604074 - Versiju hronoloģija

Ilmars: Set original images

2013-12-30T01:31:12Z

Set original images

Andrejs : 2013. gada 29. novembris, plkst. 18.41

2013-11-29T18:41:06Z

Andrejs : 2013. gada 29. novembris, plkst. 18.39

2013-11-29T18:39:59Z

Andrejs: Jauna lapa: {{Newspaper Article |Article in=Laiks |Published on=1988/06/29 |Issue number=52 |Page number=4 |Original title=Iedzīvotāji neesot bijuši ideoloģiski sagatavoti |In section=PADOMJU PR...

2013-11-29T18:10:49Z

Jauna lapa: {{Newspaper Article |Article in=Laiks |Published on=1988/06/29 |Issue number=52 |Page number=4 |Original title=Iedzīvotāji neesot bijuši ideoloģiski sagatavoti |In section=PADOMJU PR...

Jauna lapa

{{Newspaper Article
|Article in=Laiks
|Published on=1988/06/29
|Issue number=52
|Page number=4
|Original title=Iedzīvotāji neesot bijuši ideoloģiski sagatavoti
|In section=PADOMJU PROPAGANDA IZSKAIDRO TAUTAI 1941. G. 14. JŪNIJA DEPORTĀCIJAS
|Source file=xlak1988n052_004_01
|Abstract=

}}

← Senāka versija		Versija, kas saglabāta 2013. gada 30. decembris, plkst. 01.31
1. rindiņa:		1. rindiņa:
−	{{Newspaper Article \|Article in=Laiks \|Published on=1988/06/29 \|Issue number=52 \|Page number=4 \|Original title=Iedzīvotāji neesot bijuši ideoloģiski sagatavoti \|In section=PADOMJU PROPAGANDA IZSKAIDRO TAUTAI 1941. G. 14. JŪNIJA DEPORTĀCIJAS \|Source file=xlak1988n052_004_01 }} {{About topic\|14. jūnijs, 1987, 1988}} {{About topic\|Represijas, represētie}} {{About topic\|Staļinisko represiju upuru piemineklis Rīgā}} {{About domain\|Politika}} {{About person\|V. Karaļuns}} {{About person\|Ādolfs Hitlers}} {{About person\|Alberts Kviesis}} {{About person\|Rūdolfs Bangerskis}} {{About person\|J. Druva}} {{About organization\|Latviešu_nacionālais_fonds_Stokholmā}} {{About organization\|"Pērkonkrusts"}} {{About year\|1941}} {{About year\|1988}}	+	{{Newspaper Article \|Article in=Laiks \|Published on=1988/06/29 \|Issue number=52 \|Page number=4 \|Original title=Iedzīvotāji neesot bijuši ideoloģiski sagatavoti \|In section=PADOMJU PROPAGANDA IZSKAIDRO TAUTAI 1941. G. 14. JŪNIJA DEPORTĀCIJAS \|Source file=xlak1988n052_004_01 }}
		+	{{Source image\|articles/604/074/604074a.jpg}}
		+	{{Source image\|articles/604/074/604074b.jpg}} {{About topic\|14. jūnijs, 1987, 1988}} {{About topic\|Represijas, represētie}} {{About topic\|Staļinisko represiju upuru piemineklis Rīgā}} {{About domain\|Politika}} {{About person\|V. Karaļuns}} {{About person\|Ādolfs Hitlers}} {{About person\|Alberts Kviesis}} {{About person\|Rūdolfs Bangerskis}} {{About person\|J. Druva}} {{About organization\|Latviešu_nacionālais_fonds_Stokholmā}} {{About organization\|"Pērkonkrusts"}} {{About year\|1941}} {{About year\|1988}}

	Pie šī nepateicīgā uzdevuma ķēries V. Karaļuns, kas pazīstams kā komunistu publikāciju redaktors, esot arī vēsturnieks un Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājloceklis. Viņa pūles lasāmas grāmatiņā "Latvijas likteņgadi II", ko izdevis apgāds "Avots" Rīgā, 1988.		Pie šī nepateicīgā uzdevuma ķēries V. Karaļuns, kas pazīstams kā komunistu publikāciju redaktors, esot arī vēsturnieks un Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājloceklis. Viņa pūles lasāmas grāmatiņā "Latvijas likteņgadi II", ko izdevis apgāds "Avots" Rīgā, 1988.

