499940 - Versiju hronoloģija

Andrejs : 2012. gada 25. augusts, plkst. 14.13

2012-08-25T14:13:31Z

Ilmars: Set original images

2012-05-15T10:48:05Z

Set original images

Andrejs : 2012. gada 31. marts, plkst. 17.07

2012-03-31T17:07:48Z

Andrejs : 2012. gada 25. marts, plkst. 21.38

2012-03-25T21:38:33Z

Andrejs : 2012. gada 25. marts, plkst. 21.38

2012-03-25T21:38:12Z

Ilmars: Migrate data to 'Written by' and 'About domain' templates

2012-01-03T13:24:23Z

Migrate data to 'Written by' and 'About domain' templates

Jauna lapa

{{Newspaper Article
|Article in=Latvijas Jaunatne
|Published on=1991/01/27
|Issue number=7
|Page number=2
|Original title=Tallinā pagaidām ir mierīgi
|Source file= lajn1991n007_002_01
}}
{{Written by|Guntis Trekteris}}

@@ 13. rindiņa: / 13. rindiņa: @@
 {{About topic|Igaunijas neatkarības cīņas}}
 {{About topic|Tautas aptauja par brīvu un neatkarīgu Igauniju, 1991}}
 {{About domain|Politika}}
 {{About person|Arturs Kopitins}}

@@ 7. rindiņa: / 7. rindiņa: @@
 |Source file=lajn1991n007_002_01
 }}
 {{Written by|Guntis Trekteris}}
 {{About topic|BARIKĀDES, 1991}}

← Senāka versija		Versija, kas saglabāta 2012. gada 31. marts, plkst. 17.07
1. rindiņa:		1. rindiņa:
−	{{Newspaper Article \|Article in=Latvijas Jaunatne \|Published on=1991/01/27 \|Issue number=7 \|Page number=2 \|Original title=Tallinā pagaidām ir mierīgi \|Source file= lajn1991n007_002_01 }} {{Written by\|Guntis Trekteris}}Kad 23. janvāra rītā ierados Tallinā, nekas neliecināja par saspringtu politisko situāciju. Tādu barikāžu būvēšanu kā Rīgā igauņi uzskata par nelietderīgu, un notikumu visnotaļ mierīgā attīstība viņu nostāju ir apstiprinājusi. Tikai vecpilsētas ieliņām, kas ved uz Augstāko Padomi, priekšā aizvelti milzīgi granīta bluķi. Pašā Augstākajā Padomē pastiprināti tiek pārbaudītas caurlaides, taču formalitāšu nokārtošana prasīja tikai trīs minūtes. Preses namā un Ekonomikas ministrijā pie ieejas sēdošās jaukās sievietes, kurām zem deguna centos pabāzt savu preses apliecību, tajā pat neieskatījās. Viņu vienīgais uzdevums bija laipni smaidot palīdzēt atrast adresātu šajos daudzstāvu namos.	+	{{Newspaper Article
		+	\|Article in=Latvijas Jaunatne
		+	\|Published on=1991/01/27
		+	\|Issue number=7
		+	\|Page number=2
		+	\|Original title=Tallinā pagaidām ir mierīgi
		+	\|Source file=lajn1991n007_002_01
		+	}}
		+	{{Written by\|Guntis Trekteris}}
		+	{{About topic\|BARIKĀDES, 1991}}
		+	{{About topic\|Barikādes, Notikumi Igaunijā, 1991}}
		+	{{About topic\|Igaunijas neatkarības cīņas}}
		+	{{About topic\|Tautas aptauja par brīvu un neatkarīgu Igauniju, 1991}}
		+	{{About domain\|Politika}}
		+	{{About person\|Arturs Kopitins}}
		+	{{About person\|Aleksandrs Ņevzorovs}}
		+	{{About person\|Tēts Kellass}}
		+	{{About person\|Tīns Antons}}
		+	{{About organization\|Igaunijas Apvienoto darba kolektīvu padome}}
		+	{{About organization\|Igaunijas Komiteja}}
		+	{{About place\|Igaunija}}
		+	{{About place\|Tallina}}
		+	{{About event\|E1991030301}}
		+	{{About year\|1991}}
		+	Kad 23. janvāra rītā ierados Tallinā, nekas neliecināja par saspringtu politisko situāciju. Tādu barikāžu būvēšanu kā Rīgā igauņi uzskata par nelietderīgu, un notikumu visnotaļ mierīgā attīstība viņu nostāju ir apstiprinājusi. Tikai vecpilsētas ieliņām, kas ved uz Augstāko Padomi, priekšā aizvelti milzīgi granīta bluķi. Pašā Augstākajā Padomē pastiprināti tiek pārbaudītas caurlaides, taču formalitāšu nokārtošana prasīja tikai trīs minūtes. Preses namā un Ekonomikas ministrijā pie ieejas sēdošās jaukās sievietes, kurām zem deguna centos pabāzt savu preses apliecību, tajā pat neieskatījās. Viņu vienīgais uzdevums bija laipni smaidot palīdzēt atrast adresātu šajos daudzstāvu namos.

