555161 - Versiju hronoloģija

Andrejs : 2017. gada 28. aprīlis, plkst. 15.35

2017-04-28T15:35:59Z

Andrejs : 2015. gada 17. marts, plkst. 18.13

2015-03-17T18:13:22Z

Andrejs : 2013. gada 29. decembris, plkst. 19.09

2013-12-29T19:09:37Z

Andrejs : 2012. gada 23. jūlijs, plkst. 13.52

2012-07-23T13:52:19Z

Eduards : 2012. gada 9. maijs, plkst. 23.32

2012-05-09T23:32:21Z

Eduards : 2012. gada 9. maijs, plkst. 23.30

2012-05-09T23:30:31Z

Eduards: Jauna lapa: {{Memoir |Article in=Latviešu trimdas loma Latvijas neatkarības idejas uzturēšanā (2011) |Published on=2011/10/27 |Original title=Baltijas brīvības un miera kuģis — atmoda...

2012-05-09T23:28:00Z

Jauna lapa: {{Memoir |Article in=Latviešu trimdas loma Latvijas neatkarības idejas uzturēšanā (2011) |Published on=2011/10/27 |Original title=Baltijas brīvības un miera kuģis — atmoda...

Rādīt izmaiņas

@@ 8. rindiņa: / 8. rindiņa: @@
 {{About topic|Emigrācija, latvieši}}
 {{About topic|VDK, čeka, NKVD}}
 {{About organization|Latvijas PSR Valsts Drošības komiteja (VDK)}}
 {{About event|E1985072500}}

@@ 6. rindiņa: / 6. rindiņa: @@
 {{Written by|Māris Graudiņš}}
 {{About topic|Katoļu baznīca}}
 {{About event|E1985072500}}
 ''Māris Graudiņš ir politologs, ''MA, ''5. Saeimas deputāts un ilggadējs trimdas jaunatnes darbinieks un skolotājs. Kopš 1985.&nbsp;gada vada Eiropas Parlamenta Informācijas biroju Latvijā. Studējis politoloģiju Kanādas Makmēstera universitātē, kur ieguvis maģistra grādu, un Čikāgas Universitātes doktorantūrā. Bijis lektors Igaunijas Starptautiskās universitātes Audentes komunikāciju maģistra programmā, pasniedzis Viskonsinas Universitātes Baltijas politiskās vēstures kursu Rīgā, kā arī politoloģijas ievadu Kalamazū ielejas rajona koledžā (''KVCC'') ASV. Mācījis vēsturi arī Minsteres Latviešu ģimnāzijā un vadījis vairākus seminārus trimdas un Latvijas vidusskolās, kā arī «2x2» un «3x3»&nbsp;nometnēs.&nbsp;Bijis ALA valdē un piecus gadus&nbsp;— arī ALJA valdē. M.&nbsp;Graudiņš ir viens no «Baltijas brīvības un miera kuģa» projekta iniciatoriem un bijis tās latviešu daļas priekšsēdis.''

@@ 6. rindiņa: / 6. rindiņa: @@
 {{Written by|Māris Graudiņš}}
 {{About topic|Katoļu baznīca}}
 ''Māris Graudiņš ir politologs, ''MA, ''5. Saeimas deputāts un ilggadējs trimdas jaunatnes darbinieks un skolotājs. Kopš 1985.&nbsp;gada vada Eiropas Parlamenta Informācijas biroju Latvijā. Studējis politoloģiju Kanādas Makmēstera universitātē, kur ieguvis maģistra grādu, un Čikāgas Universitātes doktorantūrā. Bijis lektors Igaunijas Starptautiskās universitātes Audentes komunikāciju maģistra programmā, pasniedzis Viskonsinas Universitātes Baltijas politiskās vēstures kursu Rīgā, kā arī politoloģijas ievadu Kalamazū ielejas rajona koledžā (''KVCC'') ASV. Mācījis vēsturi arī Minsteres Latviešu ģimnāzijā un vadījis vairākus seminārus trimdas un Latvijas vidusskolās, kā arī «2x2» un «3x3»&nbsp;nometnēs.&nbsp;Bijis ALA valdē un piecus gadus&nbsp;— arī ALJA valdē. M.&nbsp;Graudiņš ir viens no «Baltijas brīvības un miera kuģa» projekta iniciatoriem un bijis tās latviešu daļas priekšsēdis.''

