485033 - Versiju hronoloģija

Ilmars: Set original images

2012-09-24T21:10:28Z

Set original images

Andrejs : 2012. gada 7. maijs, plkst. 12.59

2012-05-07T12:59:53Z

Andrejs : 2012. gada 9. aprīlis, plkst. 14.00

2012-04-09T14:00:15Z

Andrejs : 2012. gada 9. aprīlis, plkst. 13.55

2012-04-09T13:55:59Z

Andrejs: Jauna lapa: {{Newspaper Article |Article in=Padomju Jaunatne |Published on=1989/01/06 |Issue number=5 |Page number=4 |Original title=Vēl par latviešu valodu |Source file=paja1989n005_004_01 |Abstr...

2012-04-09T13:53:30Z

Jauna lapa: {{Newspaper Article |Article in=Padomju Jaunatne |Published on=1989/01/06 |Issue number=5 |Page number=4 |Original title=Vēl par latviešu valodu |Source file=paja1989n005_004_01 |Abstr...

Jauna lapa

{{Newspaper Article
|Article in=Padomju Jaunatne
|Published on=1989/01/06
|Issue number=5
|Page number=4
|Original title=Vēl par latviešu valodu
|Source file=paja1989n005_004_01
|Abstract=

Latgaliešu kongresu sveicinot

}}
{{Written by|K. Brīvība}}
{{About year|1989}}

@@ 8. rindiņa: / 8. rindiņa: @@
 |Abstract=Latgaliešu kongresu sveicinot
 }}
 {{Written by|K. Brīvība}}
 {{About topic|Latgales problēmas, Latgaliešu Kultūras biedrība, teātris, valoda}}
@@ 35. rindiņa: / 36. rindiņa: @@
 Ja tiešām gribam kaut ko labu darīt Latgales novadam, tad brauksim uz turieni un strādāsim pie ekonomiskas pārbūves un kultūras laukā! Liksim pie malas demagoģiju, tautas saskaldīšanas taktiku utt. Ķersimies visi pie praktiskā pārbūves darba, lai atjaunotā Latgale atkal būtu vispirms ekonomiski stipra ar attīstītām sava novada kultūras tradīcijām un veselīgām piecu, sešu un vairāk bērnu ģimenēm. Atļausim, lai jaunā Latgales latviešu paaudze pati izlemj, kad un kādā dialektā viņi runās, lasīs vai rakstīs!
 <p style="text-align: right; ">'''K. Brīvība,'''</p><p style="text-align: right; ">ekonomists</p>
 &nbsp;
 '''P. S.''' Spriežot pēc mūsu redakcijas pasta, latgaliešu kongress top ļoti karstā un kareivīgā gaisotnē. Tieši tāpēc no daudzajām vēstulēm šoreiz izvēlējāmies ekonomista K. Brīvības viedokli, kurā, kā mums šķiet, vajadzētu nopietni ieklausīties. Pārējo lasītāju vēstuļu apskatu sagatavosim jau pēc kongresa, kurš, cerams, lielajā nevienprātībā tomēr nesīs racionālu graudu.
-<br/>
+<br />

@@ 15. rindiņa: / 15. rindiņa: @@
 {{About place|Daugavpils}}
 {{About place|Rēzekne}}
 {{About year|1989}}
 Skaidrības labā dažus vārdus vispirms gribētu veltīt Latvijas vēsturei, jo daļa jaunatnes to zina vāji.

