538017 - Versiju hronoloģija

Andrejs : 2014. gada 18. marts, plkst. 21.36

2014-03-18T21:36:58Z

Ilmars: Set original images

2012-05-15T10:48:16Z

Set original images

Andrejs : 2012. gada 10. maijs, plkst. 22.13

2012-05-10T22:13:18Z

Andrejs : 2012. gada 8. marts, plkst. 19.26

2012-03-08T19:26:37Z

Andrejs : 2012. gada 6. marts, plkst. 13.15

2012-03-06T13:15:15Z

Andrejs : 2012. gada 6. marts, plkst. 13.13

2012-03-06T13:13:59Z

Andrejs : 2012. gada 6. marts, plkst. 13.12

2012-03-06T13:12:24Z

Ilmars : 2012. gada 15. janvāris, plkst. 20.11

2012-01-15T20:11:47Z

Ilmars: Migrate data to 'Written by' and 'About domain' templates

2012-01-03T12:50:19Z

Migrate data to 'Written by' and 'About domain' templates

Jauna lapa

{{Newspaper Article |Article in=Padomju Jaunatne |Published on=1989/02/08 |Issue number=27 |Page number=4 |Original title=RPI LTF nodaļas dibināšanas konferences rezolūcija par A. VOSA darbību Latvijā 1966.–1984. gadā |Source file=paja1989n027_004_02 }}
{{Written by|RPI LTF NODAĻA}}

Rīgas Politehniskā institūta Latvijas Tautas frontes nodaļa uzskata, ka A. Voss visciešākā veidā ir saistīts ar stagnācijas periodu Latvijā un nes lielu daļu atbildības par pašreizējo ekonomiskās, ekoloģiskās un demogrāfiskās krīzes stāvokli republikā. Līdz ar A. Pelši A. Voss bija viens no galvenajiem 1959. gada notikumu un tiem sekojošo represiju iniciatoriem. Vēlāk, laika posmā no 1966. līdz 1984. gadam, kad A. Voss bija LKP CK pirmais sekretārs, viņa vadībā turpinājās ekonomikas lejupslīde un pasliktinājās tautas dzīves apstākļi.

Šo laika periodu raksturo:

1. Latvijas ekonomika arvien vairāk tika orientēta uz centra interešu apmierināšanu, ignorējot republikas tautas vajadzības. Tā, piemēram, ieskaitījumi valsts centralizētajā fondā palielinājās divreiz ātrāk, nekā auga lauksaimniecības kopprodukcijas apjoms. Bezatbildīgas vai arī apzināti nepareizas tautsaimniecības proporciju veidošanas un kapitālieguldījumu plānošanas dēļ tika izpostīta Latvijas lauksaimniecība, atstājot laukus bez darbaspēka.

2. Pieckārt palielinājās lielo rūpniecības uzņēmumu skaits republikā. Lielākā daļa no tiem bija pakļauti Vissavienības resoriem. Visstraujāk attīstījās tās rūpniecības nozares, kurām Latvijā nav ne resursu, ne darbaspēka rezervju un kuru saražoto produkciju no republikas izved. Tās ir ķīmijas un naftas ķīmijas rūpniecība, mašīnbūve un metālapstrāde, kā arī melnā metalurģija. Produkcijas apjoms šajās nozarēs 1984. gadā pārsniedza pirmskara līmeni vairāk nekā 700 reižu.

3. Iedzīvotāju kopīgais mehāniskais pieaugums 18 gados pārsniedz 200000 cilvēku. Demogrāfiskās struktūras deformācija ne tikai pazemināja dzīves līmeni Latvijā, bet arī saasināja starpnacionālās attiecības.

4. Vārdu nesaskaņa ar darbiem, morāles normu devalvācija, visatļautības un elitārisma izpausmes partijas un valsts pārvaldes aparātā kļuva par normu, stabili izveidojās privileģēto aparāta darbinieku kārta, notika plaša medību namu un somu pirtu celtniecība, kā arī greznu banketu rīkošana par tautas līdzekļiem.

