462912 - Versiju hronoloģija

Edgars : 2020. gada 18. novembris, plkst. 11.30

2020-11-18T11:30:11Z

Ilmars: Set original images

2020-11-13T03:11:50Z

Set original images

Edgars : 2020. gada 8. novembris, plkst. 10.45

2020-11-08T10:45:20Z

Edgars : 2020. gada 8. novembris, plkst. 10.39

2020-11-08T10:39:33Z

Edgars : 2020. gada 8. novembris, plkst. 09.57

2020-11-08T09:57:42Z

Rādīt izmaiņas

Edgars: Jauna lapa: {{Newspaper Article |Article in=Latvijas Jaunatne |Published on=1990/01/19 |Issue number=13 |Page number=2 |Original title=Latvijas Zaļās partijas manifests }} {{Written by|Latvijas...

2020-11-06T14:43:21Z

Jauna lapa: {{Newspaper Article |Article in=Latvijas Jaunatne |Published on=1990/01/19 |Issue number=13 |Page number=2 |Original title=Latvijas Zaļās partijas manifests }} {{Written by|Latvijas...

Jauna lapa

{{Newspaper Article
|Article in=Latvijas Jaunatne
|Published on=1990/01/19
|Issue number=13
|Page number=2
|Original title=Latvijas Zaļās partijas manifests
}}
{{Written by|Latvijas Zaļā partija}}
'''Sls manifests neietver sevi partijas programmu tas tradicionālajā Izpratne. Manifests nav ekoloģisko problēmu un to iespējamo risinājumu uzskaitījums, bet gan LZP principiālo viedok|u izklāsts. Konkrētie ekoloģiskie samezglojumi un ar tiem saistītie sociālie un politiskie jautājumi jāatspoguļo LZP reģionālo organizāciju darba programmās.'''

Industrializācijas izraisītā tehnikas progresa rezultātā nopietni apdraudēta ir ne tikai cilvēces labklājība, bet pati Dzīvības eksistence. Pēdējo gadu politiskā attīstība ir mazinājusi pasaules kara draudus, taču planētas veselība un dzīvotspēja strauji pasliktinās. Modernā clvlllzāclla. egoistiskā alkatībā lgnorēda. ma Dzīvības Likumu, iet pretī savai un zemeslodes bojā ejai. Pat pēdējos brīdinājuma signālus — ozona slāņa noārdīšanos un siltumnīcas efekta pastiprināšanos, kas nepārprotami Izraisa tlosfēras sairšanas sākumu. — cilvēce vēl pa īstam nav saklausījusi. . .

===Uz kurieni drāžas vilciens?===

Runājot par Latvijas nākotni, bieži dzird sakām: «Mums lr jālzlec no padomljas vilciena un jālelec Eiropas vilcienā.» Veroties no ekoloģiskā skatu punkta, šāds salīdzinājums lr tikai kārtējā vārdu rotaļa. Mēs lau esam Eiropas vilcienā. Vēl vairāk — mēs esam pasaules vilcienā. Tiesa, vieni tā pasažieri brauc pirmās klases vagonā ar gaisa kondicionēšanas le kārtu, bet citi — lopu vāģi, tomēr plāksnīte uz visiem vagoniem vēstī par vienu un to pašu gala staciju: Ekoloģiskā Katastrofa. Tieši tāpēc zalaflem pirmā un galvenā problēma lr nevis sava vagona labiekārtošana, bet gan paša vilciena kursa mainīšana, tā novirzīšana uz Zaļo ceļu.

Vēl nav par vēlu. Taču — lr pēdēlals laiks Latvijas zaļajiem ieņemt vietu mašīnistu tribīnē, lai pie nākamajām pārmijām novirzītu vilcienu uz blakusslledēm, kuras nebeidzas bezdibenī. Tāpēc Latvijā lr nodibināta Zaļā partija.

Mčs ticam, ka Zaļais cejš Ir vienīgā saprātīgā alternatīva aizvien straujākajam industriālisma un planētas izlaupīšanas ameka skrējienam. Tas Ir ceļš uz tradicionālo vērtību atkaliedzīvlnāšanu. uz mieru, drošību un ilglaicīgu stabilitāti.

===Uz kurieni ved zaļais ceļš?===

(tēze — antltēze)

Zaļā politika balstās nevis uz politiskām dogmām un konjunktūras diktētām programmām, bet gan uz cilvēces attīstībā pārbaudītām humānām vērtībām un dabas likumiem. Zaļā partija cīnās nevis par varu stev (tā visiem Spēkiem centīsies panākt varas patiesu nedošanu tautas rokās), bet par šo vērtību lemiesošanu valsts un sabiedrības dzīvē. Zaļais ceļš lr līdzsvara ceļš, kas ved uz šo. mērķu sasniegšanu.

'''1. Centralizācija — decentralizācija'''

Maziņa man galviņa,
Pilna gudra padomiņa:
Mazi mani tīrumiņl,' 
Pilni rudzu gabaniņu. 

Mūsdienu demokrātiskajā pasaulē decentralizācija nesekmē attīstību (kā feodālis mā). bet to bremzē. Latvijas atrašanās PSRS sastāvā lr ne tikai nelikumīga un pazemojoša, bet ari ekoloģiski bīstama tAs videi un iedzīvotājiem. Tā nav izdevīga ne latviešu, ne kādai citai tautai, bet tikai valdošajai šķl rai — nomenklatūrai, kuras vienīgās rūpes lr savas varas saglabāšana un nostiprināšana. Mēs esam pārliecināti, ka brīvas un suverēnas Latvijas Republikas atjaunošana lr būtisks priekšnoteikums Izejai no ekoloģiskās krīzes. .

