548069 - Versiju hronoloģija

Andrejs : 2013. gada 3. maijs, plkst. 08.35

2013-05-03T08:35:34Z

Ilmars: Set original images

2012-09-19T21:17:03Z

Set original images

Andrejs : 2012. gada 27. augusts, plkst. 15.28

2012-08-27T15:28:25Z

Andrejs : 2012. gada 27. augusts, plkst. 15.23

2012-08-27T15:23:20Z

Andrejs: Jauna lapa: {{Newspaper Article |Article in=Latvijas Jaunatne |Published on=1991/08/23 |Issue number=110 |Page number=2 |Original title=Nesabojāt to, ko var izmantot |Source file=lajn1991n110_002_0...

2012-08-27T15:22:37Z

Jauna lapa: {{Newspaper Article |Article in=Latvijas Jaunatne |Published on=1991/08/23 |Issue number=110 |Page number=2 |Original title=Nesabojāt to, ko var izmantot |Source file=lajn1991n110_002_0...

Jauna lapa

{{Newspaper Article
|Article in=Latvijas Jaunatne
|Published on=1991/08/23
|Issue number=110
|Page number=2
|Original title=Nesabojāt to, ko var izmantot
|Source file=lajn1991n110_002_04
}}
{{Written by|Viktors Avotiņš}}
{{About year|1991}}

@@ 14. rindiņa: / 14. rindiņa: @@
 {{About topic|Savienības līgums (PSRS)}}
 {{About topic|1990. gada 4. maija Deklarācija}}
 {{About domain|Politika}}
 {{About domain|Bruņotie spēki un karadarbība}}

← Senāka versija		Versija, kas saglabāta 2012. gada 27. augusts, plkst. 15.28
1. rindiņa:		1. rindiņa:
−	{{Newspaper Article \|Article in=Latvijas Jaunatne \|Published on=1991/08/23 \|Issue number=110 \|Page number=2 \|Original title=Nesabojāt to, ko var izmantot \|Source file=lajn1991n110_002_04 }} {{Written by\|Viktors Avotiņš}} {{About year\|1991}}Apvērsums PSRS un Latvijā, kā ar PSRS saistītā teritorijā, ir likvidēts. Cik principiāli no šī puča sekām tiks vaļā «neatkarīgā» Latvijas Republika, to mēs vēl redzēsim. Protams, pat Krievijā vēl iespējams lokāls terors, ciniskas destabilizācijas un sabotāžas izpausmes. Īpaši apgabalos, kuru vadītāji ar šo apvērsumu saistīja lielas cerības un kuriem šajos sešos ieilgušo principiālo risinājumu gados izdevies pulcēt ap sevi arī pietiekami stipru bruņotu piekritēju pulku.	+	{{Newspaper Article
		+	\|Article in=Latvijas Jaunatne
		+	\|Published on=1991/08/23
		+	\|Issue number=110
		+	\|Page number=2
		+	\|Original title=Nesabojāt to, ko var izmantot
		+	\|Source file=lajn1991n110_002_04
		+	}}
		+	{{Written by\|Viktors Avotiņš}}
		+	{{About topic\|Augusta pučs, 1991}}
		+	{{About topic\|Krievijas atbalsts Baltijas valstīm}}
		+	{{About topic\|Valstiskās neatkarības atjaunošana}}
		+	{{About topic\|Savienības līgums (PSRS)}}
		+	{{About topic\|1990. gada 4. maija Deklarācija}}
		+	{{About domain\|Politika}}
		+	{{About domain\|Bruņotie spēki un karadarbība}}
		+	{{About person\|Boriss Jeļcins}}
		+	{{About person\|Mihails Gorbačovs}}
		+	{{About person\|Džordžs Bušs}}
		+	{{About person\|Josifs Staļins}}
		+	{{About organization\|PSRS Augstākā Padome}}
		+	{{About organization\|PSRS Ārkārtējā stāvokļa valsts komiteja (VĀSK)}}
		+	{{About organization\|PSKP Centrālā Komiteja}}
		+	{{About organization\|Padomju Savienības Komunistiskā partija (PSKP)}}
		+	{{About place\|Rīga}}
		+	{{About place\|Maskava}}
		+	{{About place\|Kuveita}}
		+	{{About year\|1991}}
		+	Apvērsums PSRS un Latvijā, kā ar PSRS saistītā teritorijā, ir likvidēts. Cik principiāli no šī puča sekām tiks vaļā «neatkarīgā» Latvijas Republika, to mēs vēl redzēsim. Protams, pat Krievijā vēl iespējams lokāls terors, ciniskas destabilizācijas un sabotāžas izpausmes. Īpaši apgabalos, kuru vadītāji ar šo apvērsumu saistīja lielas cerības un kuriem šajos sešos ieilgušo principiālo risinājumu gados izdevies pulcēt ap sevi arī pietiekami stipru bruņotu piekritēju pulku.

