541049 - Versiju hronoloģija

Edgars : 2020. gada 20. novembris, plkst. 09.48

2020-11-20T09:48:45Z

Ilmars: Set original images

2020-11-13T03:11:57Z

Set original images

Edgars : 2020. gada 7. novembris, plkst. 19.51

2020-11-07T19:51:40Z

Edgars: Jauna lapa: {{Newspaper Article |Article in=Latvijas Jaunatne |Published on=1990/01/26 |Issue number=16 |Page number=2 |Original title=«Papīra krīze» un kompromisi }} {{Written by|Ieva Strazd...

2020-11-06T17:13:37Z

Jauna lapa: {{Newspaper Article |Article in=Latvijas Jaunatne |Published on=1990/01/26 |Issue number=16 |Page number=2 |Original title=«Papīra krīze» un kompromisi }} {{Written by|Ieva Strazd...

Jauna lapa

{{Newspaper Article
|Article in=Latvijas Jaunatne
|Published on=1990/01/26
|Issue number=16
|Page number=2
|Original title=«Papīra krīze» un kompromisi
}}
{{Written by|Ieva Strazdiņa}}
Ko par izveidojušos situāciju doma «Latvijas papīrrūpniecība» — ražošanas apvienībā, kura kootdinē visu republikas papīra ražotāju darbību un plānus? Sarunājos ar šīs iestādes ražošanas nodaļas priekšnieku '''Vladimiru Revucki'''.

Kā gan varēja rasties šī nebijusi «papīra krīze»? Kāpēc laikus netika prātots, kā to novērst?

— Kad iepriekšējā gada 31. martā Jūrmalas pilsētas TDP sesija «pieņēma mērus» attiecībā uz Slokas CPR, lūdzām Ministru Padomi izlemt, kas būtu darāms tālāk. Bet mūsu valdība tolaik par to neraizējās.

— Kas vainojams šai situācijā? Vai tikai Ministru Padome vien?

— Dalu vainas uzņemamies arī mēs.

— Kā zināms, jūsu apvienībai pakļautie uzņēmumi ražo )otl daudz aiz republikas robežām realizējamas produkcijas. Savukārt avīžpapīru ieved no citurienes, jo Latvijā to neražo. Vai suverenitātes apstākļiem piemērotāks nebūtu variants šo papīru ražot tepat, mūsu republikā?

— Nevar sacīt, ka visu, ko ražo Latvijas papīrrūpniecības uzņēmumi, izved uz citām republikām. Tā, piemēram, pie mums ražoto zīmēšanas papīru un rakstāmpapīru izmanto galvenokārt Latvijā. Jāmin, ka daudzus papīrrūpniecības izstrādājumus pie mums ražot ir izdevīgi. Teiksim, Līgatnē ražo loti plānu tipogrāfijas papīru. Ja tur sāks izgatavot parasto tipogrāfijas papīru, šis izdevīguma princips tiks pārkāpts. Jāražo taču tāda produkcija, lai mēs iegūtu pozitīvu bilanci.

— Vai republikas papīrrūpniecība ari nākotnē neražos avīžu papīru?

— Kad dzīvosim, tad redzēsim. Tomēr skaidrs ir viens — tas nenotiks agrāk kā nākamās piecgades beigās. Bet arī to nevar skaidri zināt. Tam vajadzīgas speciālas mašīnas, īpaša tehnoloģija. Mašīnas varam iepirkt tikai ārzemēs. Kas mums dot valūtu?

— Kādas ir jūsu prognozes attiecībā uz situācijas attīstību, ja tiešām slēgs Slokas CPR?

— Loti drūmas. Sāksies ķēdes reakcija — mūsu republika vairs nesaņems ne televizorus, ne automobiļus, ne metālu v. c. Katrā ziņā — ar to nebija jāsāk suverenitātes «iedzīvināšana» ... •

— Kā iespējams normalizēt pašreizējo situāciju?