← Senāka versija		Versija, kas saglabāta 2012. gada 9. aprīlis, plkst. 14.00
1. rindiņa:		1. rindiņa:
−	{{Newspaper Article \|Article in=Padomju Jaunatne \|Published on=1989/01/06 \|Issue number=5 \|Page number=4 \|Original title=Vēl par latviešu valodu \|Source file=paja1989n005_004_01 \|Abstract= Latgaliešu kongresu sveicinot }} {{Written by\|K. Brīvība}} {{About year\|1989}}Skaidrības labā dažus vārdus vispirms gribētu veltīt Latvijas vēsturei, jo daļa jaunatnes to zina vāji.	+	{{Newspaper Article
		+	\|Article in=Padomju Jaunatne
		+	\|Published on=1989/01/06
		+	\|Issue number=5
		+	\|Page number=4
		+	\|Original title=Vēl par latviešu valodu
		+	\|Source file=paja1989n005_004_01
		+	\|Abstract=Latgaliešu kongresu sveicinot
		+	}}
		+	{{Written by\|K. Brīvība}}
		+	{{About topic\|Latgales problēmas, Latgaliešu Kultūras biedrība, teātris, valoda}}
		+	{{About domain\|Politika}}
		+	{{About domain\|Valodniecība}}
		+	{{About media\|«Cīņa», laikraksts}}
		+	{{About place\|Daugavpils}}
		+	{{About place\|Rēzekne}}
		+	{{About year\|1989}}
		+	Skaidrības labā dažus vārdus vispirms gribētu veltīt Latvijas vēsturei, jo daļa jaunatnes to zina vāji.

	Tagadējo Latvijas teritoriju, Daugavas labo krastu, t.i., Latgali un Vidzemi, jau pirms dažiem gadu tūkstošiem apdzīvo latgaļu cilts. Daugavas kreiso krastu līdz aptuveni tagadējam Bauskas rajonam — sēļi, Zemgales līdzenumu — zemgaļi, pārējo Latvijas daļu Kurzemi — kurši.		Tagadējo Latvijas teritoriju, Daugavas labo krastu, t.i., Latgali un Vidzemi, jau pirms dažiem gadu tūkstošiem apdzīvo latgaļu cilts. Daugavas kreiso krastu līdz aptuveni tagadējam Bauskas rajonam — sēļi, Zemgales līdzenumu — zemgaļi, pārējo Latvijas daļu Kurzemi — kurši.

@@ 1. rindiņa: / 1. rindiņa: @@
-{{Newspaper Article
+{{Newspaper Article |Article in=Padomju Jaunatne |Published on=1989/01/06 |Issue number=5 |Page number=4 |Original title=Vēl par latviešu valodu |Source file=paja1989n005_004_01 |Abstract= Latgaliešu kongresu sveicinot }} {{Written by|K. Brīvība}} {{About year|1989}}Skaidrības labā dažus vārdus vispirms gribētu veltīt Latvijas vēsturei, jo daļa jaunatnes to zina vāji.
-Latgaliešu kongresu sveicinot
+Tagadējo Latvijas teritoriju, Daugavas labo krastu, t.i., Latgali un Vidzemi, jau pirms dažiem gadu tūkstošiem apdzīvo latgaļu cilts. Daugavas kreiso krastu līdz aptuveni tagadējam Bauskas rajonam — sēļi, Zemgales līdzenumu — zemgaļi, pārējo Latvijas daļu Kurzemi — kurši.
-}}
+Katrā novadā var sastapt vairākas izloksnes. Tā, piemēram, ja zinām tikai latviešu literāro valodu, tad ventiņu vai sēļu izloksni grūti saprast. Latgaļu apdzīvotā teritorijā — Latgalē un Vidzemē — līdz pat mūsdienām ir gan augšzemnieku, gan vidusdialekts (Ērģemē, Valmieras apkārtnē u. c).
-{{Written by|K. Brīvība}}
-{{About year|1989}}
+Lasot 1988. gada 24. decembra laikrakstu «Cīņa», redzam lielu virsrakstu — «Latviešu nācijai ir divas valodas». Šo rakstu parakstījuši astoņi autori. Un nu ir liela neizpratne: kā tad tā, vēl nesen nebija gandrīz nevienas, bet nu jau divas valodas! Ja tādā veidā turpināsies pārbūve, tad cik šo valodu latviešiem būs pēc dažiem mēnešiem vai gadiem?