Andrejs : 2017. gada 9. septembris, plkst. 09.21

2017-09-09T09:21:13Z

Andrejs : 2017. gada 27. aprīlis, plkst. 08.52

2017-04-27T08:52:31Z

Andrejs : 2014. gada 19. aprīlis, plkst. 16.58

2014-04-19T16:58:26Z

Eduards : 2013. gada 13. septembris, plkst. 16.00

2013-09-13T16:00:07Z

Eduards: Jauna lapa: {{Speech |Article in=Latvijas Tautas fronte. Gads pirmais (1989) |Published on=1988/10/08 |Original title=Jānis Vasks. Runa LTF 1. kongresā }} {{Written by|Jānis Vasks}} Dārgie taut...

2013-09-07T12:39:55Z

Jauna lapa: {{Speech |Article in=Latvijas Tautas fronte. Gads pirmais (1989) |Published on=1988/10/08 |Original title=Jānis Vasks. Runa LTF 1. kongresā }} {{Written by|Jānis Vasks}} Dārgie taut...

Jauna lapa

{{Speech
|Article in=Latvijas Tautas fronte. Gads pirmais (1989)
|Published on=1988/10/08
|Original title=Jānis Vasks. Runa LTF 1. kongresā
}}
{{Written by|Jānis Vasks}}
Dārgie tautieši, dāmas un kungi!

Pirms vairāk nekā simt trīsdesmit gadiem Krišjānis Valdemārs parādīja lielu drosmi. Viņš pie savas studenta istabiņas durvīm Tērbatā piestiprināja vizītkarti ar uzrakstu «Krišjānis Valdemārs, latvietis».

Nākošā vēsturiskā atkāpe. Pirms simt divdesmit gadiem, 1868. gadā, pulciņš latviešu patriotu sapulcējās vāciskajā Rīgā un nodibināja Rīgas Latviešu biedrību. 1988. gada 8. un 9. oktobrī ne visai latviskā Rīgā sanāca Latvijas Tautas frontes dibināšanas kongress, lai sāktu apmēram no tās pašas vietas, kur mūsu senči pagājušajā gadsimtā.

Vai vēsturiskas paralēles? Jā. Šodien mēs šeitan radām Latvijas vēsturi, ko mūsu mazbērniem mācīties, ja vien šo vēstures grāmatu mēs paši uzrakstīsim līdz galam.

Latviešu tautai vēstures gaitā nekad nav klājies viegli. Dievs viņai lēmis dzīvot pie Baltijas jūras lielu tautu interešu krustpunktā. Mēs piedzimstam, dzīvojam un aizejam pie senčiem it kā lielo nāciju krustcelēs.

Ko es vēlos teikt konkrēti, ko ierosināt, pie kā mums turēties un kā mums darīt?

Vispirms, es esmu kategoriski pret Latvijas Tautas frontes pārvēršanu vienīgi par diskusiju klubu bez noteiktas organizatoriskas struktūras. Diemžēl ir ļoti zīmīgi, ka mūsu presē ne pārāk sen ir parādījušies raksti, kuru autori, it kā cēlu mērķu vadīti, ir nobažījušies par to, lai Tautas fronte pārāk nebirokratizētos. Tie paši autori nevēlas, ka Tautas frontei būtu sava atribūtika, simbolika, nevēlas biedru kartes, nopietnu juridisku statusu.

Par laimi, šis jautājums kopš vakardienas ir nokārtots. Tomēr zīmīgi, ka tāda problēma vispār bijusi. Laikam taču pastāv vēl arī tādi spēki, kuru interesēs ir, lai Tautas fronte gluži kā Sarkangalvīte dotos tieši rīklē iekšā staļinisma, birokrātijas un stagnācijas vecajam vilkam. Manuprāt, Tautas frontei ir jābūt labi organizētam spēkam ar izteiksmīgu atribūtiku.

Tālāk, manuprāt, Latvijas Tautas frontes galvenajam spēku pielikšanas punktam ir jābūt — pēc iespējas lielākā skaitā ieiet visās padomēs. Tātad, mūsu uzdevums ir iekarot visas padomes — no vietējām sākot, bet galvenokārt vietas Latvijas parlamentā — Augstākajā Padomē. Latvijas Tautas fronte savu misiju būs izpildījusi, ja spēs un gribēs ikvienam stagnātam vai staļinistam jebkurā vēlēšanu apgabalā nostādīt pretī savu kandidātu. Un tad — lai tauta ņem un izšķir. Tāds varētu būt mūsu Tēvzemes sekmīgas pārbūves ceļš.

Vēl tālāk. Dziļas pārdomas rada tādi pēdējā laikā bieži pieminēti jēdzieni kā opozīcija un daudzpartiju sistēma. Droši vien mūsu valstī kādu laiku vēl būs vienpartijas sistēma. Un Tautas fronte arī nebūs un nav domāta kā politiska partija. Taču Latvijas Tautas frontes bāze un atbalsts tautā ir ārkārtīgi lieli. To katrs varēja redzēt kaut vai tikai Mežaparkā, un tāpēc katras sabiedriski politiskās kustības jēga nebūtu tās nosaukumā vien. Partija vai fronte — ne jau tas ir svarīgi. Svarīgs ir atbalsts tautā un mērķtiecība savas programmas realizēšanā. Latvijas pārbūves procesā.