Varas koncentrācija vienas šķiras rokās rada varas monopolu. Varas monopola apstākļos padarīt sistēmu kaut daļēji demckrātlsku nav iespējams. Jo varas ļaunprātīga Izmantošana bija. Ir un būs, kamēr cilvēkiem tiks dota iespēja šo varm negodprātīgi Izmantot. Nomenklatūra lr vienīgā šķira, kas ieinteresēta vlenpartijas sistēmas saglabāšanā. Varas decentralizācija šobrīd lr pats aktuālākais uzdevums. Mēs esam par demokrātiskās vai rāk partiju sistēmas Izveidošanu un varas nodošanu vietējās pašpārvaldes rokās. LZP konsekventi realizēs decentralizācijas principu arī savas struktūras ietvaros.

Ražošanas koncentrācija lielajās pilsētas neizbēgami neved pie ekoloģiskā līdzsvara Izjaukšanas*, sociālās infra struktūras atpalicības laukos, urbanizācijas un migrācijas palielināšanās. Tūkstošiem cilvēku nodarbināti bezdvēsellskos darbos, bet viņu radošais potenciāls paliek neizmantots. Mēs esam par tradicionālo saimniekošanas veidu attīstīšanu Latvijas laukos. Jāpanāk, lai mazie centri paši spētu sevi apgādāt ar pirmās nepieciešamības precēm. Tiem vajadzīgas savas maiznīcas, pienotavas, maltuves, enerģijas avoti, amatnieku biedrības v. c. Ekonomikas decentralizācija lr ceļš no saimnieciskās atkarības uz saimniecisko pašnotelkšanos, bet ne tikai. Tas lr arī ceļš

no agrorūpr.iecības — uz agrokultūru,

no lielražošanas — uz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem,

no sociālās neaizsargātības — uz sociālo drošību,

no atsvešinātības — uz tuvību,

no bezatbildības — uz atbildību,

no klaidoņuzvedības — uz zemes saimnieka uzvedību,

no parādes un masu kultūras — uz tautas kultūru.

'''Mēs esam pārliecināti, k* integrētās 1992. gada Eiropas modelis novedis pie pārmērīgas centralizācijas, atsevišķo valstu atkarības palielināšanās un ekoloģiskās krīzes saasināšanās. TāDēc LZP atbalsta citu Eiropas za|o partiju koncepciju attiecībā uz nākotnes Eiropu, kas paredz platu u-i līdztlesisku sadarbību vēsturiski, ģeogrāfiski un ekonomiski izveidojušos reģionu robežās. Latvija vēsturiski viscietāk allaž Ir bijusi saistīta ar Baltijas Jūras valstīm, tāpēc LZP sekmēs daudzveidīgu starptautisko sadarbību iā reģiona letvaros, lai atrisinātu mūsu kopējās problēmas un alābtu mūs vienojošo Baltijas Jūru no ekoloģiskās bojāejas.'''

'''2. Ekonomikas prioritāte — Dzīvības prioritāte'''

Pēra mani sveša māte
Ar ābeles žagariņu.
Dievs sod' tevi, māmuliņa,
Kam tu lauzi ābelīti.

Līdzšinējā valsts politika «ražošana — ražošanas pēc» vai, pareizāk sakot, «ražoša na — plāna pēc» lr pilnīgi bankrotējusi. Tā ne tikai nav spējusi nodrošināt cilvēkus ar nepieciešamajām precēm un normāliem dzīves apstākļiem, bet arī īsā laikā novedusi valsti pie pilnīgas ekoloģiskas degradācijas, pie fiziski un garīgi slimas sabiedrības. Straujos tempos iet bojā ne tikai augu un dzīvnieku sugas, bet veselas tautas.

Pašpārliecinātās cilvēces bezatbildīgā Izrīkošanās pašas apdzīvotajā vidē lr Izraisījusi rakrepjotās dabas atbildes agresiju. Cēlonis tam lr ne tik daudz mūsu ekonomiskā atpalicība, cik Dzīvības Liku ma pakļaušana savtīgajām šķiras un ekonomiskajām Interesēm. Uz ko mēs paļaujamies, cerot, ka kaut kādā brīnumaina veidā, pretēji dabas likumiem, mēs spēsim saglabāties kā nācija ekoloģiski pilnīgi degradētā vidē? Ir pilnībā jāmaina ne tikai ražošanas attiecības, bet arī mūsu domāšana un ētiskā attieksme pret visu dzīvo. Eko nomlskā determinisma vietā mums Jāliek ekoloģiskais imperatīvs: saduroties ekonomikas un ekoloģijas interesēm, prioritāte Jādod ekoloģijai. Tehnikas progress un civilizācijas progress nav adekvāti Jēdzieni.

Mes uzskatām, ka ekonomikas pamatuzdevums lr nodrošināt cilvēka kā garīgas būtnes Izaugsmi un brīvu attls tlbu. Ekonomikai vispirms lr jābūt veselīgai, tas lr, orientētai nevis uz acumirkļa izdevīgumu vai šķietamu uzplaukumu, bet uz pastāvīgu vides saglabāšanu un Ilglaicīgu stabilitāti.

'''Veselīga ekonomika balstās uz atjaunojamo dabas un enerģijas resursu izmantošanu, uz energoefektīvu un nepiesārņojošu ražoianu, bet ne tikai. Tā vispirms balstās uz veseliem cilvēkiem. Ir Jārada Juridiski ekonomisks mehānisms, kas garantētu ikvienas tiesības uz veselīgu pārtiku un vidi. TleSi ražotājiem jāatbild par visiem dabai un cilvēkiem nodarītajiem kaitējumiem. LZP noraida Jebkuru ražoSar.as veidu, kas apdraud cilvēku vai ekosistēmas veselību un dzīvību. Tā ir par Za|o ceļu'''

no videi kaitīgas ražošanas — uz videi nekaitīgu ražotinu,

no lauksaimniecības ķimizācijas — uz ekoloģiski tīru lauksaimniecību,

no AES un jaunu lielu HES un TEC celtniecības — uz enerģijas taupītanu un alternatīvu enerģijas avotu izmantotanu,

no mežu un citu dabas resursu izsaimniekotanas — uz dabas resursu kopSmu un saorātīgu izmantošanu,

no nepārdomātas meliorācijas vai citas ekoloģiski nepamatotas vides pārveidošanas — uz bojāto zemju rekultivāciju un mazpārveidotās vides saglabāšanu,

no gigantomānijas ekonomikā — uz cilvēka mērogiem atbilstošu ražotanu.