5. Ikvienas progresīvās domas cenzēšana un apspiešana radīja pilnīgas apātijas un bezcerības atmosfēru tautā.

Tāpēc RPI LTF nodaļa uzskata:

1. Rīgas Politehniskajam institūtam kā vienai no organizācijām, kas 1984. gadā izvirzīja A. Vosu par PSRS Augstākās Padomes deputāta kandidātu, ir morāls pienākums darīt visu iespējamo, lai panāktu viņa atsaukšanu.

2. Šī atsaukšana ir nepieciešama, kaut gan deputāta pilnvaru laiks tuvojas beigām, jo tā ļautu augt tautas ticībai, ka Latvijas PSR patiesi iet demokratizācijas, tiesiskas valsts izveides un atklātības ceļu, kā arī lai mazinātu iespēju, ka A. Voss varētu tikt no jauna izvirzīts par deputāta kandidātu kādā no PSRS vēlēšanu apgabaliem.

3. Latvijas Komunistiskās partijas CK nepieciešams beidzot novērtēt A. Vosa morālo atbildību tautas priekšā un nepieciešamības gadījumā izskatīt jautājumu par viņa atbildību, tādējādi parādot tautai, kādās pozīcijās ir nostājusies republikas pašreizējā vadība.
'''RPI LTF NODAĻA'''1989. gada 3. janvārī

@@ 12. rindiņa: / 12. rindiņa: @@
 {{About topic|Starpnacionālās attiecības}}
 {{About topic|PSRS tautas deputātu vēlēšanas}}
 {{About domain|Politika}}
 {{About domain|Tautsaimniecība}}

@@ 7. rindiņa: / 7. rindiņa: @@
 |Source file=paja1989n027_004_02
 }}
 {{Written by|RPI LTF NODAĻA}}
 {{About topic|Migrācija}}
@@ 40. rindiņa: / 41. rindiņa: @@
 . Latvijas Komunistiskās partijas CK nepieciešams beidzot novērtēt A. Vosa morālo atbildību tautas priekšā un nepieciešamības gadījumā izskatīt jautājumu par viņa atbildību, tādējādi parādot tautai, kādās pozīcijās ir nostājusies republikas pašreizējā vadība.
 <p style="text-align:right;">'''RPI LTF NODAĻA'''</p>
 <p style="text-align:right;">1989. gada 3. janvārī</p>

@@ 14. rindiņa: / 14. rindiņa: @@
 {{About domain|Tautsaimniecība}}
 {{About person|Arvīds Pelše}}
 {{About year|1959}}
 {{About year|1966}}

@@ 9. rindiņa: / 9. rindiņa: @@
 {{Written by|RPI LTF NODAĻA}}
 {{About topic|Migrācija}}
 {{About topic|Starpnacionālās attiecības}}
 {{About topic|PSRS tautas deputātu vēlēšanas}}

@@ 9. rindiņa: / 9. rindiņa: @@
 {{Written by|RPI LTF NODAĻA}}
 {{About topic|Migrācija}}
 {{About domain|Politika}}
 {{About domain|Tautsaimniecība}}

@@ 8. rindiņa: / 8. rindiņa: @@
 }}
 {{Written by|RPI LTF NODAĻA}}
 Rīgas Politehniskā institūta Latvijas Tautas frontes nodaļa uzskata, ka A. Voss visciešākā veidā ir saistīts ar stagnācijas periodu Latvijā un nes lielu daļu atbildības par pašreizējo ekonomiskās, ekoloģiskās un demogrāfiskās krīzes stāvokli republikā. Līdz ar A. Pelši A. Voss bija viens no galvenajiem 1959. gada notikumu un tiem sekojošo represiju iniciatoriem. Vēlāk, laika posmā no 1966. līdz 1984. gadam, kad A. Voss bija LKP CK pirmais sekretārs, viņa vadībā turpinājās ekonomikas lejupslīde un pasliktinājās tautas dzīves apstākļi.