— Slokai nemaz nav tik liela vaina Jūrmalas piesārņošanā. Jūrā, kā zināms, dominē bakterioloģiskais piesārņojums. Un ne jau no Slokas tas nāk, bet gan — no Rigas, Bauskas, Jelgavas... Tur nepietiekami darbojas attīrīšanas iekārtas. Kamēr šai ziņā nekādu uzlabojumu nebūs, ekoloģiskais stāvoklis tik un tā nemainīsies.

Mūsuprāt, šobrīd galvenais ir atrast kompromisa variantu. Tādu ari piedāvājām Jūrmalas pilsētai, piemēram, trešdaļu vai pusi Slokas CPR iegūtās valūtas vajadzētu pārskaitīt Jūrmalas pilsētas budžetā. Ja rūpnīca kādudien pārsniegtu pieļaujamo piesārņojuma līmeni, tā būtu spiesta maksāt soda naudu arī Jūrmalas kasei. Turklāt Slokas rūpnīcā taču samazinās celulozes un papīra ražošana, tās piesārņojums ir ekoloģiski nekaitīgs. Rekonstruējam arī lokālās attīrīšanas iekārtas.

Esam lūguši pārcelt Slokas CPR slēgšanas termiņu uz 1993. gada nogali — uz pārprofilēšanas beigām. (Sais trīs gados pārprofilēšana, domājams, tiks veikta ar ārzemju firmu palīdzību.)

— Vai problēma atrisināsies?

— Tā atrisināsies vienīgi tādā gadījumā, ja Augstākajā Padomē radīsies cilvēki, kas «domās ar galvu» un atcels Jūrmalas padomes lēmumu par Slokas CPR slēgšanu. Jo, kamēr mēs uzceltu jaunu celulozes fabriku, paietu vismaz pieci gadi. Tajā būtu nepieciešams darbaspēks — aptuveni divi tūkstoši pieredzējušu strādātāju. Ja šodien Slokas CPR slēgs, tur strādājošie cilvēki paliks «uz ielas». Kvalificētais darbaspēks būs zaudēts. Atkal vajadzēs saukt paligā «migrantus»...

lEVA STRAZDIŅA

@@ 8. rindiņa: / 8. rindiņa: @@
 {{Source image|articles/541/049/541049.jpg}}
 {{Written by|Ieva Strazdiņa}}
 Ko par izveidojušos situāciju doma «Latvijas papīrrūpniecībā» — ražošanas apvienībā, kura koordinē visu republikas papīra ražotāju darbību un plānus? Sarunājos ar šīs iestādes ražošanas nodaļas priekšnieku '''Vladimiru Revucki'''.