'''3. Patērētājsabledrlba — glabātājsabledrlba'''

Ai. za|ā ataudzina, 
Kā es tevi sen taupīju! 
Ne rīkstītes nenogriezu, 
Brālim govis ganīdama. 

Mums nav pieņemams padomju sociālisma ekonomls kals modelis ar agresīvi ekstensīvo un absolūti neefektīvo ražošanas veidu, kā dēj tiek norakts vesels kalns, lai Izgatavotu naglu. Bet mums nav pieņemams ari Rietumu ekonomiskais modelis, kas tāpat balstās uz Industriālo ekspansiju, uz pieprasījuma māk «ilgu stimulēšanu, uz lietu kultu un tāpat spēj zelt un plaukt tikai uz dabas ekspluatācijas rēķina. Laika, kad pasaulē katru minūti trīsdesmit bērni mirst bada nāvē, abas šīs ekonomiskas politikas nevar nosaukt savādāk kā par noziedzīgām. Ir paredzams, ka ne ražošana plāna pēc. ne ražošana peļņas pēc nespēj atrisināt modernās pasaules pamatproblēmas.

Kaut arī padomju sociālisms uz patērētāju lr orientēts tikai teorētiski, patērnieclskals dzīves veids kļūst aiz vien nomācošāks. Materiālo un kultūras vērtību leguve īpašumā kļūst ne vairs par personības attīstības līdzekli, bet par pašmērķi savu sakaru un lespēju demonstrēšanai. Tieksme pēc prestiža patēriņa, pēc baudu un izklaidēšanās maksimuma arvien spēcīgāk dominē pār mērenību un Jaunradi. Patērnleciska attieksme pret apkārtējo pasauli dehumanlzē cilvēciskās attiecības, saārda sociālās saites, degradē morālās atbildības izjūtu.

Patērnleclskals dzīvesveids Ir nesaraujami saistīts arī ar ekoloģiskām problēmām. Patērnieclskā attieksme pret dabu un tās resursiem lr nopietns drauds ekoloģiskajai stabilitātei. Nedrīkst piejaut kclonlālpolltlku attiecībā uz neatjaunojamiem dabas re surslem — tie izmantojami racionāli un tikai republikas vitālo interešu apmierināšanai. Ir nepieciešams aizsargāt un r,a glabāt nesagrautās ekosistēmas un atjaunot sagrautās. Tiesības uz dabas resursiem un veselīgu vidi pieder ne tikai mums, bet arī nākamajām paaudzēm.

'''Mums ir Jāveido Jauns pasaules uzskats, Jauna vērtību sistēma. Viedoklis, ka daba pastāv tikai t.anēc, lai to iekarotu un pārveidotu, lr barbaru, konkistadoru un lielinieku viedoklis. Laiks aozināties, ka nepārveidota daba mti par sevi ir brīnumaina vērtība un tās lzmantošana* rolitlkas vietā mum* lāllek a'zsargāSanas un sanlab*San->* "olltika. Latvilas Za|ā Darti'a kopā ar citām za|a|ām nartijām un kustībām meklē rHus uz jaunu, alternatīvu sabiedrības modeli, k»« balstīsies uz ekolodiski sanrātīau un sociāli taisnīgu ekonomiku. Z«|ais ce|i ir ce|i

no ratērnieclskā dzīves stila — • ur. vienkāršību un mērenību

no lauoītā|eko-omlkas — uz tAiiDītālekonomiku

no eaocentrism* — uz ekocentrismu

no dzīvei līmeņa prioritātes — ur dzīves kvalitātes prioritāti.

'''4. Unlfikāclla — daudzveidība'''

Koli. koli, 
Muki, Jauki. 
K=> Dievs di»v* vasarinu. 
'kkatrai nukītei Sava smarža paožama. 

Jebkura sistēma lr lo noturīgāka. 1o lielāka tā* iekšēlā daudzveidība. Ikvienas tautas etniskā savdabība lr vērtība un bagātība pati par -cvi. Citiem mēs varam vispirms būt interesanti kā noteiktas tautas cārstāvjl. nevis kā kādas produkcijas ražotāji. Mēs kategoriski noraidām politiku, kas vērsta aiz tautu mehānisku saiaukšanu un etniskās savdabības nonlvelēšanu. Tas nenozīmē, ka mēs esam pret atvērtu sabiedrību, taču starDtautiskaJām attiecībām Jābalstās uz līdztleslsku sadarbību, dziļu savstarpējo sapratni un cieņu. Nacionālo minoritāšu tiesībām mūsu sabiedrībā jābūt aizsargātām ar likumu.

Mēs ticam, ka sabiedrības attīstību Ir spējīga virzīt nevis unificēta kolektīva mašīna, bet akai garīgi brīvi, autonomi cilvēci, katrs ar savu neatkārtojamo savdabību un vlenrelzīgumu. Šādas sabiedrības rašanās priekšnoteikums ir apziņas brīvības tiesiskās garantijas. Mēs esam par politisko. Ideoloģisko, kultūras un reliģisko uzskatu daudzveidību. Nevienai partijai, šķirai vai reliģijai nav tiesī bas uz patiesības monopolu.

Mēs esam par Latvijas raksturīgās kultūrvides un ainavas aizsardzību pret tipveida celtņu notrulinošo vienveidību, pret lauku lielindustrlalizāciju. Vides estētikai Jākļūst car valsts politikas sastāvdaļu.