@@ 1. rindiņa: / 1. rindiņa: @@
-{{Newspaper Article |Article in=Padomju Jaunatne |Published on=1989/02/08 |Issue number=27 |Page number=4 |Original title=RPI LTF nodaļas dibināšanas konferences rezolūcija par A. VOSA darbību Latvijā 1966.–1984. gadā |Source file=paja1989n027_004_02 }}
+{{Newspaper Article
 {{Written by|RPI LTF NODAĻA}}
-<span style="font-size:small;"><span lang="LV">Rīgas Politehniskā institūta Latvijas Tautas frontes nodaļa uzskata, ka A. Voss visciešākā veidā ir saistīts ar stagnācijas periodu Latvijā un nes lielu daļu atbildības par pašreizējo ekonomiskās, ekoloģiskās un demogrāfiskās krīzes stāvokli republikā. Līdz ar A. Pelši A. Voss bija viens no galvenajiem 1959. gada notikumu un tiem sekojošo represiju iniciatoriem. Vēlāk, laika posmā no 1966. līdz 1984. gadam, kad A. Voss bija LKP CK pirmais sekretārs, viņa vadībā turpinājās ekonomikas lejupslīde un pasliktinājās tautas dzīves apstākļi.</span></span>
+Šo laika periodu raksturo:
-<span style="font-size:small;"><span lang="LV">Šo laika periodu raksturo:</span></span>
+. Latvijas ekonomika arvien vairāk tika orientēta uz centra interešu apmierināšanu, ignorējot republikas tautas vajadzības. Tā, piemēram, ieskaitījumi valsts centralizētajā fondā palielinājās divreiz ātrāk, nekā auga lauksaimniecības kopprodukcijas apjoms. Bezatbildīgas vai arī apzināti nepareizas tautsaimniecības proporciju veidošanas un kapitālieguldījumu plānošanas dēļ tika izpostīta Latvijas lauksaimniecība, atstājot laukus bez darbaspēka.
-<span style="font-size:small;"><span lang="LV">1. Latvijas ekonomika arvien vairāk tika orientēta uz centra interešu apmierināšanu, ignorējot republikas tautas vajadzības. Tā, piemēram, ieskaitījumi valsts centralizētajā fondā palielinājās divreiz ātrāk, nekā auga lauksaimniecības kopprodukcijas apjoms. Bezatbildīgas vai arī apzināti nepareizas tautsaimniecības proporciju veidošanas un kapitālieguldījumu plānošanas dēļ tika izpostīta Latvijas lauksaimniecība, atstājot laukus bez darbaspēka.</span></span>
+. Pieckārt palielinājās lielo rūpniecības uzņēmumu skaits republikā. Lielākā daļa no tiem bija pakļauti Vissavienības resoriem. Visstraujāk attīstījās tās rūpniecības nozares, kurām Latvijā nav ne resursu, ne darbaspēka rezervju un kuru saražoto produkciju no republikas izved. Tās ir ķīmijas un naftas ķīmijas rūpniecība, mašīnbūve un metālapstrāde, kā arī melnā metalurģija. Produkcijas apjoms šajās nozarēs 1984. gadā pārsniedza pirmskara līmeni vairāk nekā 700 reižu.
-<span style="font-size:small;"><span lang="LV">2. Pieckārt palielinājās lielo rūpniecības uzņēmumu skaits republikā. Lielākā daļa no tiem bija pakļauti Vissavienības resoriem. Visstraujāk attīstījās tās rūpniecības nozares, kurām Latvijā nav ne resursu, ne darbaspēka rezervju un kuru saražoto produkciju no republikas izved. Tās ir ķīmijas un naftas ķīmijas rūpniecība, mašīnbūve un metālapstrāde, kā arī melnā metalurģija. Produkcijas apjoms šajās nozarēs 1984. gadā pārsniedza pirmskara līmeni vairāk nekā 700 reižu.</span></span>
+. Iedzīvotāju kopīgais mehāniskais pieaugums 18 gados pārsniedz 200000 cilvēku. Demogrāfiskās struktūras deformācija ne tikai pazemināja dzīves līmeni Latvijā, bet arī saasināja starpnacionālās attiecības.
-<span style="font-size:small;"><span lang="LV">3. Iedzīvotāju kopīgais mehāniskais pieaugums 18 gados pārsniedz 200000 cilvēku. Demogrāfiskās struktūras deformācija ne tikai pazemināja dzīves līmeni Latvijā, bet arī saasināja starpnacionālās attiecības.</span></span>