@@ 7. rindiņa: / 7. rindiņa: @@
 }}
 {{Written by|Ieva Strazdiņa}}
-Ko par izveidojušos situāciju doma «Latvijas papīrrūpniecība» — ražošanas apvienībā, kura kootdinē visu republikas papīra ražotāju darbību un plānus? Sarunājos ar šīs iestādes ražošanas nodaļas priekšnieku '''Vladimiru Revucki'''.
+Ko par izveidojušos situāciju doma «Latvijas papīrrūpniecībā» — ražošanas apvienībā, kura koordinē visu republikas papīra ražotāju darbību un plānus? Sarunājos ar šīs iestādes ražošanas nodaļas priekšnieku '''Vladimiru Revucki'''.
-Kā gan varēja rasties šī nebijusi «papīra krīze»? Kāpēc laikus netika prātots, kā to novērst?
+Kā gan varēja rasties šī nebijusī «papīra krīze»? Kāpēc laikus netika prātots, kā to novērst?
 — Kad iepriekšējā gada 31. martā Jūrmalas pilsētas TDP sesija «pieņēma mērus» attiecībā uz Slokas CPR, lūdzām Ministru Padomi izlemt, kas būtu darāms tālāk. Bet mūsu valdība tolaik par to neraizējās.
@@ 15. rindiņa: / 15. rindiņa: @@
 — Kas vainojams šai situācijā? Vai tikai Ministru Padome vien?
-— Dalu vainas uzņemamies arī mēs.
+— Daļu vainas uzņemamies arī mēs.
-— Kā zināms, jūsu apvienībai pakļautie uzņēmumi ražo )otl daudz aiz republikas robežām realizējamas produkcijas. Savukārt avīžpapīru ieved no citurienes, jo Latvijā to neražo. Vai suverenitātes apstākļiem piemērotāks nebūtu variants šo papīru ražot tepat, mūsu republikā?
+— Kā zināms, jūsu apvienībai pakļautie uzņēmumi ražo ļoti daudz aiz republikas robežām realizējamas produkcijas. Savukārt avīžpapīru ieved no citurienes, jo Latvijā to neražo. Vai suverenitātes apstākļiem piemērotāks nebūtu variants šo papīru ražot tepat, mūsu republikā?
-— Nevar sacīt, ka visu, ko ražo Latvijas papīrrūpniecības uzņēmumi, izved uz citām republikām. Tā, piemēram, pie mums ražoto zīmēšanas papīru un rakstāmpapīru izmanto galvenokārt Latvijā. Jāmin, ka daudzus papīrrūpniecības izstrādājumus pie mums ražot ir izdevīgi. Teiksim, Līgatnē ražo loti plānu tipogrāfijas papīru. Ja tur sāks izgatavot parasto tipogrāfijas papīru, šis izdevīguma princips tiks pārkāpts. Jāražo taču tāda produkcija, lai mēs iegūtu pozitīvu bilanci.
+— Nevar sacīt, ka visu, ko ražo Latvijas papīrrūpniecības uzņēmumi, izved uz citām republikām. Tā, piemēram, pie mums ražoto zīmēšanas papīru un rakstāmpapīru izmanto galvenokārt Latvijā. Jāmin, ka daudzus papīrrūpniecības izstrādājumus pie mums ražot ir izdevīgi. Teiksim, Līgatnē ražo ļoti plānu tipogrāfijas papīru. Ja tur sāks izgatavot parasto tipogrāfijas papīru, šis izdevīguma princips tiks pārkāpts. Jāražo taču tāda produkcija, lai mēs iegūtu pozitīvu bilanci.
-— Vai republikas papīrrūpniecība ari nākotnē neražos avīžu papīru?
+— Vai republikas papīrrūpniecība arī nākotnē neražos avīžu papīru?
-— Kad dzīvosim, tad redzēsim. Tomēr skaidrs ir viens — tas nenotiks agrāk kā nākamās piecgades beigās. Bet arī to nevar skaidri zināt. Tam vajadzīgas speciālas mašīnas, īpaša tehnoloģija. Mašīnas varam iepirkt tikai ārzemēs. Kas mums dot valūtu?
+— Kad dzīvosim, tad redzēsim. Tomēr skaidrs ir viens — tas nenotiks agrāk kā nākamās piecgades beigās. Bet arī to nevar skaidri zināt. Tam vajadzīgas speciālas mašīnas, īpaša tehnoloģija. Mašīnas varam iepirkt tikai ārzemēs. Kas mums dos valūtu?
 — Kādas ir jūsu prognozes attiecībā uz situācijas attīstību, ja tiešām slēgs Slokas CPR?
