478116 - Versiju hronoloģija

Andrejs : 2015. gada 15. marts, plkst. 17.06

2015-03-15T17:06:55Z

Andrejs : 2013. gada 3. maijs, plkst. 08.07

2013-05-03T08:07:38Z

Ilmars: Set original images

2012-05-15T10:47:57Z

Set original images

Andrejs : 2012. gada 8. maijs, plkst. 17.21

2012-05-08T17:21:56Z

Andrejs : 2012. gada 17. marts, plkst. 21.00

2012-03-17T21:00:17Z

Andrejs : 2012. gada 17. marts, plkst. 20.13

2012-03-17T20:13:19Z

Andrejs : 2012. gada 16. janvāris, plkst. 15.58

2012-01-16T15:58:10Z

Ilmars: Migrate data to 'Written by' and 'About domain' templates

2012-01-03T12:52:39Z

Migrate data to 'Written by' and 'About domain' templates

Jauna lapa

{{Newspaper Article
|Article in=Latvijas Jaunatne
|Published on=1990/05/05
|Issue number=85
|Page number=1
|Original title=Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas Augstākās Padomes Deklarācija par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu
|In section=Latvijas PSR Augstākās Padomes 12. sasaukuma 1. sesija
|Source file=lajn1990n085_001_01
}}
{{Written by|Anatolijs Gorbunovs}}
{{Written by|Imants Daudišs}}
{{About topic|Anatolija Gorbunova politiskā darbība}}
{{About domain|Politika}}
1918. gada 18. novembrī proklamētā neatkarīgā Latvijas valsts 1920. gadā tika starptautiski atzīta un 1921. gadā kļuva par līdztiesīgu Tautu Savienības locekli. Latviešu nācija savu pašnoteikšanos tiesiski īstenoja 1920. gada aprīlī, kad vispārējās, vienlīdzīgās, tiešās un proporcionālās vēlēšanās tautas uzticības mandāts tika dots Satversmes sapulcei. 1922. gada 15. februārī tā pieņēma valsts pamatlikumu — Latvijas Republikas Satversmi, kas d e   j u r e ir spēkā līdz šim brīdim.

1940. gada 16. jūnijā Latvijas Republikas valdībai iesniegtā toreizējās staļiniskās PSRS valdības ultimatīvā nota ar prasību mainīt valdību un 1940. gada 17. jūnija PSRS militārā agresija kvalificējama kā starptautisks noziegums. Tā rezultāts bija Latvijas okupācija un Latvijas Republikas suverēnās valsts varas likvidēšana. Latvijas valdība tika izveidota pēc PSRS valdības pārstāvju diktāta. No starptautisko tiesību viedokļa, šī valdība nebija Latvijas Republikas suverēnas valsts varas izpildorgāns, jo tā pārstāvēja nevis Latvijas Republikas, bet gan PSRS intereses.

1940. gada 14. un 15. jūlijā okupētajā Latvijā politiska terora apstākļos, pēc prettiesiski pieņemta antikonstitucionāla vēlēšanu likuma notika Saeimas vēlēšanas. No 17 iesniegtajiem kandidātu sarakstiem vēlēšanās tika atļauts tikai viens — «Darba Tautas bloka» kandidātu saraksts. «Darba Tautas bloka» pirmsvēlēšanu platformā nebija izvirzīta prasība par padomju varas pasludināšanu Latvijā un Latvijas Republikas iestāšanos Padomju Savienībā. Turklāt vēlēšanu rezultāti tika viltoti.

Tautas apmānīšanas rezultātā prettiesiski izveidotā Saeima nepauda Latvijas tautas suverēno gribu. Tai nebija konstitucionālu tiesību izlemt jautājumu par valsts iekārtas grozīšanu un Latvijas valsts suverenitātes likvidēšanu. Šos jautājumus bija tiesīga izlemt vienīgi tauta, taču brīva tautas nobalsošana nenotika.

Līdz ar to Latvijas Republikas iekļaušana Padomju Savienībā no starptautisko tiesību viedokļa nav spēkā, un Latvijas Republika joprojām d e   j u r e pastāv kā starptautisko tiesību subjekts, ko atzīst vairāk nekā 50 pasaules valstis.

Ņemot vērā Latvijas PSR Augstākās Padomes 1989. gada 28. jūlija «Deklarāciju par Latvijas valsts suverenitāti», 1990. gada 15. februāra «Deklarāciju jautājumā par Latvijas valstisko neatkarību» un 1990. gada 21. aprīļa Vislatvijas tautas deputātu sapulces Aicinājumu,

ievērojot Latvijas iedzīvotāju gribu, kas nepārprotami izpausta, ievēlot vairākumā tos deputātus, kuri savā priekšvēlēšanu programmā izteikuši apņēmību atjaunot Latvijas Republikas valstisko neatkarību,

nostājoties uz brīvas, demokrātiskas un neatkarīgas Latvijas Republikas d e  f a c t o atjaunošanas ceļa,

Latvijas PSR Augstākā Padome n o l e m j:

1. Atzīstot starptautisko tiesību pamatprincipu prioritāti pār valststiesību normām, uzskatīt par prettiesisku PSRS un Vācijas 1939. gada 23. augusta vienošanos un no tās izrietošo 1940. gada 17. jūnija Latvijas Republikas suverēnās valsts varas likvidēšanu PSRS militārās agresijas rezultātā.