Daudzveidība nodrošina sta bllltātl arī ekoloģiskām sistēmām. Jebkuras augu vai dzīvnieku sugas bojāeja lr neatgriezenisks process, kas izraisa arvien Jaunu sugu Izzušanu un ved aizvien tuvāk sistēmas sabrukumam. Ja cilvēce nespēs apgūt racionālu un saudzējošu dzīvās dabas izmantošanas praksi, tā lemta bojāejai. Samazinot daudzveidību un noplicinot genofondu. mēs uzstādām slazdus nākamajām paaudzēm. Jo aizņemamies no tām «ekoloģisko kapitālu», nebūdami spējīgi atdot parādu.

'''Neaizmirsīsim — citām suaām ir tādas paSas vai pat lielākas tiesības uz io Zemi kā mums. «Dzīvnieki ir mūsu vecākie partneri uz STs planētas» (Tūrs Heiierdāls). Pasaule ir skaista tieši tāpēc, ka tā ir daudzveidīga. Za|ais ce|t mūs ved'''

no formu vienveidības — uz formu brīvību,

no standartdomāSanas — uz individuālo domu,

no autoritārisma — uz demokrātiju,

no monopolisma — uz veselīgu konkurenci.

'''5. Spēks un vardarbība — nevardarbība'''

Liela vētra lielījās 
Ozolam zarus lauzt. 
Stāvi stalti, ozoliņ, 
Laid vējiņu caur zarieml 

Mūsfu mērķis lr ne tikai veselīga, brīva un taisnīga, bet arī miermīlīga sabiedrība. Uz vardarbību balstīta režīma kundzība Latvijā ir atstājusi dziļas pēdas arī mūsu apziņā. Ka fiziskā, tā garīgā vardarbība Jau patiesi kļuvusi par dzīvesveidu. Pat tās organizācijas un kustības, kas sevi sauc par demokrātiskām, nereti Izmanto tādas metodes kā sava pretinieka cieņas aizskaršanu, apmelošanu un cietsirdību vārdos. Neiecietība iznīcina Jebkura dialoga iespējamību.

Zaļās politikas ētiskais pamats lr godbijība pret dzīvi bu un cieņa pret cilvēku. Mēs esam pārliecināti, ka ar netīriem līdzekļiem Izcīnīta uzvara lr tikai šķietamība. Mēs kategoriski noraidām vardarbību kā konfliktu atrisināšanas un mērķu sasniegšanas līdzekli visos līmeņos — no ģimenes un lelas līdz tautām un valstīm. «Ja gribi pārveide t pasauli, vispirms pārveido pats sevi» (sena gudrība).

Līdz ar to mums nav pieņemama arī militārā Ideoloģija. Nākotnes pasaule ir pasaulē bez leročiem. Baltijas Jūrai lr Jākļūst nevis par tautu Šķīrēju, bet vienotāju, un tajā nav vietas zemūdenēm un karakuģiem. Mēs esam par kara bāzu likvidēšanu Baltijas Jūras piekrastē, par visa Baltijas reģiona demilltarizā ciju.

'''Valsts rokās atrodas gigantiskā represīvā matiņa, par kuras teroristisko raksturu mums Ir nācies pārliecināties ari perestroikas laikā. Mēs lestāsimies par valsts aparāta darbības pak|autanu sabiedriskai kontrolei, par nāves soda atceltanu, par cilvēcisku apstākļu nodrošina Sanu cietumos, par piespiedu darba likvidēšanu.

'''Mis sevliķi gribam vērst sabiedrības uzmanību uz pastāvošo vardarbību pret sievietēm, veciem cilvēkiem un bērniem. Kamēr sievietes bū.s spiestas strādāt pilnu darba nedēlu, lai nodrošinātu savu un savas ģimenes eksistenci, mums nav cerību uz tautas atvese|otanu. Kamēr bērni būs pakļauti kolektīvai vardarbībai un «smadzeņu apstrādei» kombinātveldīgos bērnudārzos un skolAs, mums nav cerību uz tautas nākotni.'''

Ce|S uz miermīlīgu sabiedrību ved

no monologa — uz dialogu,

no diskriminācijas — uz līdztiesību,

no militarizācijas — uz Hemilitarizāciju,

no cilvēka Šovinisma — uz zaļo altruismu,

no ienaidnieka meklēšanas — uz drauga meklēšanu,

no naida — uz mīlestību.

'''6. Lineārā domāšana — sistemātiska (ekoloģiskā) domāšana'''

Pilna Olava pasaulīte 
Sīku, mazu tūpulliu; 
Kā to vienu kustināja. 
Visi līdzi kustējās. 

Ekoloģija māca. ka ekosistēmas var īsti saprast tikai tad. kad tās tiek aplūkotas kā vienots veselums, nevis atsevišķu dalu summa.

Mēs esam pārliecināti, ka šis kopsakara princips darbojas visu sistēmu ietvaros. Tāpēc mums nav pieņemams uzskats, ka paātrinātā ražošanas spēku attīstība agrāk vai vēlāk novedis sabiedrību pie vispārējās labklājības un uzplaukuma; ka vispirms mums ir Jāpiesārņo vide. lai kjūtu ekonomiski pietiekami spēcīgi savu mēslu tīrīšanai. Latvija ir dzīvs organisms, nevis atsevišķu rūpnīcu summa. Viss ir saistīts ar visu. Zinātne, kas Ignorē šo likumu, ir pašapmāns.

Mēs esam pārliecināti, ka Dzīvības Likums nav poētiska metafora, bet objektīva realitāte, kas pārvalda mūs visus. Mūsu politikas pamatā lr atziņa, ka mēs nestāvam ne ārpus, ne pāri dabai, bet esam nesaraujami ieausti tās kopējā audumā: ka cilvēces veselība lr tieši atkarīga no visas blosfēras veselības: ka ne politiskās, ne ekonomiskās, ne citas problēmas nav atrisināmas atrauti cita no citas: ka visas pārmaiņas materiālajā pasaulē rada attiecīgas pārmaiņas arī garīgajā pasaulē un otrādi.