@@ 1. rindiņa: / 1. rindiņa: @@
-{{Newspaper Article
+{{Newspaper Article |Article in=Laiks |Published on=1988/06/29 |Issue number=52 |Page number=4 |Original title=Iedzīvotāji neesot bijuši ideoloģiski sagatavoti |In section=PADOMJU PROPAGANDA IZSKAIDRO TAUTAI 1941. G. 14. JŪNIJA DEPORTĀCIJAS |Source file=xlak1988n052_004_01 }} {{About topic|14. jūnijs, 1987, 1988}} {{About topic|Represijas, represētie}} {{About topic|Staļinisko represiju upuru piemineklis Rīgā}} {{About domain|Politika}} {{About person|V. Karaļuns}} {{About person|Ādolfs Hitlers}} {{About person|Alberts Kviesis}} {{About person|Rūdolfs Bangerskis}} {{About person|J. Druva}} {{About organization|Latviešu_nacionālais_fonds_Stokholmā}} {{About organization|"Pērkonkrusts"}} {{About year|1941}} {{About year|1988}}
 |Article in=Laiks
-|Published on=1988/06/29
+Pie šī nepateicīgā uzdevuma ķēries V. Karaļuns, kas pazīstams kā komunistu publikāciju redaktors, esot arī vēsturnieks un Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājloceklis. Viņa pūles lasāmas grāmatiņā "Latvijas likteņgadi II", ko izdevis apgāds "Avots" Rīgā, 1988.
 |Issue number=52
-|Page number=4
+Pēc V. Karaļuna domām, viena no 1941. g. 14. jūnija akcijas kļūdām bijusi tā, ka "veikto pasākumu būtība un nozīme netika izskaidrota ļaužu masām, plašai sabiedrībai. Iedzīvotāji ideoloģiski nebija sagatavoti tādam pagriezienam. (…) Ko arestēja, ko pārvietoja un par ko, tas daudziem lielā mērā palika neskaidrs". To esot izmantojis pretinieks savā aģitācijā. Tad nu V. Karaļuna raksta uzdevums tagad, pēc 47 gadiem, šo robu aizpildīt.
 |Original title=Iedzīvotāji neesot bijuši ideoloģiski sagatavoti
-|In section=PADOMJU PROPAGANDA IZSKAIDRO TAUTAI 1941. G. 14. JŪNIJA DEPORTĀCIJAS
+Lai izskaidrotu deportāciju vajadzību, V. Karaļuns tēlo tā laika politisko un sabiedrisko situāciju: buržuāzija pēc varas zaudēšanas nav uzdrošinājusies iet atklātā cīņā. Tai vietā tā lietojusi pret padomju varu pasīvus līdzekļus, apslēptu pretestību, maskētu taktiku, izplatot melīgas baumas, kultivējot ienaidu pret iebrucējiem utt. Izņēmums bijusi "Pērkonkrusta" organizācija, kas jau 1940. g. jūlijā sākusi veidot pagrīdi, vākt ieročus, gatavoties bruņotai cīņai. Vēlākos mēnešos sākušas organizēties arī citas ekstrēmas grupas, kā "Tēvijas sargi", "Jaunlatvieši", "Latviešu nacionālais leģions" un citas, kur ieplūduši aizsargi, bij. policisti, armijas virsnieki, korporeļi un valsts aparāta ierēdņi. Šie pretpadomju elementi meklēja un atrada sakarus ar Vācijas izlūkdienestu, tika izveidotas kaujas grupas. izdeva nelegālas publikācijas.
 |Source file=xlak1988n052_004_01
-}}
+Lielsaimnieki esot atklāti sākuši runāt par padomju varas galu. Notikuši plaši mežu ugunsgrēki, kā arī uzbrukumi lauku izpildkomiteju namiem un traktoru stacijām. Pateicoties kulaku iebaidīšanas kampaņai, jaunie zemes īpašnieki lielā skaitā atteikušies no piešķirtās zemes. No otras puses — sociālie pārkārtojumi padziļinājās, dibinājās sovhozi, kolhozi, mašīnu punkti.
 {{About topic|14. jūnijs, 1987, 1988}}
-{{About topic|Represijas, represētie}}
