Ilmars: Set original images

2015-05-04T16:59:36Z

Set original images

Andrejs : 2015. gada 31. marts, plkst. 10.39

2015-03-31T10:39:38Z

Andrejs : 2015. gada 31. marts, plkst. 10.10

2015-03-31T10:10:34Z

Andrejs : 2015. gada 31. marts, plkst. 08.53

2015-03-31T08:53:27Z

Rādīt izmaiņas

Andrejs: Jauna lapa: {{Newspaper Article |Article in=Cīņa |Published on=1990/04/25 |Issue number=92 |Page number=2 |Original title=Atvadas no Latvijas kompartijas |Source file=cina1990n092_002_02 |Abstract...

2015-03-31T07:54:40Z

Jauna lapa: {{Newspaper Article |Article in=Cīņa |Published on=1990/04/25 |Issue number=92 |Page number=2 |Original title=Atvadas no Latvijas kompartijas |Source file=cina1990n092_002_02 |Abstract...

Jauna lapa

{{Newspaper Article
|Article in=Cīņa
|Published on=1990/04/25
|Issue number=92
|Page number=2
|Original title=Atvadas no Latvijas kompartijas
|Source file=cina1990n092_002_02
|Abstract=Citi raksta

|Comments=«Izvestija» 1990. gada 19. aprīlī
}}
{{Written by|Oto Lācis}}

@@ 9. rindiņa: / 9. rindiņa: @@
 |Comments=«Izvestija» 1990. gada 19. aprīlī
 }}
 {{Written by|Oto Lācis}}
 {{About topic|LKP XXV (sašķelšanās) kongress}}
@@ 120. rindiņa: / 122. rindiņa: @@
 Es esmu pārliecināts, ka pašreizējai LKP neradīsies nekāda iespēja kļūt par avangardisku politisko spēku, kamēr tā neiemācīsies godīgi, tieši un ar cieņu sarunāties ar republikas pamatiedzīvotājiem Esmu pārliecināts, ka LNKP nebūs izredžu kļūt par nopietnu politisko spēku, kamēr tā nepiedāvās tādu politiku, kura būs pievilcīga arī krievu valodā runājošajiem iedzīvotājiem. Pagaidām šādu vēlēšanos neredzu ne no vieniem, ne no otriem.
 <p style="text-align: right;">'''Oto Lācis'''</p><p style="text-align: right;">«Izvestija» 1990. gada 19. aprīlī</p>

@@ 23. rindiņa: / 23. rindiņa: @@
 {{About topic|Latvijas vēsture, notikumi 1957. — 1959. gadā}}
 {{About topic|Līgo svētku atdzimšana}}
 {{About domain|Politika}}
 {{About person|Jānis Vagris}}
 {{About person|Alfrēds Rubiks}}
 {{About person|Eduards Smiltēns}}
 {{About organization|Latvijas Komunistiskā partija (LKP)}}
 {{About organization|LKP Centrālā Komiteja}}