Zaļais ceļš lr ceļš uz pasau les likumsakarību kopjausmā, kas uzlūko Zemi nevis kā nedzīvu mehānismu, bet kā dzīvu būtni; nevis kā akciju telpu cilvēkam, bet kā mūsu mājas, kur neatkarīgi no cilvēka gribas valda sava dzīves kārtība. «Laime lr visu Īle tu kārtība, vairāk nekas .. .» (I. Ziedonis). Mums nav citas alternatīvas, kā iekļauties šajā kartībā.

'''Salā manifestā nav nekā jauna. Tas viss Jau ir bijis pateikts un zināms sen pirms mums. Zaļā krāsa ir Dzīvības krāsa. Zaļā partija ir nevis vēl viena partija, bet politisks spēks, kas valsts varas līmeni aizstāvēs Dzīvības tiesības uz dzīvību. Mēs nepretendējam w glābēju lomu, bet aicinām atgriezties atpakaļ pie mūžigām vērtībām, pie Zemes. Daudzi io ceļu nosauks par antidialektisku, utopisku, iracionālu vai vēl kā citādi. Viņiem uz to ir tiesības. Mēs savukārt paturam sev tiesības domāt, ka Zaļais ceļs ir vienīgā izeja no strupceļa. '''

'''PAR BRĪVU UN ZAĻU LATVIJU!'''

@@ 8. rindiņa: / 8. rindiņa: @@
 {{Source image|articles/462/912/462912.jpg}}
 {{Written by|Latvijas Zaļā partija}}
 '''Šis manifests neietver sevī partijas programmu tas tradicionālajā izpratnē. Manifests nav ekoloģisko problēmu un to iespējamo risinājumu uzskaitījums, bet gan LZP principiālo viedokļu izklāsts. Konkrētie ekoloģiskie samezglojumi un ar tiem saistītie sociālie un politiskie jautājumi jāatspoguļo LZP reģionālo organizāciju darba programmās.'''

