590793 - Versiju hronoloģija

Andrejs : 2012. gada 3. marts, plkst. 15.52

2012-03-03T15:52:06Z

Andrejs : 2012. gada 3. marts, plkst. 15.50

2012-03-03T15:50:51Z

Andrejs : 2012. gada 19. janvāris, plkst. 20.58

2012-01-19T20:58:17Z

Andrejs: Jauna lapa: {{Memoir |Article in=Barikādes. Latvijas mīlestības grāmata (2001) |Published on=2001/01/20 |Original title=Smaržoja pēc piparmētrām }} {{Written by|Maira Liepiņa}} {{About topi...

2012-01-19T20:57:33Z

Jauna lapa: {{Memoir |Article in=Barikādes. Latvijas mīlestības grāmata (2001) |Published on=2001/01/20 |Original title=Smaržoja pēc piparmētrām }} {{Written by|Maira Liepiņa}} {{About topi...

Jauna lapa

{{Memoir
|Article in=Barikādes. Latvijas mīlestības grāmata (2001)
|Published on=2001/01/20
|Original title=Smaržoja pēc piparmētrām
}}
{{Written by|Maira Liepiņa}}
{{About topic|BARIKĀDES, 1991}}
{{About topic|Barikādes, pie Augstākās Padomes nama, 1991}}
{{About topic|Himna «Dievs, svētī Latviju!»}}
{{About domain|Politika}}
{{About person|Juris Podnieks}}
{{About place|Rīga}}
{{About year|1991}}

@@ 1. rindiņa: / 1. rindiņa: @@
-{{Memoir
+{{Memoir |Article in=Barikādes. Latvijas mīlestības grāmata (2001) |Published on=2001/01/20 |Original title=Smaržoja pēc piparmētrām |Comments=Pierakstījis J. Gusevs }} {{Written by|Maira Liepiņa}} {{About topic|BARIKĀDES, 1991}} {{About topic|Barikādes, pie Augstākās Padomes nama, 1991}} {{About topic|Himna «Dievs, svētī Latviju!»}} {{About domain|Politika}} {{About person|Juris Podnieks}} {{About person|J. Gusevs}} {{About place|Rīga}} {{About year|1991}} Arī Rīgas 5. vidusskolas skolotāji nevarēja neatbalstīt barikāžu dalībniekus. Stundas bija saīsinātas, bet tās notika gan pirmajā, gan otrajā maiņā. Tie, kas strādāja pirmajā maiņā, uz barikādēm devās pēcpusdienā, vakarā, savukārt tie, kas strādāja otrajā maiņā, — pa nakti. Mūsu skolas skolotāji dežurēja Doma laukumā. Es biju nozīmēta pie AP.
 Tā bija neaizmirstama nedēļa. No pulksten 14 līdz 19 mācību stundas, pēc tam dodos uz veikalu pēc visa, kas der sviestmaizēm, pēc tam tramvajā iekšā un uz Vecrīgu ar savu groziņu. Pirmās reizes nemaz nebija tik viegli uztaustīt caurlaides vietas. Pēc tam jau zināju visu no galvas, pat tumsā neapmaldījos. Mašīnas blakus mašīnām vairākās rindās apkārt Vecrīgai. Pieejas AP no visām pusēm nobloķētas ar divām dzelzsbetona bloku sienām. Uzrādot caurlaidi un pasi, tiek tālāk. Pie AP durvīm un sienām dienu un nakti ar ieročiem rokās stāvēja 5–6 vīri, kuri mainījās. Atpūtas brīžos sildījās pie ugunskura. Visu dienu darbojās tējas galds. Tur arī dežurēju es un vēl trīs sievietes. Liels tējas katls un no dēļiem sanaglots galds. Maizi mums piegādāja. Sviestu un visu pārējo, ko var likt uz maizēm un tējas katlā, pirkām pašas. Nesa arī pilsētnieki. Mums atlika tikai bez pārtraukuma gatavot maizītes, rūpēties, lai būtu garšīga, karsta tēja. Apbrīnojami, bet pārtikas nekad nepietrūka.
@@ 25. rindiņa: / 10. rindiņa: @@
 Katru diena bija brīdis, kad iestājās klusums un katrs gājējs apstājās un sēdošais piecēlās. Tas bija brīdis 6.00 no rīta, kad Latvijas Radio atskaņoja "Dievs, svētī Latviju". Un visi ar asarām acīs to klausījās un dziedāja līdzi.
-<p style="text-align: right; "</p><p style="text-align: right; ">''Pierakstījis '''J.&nbsp;Gusevs'''''</p>