+. Vārdu nesaskaņa ar darbiem, morāles normu devalvācija, visatļautības un elitārisma izpausmes partijas un valsts pārvaldes aparātā kļuva par normu, stabili izveidojās privileģēto aparāta darbinieku kārta, notika plaša medību namu un somu pirtu celtniecība, kā arī greznu banketu rīkošana par tautas līdzekļiem.
-<span style="font-size:small;"><span lang="LV">4. Vārdu nesaskaņa ar darbiem, morāles normu devalvācija, visatļautības un elitārisma izpausmes partijas un valsts pārvaldes aparātā kļuva par normu, stabili izveidojās privileģēto aparāta darbinieku kārta, notika plaša medību namu un somu pirtu celtniecība, kā arī greznu banketu rīkošana par tautas līdzekļiem.</span></span>
+. Ikvienas progresīvās domas cenzēšana un apspiešana radīja pilnīgas apātijas un bezcerības atmosfēru tautā.
-<span style="font-size:small;"><span lang="LV">5. Ikvienas progresīvās domas cenzēšana un apspiešana radīja pilnīgas apātijas un bezcerības atmosfēru tautā.</span></span>
+Tāpēc RPI LTF nodaļa uzskata:
-<span style="font-size:small;"><span lang="LV">Tāpēc RPI LTF nodaļa uzskata:</span></span>
+. Rīgas Politehniskajam institūtam kā vienai no organizācijām, kas 1984. gadā izvirzīja A. Vosu par PSRS Augstākās Padomes deputāta kandidātu, ir morāls pienākums darīt visu iespējamo, lai panāktu viņa atsaukšanu.
-<span style="font-size:small;"><span lang="LV">1. Rīgas Politehniskajam institūtam kā vienai no organizācijām, kas 1984. gadā izvirzīja A. Vosu par PSRS Augstākās Padomes deputāta kandidātu, ir morāls pienākums darīt visu iespējamo, lai panāktu viņa atsaukšanu.</span></span>
+. Šī atsaukšana ir nepieciešama, kaut gan deputāta pilnvaru laiks tuvojas beigām, jo tā ļautu augt tautas ticībai, ka Latvijas PSR patiesi iet demokratizācijas, tiesiskas valsts izveides un atklātības ceļu, kā arī lai mazinātu iespēju, ka A. Voss varētu tikt no jauna izvirzīts par deputāta kandidātu kādā no PSRS vēlēšanu apgabaliem.
-<span style="font-size:small;"><span lang="LV">2. Šī atsaukšana ir nepieciešama, kaut gan deputāta pilnvaru laiks tuvojas beigām, jo tā ļautu augt tautas ticībai, ka Latvijas PSR patiesi iet demokratizācijas, tiesiskas valsts izveides un atklātības ceļu, kā arī lai mazinātu iespēju, ka A. Voss varētu tikt no jauna izvirzīts par deputāta kandidātu kādā no PSRS vēlēšanu apgabaliem.</span></span>
+. Latvijas Komunistiskās partijas CK nepieciešams beidzot novērtēt A. Vosa morālo atbildību tautas priekšā un nepieciešamības gadījumā izskatīt jautājumu par viņa atbildību, tādējādi parādot tautai, kādās pozīcijās ir nostājusies republikas pašreizējā vadība.
-<span style="font-size:small;"><span lang="LV">3. Latvijas Komunistiskās partijas CK nepieciešams beidzot novērtēt A. Vosa morālo atbildību tautas priekšā un nepieciešamības gadījumā izskatīt jautājumu par viņa atbildību, tādējādi parādot tautai, kādās pozīcijās ir nostājusies republikas pašreizējā vadība.</span></span>
+<p style="text-align:right;">'''RPI LTF NODAĻA'''</p>
-<p class="tnr" align="right" style="text-align:right"><span style="font-size:small;">'''<span lang="LV">RPI LTF NODAĻA</span>'''</span></p><p class="tnr" align="right" style="text-align:right"><span style="font-size:small;"><span lang="LV">1989. gada 3. janvārī</span></span></p>
+<p style="text-align:right;">1989. gada 3. janvārī</p>