462119 - Versiju hronoloģija

Ilmars: Set original images

2012-12-09T20:53:17Z

Set original images

Andrejs : 2012. gada 5. novembris, plkst. 08.41

2012-11-05T08:41:17Z

Andrejs : 2012. gada 4. novembris, plkst. 23.02

2012-11-04T23:02:13Z

Andrejs: Jauna lapa: {{Newspaper Article |Article in=Rīgas Balss |Published on=1990/01/02 |Issue number=1 |Page number=4 |Source file=riba1990n001_004_01 |Abstract=Par Angliju, Latviju, mūziku un sevi S...

2012-11-04T23:00:42Z

Jauna lapa: {{Newspaper Article |Article in=Rīgas Balss |Published on=1990/01/02 |Issue number=1 |Page number=4 |Source file=riba1990n001_004_01 |Abstract=Par Angliju, Latviju, mūziku un sevi S...

Jauna lapa

{{Newspaper Article
|Article in=Rīgas Balss
|Published on=1990/01/02
|Issue number=1
|Page number=4
|Source file=riba1990n001_004_01
|Abstract=Par Angliju, Latviju, mūziku un sevi

Sarunas biedrs

}}
{{Written by|Guntars Pupa}}
{{About topic|Dziedāšana, kordziedāšana, mūzika, Dziesmu svētki}}
{{About topic|Emigrācija, latvieši}}
{{About person|Lilija Zobens }}
{{About person|Leslijs Īsts}}
{{About person|Alberts Jērums}}
{{About person|Jana Teters}}
{{About person|Pēteris Bundža}}
{{About person|Helmers Pavasars }}
{{About person|Eduards Šēnfelds}}
{{About person|Juris Kļaviņš }}
{{About person|Pēteris Vasks}}
{{About person|Pēteris Plakidis}}
{{About person|Egils Straume }}
{{About person|Endrjū Loids Vēbers}}
{{About person|Gvido Kajons}}
{{About place|Lielbritānija}}
{{About year|1990}}

@@ 8. rindiņa: / 8. rindiņa: @@
 |Abstract=Sarunas biedrs
 }}
 {{Written by|Guntars Pupa}}
 {{About topic|Dziedāšana, kordziedāšana, mūzika, Dziesmu svētki}}
@@ 84. rindiņa: / 85. rindiņa: @@
 ''Attēlā:'' Lilija Zobens un Leslijs Īsts ar meitiņām Līnīti un Andru Rīgā.
-<p style="text-align: right; ">'''Gvido KAJONA''' foto</p><br/>
+<p style="text-align: right; ">'''Gvido KAJONA''' foto</p><br />
 &nbsp;