@@ 6. rindiņa: / 6. rindiņa: @@
 |Original title=Latvijas Zaļās partijas manifests
 }}
 {{Written by|Latvijas Zaļā partija}}
 '''Šis manifests neietver sevī partijas programmu tas tradicionālajā izpratnē. Manifests nav ekoloģisko problēmu un to iespējamo risinājumu uzskaitījums, bet gan LZP principiālo viedokļu izklāsts. Konkrētie ekoloģiskie samezglojumi un ar tiem saistītie sociālie un politiskie jautājumi jāatspoguļo LZP reģionālo organizāciju darba programmās.'''
@@ 11. rindiņa: / 12. rindiņa: @@
 Industrializācijas izraisītā tehnikas progresa rezultātā nopietni apdraudēta ir ne tikai cilvēces labklājība, bet pati Dzīvības eksistence. Pēdējo gadu politiskā attīstība ir mazinājusi pasaules kara draudus, taču planētas veselība un dzīvotspēja strauji pasliktinās. Modernā civilizācija egoistiskā alkatībā ignorēdama Dzīvības Likumu, iet pretī savai un zemeslodes bojā ejai. Pat pēdējos brīdinājuma signālus — ozona slāņa noārdīšanos un siltumnīcas efekta pastiprināšanos, kas nepārprotami izraisa biosfēras sairšanas sākumu, — cilvēce vēl pa īstam nav saklausījusi...
-===Uz kurieni drāžas vilciens?===
+=== Uz kurieni drāžas vilciens? ===
 Runājot par Latvijas nākotni, bieži dzird sakām: «Mums ir jāizlec no padomijas vilciena un jāielec Eiropas vilcienā.» Veroties no ekoloģiskā skatu punkta, šāds salīdzinājums ir tikai kārtējā vārdu rotaļa. Mēs jau esam Eiropas vilcienā. Vēl vairāk — mēs esam pasaules vilcienā. Tiesa, vieni tā pasažieri brauc pirmās klases vagonā ar gaisa kondicionēšanas iekārtu, bet citi — lopu vāģī, tomēr plāksnīte uz visiem vagoniem vēstī par vienu un to pašu gala staciju: Ekoloģiskā Katastrofa. Tieši tāpēc zaļajiem pirmā un galvenā problēma ir nevis sava vagona labiekārtošana, bet gan paša vilciena kursa mainīšana, tā novirzīšana uz Zaļo ceļu.
@@ 19. rindiņa: / 20. rindiņa: @@
 Mēs ticam, ka Zaļais ceļš ir vienīgā saprātīgā alternatīva aizvien straujākajam industriālisma un planētas izlaupīšanas amoka skrējienam. Tas ir ceļš uz tradicionālo vērtību atkaliedzīvināšanu, uz mieru, drošību un ilglaicīgu stabilitāti.
-===Uz kurieni ved zaļais ceļš?===
+=== Uz kurieni ved zaļais ceļš? ===
 (tēze — antitēze)
@@ 29. rindiņa: / 30. rindiņa: @@
 Maziņa man galviņa,</br>
 Pilna gudra padomiņa:</br>
-Mazi mani tīrumiņi,'<br/>
+Mazi mani tīrumiņi,'<br />
-Pilni rudzu gabaniņu.<br/>
+Pilni rudzu gabaniņu.<br />
 Mūsdienu demokrātiskajā pasaulē decentralizācija nesekmē attīstību (kā feodālismā), bet to bremzē. Latvijas atrašanās PSRS sastāvā ir ne tikai nelikumīga un pazemojoša, bet arī ekoloģiski bīstama tās videi un iedzīvotājiem. Tā nav izdevīga ne latviešu, ne kādai citai tautai, bet tikai valdošajai šķirai — nomenklatūrai, kuras vienīgās rūpes ir savas varas saglabāšana un nostiprināšana. Mēs esam pārliecināti, ka brīvas un suverēnas Latvijas Republikas atjaunošana ir būtisks priekšnoteikums izejai no ekoloģiskās krīzes. .
@@ 83. rindiņa: / 84. rindiņa: @@
 '''3. Patērētājsabiedrība — glabātājsabiedrība'''
-Ai, zaļā ataudzina,<br/>
+Ai, zaļā ataudzina,<br />
-Kā es tevi sen taupīju!<br/>
+Kā es tevi sen taupīju!<br />
-Ne rīkstītes nenogriezu,<br/>
+Ne rīkstītes nenogriezu,<br />
-Brālim govis ganīdama.<br/>
+Brālim govis ganīdama.<br />
 Mums nav pieņemams padomju sociālisma ekonomiskais modelis ar agresīvi ekstensīvo un absolūti neefektīvo ražošanas veidu, kā dēj tiek norakts vesels kalns, lai Izgatavotu naglu. Bet mums nav pieņemams arī Rietumu ekonomiskais modelis, kas tāpat balstās uz industriālo ekspansiju, uz pieprasījuma mākslīgu stimulēšanu, uz lietu kultu un tāpat spēj zelt un plaukt tikai uz dabas ekspluatācijas rēķina. Laika, kad pasaulē katru minūti trīsdesmit bērni mirst bada nāvē, abas šīs ekonomiskas politikas nevar nosaukt savādāk kā par noziedzīgām. Ir paredzams, ka ne ražošana plāna pēc, ne ražošana peļņas pēc nespēj atrisināt modernās pasaules pamatproblēmas.
@@ 94. rindiņa: / 95. rindiņa: @@
 Patērnieciskais dzīvesveids ir nesaraujami saistīts arī ar ekoloģiskām problēmām. Patērnieciskā attieksme pret dabu un tās resursiem ir nopietns drauds ekoloģiskajai stabilitātei. Nedrīkst pieļaut koloniālpolitiku attiecībā uz neatjaunojamiem dabas resursiem — tie izmantojami racionāli un tikai republikas vitālo interešu apmierināšanai. Ir nepieciešams aizsargāt un saglabāt nesagrautās ekosistēmas un atjaunot sagrautās. Tiesības uz dabas resursiem un veselīgu vidi pieder ne tikai mums, bet arī nākamajām paaudzēm.
-'''Mums ir jāveido jauns pasaules uzskats, jauna vērtību sistēma. Viedoklis, ka daba pastāv tikai tāpēc, lai to iekarotu un pārveidotu, ir barbaru, konkistadoru un lielinieku viedoklis. Laiks apzināties, ka nepārveidota daba pati par sevi ir brīnumaina vērtība un tās izmantošanas politikas vietā mums jāliek aizsargāšanas un saglabāšanas politika. Latvijas Zaļā partija kopā ar citām zaļajām partijām un kustībām meklē ceļus uz jaunu, alternatīvu sabiedrības modeli, kas balstīsies uz ekoloģiski saprātīgu un sociāli taisnīgu ekonomiku. Zaļais ceļš ir ceļš
+'''Mums ir jāveido jauns pasaules uzskats, jauna vērtību sistēma. Viedoklis, ka daba pastāv tikai tāpēc, lai to iekarotu un pārveidotu, ir barbaru, konkistadoru un lielinieku viedoklis. Laiks apzināties, ka nepārveidota daba pati par sevi ir brīnumaina vērtība un tās izmantošanas politikas vietā mums jāliek aizsargāšanas un saglabāšanas politika. Latvijas Zaļā partija kopā ar citām zaļajām partijām un kustībām meklē ceļus uz jaunu, alternatīvu sabiedrības modeli, kas balstīsies uz ekoloģiski saprātīgu un sociāli taisnīgu ekonomiku. Zaļais ceļš ir ceļš'''
 no patērnieciskā dzīves stila — uz vienkāršību un mērenību,
@@ 106. rindiņa: / 107. rindiņa: @@
 '''4. Unifikācija — daudzveidība'''
-Koši, koši, jauki, jauki, <br/>
+Koši, koši, jauki, jauki, <br />
-Ka Dievs deva vasariņu, <br/>
+Ka Dievs deva vasariņu, <br />
-Ik katrai puķītei <br/>
+Ik katrai puķītei <br />
-Sava smarža paožama. <br/>
+Sava smarža paožama. <br />
 Jebkura sistēma ir jo noturīgāka, jo lielāka tās iekšējā daudzveidība. Ikvienas tautas etniskā savdabība ir vērtība un bagātība pati par sevi. Citiem mēs varam vispirms būt interesanti kā noteiktas tautas pārstāvji, nevis kā kādas produkcijas ražotāji. Mēs kategoriski noraidām politiku, kas vērsta aiz tautu mehānisku sajaukšanu un etniskās savdabības nonivelēšanu. Tas nenozīmē, ka mēs esam pret atvērtu sabiedrību, taču starptautiskajām attiecībām jābalstās uz līdztiesisku sadarbību, dziļu savstarpējo sapratni un cieņu. Nacionālo minoritāšu tiesībām mūsu sabiedrībā jābūt aizsargātām ar likumu.
@@ 131. rindiņa: / 132. rindiņa: @@
 '''5. Spēks un vardarbība — nevardarbība'''
-Liela vētra lielījās<br/>
+Liela vētra lielījās<br />
-Ozolam zarus lauzt.<br/>
+Ozolam zarus lauzt.<br />
-Stāvi stalti, ozoliņ,<br/>
+Stāvi stalti, ozoliņ,<br />
-Laid vējiņu caur zariem!<br/>
+Laid vējiņu caur zariem!<br />
 Mūsu mērķis ir ne tikai veselīga, brīva un taisnīga, bet arī miermīlīga sabiedrība. Uz vardarbību balstīta režīma kundzība Latvijā ir atstājusi dziļas pēdas arī mūsu apziņā. Kā fiziskā, tā garīgā vardarbība jau patiesi kļuvusi par dzīvesveidu. Pat tās organizācijas un kustības, kas sevi sauc par demokrātiskām, nereti izmanto tādas metodes kā sava pretinieka cieņas aizskaršanu, apmelošanu un cietsirdību vārdos. Neiecietība iznīcina jebkura dialoga iespējamību.
@@ 142. rindiņa: / 143. rindiņa: @@
 Līdz ar to mums nav pieņemama arī militārā ideoloģija. Nākotnes pasaule ir pasaule bez ieročiem. Baltijas jūrai ir jākļūst nevis par tautu šķīrēju, bet vienotāju, un tajā nav vietas zemūdenēm un karakuģiem. Mēs esam par kara bāzu likvidēšanu Baltijas jūras piekrastē, par visa Baltijas reģiona demilitarizāciju.
-'''Valsts rokās atrodas gigantiskā represīvā mašīna, par kuras teroristisko raksturu mums ir nācies pārliecināties arī perestroikas laikā. Mēs iestāsimies par valsts aparāta darbības pakļaušanu sabiedriskai kontrolei, par nāves soda atcelšanu, par cilvēcisku apstākļu nodrošināšanu cietumos, par piespiedu darba likvidēšanu.
+'''Valsts rokās atrodas gigantiskā represīvā mašīna, par kuras teroristisko raksturu mums ir nācies pārliecināties arī perestroikas laikā. Mēs iestāsimies par valsts aparāta darbības pakļaušanu sabiedriskai kontrolei, par nāves soda atcelšanu, par cilvēcisku apstākļu nodrošināšanu cietumos, par piespiedu darba likvidēšanu. '''
 '''Mēs sevišķi gribam vērst sabiedrības uzmanību uz pastāvošo vardarbību pret sievietēm, veciem cilvēkiem un bērniem. Kamēr sievietes būs spiestas strādāt pilnu darba nedēļu, lai nodrošinātu savu un savas ģimenes eksistenci, mums nav cerību uz tautas atveseļošanu. Kamēr bērni būs pakļauti kolektīvai vardarbībai un «smadzeņu apstrādei» kombinātveidīgos bērnudārzos un skolās, mums nav cerību uz tautas nākotni.'''
@@ 162. rindiņa: / 163. rindiņa: @@
 '''6. Lineārā domāšana — sistemātiska (ekoloģiskā) domāšana'''
-Pilna Diava pasaulīte<br/>
+Pilna Diava pasaulīte<br />
-Sīku, mazu šūpulīšu;<br/>
+Sīku, mazu šūpulīšu;<br />
-Kā to vienu kustināja.<br/>
+Kā to vienu kustināja.<br />
-Visi līdzi kustējās.<br/>
+Visi līdzi kustējās.<br />
 Ekoloģija māca, ka ekosistēmas var īsti saprast tikai tad, kad tās tiek aplūkotas kā vienots veselums, nevis atsevišķu daļu summa.