← Senāka versija		Versija, kas saglabāta 2012. gada 3. marts, plkst. 15.50
1. rindiņa:		1. rindiņa:
−	{{Memoir \|Article in=Barikādes. Latvijas mīlestības grāmata (2001) \|Published on=2001/01/20 \|Original title=Smaržoja pēc piparmētrām }} {{Written by\|Maira Liepiņa}} {{About topic\|BARIKĀDES, 1991}} {{About topic\|Barikādes, pie Augstākās Padomes nama, 1991}} {{About topic\|Himna «Dievs, svētī Latviju!»}} {{About domain\|Politika}} {{About person\|Juris Podnieks}} {{About place\|Rīga}} {{About year\|1991}}Arī Rīgas 5. vidusskolas skolotāji nevarēja neatbalstīt barikāžu dalībniekus. Stundas bija saīsinātas, bet tās notika gan pirmajā, gan otrajā maiņā. Tie, kas strādāja pirmajā maiņā, uz barikādēm devās pēcpusdienā, vakarā, savukārt tie, kas strādāja otrajā maiņā, — pa nakti. Mūsu skolas skolotāji dežurēja Doma laukumā. Es biju nozīmēta pie AP.	+	{{Memoir
		+	\|Article in=Barikādes. Latvijas mīlestības grāmata (2001)
		+	\|Published on=2001/01/20
		+	\|Original title=Smaržoja pēc piparmētrām
		+	\|Comments=Pierakstījis J. Gusevs
		+	}}
		+	{{Written by\|Maira Liepiņa}}
		+	{{About topic\|BARIKĀDES, 1991}}
		+	{{About topic\|Barikādes, pie Augstākās Padomes nama, 1991}}
		+	{{About topic\|Himna «Dievs, svētī Latviju!»}}
		+	{{About domain\|Politika}}
		+	{{About person\|Juris Podnieks}}
		+	{{About person\|J. Gusevs}}
		+	{{About place\|Rīga}}
		+	{{About year\|1991}}
		+	Arī Rīgas 5. vidusskolas skolotāji nevarēja neatbalstīt barikāžu dalībniekus. Stundas bija saīsinātas, bet tās notika gan pirmajā, gan otrajā maiņā. Tie, kas strādāja pirmajā maiņā, uz barikādēm devās pēcpusdienā, vakarā, savukārt tie, kas strādāja otrajā maiņā, — pa nakti. Mūsu skolas skolotāji dežurēja Doma laukumā. Es biju nozīmēta pie AP.

	Tā bija neaizmirstama nedēļa. No pulksten 14 līdz 19 mācību stundas, pēc tam dodos uz veikalu pēc visa, kas der sviestmaizēm, pēc tam tramvajā iekšā un uz Vecrīgu ar savu groziņu. Pirmās reizes nemaz nebija tik viegli uztaustīt caurlaides vietas. Pēc tam jau zināju visu no galvas, pat tumsā neapmaldījos. Mašīnas blakus mašīnām vairākās rindās apkārt Vecrīgai. Pieejas AP no visām pusēm nobloķētas ar divām dzelzsbetona bloku sienām. Uzrādot caurlaidi un pasi, tiek tālāk. Pie AP durvīm un sienām dienu un nakti ar ieročiem rokās stāvēja 5–6 vīri, kuri mainījās. Atpūtas brīžos sildījās pie ugunskura. Visu dienu darbojās tējas galds. Tur arī dežurēju es un vēl trīs sievietes. Liels tējas katls un no dēļiem sanaglots galds. Maizi mums piegādāja. Sviestu un visu pārējo, ko var likt uz maizēm un tējas katlā, pirkām pašas. Nesa arī pilsētnieki. Mums atlika tikai bez pārtraukuma gatavot maizītes, rūpēties, lai būtu garšīga, karsta tēja. Apbrīnojami, bet pārtikas nekad nepietrūka.		Tā bija neaizmirstama nedēļa. No pulksten 14 līdz 19 mācību stundas, pēc tam dodos uz veikalu pēc visa, kas der sviestmaizēm, pēc tam tramvajā iekšā un uz Vecrīgu ar savu groziņu. Pirmās reizes nemaz nebija tik viegli uztaustīt caurlaides vietas. Pēc tam jau zināju visu no galvas, pat tumsā neapmaldījos. Mašīnas blakus mašīnām vairākās rindās apkārt Vecrīgai. Pieejas AP no visām pusēm nobloķētas ar divām dzelzsbetona bloku sienām. Uzrādot caurlaidi un pasi, tiek tālāk. Pie AP durvīm un sienām dienu un nakti ar ieročiem rokās stāvēja 5–6 vīri, kuri mainījās. Atpūtas brīžos sildījās pie ugunskura. Visu dienu darbojās tējas galds. Tur arī dežurēju es un vēl trīs sievietes. Liels tējas katls un no dēļiem sanaglots galds. Maizi mums piegādāja. Sviestu un visu pārējo, ko var likt uz maizēm un tējas katlā, pirkām pašas. Nesa arī pilsētnieki. Mums atlika tikai bez pārtraukuma gatavot maizītes, rūpēties, lai būtu garšīga, karsta tēja. Apbrīnojami, bet pārtikas nekad nepietrūka.