http://www.barikadopedija.lv/index.php?action=history&feed=atom&title=583611 2026-05-07T14:28:53Z Šīs wiki lapas versiju hronoloģija MediaWiki 1.32.0 http://www.barikadopedija.lv/index.php?title=583611&diff=30785&oldid=prev 2024-11-29T23:25:04Z

<p></p> <table class="diff diff-contentalign-left" data-mw="interface"> <col class="diff-marker" /> <col class="diff-content" /> <col class="diff-marker" /> <col class="diff-content" /> <tr class="diff-title" lang="lv"> <td colspan="2" style="background-color: #fff; color: #222; text-align: center;">← Senāka versija</td> <td colspan="2" style="background-color: #fff; color: #222; text-align: center;">Versija, kas saglabāta 2024. gada 29. novembris, plkst. 23.25</td> </tr><tr><td colspan="2" class="diff-lineno" id="mw-diff-left-l6" >6. rindiņa:</td> <td colspan="2" class="diff-lineno">6. rindiņa:</td></tr> <tr><td class='diff-marker'> </td><td style="background-color: #f8f9fa; color: #222; font-size: 88%; border-style: solid; border-width: 1px 1px 1px 4px; border-radius: 0.33em; border-color: #eaecf0; vertical-align: top; white-space: pre-wrap;"><div>|Original title=Melns uz balta par balto un melno</div></td><td class='diff-marker'> </td><td style="background-color: #f8f9fa; color: #222; font-size: 88%; border-style: solid; border-width: 1px 1px 1px 4px; border-radius: 0.33em; border-color: #eaecf0; vertical-align: top; white-space: pre-wrap;"><div>|Original title=Melns uz balta par balto un melno</div></td></tr> <tr><td class='diff-marker'> </td><td style="background-color: #f8f9fa; color: #222; font-size: 88%; border-style: solid; border-width: 1px 1px 1px 4px; border-radius: 0.33em; border-color: #eaecf0; vertical-align: top; white-space: pre-wrap;"><div>}}</div></td><td class='diff-marker'> </td><td style="background-color: #f8f9fa; color: #222; font-size: 88%; border-style: solid; border-width: 1px 1px 1px 4px; border-radius: 0.33em; border-color: #eaecf0; vertical-align: top; white-space: pre-wrap;"><div>}}</div></td></tr> <tr><td class='diff-marker'>−</td><td style="color: #222; font-size: 88%; border-style: solid; border-width: 1px 1px 1px 4px; border-radius: 0.33em; border-color: #ffe49c; vertical-align: top; white-space: pre-wrap;"><div>{{Source image|<del class="diffchange diffchange-inline">Melns uz balta par balto un melno</del>}}</div></td><td class='diff-marker'>+</td><td style="color: #222; font-size: 88%; border-style: solid; border-width: 1px 1px 1px 4px; border-radius: 0.33em; border-color: #a3d3ff; vertical-align: top; white-space: pre-wrap;"><div>{{Source image|<ins class="diffchange diffchange-inline">articles/583/611/583611.jpg</ins>}}</div></td></tr> <tr><td class='diff-marker'> </td><td style="background-color: #f8f9fa; color: #222; font-size: 88%; border-style: solid; border-width: 1px 1px 1px 4px; border-radius: 0.33em; border-color: #eaecf0; vertical-align: top; white-space: pre-wrap;"><div>{{Written by|Jānis Bartaševičs}}</div></td><td class='diff-marker'> </td><td style="background-color: #f8f9fa; color: #222; font-size: 88%; border-style: solid; border-width: 1px 1px 1px 4px; border-radius: 0.33em; border-color: #eaecf0; vertical-align: top; white-space: pre-wrap;"><div>{{Written by|Jānis Bartaševičs}}</div></td></tr> <tr><td class='diff-marker'> </td><td style="background-color: #f8f9fa; color: #222; font-size: 88%; border-style: solid; border-width: 1px 1px 1px 4px; border-radius: 0.33em; border-color: #eaecf0; vertical-align: top; white-space: pre-wrap;"><div>{{About topic|Starpnacionālās attiecības}}</div></td><td class='diff-marker'> </td><td style="background-color: #f8f9fa; color: #222; font-size: 88%; border-style: solid; border-width: 1px 1px 1px 4px; border-radius: 0.33em; border-color: #eaecf0; vertical-align: top; white-space: pre-wrap;"><div>{{About topic|Starpnacionālās attiecības}}</div></td></tr> </table>