Jā, un fronte — tas jau var būt kaut kas ievērojami lielāks, dižāks un spēcīgāks kā viena vien partija. Ir vēl kāds vārds, no kā mēs esam pieraduši baidīties, tas ir vārds «opozīcija». Es uzskatu, ka konstruktīva, pozitīva opozīcija pastāv gandrīz jebkurā civilizētā valstī mūsdienu pasaulē. Patiesību sakot, bez opozīcijas diezin vai ir iespējams nodrošināt valsti pret jaunas kvalitātes personības kulta, atbilstoši arī korupcijas un visu pārējo nekontrolējamas valsts negatīvo iezīmju recidīviem.

Tālāk. Par prioritāti numur viens es nerunāšu. Par lauksaimniecību ir sarakstīts tik daudz literatūras un teikts tik daudz runu, ka ar to varētu piepildīt pasaules lielākās publiskās bibliotēkas, un laika trūkuma dēļ es šo jautājumu neskaršu.

Bet es tūlīt beigšu.

Man ir sāpīgi par to runāt, bet es esmu bijis aculiecinieks arī mūsu tautas garīgo vērtību degradācijai, dievnamu apgānīšanai un primitīvā ateisma graujošai iedarbībai uz mūsu tautas dvēseli. Šīs problēmas aspektus es nevaru analizēt laika trūkuma dēļ. To kvalificēti ir darījuši arī mani amata brāļi. Nedaudz miera sirdij tomēr dod apziņa, ka šodien stāvoklis šinī jomā sāk ievērojami uzlaboties. No jauna sāk vērties vaļā ilgus gadus slēgtie dievnami. Cilvēku psiholoģija sāk mainīties pareizā virzienā. Ari valmierieši ļoti cer, ka Ziemassvētku prieka vēsts šogad, pēc divdesmit četru gadu pārtraukuma, varētu no jauna atskanēt Svētā Sīmaņa baznīcā. ''(Aplausi.)'' Mūsu uzdevums nav nevienu tiesāt, pat arī ne pārmest par tumšajiem bezdievju trakošanas gadiem. Vislabāko atbildi viņiem jau ir devis pats Jēzus Kristus: «Tie mani velti ir ienīduši.»

Dāmas un kungi! Pirms vairākiem gadu desmitiem kāds valstsvīrs, kas šodien tiek oficiāli atzīts par šī gadsimta lielāko slepkavu, ir teicis zīmīgus vārdus — hitleri nāk un iet. Mums šodien ir tiesības un pienākums šos vārdus nedaudz papildināt un teikt: hitleri un staļini nāk un iet. Filozofiskas sistēmas, filozofi, mūžīgu impēriju imperatori līdz ar pašu dibinātajām impērijām ir nākuši un gājuši. Neskaitāmi valdnieki un korifeji ir krituši, un reti kāds tos vairs atceras. Bet tā filozofiskā sistēma, kurai Krievzeme šogad svinēja tūkstošgadi, kurai Latvija pirms pāris gadiem paklusām svinēja astoņsimtgadi un kurai pēc divpadsmit gadiem visa pasaule atzīmēs divtūkstošgadi, negatavojas nedz krist, nedz aiziet. Gluži otrādi, tā pieņemas spēkā. Un tāpēc, Latvijas Tautas frontei sākot jauno gaitu, lūgsim kopīgi Dieva svētību. Dievs, sargi mūsu tēvu zemi! Paldies par uzmanību. ''(Aplausi.)''

Man ir arī piezīme kā Limbažu rajona delegācijas loceklim, un es pārstāvu Limbažu rajonu. Šeit, šinī iesniegumā, ir rakstīts par partijas Limbažu rajona pirmā sekretāra Ivana Hohļenko pilnīgu nepiemērotību savam amatam. Limbažu rajonā tas ir vispārzināms fakts. Par to delegācijas locekļi ir parakstījušies iesniegumā kongresa vadībai, norādot, ka šis raksts ir nododams Latvijas Komunistiskās partijas Centrālās Komitejas pirmajam sekretāram secinājumu izdalīšanai.

@@ 9. rindiņa: / 9. rindiņa: @@
 {{About topic|Baznīca, reliģija}}
 {{About topic|Luterāņu baznīca}}
 {{About domain|Politika}}
 {{About domain|Reliģija, baznīca}}

@@ 10. rindiņa: / 10. rindiņa: @@
 {{About topic|Luterāņu baznīca}}
 {{About domain|Politika}}
 {{About person|Ādolfs Hitlers}}
 {{About person|Josifs Staļins}}

@@ 5. rindiņa: / 5. rindiņa: @@
 }}
 {{Written by|Jānis Vasks}}
 Dārgie tautieši, dāmas un kungi!

@@ 1. rindiņa: / 1. rindiņa: @@
 {{Speech
-|Article in=Latvijas Tautas fronte. Gads pirmais (1989)
+|Article in=Latvijas Tautas fronte. Gads pirmais
 |Published on=1988/10/08
 |Original title=Jānis Vasks. Runa LTF 1. kongresā

552575 - Versiju hronoloģija

Andrejs : 2017. gada 9. septembris, plkst. 09.21

Andrejs : 2017. gada 27. aprīlis, plkst. 08.52

Andrejs : 2014. gada 19. aprīlis, plkst. 16.58

Eduards : 2013. gada 13. septembris, plkst. 16.00

Eduards: Jauna lapa: {{Speech |Article in=Latvijas Tautas fronte. Gads pirmais (1989) |Published on=1988/10/08 |Original title=Jānis Vasks. Runa LTF 1. kongresā }} {{Written by|Jānis Vasks}} Dārgie taut...