@@ 36. rindiņa: / 36. rindiņa: @@
 Varas koncentrācija vienas šķiras rokās rada varas monopolu. Varas monopola apstākļos padarīt sistēmu kaut daļēji demokrātisku nav iespējams. Jo varas ļaunprātīga izmantošana bija, ir un būs, kamēr cilvēkiem tiks dota iespēja šo varu negodprātīgi izmantot. Nomenklatūra ir vienīgā šķira, kas ieinteresēta vienpartijas sistēmas saglabāšanā. Varas decentralizācija šobrīd ir pats aktuālākais uzdevums. Mēs esam par demokrātiskās vairāk partiju sistēmas izveidošanu un varas nodošanu vietējās pašpārvaldes rokās. LZP konsekventi realizēs decentralizācijas principu arī savas struktūras ietvaros.
-Ražošanas koncentrācija lielajās pilsētas neizbēgami neved pie ekoloģiskā līdzsvara izjaukšanas, sociālās infrastruktūras atpalicības laukos, urbanizācijas un migrācijas palielināšanās. Tūkstošiem cilvēku nodarbināti bezdvēseliskos darbos, bet viņu radošais potenciāls paliek neizmantots. Mēs esam par tradicionālo saimniekošanas veidu attīstīšanu Latvijas laukos. Jāpanāk, lai mazie centri paši spētu sevi apgādāt ar pirmās nepieciešamības precēm. Tiem vajadzīgas savas maiznīcas, pienotavas, maltuves, enerģijas avoti, amatnieku biedrības u. c. Ekonomikas decentralizācija ir ceļš no saimnieciskās atkarības uz saimniecisko pašnoteikšanos, bet ne tikai. Tas ir arī ceļš no agrorūpniecības — uz agrokultūru, no lielražošanas — uz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, no sociālās neaizsargātības — uz sociālo drošību, no atsvešinātības — uz tuvību, no bezatbildības — uz atbildību, no klaidoņuzvedības — uz zemes saimnieka uzvedību, no parādes un masu kultūras — uz tautas kultūru.
+Ražošanas koncentrācija lielajās pilsētas neizbēgami neved pie ekoloģiskā līdzsvara izjaukšanas, sociālās infrastruktūras atpalicības laukos, urbanizācijas un migrācijas palielināšanās. Tūkstošiem cilvēku nodarbināti bezdvēseliskos darbos, bet viņu radošais potenciāls paliek neizmantots. Mēs esam par tradicionālo saimniekošanas veidu attīstīšanu Latvijas laukos. Jāpanāk, lai mazie centri paši spētu sevi apgādāt ar pirmās nepieciešamības precēm. Tiem vajadzīgas savas maiznīcas, pienotavas, maltuves, enerģijas avoti, amatnieku biedrības u. c. Ekonomikas decentralizācija ir ceļš no saimnieciskās atkarības uz saimniecisko pašnoteikšanos, bet ne tikai. Tas ir arī ceļš no
 '''Mēs esam pārliecināti, ka integrētās 1992. gada Eiropas modelis novedis pie pārmērīgas centralizācijas, atsevišķo valstu atkarības palielināšanās un ekoloģiskās krīzes saasināšanās. Tāpēc LZP atbalsta citu Eiropas zaļo partiju koncepciju attiecībā uz nākotnes Eiropu, kas paredz platu un līdztiesisku sadarbību vēsturiski, ģeogrāfiski un ekonomiski izveidojušos reģionu robežās. Latvija vēsturiski viscietāk allaž ir bijusi saistīta ar Baltijas jūras valstīm, tāpēc LZP sekmēs daudzveidīgu starptautisko sadarbību šā reģiona ietvaros, lai atrisinātu mūsu kopējās problēmas un glābtu mūs vienojošo Baltijas jūru no ekoloģiskās bojāejas.'''
@@ 53. rindiņa: / 67. rindiņa: @@
 Mēs uzskatām, ka ekonomikas pamatuzdevums ir nodrošināt cilvēka kā garīgas būtnes izaugsmi un brīvu attīstību. Ekonomikai vispirms ir jābūt veselīgai, tas ir, orientētai nevis uz acumirkļa izdevīgumu vai šķietamu uzplaukumu, bet uz pastāvīgu vides saglabāšanu un ilglaicīgu stabilitāti.
-'''Veselīga ekonomika balstās uz atjaunojamo dabas un enerģijas resursu izmantošanu, uz energoefektīvu un nepiesārņojošu ražošanu, bet ne tikai. Tā vispirms balstās uz veseliem cilvēkiem. Ir jārada juridiski ekonomisks mehānisms, kas garantētu ikvienas tiesības uz veselīgu pārtiku un vidi. Tieši ražotājiem jāatbild par visiem dabai un cilvēkiem nodarītajiem kaitējumiem. LZP noraida jebkuru ražošanas veidu, kas apdraud cilvēku vai ekosistēmas veselību un dzīvību. Tā ir par Zaļo ceļu''' no videi kaitīgas ražošanas — uz videi nekaitīgu ražošanu, no lauksaimniecības ķimizācijas — uz ekoloģiski tīru lauksaimniecību, no AES un jaunu lielu HES un TEC celtniecības — uz enerģijas taupīšanu un alternatīvu enerģijas avotu izmantošanu, no mežu un citu dabas resursu izsaimniekošanas — uz dabas resursu kopšanu un saprātīgu izmantošanu, no nepārdomātas meliorācijas vai citas ekoloģiski nepamatotas vides pārveidošanas — uz bojāto zemju rekultivāciju un mazpārveidotās vides saglabāšanu, no gigantomānijas ekonomikā — uz cilvēka mērogiem atbilstošu ražošanu.
+'''Veselīga ekonomika balstās uz atjaunojamo dabas un enerģijas resursu izmantošanu, uz energoefektīvu un nepiesārņojošu ražošanu, bet ne tikai. Tā vispirms balstās uz veseliem cilvēkiem. Ir jārada juridiski ekonomisks mehānisms, kas garantētu ikvienas tiesības uz veselīgu pārtiku un vidi. Tieši ražotājiem jāatbild par visiem dabai un cilvēkiem nodarītajiem kaitējumiem. LZP noraida jebkuru ražošanas veidu, kas apdraud cilvēku vai ekosistēmas veselību un dzīvību. Tā ir par Zaļo ceļu'''
 '''3. Patērētājsabiedrība — glabātājsabiedrība'''