	Ierasto dzīves ritmu bija pārtraukuši streiki, bet to ietekmi uz galvaspilsētas dzīvi nemanīja. Trijās dienās caurmērā streikoja 20 uzņēmumu. 24. janvārī darbu uz nenoteiktu laiku pārtrauca Civilās aviācijas pārvalde un četras dzelzceļa stacijas, daļēji paralizējot kravas sastāvu kustību. Taču, ņemot vērā, ka Igaunijā 65% visu kravas pārvadājumu nodrošina autotransports, tiks atrasta izeja arī no šīs situācijas.		Ierasto dzīves ritmu bija pārtraukuši streiki, bet to ietekmi uz galvaspilsētas dzīvi nemanīja. Trijās dienās caurmērā streikoja 20 uzņēmumu. 24. janvārī darbu uz nenoteiktu laiku pārtrauca Civilās aviācijas pārvalde un četras dzelzceļa stacijas, daļēji paralizējot kravas sastāvu kustību. Taču, ņemot vērā, ka Igaunijā 65% visu kravas pārvadājumu nodrošina autotransports, tiks atrasta izeja arī no šīs situācijas.

@@ 20. rindiņa: / 20. rindiņa: @@
 Visumā Igaunijas sabiedriski politisko procesu attīstība ir līdzīga norisēm Latvijā (Baltijā). Atliek secināt, ka mūsu valdību izraudzītais ceļš ir vienīgais pareizais vai arī tiek izdarītas vienas un tās pašas kļūdas…?
+<p style="text-align: right; ">'''Guntis Trekteris'''</p><p style="text-align: right; ">Tallina-Rīga</p><p style="text-align: right; ">&nbsp;no 23. līdz 25. janvārim</p>
 P.S. Par Igaunijas tautsaimniecības attīstību — kādā no nākamajiem laikraksta numuriem.
 &nbsp;