@@ 5. rindiņa: / 5. rindiņa: @@
 }}
 {{Written by|Māris Graudiņš}}
 ''Māris Graudiņš ir politologs, ''MA, ''5. Saeimas deputāts un ilggadējs trimdas jaunatnes darbinieks un skolotājs. Kopš 1985.&nbsp;gada vada Eiropas Parlamenta Informācijas biroju Latvijā. Studējis politoloģiju Kanādas Makmēstera universitātē, kur ieguvis maģistra grādu, un Čikāgas Universitātes doktorantūrā. Bijis lektors Igaunijas Starptautiskās universitātes Audentes komunikāciju maģistra programmā, pasniedzis Viskonsinas Universitātes Baltijas politiskās vēstures kursu Rīgā, kā arī politoloģijas ievadu Kalamazū ielejas rajona koledžā (''KVCC'') ASV. Mācījis vēsturi arī Minsteres Latviešu ģimnāzijā un vadījis vairākus seminārus trimdas un Latvijas vidusskolās, kā arī «2x2» un «3x3»&nbsp;nometnēs.&nbsp;Bijis ALA valdē un piecus gadus&nbsp;— arī ALJA valdē. M.&nbsp;Graudiņš ir viens no «Baltijas brīvības un miera kuģa» projekta iniciatoriem un bijis tās latviešu daļas priekšsēdis.''

@@ 29. rindiņa: / 29. rindiņa: @@
 *Pieņemta dalībnieku Rezolūcija par mieru, drošību un cilvēktiesībām Ziemeļvalstīs un Baltijas valstīs.
 *28.&nbsp;jūlijs&nbsp;— ielu gājiens ar 5000 atbalstītājiem Helsinkos.<ref>Dalībnieku skaita aplēses no skandināvu preses Quotidien de Paris, BBC, Toronto Sun, radio «Brīvība» (Jiri Estama reportāžas) u.&nbsp;c. liecināja, ka Stokholmas un Helsinku demonstrācijās piedalījās «tūkstoši» (līdz pat 5000 dalībniekiem Helsinkos). BBMK bija 206 latvieši, 55 lietuvieši, 40&nbsp;igauņi un aptuveni 55 žurnālisti, ieskaitot videooperatorus.</ref> Vladimira Bukovska, Andresa Kinga un citu uzrunas pie pieminekļa, godinot Igaunijas brīvības cīņās kritušos somus. Demonstrācija atspoguļota ''International Herald Tribune'' 1.&nbsp;lappusē ievadfotogrāfijā 1985.&nbsp;gada 29.&nbsp;jūlijā. Neatļauta demonstrācija pie Padomju vēstniecības. R.&nbsp;Blezūra u.&nbsp;c. aizturēšana.
-*29.&nbsp;jūlijs&nbsp;— preses konference Stokholmā ar A.&nbsp;Kingu, M.&nbsp;Graudiņu, G.&nbsp;Grušu, B.&nbsp;Rubesu, J.&nbsp;Juriādo, V.&nbsp;Bukovski. 1500 cilvēku demonstrācija centrālajā Sergeļa laukumā ar Liberālās tautas partijas vadītāja Bengta Vesterberga, LSDSP priekšsēdētāja un [http://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Soci%C4%81listisk%C4%81_internacion%C4%81le Sociālistiskās internacionāles] goda priekšsēdētāja Bruno Kalniņa un PBLA priekšsēdētāja Olģerta Pavlovska u.&nbsp;c. uzrunām.
+*29.&nbsp;jūlijs&nbsp;— preses konference Stokholmā ar A.&nbsp;Kingu, M.&nbsp;Graudiņu, G.&nbsp;Grušu, B.&nbsp;Rubesu, J.&nbsp;Juriādo, V.&nbsp;Bukovski. 1500 cilvēku demonstrācija centrālajā Sergeļa laukumā ar Liberālās tautas partijas vadītāja Bengta Vesterberga, LSDSP priekšsēdētāja un Sociālistiskās internacionāles goda priekšsēdētāja Bruno Kalniņa un PBLA priekšsēdētāja Olģerta Pavlovska u.&nbsp;c. uzrunām.
 *30.–31.&nbsp;jūlijs&nbsp;— «Baltijas nākotnes» akadēmiskais seminārs, ''P.E.N.'' kluba vakars, folkloras lieluzvedums, ekumenisks dievkalpojums, noslēguma preses konference, balle.