@@ 1. rindiņa: / 1. rindiņa: @@
-{{Newspaper Article |Article in=Cīņa |Published on=1990/04/25 |Issue number=92 |Page number=2 |Original title=Atvadas no Latvijas kompartijas |Source file=cina1990n092_002_02 |Abstract=Citi raksta |Comments=«Izvestija» 1990. gada 19. aprīlī }} {{Written by|Oto Lācis}}
+{{Newspaper Article
 |Article in=Cīņa
 Astoņdesmit sestajā Latvijas Kompartijas pastāvēšanas gadā, tās XXV kongresa laikā, notika sašķelšanās. Trešā daļa delegātu atstāja kongresu un pēc dažām dienām, 14. aprīlī, noturēja savu kongresu, nodibinot jaunu partiju un nosaucot to par Latvijas Neatkarīgo komunistisko partiju (LNKP). Tikai daži cilvēki ar CK vecā sastāva pirmo sekretāru Jāni Vagri priekšgalā centās līdz pēdējām minūtēm novērst šķelšanos — taču bezcerīgi. Ne kongresa vairākuma, ne arī mazākuma rīcība neatstāja nekādu saprašanās iespēju. Abas puses ir apmierinātas ar notikušo.
@@ 21. rindiņa: / 59. rindiņa: @@
 Pats es nekad neesmu bijis Latvijas Kompartijas biedrs, par visu tur notiekošo spriežu no malas, taču nevaru būt vienaldzīgs pret to. Mans tēvs tai ir atdevis piecdesmit savas dzīves gadus, un paši manas piedzimšanas apstākļi jau ir bijuši saistīti ar šo faktu.
-Tēvs šajā partijā iestājās divdesmit pirmajā gadā, kad piederība tai nesolīja ne karjeru, ne ienākumus — ātrāk gan lodi vai cietumu. Lode sagaidīja viņa bērnības draugu Eduardu Smiltēnu — trīsdesmit trešajā gadā viņu Rīgā konspiratīvā dzīvoklī pie Latvijas komjaunatnes avīzes izgatavošanas pārsteidza policija un turpat uz ielas nošāva, jo viņš esot «mēģinājis bēgt». Trīsdesmit septītajā gadā Staļina vara bez uzmanības neatstāja viņa sievu, kas tolaik dzīvoja Maskava, — un tā, pateicoties divu valstu «rūpēm», Smiltēna bērni kļuva apaļi bāreņi. Bet manam tēvam tika vienīgi cietums — viņu arestēja Rīgā divdesmit astotajā gadā un tiesāja darbaļaužu Kultūras biedrības lieta. No ilgākas atsēdēšanas glāba emigrācija uz Padomju Savienību. Tā ohranka parūpējās par to, lai es nevarētu piedzimt Latvijā, kur jau gadu simteņiem dzīvojuši mani senči. Starp citu, mans tēvs vienmēr palika šīs partijas ierindnieks, un notikumi viņa dzīvē. pēc mūsu vētrainā gadsimta mērogiem, bija diezgan parasti, ieskaitot divus karus, caur kuriem gāja viņa mājupceļš.
+Tēvs šajā partijā iestājās divdesmit pirmajā gadā, kad piederība tai nesolīja ne karjeru, ne ienākumus — ātrāk gan lodi vai cietumu. Lode sagaidīja viņa bērnības draugu Eduardu Smiltēnu — trīsdesmit trešajā gadā viņu Rīgā konspiratīvā dzīvoklī pie Latvijas komjaunatnes avīzes izgatavošanas pārsteidza policija un turpat uz ielas nošāva, jo viņš esot «mēģinājis bēgt». Trīsdesmit septītajā gadā Staļina vara bez uzmanības neatstāja viņa sievu, kas tolaik dzīvoja Maskavā, — un tā, pateicoties divu valstu «rūpēm», Smiltēna bērni kļuva apaļi bāreņi. Bet manam tēvam tika vienīgi cietums — viņu arestēja Rīgā divdesmit astotajā gadā un tiesāja darbaļaužu Kultūras biedrības lieta. No ilgākas atsēdēšanas glāba emigrācija uz Padomju Savienību. Tā ohranka parūpējās par to, lai es nevarētu piedzimt Latvijā, kur jau gadu simteņiem dzīvojuši mani senči. Starp citu, mans tēvs vienmēr palika šīs partijas ierindnieks, un notikumi viņa dzīvē. pēc mūsu vētrainā gadsimta mērogiem, bija diezgan parasti, ieskaitot divus karus, caur kuriem gāja viņa mājupceļš.
 Tagad demogrāfi ziņo: no divsimt tūkstošiem latviešu, kas Padomju Savienībā dzīvoja līdz 1937. gadam, septiņdesmit tūkstoši gājuši bojā. Tas nozīmē, ka pieaugušie vīrieši — gandrīz visi. Tēvs stāstīja, ka pēc atgriešanās no Spānijas (tās frontes izrādījās mazāk bīstamas par tā laika Maskavu) neatradis gandrīz nevienu no sev agrāk tuvās vides cilvēkiem, nebija vairs Kominternes latsekcijas, latviešu izdevniecības «Prometejs», simtiem draugu un paziņu. Bija — un nav.