	Jeļcins uzvarēja Krievijā ātrāk nekā Bušs Kuveitā. Galvenokārt tāpēc, ka pučisti paļāvās uz Staļina ēnu vairāk, nekā uz sava «pasākuma» normālu sagatavošanu. Kulta metodes tikai atmaskoja to lietotāju bezcerību. Kļuva skaidrs, ka padomju armijās virsnieku augstākais ešelons nav profesionāls, jo nepārzin stāvokli armijā. Ka pliks centrālisms vairs nav autoritāte. Ka Staļina ēna nelīdz, pat lai PSKP augstākie ešeloni uzreiz pārslēgtos uz kārtējo varas maiņas vilnī, neiedziļinoties tās saturā. Ka vecais autoritārisma modelis PSRS ir savu nodzīvojis.		Jeļcins uzvarēja Krievijā ātrāk nekā Bušs Kuveitā. Galvenokārt tāpēc, ka pučisti paļāvās uz Staļina ēnu vairāk, nekā uz sava «pasākuma» normālu sagatavošanu. Kulta metodes tikai atmaskoja to lietotāju bezcerību. Kļuva skaidrs, ka padomju armijās virsnieku augstākais ešelons nav profesionāls, jo nepārzin stāvokli armijā. Ka pliks centrālisms vairs nav autoritāte. Ka Staļina ēna nelīdz, pat lai PSKP augstākie ešeloni uzreiz pārslēgtos uz kārtējo varas maiņas vilnī, neiedziļinoties tās saturā. Ka vecais autoritārisma modelis PSRS ir savu nodzīvojis.

@@ 7. rindiņa: / 7. rindiņa: @@
 |Source file=lajn1991n110_002_04
 }}
 {{Written by|Viktors Avotiņš}}
 {{About topic|Augusta pučs, 1991}}

@@ 1. rindiņa: / 1. rindiņa: @@
-{{Newspaper Article
+{{Newspaper Article |Article in=Latvijas Jaunatne |Published on=1991/08/23 |Issue number=110 |Page number=2 |Original title=Nesabojāt to, ko var izmantot |Source file=lajn1991n110_002_04 }} {{Written by|Viktors Avotiņš}} {{About year|1991}}Apvērsums PSRS un Latvijā, kā ar PSRS saistītā teritorijā, ir likvidēts. Cik principiāli no šī puča sekām tiks vaļā «neatkarīgā» Latvijas Republika, to mēs vēl redzēsim. Protams, pat Krievijā vēl iespējams lokāls terors, ciniskas destabilizācijas un sabotāžas izpausmes. Īpaši apgabalos, kuru vadītāji ar šo apvērsumu saistīja lielas cerības un kuriem šajos sešos ieilgušo principiālo risinājumu gados izdevies pulcēt ap sevi arī pietiekami stipru bruņotu piekritēju pulku.
 |Article in=Latvijas Jaunatne
-|Published on=1991/08/23
+Jeļcins uzvarēja Krievijā ātrāk nekā Bušs Kuveitā. Galvenokārt tāpēc, ka pučisti paļāvās uz Staļina ēnu vairāk, nekā uz sava «pasākuma» normālu sagatavošanu. Kulta metodes tikai atmaskoja to lietotāju bezcerību. Kļuva skaidrs, ka padomju armijās virsnieku augstākais ešelons nav profesionāls, jo nepārzin stāvokli armijā. Ka pliks centrālisms vairs nav autoritāte. Ka Staļina ēna nelīdz, pat lai PSKP augstākie ešeloni uzreiz pārslēgtos uz kārtējo varas maiņas vilnī, neiedziļinoties tās saturā. Ka vecais autoritārisma modelis PSRS ir savu nodzīvojis.
 |Issue number=110
-|Page number=2
+Nenobijās Jeļcina komanda, nenobijās atsevišķu armijas daļu komandieri, kā dēļ, nerunājot nemaz par pašas Krievijas ceļu, valsts faktiski tika izglābta no pilsoņu kara.
 |Original title=Nesabojāt to, ko var izmantot
-|Source file=lajn1991n110_002_04
+Jeļcina un Gorbačova pozīcijas kļuvušas stabilākas. Baltijai no PSRS puses tas nozīmē lielāku liberālismu un lielāku savstarpējo attiecību politisko toleranci. Ir svarīgi nesabojāt tās iespējas, ko ceļam uz faktisku, nevis deklaratīvu neatkarību devis 21. augusts. Svarīgi nepāriet uz politisku falsetu un priekšlaicīgu lielīšanos.
 }}
-{{Written by|Viktors Avotiņš}}
+Man šķiet, ka spēku samērs Latvijā mainīsies lēnāk nekā Krievijā, jo vēlēšanās piesaistīt Baltiju Savienībai, savienības līgumam arvien paliks. Varētu teikt, ka pučisti savā dullumā tikai sabojāja prezidenta «spēli». Jo lietoja primitīvus, trulus, civilizētai pasaulei nepieņemamus līdzekļus. To pašu varēja (un var?) panākt ilgākā laikā, radot noteiktus ekonomiskus līdzekļus un daudz neņemot galvā, kādas politiskas deklarācijas pauž nomaļu līderi. To pašu var stimulēt, izmantojot gadu desmitiem būvēto PSRS iekšējo attiecību infrastruktūru. Faktiski uz to pašu sociālpolitiskā ziņā bīdīja arī mūsu iekšējās alkas pēc «Taivānas» vai «tečerisma». «Taivānisms» — tās ir alkas pēc neatkarības ārējās čaulas, kas piepildīta ar svešu tehnoloģiju un domāšanu. «Tečerisms» — tā ir varas savtīgo, iespējams, kaut cik arī pamatoto, interešu uztiepšana sabiedrībai. Tikai še ir cita sabiedrības rīcības motivācija nekā Britānijā, un tātad valsts nevar gūt tos pašus augļus. Protams, «to pašu» panākt citādi tagad būs grūtāk. Taču — apvērsuma vai — precīzāk — impēriskās idejas dziļākais saturs diez vai uzskatāms par vakardienas lietu. Noteikts šo tendenču spektrs Latvijā kādu laiku, manuprāt, taps iesaldēts, nevis likvidēts.
 {{About year|1991}}