+Īpaši svarīgs faktors bijusi draudu palielināšanas no Vācijas puses. "Padomju orgāniem aizvien vairāk kļuva skaidrs, ka valsts rietumu robežas tuvumā. Sarkanās armijas priekšējo daļu tiešā aizmugurē… veidojas spiegu un diversantu grupu tīkls."
 {{About topic|Staļinisko represiju upuru piemineklis Rīgā}}
-{{About domain|Politika}}
+Autors raksta: "Šādos ārkārtējos apstākļos padomju valdība izšķīrās par ārkārtējiem līdzekļiem. 1941. gada 14. jūnijā uz PSRS attālajiem rajoniem administratīvā kārtā tika pārvietotas 5520 Latvijas PSR pilsoņu ģimenes — kopskaitā 9926 cilvēki. Vienlaikus tika arestētas 4550 personas. Kopumā šī akcija tātad aptvēra 14.476 personas. &nbsp;Žēl, ka autors neprecizē, kura valdība — Rīgā vai Maskavā — pieņēmusi lēmumu un kādā datumā tas noticis.
 {{About person|V. Karaļuns}}
-{{About person|Ādolfs Hitlers}}
+Pēc tiem datiem, kas trimdā pazīstami, deportāciju sagatavošana Maskavā uzsākta jau 1939. g. oktobrī. Toreiz Maskava sildījās Hitlera draudzības saulē, un par Vācijas uzbrukumu neviens nedomāja. Tāpēc — neminot datumus — autoru var turēt aizdomās par krāsu sabiezināšanu un faktu viltošanu. Var sacīt, ka priekšā stāvošajam karam ar Vāciju nebija nekādas nozīmes deportāciju plānošana, un tās kļūst par iekšpolitisku terora līdzekli.
 {{About person|Alberts Kviesis}}
-{{About person|Rūdolfs Bangerskis}}
+Šo problēmu ir saskatījis arī pats autors. Viņš raksta: "Dažkārt uzdod jautājumu, vai šo savu ārkārtējo soli padomju valsts saistīja arī ar kara sākšanos pēc dažām dienām, vai tikai ar šķiru cīņas saasināšanos Latvijā? — Uzreiz atbildēt nav tik viegli." Izrakstījies "no vienas puses" un "no otras puses", autors atbildi tā arī nedod. Vai būs jāgaida vēl 47 gadi, līdz noskaidrosies deportāciju patiesais raksturs?
 {{About person|J. Druva}}
-{{About organization|Latviešu_nacionālais_fonds_Stokholmā}}
+Mēs domājam, ka liela pārsvarā ir pazīmes, kas runā par to, ka deportācijas jātulko kā sarkanā terora pasākums. Šeit daži piemēri. Deportācijas skāra arī turīgas žīdu ģimenes. Vai kāds nopietni apgalvos, ka tās, atstājot Latvija, varētu kļūt par piekto kolonnu un strādāt Hitlera labā? Krievi paši ar 1941. g. 10. janvāra repatriācijas līgumu atļāva izceļot no Latvijas uz Vāciju labai tiesai tādu pilsoņu, kas varēja būt noderīgi Hitleram, gatavojot uzbrukumu Pad. Savienībai. – Taktiski skatoties, piektai kolonnai var būt nozīme tad, ja karš nevirzās uz priekšu, iestrēgst. Bet nekas neliecina, ka padomju vadība, kad tā beidzot sāka ņemt kara draudus nopietni, būtu rēķinājusies ar pozīciju karu.
 {{About organization|"Pērkonkrusts"}}
-{{About year|1941}}
+Ko tad arestēja un pārvietoja 1941. g. 14. jūnijā, jauta autors, un dod šādu pārskatu: bijušās armijas reakcionāros virsniekus, skaitā 380 cilvēkus, policijas un cietumu personālu — kopā 601 cilvēku, buržuāzisko partiju vadītājus un aktīvistus, nacionālistisko un baltgvardu organizāciju vadītājus —&nbsp; 2329 cilvēki, muižniekus un fabrikantus, ka arī lielos namīpašniekus un augstākos ierēdņus — 1240 cilvēkus. Vienlaikus tika izsūtīti kriminālnoziedznieki, kā arī prostitūtas — 807 personas. Ar to arī specifikācija beidzas, aptverot apm. vienu trešdaļu (5357) no uzdotā kopskaita.
 {{About year|1988}}