Edgars http://www.barikadopedija.lv/index.php?title=583611&diff=30784&oldid=prev 2024-11-29T23:23:28Z

<p>Jauna lapa: {{Newspaper Article |Article in=Latvijas Jaunatne |Published on=1990/06/05 |Issue number=100 |Page number=2 |Original title=Melns uz balta par balto un melno }} {{Source image|Melns u...</p> <p><b>Jauna lapa</b></p><div>{{Newspaper Article<br /> |Article in=Latvijas Jaunatne<br /> |Published on=1990/06/05<br /> |Issue number=100<br /> |Page number=2<br /> |Original title=Melns uz balta par balto un melno<br /> }}<br /> {{Source image|Melns uz balta par balto un melno}}<br /> {{Written by|Jānis Bartaševičs}}<br /> {{About topic|Starpnacionālās attiecības}}<br /> {{About domain|Sociālā politika}}<br /> {{About place|Lielbritānija}}<br /> {{About year|1990}}<br /> «Rasisms lr dziļi iesakņojies Eiropas kultūra. <br /> Tasb ir kļuvis par diezgan interesantu faktoru mūsdienu industriālas kapitālistiskas sabiedrības attīstībā. <br /> Pamazām mēs pārliecināmies, ka rasisms ir fenomens, kuru var sastapt gan mūsdienu, gan pagātnes, gan droši vien arī nākotnes sabiedrībās. <br /> Tas viss nav kaut kas vienreizējs, kā, piemēram, patriarhāts, un tā eksistēšanas cēlonis, protams, nav jāmeklē kapitālistiskajā ražošanas veidā.»<br /> <br /> Tā šā gada martā rakstija holandiešu avīze «Der Waarheid», ievadot angļu melnādainā zinātnieka Stjuarta Hola apceri, kurai dots virsraksts — <br /> «Jaunā nacionālisma rašanās procesā rasistiskajiem elementiem ir ievērojama loma». <br /> (Tā kā šo rindu autoram nebija pieejams šis materiāls angļu valodā, kurā tas sākotnēji sarakstīts, <br /> nācās apmierināties ar halandiešu tekstu, no kura tad arī pašrocīgi esmu tulkojis visus citātus.)<br /> <br /> «Rietumeiropas zemju straujā saimnieciskā attīstība kapitālisma laikmetā novedusi pie koloniālās ekspansijas, kuras gaitā ar iepriekš nepieredzētu asumu sadūrušās dažādu rasu pārstāvju intereses, <br /> un tādējādi daudzās zemēs notikusi vietējās krāsainās rases izstumšana no visām svarīgākajām sociālās un ekonomiskās aktivitātes jomām,» raksta Stjuarts Hols.<br /> <br /> Jā, rasisms acīmredzot uzplaucis laikā, kad krāsainie ar visu savu kvantitatīvo pārsvaru, kurš vēl joprojām turpina strauji augt, tomēr nespēja uzveikt baltos, kuru kvalitatīvajam pārsvaram un, proti, <br /> garīgajai un materiālajai kultūrai bija izšķirīga nozīme. Vēstures gaita pierādījusi, ka balto kultūra bija un ir vairāk attīstīta un turklāt arī labu tiesu dzīvotspējīgāka, <br /> jo pat vēl mūsdienās vairākums jaunattīstības zemju vēlas turpināt eiropeizāciju arī tad, kad «koloniālais jūgs» jau nokratīts. Iznāk, ka krāsaino kultūra no aizsardzības pārgājusi uz <br /> kapitulācijas pozīcijām. Un reāla fakta konstatēšana vēl nav rasisms. Bet, rasismam atdodot pozīcijas, Eiropā ieplūst prāvi krāsaino pulki. <br /> Varbūt šie pārticību un eksotiku meklējošie pūli nes sev līdzi rasisma fenomena izskaidrojumu?<br /> <br /> Eiropas kultūras uzbrukumam stājas pretī migrācijas uzbrukums. Agrāk vai vēlāk to varēja sagaidīt. Mēs zinām melnā kontinenta īpatnības: siseņu, sausuma, Sahāras tuksneša uzbrukumi utt. untjpr. <br /> Cilvēks ir divdabtska būtne: bioloģiska un sabiedriska, miesīga un garīga. Ja viens no šiem aspektiem dominē pār otru, tad šajā dominējošajā skatījumā cilvēkam arī draud lielākas problēmas. <br /> Un problēmas vēl tikai pastiprina attīstības vienpusīgumu, un tā nu iznāk, ka grozies kā gribi — tu esi ieprogrammēts savai un savu tuvāko senču bioloģiskajai un sociālajai nišai, <br /> un pārmērīga cenšanās no tās izrauties tikai rada lieku disharmoniju sabiedrībā. Būtnēm, kas nespēj eksistēt savā dabiskajā vidē, vai nu jāmaina sava vide kvalitatīvi, vai arī jāiet bojā. <br /> Nevis jābrauc uz Eiropu. Vismaz tikmēr, kamēr visā pasaulē nav uzcelts komunisms, neviena valsts nespēj nodarboties ar globālu labdarību.