@@ 9. rindiņa: / 9. rindiņa: @@
 '''Šis manifests neietver sevī partijas programmu tas tradicionālajā izpratnē. Manifests nav ekoloģisko problēmu un to iespējamo risinājumu uzskaitījums, bet gan LZP principiālo viedokļu izklāsts. Konkrētie ekoloģiskie samezglojumi un ar tiem saistītie sociālie un politiskie jautājumi jāatspoguļo LZP reģionālo organizāciju darba programmās.'''
-Industrializācijas izraisītā tehnikas progresa rezultātā nopietni apdraudēta ir ne tikai cilvēces labklājība, bet pati Dzīvības eksistence. Pēdējo gadu politiskā attīstība ir mazinājusi pasaules kara draudus, taču planētas veselība un dzīvotspēja strauji pasliktinās. Modernā civilizācija egoistiskā alkatībā ignorēdama Dzīvības Likumu, iet pretī savai un zemeslodes bojā ejai. Pat pēdējos brīdinājuma signālus — ozona slāņa noārdīšanos un siltumnīcas efekta pastiprināšanos, kas nepārprotami izraisa biosfēras sairšanas sākumu, — cilvēce vēl pa īstam nav saklausījusi. . .
+Industrializācijas izraisītā tehnikas progresa rezultātā nopietni apdraudēta ir ne tikai cilvēces labklājība, bet pati Dzīvības eksistence. Pēdējo gadu politiskā attīstība ir mazinājusi pasaules kara draudus, taču planētas veselība un dzīvotspēja strauji pasliktinās. Modernā civilizācija egoistiskā alkatībā ignorēdama Dzīvības Likumu, iet pretī savai un zemeslodes bojā ejai. Pat pēdējos brīdinājuma signālus — ozona slāņa noārdīšanos un siltumnīcas efekta pastiprināšanos, kas nepārprotami izraisa biosfēras sairšanas sākumu, — cilvēce vēl pa īstam nav saklausījusi...
 Runājot par Latvijas nākotni, bieži dzird sakām: «Mums ir jāizlec no padomijas vilciena un jāielec Eiropas vilcienā.» Veroties no ekoloģiskā skatu punkta, šāds salīdzinājums ir tikai kārtējā vārdu rotaļa. Mēs jau esam Eiropas vilcienā. Vēl vairāk — mēs esam pasaules vilcienā. Tiesa, vieni tā pasažieri brauc pirmās klases vagonā ar gaisa kondicionēšanas iekārtu, bet citi — lopu vāģī, tomēr plāksnīte uz visiem vagoniem vēstī par vienu un to pašu gala staciju: Ekoloģiskā Katastrofa. Tieši tāpēc zaļajiem pirmā un galvenā problēma ir nevis sava vagona labiekārtošana, bet gan paša vilciena kursa mainīšana, tā novirzīšana uz Zaļo ceļu.