākuši no Filozofu kluba, veikuši ceļu no problēmu teorētiskas risināšanas līdz praktiskajai politikai.
-— Protams. Te nav runa par atkārtošanos, bet XIX gadsimta beigās Lietuvā bija kustība «Aušrlnin. ka 1», kas sevī apvienoja visdažādākos grupējumus. Vēlāk šī kustība sadalījās daudzās partijās, bet sākotnēji tā apvienoja visus uz Lietuvas ne atkarības idejas bāzes.
+'''— Jūsu specialitāte ir filozofijas vēsture, jūs pārzināt cilvēces vēsturi. Vai saskatāt kādas līdzības? '''
-Tāpat «Sajūdls» vieno cilvēkus ar dažādu pasaules uzskatu. Manuprāt, mūsu kustība lr nevis kāda sociāla kustlba, bet tieši nacionālās atbrīvošanās kustībai Un nacionālās atbrīvošanās kustības uz var tad. kad visi apvienojas kopīgai cīņai pret Jūgu. kas uzspiests no ārienes.
+— Protams. Te nav runa par tiešu atkārtošanos, bet XIX gadsimta beigās Lietuvā bija kustība «Aušrininkai», kas sevī apvienoja visdažādākos grupējumus. Vēlāk šī kustība sadalījās daudzās partijās, bet sākotnēji tā apvienoja '''visus''' uz Lietuvas neatkarības idejas bāzes.
-Rumānijā situācija bija cl tāda, Jo tur pastāvoSals totalitārais režīms tomēr neapdraudēja tautas pastāvēšanu.
+Tāpat «Sajūdis» vieno cilvēkus ar dažādu pasaules uzskatu. Manuprāt, mūsu kustība ir nevis kāda sociāla kustība, bet tieši nacionālās atbrīvošanās kustība! Un nacionālās atbrīvošanās kustības uzvar tad, kad '''visi apvienojas''' kopīgai cīņai pret jūgu, kas uzspiests no ārienes.
-'''— Starp citu, levēroju, ka kustības «Sajūdls» rīkotajā mītiņā, tāpat izdevuma «Soglasle» lappusēs daudz minēts Rumānijas piemērs. Konteksts: demokrātiskai attīstībai Lietu va būtu Jāturpinās, citādi va rētu atkārtoties Rumānijas notikumi ... Kā to saprast? '''
+Rumānijā situācija bija citāda, jo tur pastāvošais totalitārais režīms tomēr neapdraudēja tautas pastāvēšanu.
-— Mēs ar to saprotam ļoti vienkāršu parādību: Ja vēl vairāk pieaugs situācijas spriedze, tautas pacietība var reiz izsīkt. No otras puses, Lietuvā atrodas karaspēks, ko esam sakaitinājuši daudz vairāk nekā latvieši un igauņi. Baidāmies, ka armija «varētu iziet no rāmjiem» un vairs ne pakļautos pat paša Gorbačova kontrolei. Tāpēc aizvien cenšamies atturēt savus radikāļus no pārsteidzīgas rīcības. Daži pie mums vispār domā, ka drīkst uzvesties tā, it kā Lietuva Jau botu neatkarīga.
+'''— Starp citu, ievēroju, ka kustības «Sajūdis» rīkotajā mītiņā, tāpat izdevuma «Soglasie» lappusēs daudz minēts Rumānijas piemērs. Konteksts: demokrātiskai attīstībai Lietuvā būtu jāturpinās, citādi varētu atkārtoties Rumānijas notikumi... Kā to saprast? '''
-'''— Kādus politiskus uzdevumus «SaJOdts» bija iecerējis atrisināt, organizējot plašās tautas manifestācijas M. Gor bačova vizītes laikā? '''
+— Mēs ar to saprotam ļoti vienkāršu parādību: ja vēl vairāk pieaugs situācijas spriedze, tautas pacietība var reiz izsīkt. No otras puses, Lietuvā atrodas karaspēks, ko esam sakaitinājuši daudz vairāk nekā latvieši un igauņi. Baidāmies, ka armija «varētu iziet no rāmjiem» un vairs nepakļautos pat paša Gorbačova kontrolei. Tāpēc aizvien cenšamies atturēt savus radikāļus no pārsteidzīgas rīcības. Daži pie mums vispār domā, ka drīkst uzvesties tā, it kā Lietuva jau būtu neatkarīga.
-— Par visu vairāk mēs baidījāmles no provokācijām. Re dziet, ja kaut kas tāds notiktu, tad varētu iedarbināt militārās apspiešanas mehānismu. Mēs nospriedām, ka Jebkuras grupas vēlēšanos kaut ko pasākt vislabāk neitralizētu Lle la Spēka klātesamība. 'Daudzu jo daudzu cilvēku kopība.
+'''— Kādus politiskus uzdevumus «Sajūdis» bija iecerējis atrisināt, organizējot plašās tautas manifestācijas M. Gorbačova vizītes laikā? '''
 '''— Paldies, profesor, par dažu līdz galam neizprasto nianšu komentāru! '''
-<p style="text-align: right; ">'''MĀRA KIOPE,'''</p><p style="text-align: right; ">Viļņā 11 Janvārī</p>
+<p style="text-align: right; ">Ar profesoru '''Gendzeli''' sarunājās