<br /> <br /> Un atkal — Stjuarts Hols: «Vai rasisms ir valdošo šķiru privilēģija? — <br /> Nē, strādnieku šķira veidojusies tieši tajos pašos apstākļos, kuros kapitālisms kopumā. <br /> Tās pašas ideoloģijas rāmjos, kura caur visu valsts struktūru vienlīdz veidojusi un ietekmējusi gan valdošās šķiras, gan apspiestās šķiras dzīvi. <br /> Nevienai šķirai kapitālismā nepiemīt lielāka tendence uz rasismu, jo kapitāls ir akls attiecībā uz visu ārpusekonomisko, arī uz rasēm un dzimumiem. <br /> Toties liela nozīme ir nacionāli teritoriālajam faktoram. Turklāt rasisms aizvien vairāk klust par Eiropas problēmu.»<br /> <br /> Patiešām, šodien rietumeiropietim vairs nav jābrauc uz Āfriku, lai kļūtu par praktizējošu rasistu. <br /> Melnie paši, tikko tiem piešķirta neatkarība, kāpj iekšā pirmajā banānu kuģī, lai ieraudzītu, kā tad īsti tajā metropolē izskatās. Viesstrādnieki...<br /> <br /> «Praktizējošs vai ne, mūsdienu rasists ir kulturāls,» atzīst nēģeru zinātnieks. <br /> Jā, kulturālais rasisms nav ne ideoloģija, ne politika, bet pirmām kārtām pārliecība. <br /> Arī Lielbritānijā, kuras premjerministre reiz bijusi spiesta atzīt: «Britu dzīvesveidu apdraud tā butībai sveši elementi.» <br /> Britu sabiedrība jūt, cik liels smagums ir migranti. <br /> Bet britu sabiedrība respektē cilvēka tiesības. <br /> Un tāpēc tajā nav rasisma, ja nu vienīgi antirasisms, kas ir tikai specifiska nacionālisma forma.<br /> <br /> «Great Britam limited», šķiet, ne bez manāma rūgtuma konstatē Stjuarts Hols. <br /> «Vai tu esi ar mums?» mēdzot vaicāt premjerministre Tečere. <br /> «Nē, jo jūs esat hegemonistisks mazākums (angļi paši savā zemēl? — ak, laiki, ak, tikumi! — aut.), un mēs cīnīsimies par savām tiesībām!» atbild Lielbritānijas <br /> nēģeru zinātnieks savai premjerministrei holandiešu avīzes slejās.<br /> <br /> Šodien Eiropas tautas spēcīgāk nekā jebkad agrāk meklē savas nacionālās identitātes atklāšanas un realizēšanas ceļus. <br /> Bet Eiropas nācijas apzinās savu kopību un necenšas noslēgties sevī, bet tikai un vienīgi — izslēgt draudus savai attīstībai. <br /> Un tas nav ne rasisms, ne šovinisms. Varbūt tas ir nacionālisms. Bet varbūt to var nosaukt par ekskluzīviamu&quot; (lat. exclusio — 'izslēgšana').<br /> <br /> Tomēr neaizmirsīsim, ka tāds process kā starptautiskā integrācija pat Eiropā nedz sagatavošanas, nedz ari norises posmā nevar notikt bez upuriem, vienmēr būs neapmierinātie un izslēgtie. <br /> Ekskluzīvisma politika nav jāsaprot tikai kā rasisms vien. <br /> Tā var attiekties ari uz bezdarbniekiem, homoseksuālistiem u.c. un pat varbūt uz valsts mazākattīstīto reģionu iedzīvotājiem. <br /> Arī šī ir viena problēma, kas kavē vienotākas un stabilākas Eiropas izveidi. <br /> To atzīst ari S. Hols un turklāt, manuprāt, īsti vietā vēl nocitē klasiķi: «Vienmēr iespējama alternatīva starp sociālismu un barbarismu.»<br /> <br /> Šā raksta autors gribētu piebilst, ka krāsaino antirasisms bieži vien kļūst par rasisma spoguļattēlu, tāpēc secinājums varētu būt šāds.<br /> Kamēr tumšādainie nav sapratuši un pieņēmuši Voltēra spārnoto atziņu: «Es viņiem nepiekrītu, bet esmu gatavs ziedot savu galvu, lai viņi varētu brīvi paust: savu pārliecību», <br /> tikmēr saglabāsies jo trekna augsne rasismam.<br /> <br /> Un, kamēr Eiropa turpinās importēt problēmas, būs ne reizi vien jāķeras pie ekskluzivisrna. Holandiešu avīzi lasījis un pārdomās dalījies<br /> <br /> JĀNIS BARTAŠEVICS</div>

Edgars