-— Loti drūmas. Sāksies ķēdes reakcija — mūsu republika vairs nesaņems ne televizorus, ne automobiļus, ne metālu v. c. Katrā ziņā — ar to nebija jāsāk suverenitātes «iedzīvināšana» ... •
+— Loti drūmas. Sāksies ķēdes reakcija — mūsu republika vairs nesaņems ne televizorus, ne automobiļus, ne metālu u. c. Katrā ziņā — ar to nebija jāsāk suverenitātes «iedzīvināšana» ...
 — Kā iespējams normalizēt pašreizējo situāciju?
-— Slokai nemaz nav tik liela vaina Jūrmalas piesārņošanā. Jūrā, kā zināms, dominē bakterioloģiskais piesārņojums. Un ne jau no Slokas tas nāk, bet gan — no Rigas, Bauskas, Jelgavas... Tur nepietiekami darbojas attīrīšanas iekārtas. Kamēr šai ziņā nekādu uzlabojumu nebūs, ekoloģiskais stāvoklis tik un tā nemainīsies.
+— Slokai nemaz nav tik liela vaina Jūrmalas piesārņošanā. Jūrā, kā zināms, dominē bakterioloģiskais piesārņojums. Un ne jau no Slokas tas nāk, bet gan — no Rīgas, Bauskas, Jelgavas... Tur nepietiekami darbojas attīrīšanas iekārtas. Kamēr šai ziņā nekādu uzlabojumu nebūs, ekoloģiskais stāvoklis tik un tā nemainīsies.
-Mūsuprāt, šobrīd galvenais ir atrast kompromisa variantu. Tādu ari piedāvājām Jūrmalas pilsētai, piemēram, trešdaļu vai pusi Slokas CPR iegūtās valūtas vajadzētu pārskaitīt Jūrmalas pilsētas budžetā. Ja rūpnīca kādudien pārsniegtu pieļaujamo piesārņojuma līmeni, tā būtu spiesta maksāt soda naudu arī Jūrmalas kasei. Turklāt Slokas rūpnīcā taču samazinās celulozes un papīra ražošana, tās piesārņojums ir ekoloģiski nekaitīgs. Rekonstruējam arī lokālās attīrīšanas iekārtas.
+Mūsuprāt, šobrīd galvenais ir atrast kompromisa variantu. Tādu arī piedāvājām Jūrmalas pilsētai, piemēram, trešdaļu vai pusi Slokas CPR iegūtās valūtas vajadzētu pārskaitīt Jūrmalas pilsētas budžetā. Ja rūpnīca kādudien pārsniegtu pieļaujamo piesārņojuma līmeni, tā būtu spiesta maksāt soda naudu arī Jūrmalas kasei. Turklāt Slokas rūpnīcā taču samazinās celulozes un papīra ražošana, tās piesārņojums ir ekoloģiski nekaitīgs. Rekonstruējam arī lokālās attīrīšanas iekārtas.
-Esam lūguši pārcelt Slokas CPR slēgšanas termiņu uz 1993. gada nogali — uz pārprofilēšanas beigām. (Sais trīs gados pārprofilēšana, domājams, tiks veikta ar ārzemju firmu palīdzību.)
+Esam lūguši pārcelt Slokas CPR slēgšanas termiņu uz 1993. gada nogali — uz pārprofilēšanas beigām. (Šais trīs gados pārprofilēšana, domājams, tiks veikta ar ārzemju firmu palīdzību.)
 — Vai problēma atrisināsies?
-— Tā atrisināsies vienīgi tādā gadījumā, ja Augstākajā Padomē radīsies cilvēki, kas «domās ar galvu» un atcels Jūrmalas padomes lēmumu par Slokas CPR slēgšanu. Jo, kamēr mēs uzceltu jaunu celulozes fabriku, paietu vismaz pieci gadi. Tajā būtu nepieciešams darbaspēks — aptuveni divi tūkstoši pieredzējušu strādātāju. Ja šodien Slokas CPR slēgs, tur strādājošie cilvēki paliks «uz ielas». Kvalificētais darbaspēks būs zaudēts. Atkal vajadzēs saukt paligā «migrantus»...
+— Tā atrisināsies vienīgi tādā gadījumā, ja Augstākajā Padomē radīsies cilvēki, kas «domās ar galvu» un atcels Jūrmalas padomes lēmumu par Slokas CPR slēgšanu. Jo, kamēr mēs uzceltu jaunu celulozes fabriku, paietu vismaz pieci gadi. Tajā būtu nepieciešams darbaspēks — aptuveni divi tūkstoši pieredzējušu strādātāju. Ja šodien Slokas CPR slēgs, tur strādājošie cilvēki paliks «uz ielas». Kvalificētais darbaspēks būs zaudēts. Atkal vajadzēs saukt palīgā «migrantus»...
-lEVA STRAZDIŅA
+IEVA STRAZDIŅA