@@ 35. rindiņa: / 73. rindiņa: @@
 Nepārspīlēsim: Latvijas vienkāršo ļaužu masas diezin vai veltīja pārāk lielu uzmanību dažu desmitu partijas funkcionāru nomaiņai. Tautas apziņā kā ieilgusi slimība atsaucās kas cits: pati politika, kas krasi pagriezās uz vēl rupjākas vietējo iedzīvotāju interešu ignorēšanas pusi. Par tās vismežonīgāko, bezjēdzīgāko un aplamāko izpausmi kļuva tautas iemīļoto svētku, kurus latvieši bija svinējuši pie visām varām, Jāņu dienas — Līgo svētku — aizliegšana. Iepriekšējo reizi Līgo svētkus pirms astoņsimt gadiem bija mēģinājuši aizliegt vācu bīskapi un baroni, bet drīz vien no tā atteikušies, saprotot, ka tas ir veltīgi un bīstami. Mūsu gadsimta sešdesmitajos gados šī kaunpilnā akcija deva latviešu komunistiskajai pārliecībai gandrīz vai pašu smagāko triecienu.
-Tajā paš’’a laikā tika izvērsta republiku postā dzenoša ekonomiskā politika. Milzīgie uzņēmumi, kurus cēla tur, kur tiem nebija ne izejvielu, ne enerģijas, ne darbaroku, kļuva par abpusēji neizdevīgu lietu gan Latvijai, gan citām republikām, pirmām kārtām jau KPFSR. Tie kļuva par papildu sūkni, kas izsūknēja pēdējo jaunatnes atlikumu no tā jau bez cilvēkiem palikušajām Krievijas sādžām. Tie kļuva par Latvijas dabas saindētajiem — nonācis jau tik tālu, ka neieteic peldēties Rīgas līča ūdeņos vissavienības kūrorta Jūrmalas pludmalē, Daugavā un Lielupē. Bet Ventspils bērnudārzos raudošus bērnus apmāca, kā rīkoties ar gāzmaskām, jo pilsētas centrā uzbūvēts tāds uzņēmums, kura avārijas gadījumā gāzmaska būs vajadzīga katram.
+Tajā pašā laikā tika izvērsta republiku postā dzenoša ekonomiskā politika. Milzīgie uzņēmumi, kurus cēla tur, kur tiem nebija ne izejvielu, ne enerģijas, ne darbaroku, kļuva par abpusēji neizdevīgu lietu gan Latvijai, gan citām republikām, pirmām kārtām jau KPFSR. Tie kļuva par papildu sūkni, kas izsūknēja pēdējo jaunatnes atlikumu no tā jau bez cilvēkiem palikušajām Krievijas sādžām. Tie kļuva par Latvijas dabas saindētajiem — nonācis jau tik tālu, ka neieteic peldēties Rīgas līča ūdeņos vissavienības kūrorta Jūrmalas pludmalē, Daugavā un Lielupē. Bet Ventspils bērnudārzos raudošus bērnus apmāca, kā rīkoties ar gāzmaskām, jo pilsētas centrā uzbūvēts tāds uzņēmums, kura avārijas gadījumā gāzmaska būs vajadzīga katram.
 Mākslīgi radītais ļaužu pieplūdums ir sarežģījis demogrāfisko situāciju. Mēs zinām, cik daudz Maskavā ir sūdzību par to, ka «limitētais» darbaspēks saņem dzīvokļus, bet daži vietējie maskavieši nevar tikt ārā no komunālajiem dzīvokļiem. Es uzaicinu maskaviešus uz brīdi iedomāties šādu ainu: «limitēto» atbrauc desmitiem reižu vairāk, turklāt viņi nav vietējās, bet kādas citas nācijas pārstāvji, viņi jau ir kļuvuši par galvaspilsētas iedzīvotāju vairākumu un krievu valoda tās ielās dzirdama aizvien retāk; iebraucēju vidū radušies oratori, kas pieprasa savas tiesības uz apdzīvoto teritoriju pat līdz viņu valstiskās piederības noteikšanai. Tā dzīvo Rīga.

466102 - Versiju hronoloģija

Ilmars: Set original images

Andrejs : 2015. gada 31. marts, plkst. 10.39

Andrejs : 2015. gada 31. marts, plkst. 10.10

Andrejs : 2015. gada 31. marts, plkst. 08.53

Andrejs: Jauna lapa: {{Newspaper Article |Article in=Cīņa |Published on=1990/04/25 |Issue number=92 |Page number=2 |Original title=Atvadas no Latvijas kompartijas |Source file=cina1990n092_002_02 |Abstract...