@@ 1. rindiņa: / 1. rindiņa: @@
-{{Newspaper Article
+{{Newspaper Article |Article in=Latvijas Jaunatne |Published on=1991/01/27 |Issue number=7 |Page number=2 |Original title=Tallinā pagaidām ir mierīgi |Source file= lajn1991n007_002_01 }} {{Written by|Guntis Trekteris}}Kad 23. janvāra rītā ierados Tallinā, nekas neliecināja par saspringtu politisko situāciju. Tādu barikāžu būvēšanu kā Rīgā igauņi uzskata par nelietderīgu, un notikumu visnotaļ mierīgā attīstība viņu nostāju ir apstiprinājusi. Tikai vecpilsētas ieliņām, kas ved uz Augstāko Padomi, priekšā aizvelti milzīgi granīta bluķi. Pašā Augstākajā Padomē pastiprināti tiek pārbaudītas caurlaides, taču formalitāšu nokārtošana prasīja tikai trīs minūtes. Preses namā un Ekonomikas ministrijā pie ieejas sēdošās jaukās sievietes, kurām zem deguna centos pabāzt savu preses apliecību, tajā pat neieskatījās. Viņu vienīgais uzdevums bija laipni smaidot palīdzēt atrast adresātu šajos daudzstāvu namos.
 |Article in=Latvijas Jaunatne
-|Published on=1991/01/27
+Ierasto dzīves ritmu bija pārtraukuši streiki, bet to ietekmi uz galvaspilsētas dzīvi nemanīja. Trijās dienās caurmērā streikoja 20 uzņēmumu. 24. janvārī darbu uz nenoteiktu laiku pārtrauca Civilās aviācijas pārvalde un četras dzelzceļa stacijas, daļēji paralizējot kravas sastāvu kustību. Taču, ņemot vērā, ka Igaunijā 65% visu kravas pārvadājumu nodrošina autotransports, tiks atrasta izeja arī no šīs situācijas.
 |Issue number=7
-|Page number=2
+Lai gan strādnieku vārdā uzsaukumus parakstījušas dažādas organizācijas un komitejas — organizācijas komiteja cīņai par cenu pazemināšanu, starprepubliku deputātu un Igaunijas PSR strādnieku delegātu padomes izpildkomiteja, streiku komiteja, Apvienoto darba kolektīvu padome u. c. —, tomēr to prasības ir diezgan līdzīgas, vietumis pat saglabāta vienāda literārā forma, kas liecina par izcelšanos no viena avota. Izvirzītās prasības iedalāmas trijās grupās. Pirmkārt, atcelt visus lēmumus par cenu palielināšanu, atjaunot to cenu līmeni, kāds tas bija pirms 1990. gada 15. oktobra, un nosacīt, ka mazumtirdzniecības cenas var tikt palielinātas tikai reizē ar kompensācijas un sociālās nodrošināšanas mehānisma izstrādāšanu, kā arī saskaņot cenu un nodokļu politiku ar visām savienotajām republikām. Te jāpaskaidro, ka Igaunijā kompensācija 30 rubļu apmērā paredzēta tikai tā sauktajām riska grupām (pensionāriem u. tml.). Divkosīga šajā jautājumā bijusi savienības valdības politika, palielinot vairumtirdzniecības cenas, nepopulāros lēmumus par mazumtirdzniecības cenu palielināšanu vēlīgi atstājot republiku kompetencē. Domāju, ka Apvienoto darba kolektīvu padomes (galvenajam darbaļaužu "konsolidētājam") lēmējsastāvam, kas uz kārtējo apspriedi 24. janvāra vakarā bija ieradies jaunās dienesta ''volgās'', kas man deva iespēju secināt par viņu piederību pie rūpnīcu vadības, šis fakts ir zināms, kā arī zināms ir tas, ka turpmākā zemo cenu līmeņa uzturēšana ar dotāciju palīdzību no republiku budžetiem nav iespējama. Pat lielās Krievijas Federācijas budžets to izturēs vēl tikai trīs mēnešus. Tāpēc darbaļaužu interešu aizstāvība, ekonomiskās prasības nav nekas cits kā politisko mērķu piesegšana ar vīģes lapu. Par to liecina arī uzsaukumu otrā un trešā prasību grupa: atjaunot republikā PSRS un Igaunijas PSR konstitūciju darbību, atcelt visus likumdošanas aktus, kas pārkāpj cilvēka, arī karavīra (?), tiesības, un nomainīt ministru kabineta sastāvu, kas liecina par spilgtu boļševistiskās domāšanas kanonu un, proti, — arī izpildvarai jābūt pārstāvētai nevis vadoties pēc kompetences, bet gan pēc "idejiskā" līmeņa. Tieši šo politisko ambīciju dēļ Igaunijas Republikas parlaments un valdība neuzskata par iespējamu uzsākt sarunas vai piekāpties streikotājiem. Lai gan pirms neilga laika sarunas bija paredzētas, taču pusstundu pirms to sākuma streikotāju pārstāvji no tām atteicās, paskaidrodami, ka pretējā puse neesot pārstāvēta pienācīgā līmenī.
 |Original title=Tallinā pagaidām ir mierīgi
-|Source file= lajn1991n007_002_01
+Apvienoto darba kolektīvu padomes priekšsēdētājs Arturs Vasiļjevičs Kopitins ir atvaļināta militārpersona un, kā noskaidrojās tiešām sirsnīgā sarunā ar viņa kundzi, Igaunijā dzīvo kopš 1976. gada. Jau pieminētajā šīs padomes apspriedē korespondents no Rīgas manā personā netika ielaists. Arī Arturam Vasiļjevičam neatradās laika intervijai. Taču, gods kam gods, — tā vietā man laiku pakavēt tika sūtīta viņa sieva ar pilnu "Izvestija OSTK" ("Apvienoto darba kolektīvu padomes vēstis") komplektu padusē. Militārpersona un vienlaikus strādnieku interešu aizstāvis — šis savienojums ir simbolisks, jo būtībā armija ir vienīgais spēks, kas varētu "aizstāvēt" strādniekus. Varbūt daudzi nezina, bet Igaunijā nav OMON vienību, – kad PSRS Augstākajā Padomē tika lemts par šādu speciālo vienību izveidošanu, Igaunijas pārstāvji vienīgie balsoja pret, un tā nu viņi palikuši bez šīs bruņotās bandas. Tiesa gan, igauņi neizslēdz OMON eksportēšanas iespēju no citas republikas, piemēram, Latvijas.
 }}
-{{Written by|Guntis Trekteris}}
+Īpašas tautas kārtības sargu vienības — "Kodukaitse" (burtiski — "mājas sardze") jau kopš izveidošanas brīža atrodas republikas iekšlietu ministra pakļautībā, tādējādi to darbība ar miliciju tiek saskaņota un konflikti nerodas. "Kodukaitse" apvieno vairākus tūkstošus biedru visā Igaunijā. Vienīgais apbruņojums — gumijas nūjas. Samaksātas tiek tikai patstāvīgās dežūras — piemēram, pie Augstākās Padomes — 15 rubļi diennaktī.