2. Pasludināt par spēkā neesošu kopš pieņemšanas brīža Latvijas Saeimas 1940. gada 21. jūlijā pieņemto deklarāciju «Par Latvijas iestāšanos Padomju Sociālistisko Republiku Savienībā».

3. Atjaunot Satversmes sapulces 1922. gada 15. februārī pieņemtās Latvijas Republikas Satversmes darbību visā Latvijas teritorijā.

Latvijas valsts oficiālais nosaukums ir LATVIJAS REPUBLIKA, saīsināti — LATVIJA.

4. Līdz Satversmes jaunās redakcijas pieņemšanai apturēt Latvijas Republikas Satversmi, izņemot tos pantus, kas nosaka Latvijas valsts konstitucionāli tiesisko pamatu un kuri saskaņā ar Satversmes 77. pantu ir grozāmi tikai ar tautas nobalsošanu, proti:

1. pants — Latvija ir neatkarīga, demokrātiska republika;

2. pants — Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai;

3. pants — Latvijas valsts teritoriju starptautiskos līgumos noteiktās robežās sastāda Vidzeme, Latgale, Kurzeme un Zemgale;

6. pants — Saeimu ievēlē vispārīgās vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās un proporcionālās vēlēšanās.

 

Satversmes 6. pants piemērojams, atjaunojoties tām neatkarīgās Latvijas Republikas valsts varas un pārvaldes struktūrām, kuras garantē brīvu vēlēšanu norisi.

5. Noteikt pārejas periodu Latvijas Republikas valsts varas atjaunošanai d e   f a c t o, kurš beidzas ar Latvijas Republikas Saeimas sasaukšanu. Pērejas perioda augstāko valsts varu Latvijā realizē Latvijas Republikas Augstākā Padome.

6. Uzskatīt par iespējamu pārejas periodā piemērot Latvijas PSR Konstitūcijas normas un citus likumdošanas aktus, kas šī lēmuma pieņemšanas brīdī darbojas Latvijas teritorijā, ciktāl tie nav pretrunā ar Latvijas Republikas Satversmes 1., 2., 3. un 5. pantu.

Strīdus gadījumos jautājumus par likumdošanas aktu piemērošanu izšķir Latvijas Republikas Konstitucionālā tiesa.

Pārejas periodā jaunus likumdošanas aktus pieņem vai esošos aktus groza tikai Latvijas Republikas Augstākā Padome.

7. Izveidot komisiju, lai izstrādātu Latvijas Republikas Satversmes jaunu redakciju, kas atbilst Latvijas pašreizējam politiskajam, ekonomiskajam un sociālajam stāvoklim.

8. Garantēt Latvijas Republikas un citu valstu pilsoņiem, kas pastāvīgi dzīvo Latvijas teritorijā, sociālās, ekonomiskās un kultūras tiesības, kā arī politiskās brīvības, kuras atbilst vispāratzītām starptautiskām cilvēktiesību normām. Tas pilnā mērā attiecināms uz tiem PSRS pilsoņiem, kas izteiks vēlēšanos dzīvot Latvijā, nepieņemot tās pilsonību.

9. Latvijas Republikas attiecības ar PSRS veidot saskaņā ar joprojām spēkā esošo 1920. gada 11. augusta miera līgumu starp Latviju un Krieviju, kurā uz mūžīgiem laikiem ir atzīta Latvijas valsts neatkarība. Sarunām ar PSRS izveidot Valdības komisiju.

Deklarācija stājas spēkā kopš pieņemšanas brīža.
Latvijas PSR Augstākās Padomes priekšsēdētājsA. GORBUNOVSLatvijas PSR Augstākās Padomes sekretārsI. DAUDIŠS
Rīga, 1990. gada 4. maijā

@@ 9. rindiņa: / 9. rindiņa: @@
 }}
 {{Source image|articles/478/116/478116.jpg}}
-{{Written by|Imants Daudišs}}
+{{Written by|Latvijas Republikas Augstākā Padome (LR Augstākā Padome, LR AP)}}
 {{About topic|Anatolija Gorbunova politiskā darbība}}
 {{About topic|1940. gada notikumi}}

@@ 15. rindiņa: / 15. rindiņa: @@
 {{About topic|Valstiskās neatkarības atjaunošana}}
 {{About topic|1990. gada 4. maija Deklarācija}}
 {{About domain|Politika}}
 {{About person|Anatolijs Gorbunovs}}

@@ 10. rindiņa: / 10. rindiņa: @@
 {{Written by|Imants Daudišs}}
 {{About topic|Anatolija Gorbunova politiskā darbība}}
 {{About topic|1940. gada notikumi}}
 {{About topic|Latvijas PSR uzņemšana PSRS sastāvā 1940. gada 5. augustā}}
 {{About topic|Valstiskās neatkarības atjaunošana}}
 {{About domain|Politika}}
 {{About person|Anatolijs Gorbunovs}}

@@ 19. rindiņa: / 19. rindiņa: @@
 {{About organization|Latvijas Republikas Augstākā Padome (LR Augstākā Padome, LR AP)}}
 {{About place|Rīga}}
 {{About year|1918}}
 {{About year|1921}}