← Senāka versija		Versija, kas saglabāta 2012. gada 5. novembris, plkst. 08.41
1. rindiņa:		1. rindiņa:
−	~~<p style="text-align: justify; ">~~{{Newspaper Article \|Article in=Rīgas Balss \|Published on=1990/01/02 \|Issue number=1 \|Page number=4 \|~~Source file=riba1990n001_004_01 \|Abstract~~=Par Angliju, Latviju, mūziku un sevi Sarunas biedrs }} {{Written by\|Guntars Pupa}} {{About topic\|Dziedāšana, kordziedāšana, mūzika, Dziesmu svētki}} {{About topic\|Emigrācija, latvieši}} {{About person\|Lilija Zobens }} {{About person\|Leslijs Īsts}} {{About person\|Alberts Jērums}} {{About person\|Jana Teters}} {{About person\|Pēteris Bundža}} {{About person\|Helmers Pavasars }} {{About person\|Eduards Šēnfelds}} {{About person\|Juris Kļaviņš }} {{About person\|Pēteris Vasks}} {{About person\|Pēteris Plakidis}} {{About person\|Egils Straume }} {{About person\|Endrjū Loids Vēbers}} {{About person\|Gvido Kajons}} {{About place\|Lielbritānija}} {{About year\|1990}}'''Oktobra vidū Rīgā viesojās Anglijas latviešu folkloriste, kordiriģente un dziedātāja Lilija Zobens ar vīru — angļu muzikologu, kordiriģentu, komponistu un pianistu Lesliju Īstu. Iepazinušies Londonas universitātes Kinga koledžas mūzikas fakultātē, viņi tagad ceļu dzīvē un mākslā iet kopā. Audzina divas meitas — Līnīti un Andru. Ir līdzgaitnieki kā latviešu, tā angļu skaņu mākslas propagandā. Aizbraucot simpātiskie ciemiņi piekrita sniegt nelielu interviju, kas ļaus ieskatīties mums mazāk zināmās Anglijas un Anglijas latviešu muzikālajās rosmēs.'''</p>	+	{{Newspaper Article
		+	\|Article in=Rīgas Balss
		+	\|Published on=1990/01/02
		+	\|Issue number=1
		+	\|Page number=4
		+	\|Original title=Par Angliju, Latviju, mūziku un sevi
		+	\|Source file=riba1990n001_004_01
		+	\|Abstract=Sarunas biedrs
		+	}}
		+	{{Written by\|Guntars Pupa}}
		+	{{About topic\|Dziedāšana, kordziedāšana, mūzika, Dziesmu svētki}}
		+	{{About topic\|Emigrācija, latvieši}}
		+	{{About person\|Lilija Zobens}}
		+	{{About person\|Leslijs Īsts}}
		+	{{About person\|Alberts Jērums}}
		+	{{About person\|Jana Teters}}
		+	{{About person\|Pēteris Bundža}}
		+	{{About person\|Helmers Pavasars}}
		+	{{About person\|Eduards Šēnfelds}}
		+	{{About person\|Juris Kļaviņš}}
		+	{{About person\|Pēteris Vasks}}
		+	{{About person\|Pēteris Plakidis}}
		+	{{About person\|Egils Straume}}
		+	{{About person\|Endrjū Loids Vēbers}}
		+	{{About person\|Gvido Kajons}}
		+	{{About place\|Lielbritānija}}
		+	{{About year\|1990}}
		+	<p style="text-align: justify; "> '''Oktobra vidū Rīgā viesojās Anglijas latviešu folkloriste, kordiriģente un dziedātāja Lilija Zobens ar vīru — angļu muzikologu, kordiriģentu, komponistu un pianistu Lesliju Īstu. Iepazinušies Londonas universitātes Kinga koledžas mūzikas fakultātē, viņi tagad ceļu dzīvē un mākslā iet kopā. Audzina divas meitas — Līnīti un Andru. Ir līdzgaitnieki kā latviešu, tā angļu skaņu mākslas propagandā. Aizbraucot simpātiskie ciemiņi piekrita sniegt nelielu interviju, kas ļaus ieskatīties mums mazāk zināmās Anglijas un Anglijas latviešu muzikālajās rosmēs.'''</p>
	'''G. Pupa. '''Ka jūs kļuvāt par folkloristi, precīzāk — etnomuzikologi?		'''G. Pupa. '''Ka jūs kļuvāt par folkloristi, precīzāk — etnomuzikologi?

@@ 1. rindiņa: / 1. rindiņa: @@
-{{Newspaper Article
+<p style="text-align: justify; ">{{Newspaper Article |Article in=Rīgas Balss |Published on=1990/01/02 |Issue number=1 |Page number=4 |Source file=riba1990n001_004_01 |Abstract=Par Angliju, Latviju, mūziku un sevi Sarunas biedrs }} {{Written by|Guntars Pupa}} {{About topic|Dziedāšana, kordziedāšana, mūzika, Dziesmu svētki}} {{About topic|Emigrācija, latvieši}} {{About person|Lilija Zobens }} {{About person|Leslijs Īsts}} {{About person|Alberts Jērums}} {{About person|Jana Teters}} {{About person|Pēteris Bundža}} {{About person|Helmers Pavasars }} {{About person|Eduards Šēnfelds}} {{About person|Juris Kļaviņš }} {{About person|Pēteris Vasks}} {{About person|Pēteris Plakidis}} {{About person|Egils Straume }} {{About person|Endrjū Loids Vēbers}} {{About person|Gvido Kajons}} {{About place|Lielbritānija}} {{About year|1990}}'''Oktobra vidū Rīgā viesojās Anglijas latviešu folkloriste, kordiriģente un dziedātāja Lilija Zobens ar vīru — angļu muzikologu, kordiriģentu, komponistu un pianistu Lesliju Īstu. Iepazinušies Londonas universitātes Kinga koledžas mūzikas fakultātē, viņi tagad ceļu dzīvē un mākslā iet kopā. Audzina divas meitas — Līnīti un Andru. Ir līdzgaitnieki kā latviešu, tā angļu skaņu mākslas propagandā. Aizbraucot simpātiskie ciemiņi piekrita sniegt nelielu interviju, kas ļaus ieskatīties mums mazāk zināmās Anglijas un Anglijas latviešu muzikālajās rosmēs.'''</p>
-|Article in=Rīgas Balss
+'''G. Pupa. '''Ka jūs kļuvāt par folkloristi, precīzāk — etnomuzikologi?
-Sarunas biedrs
+'''L. Zobens. '''Ar folkloru sāku nodarboties diezgan agri, tā vienmēr bijusi mana pirmā mīlestība un dzinējspēks. Kad vēl dzīvoju Halifaksā, Ziemeļanglijā, māja bija pilna latviešu, un dzimšanas vai vārda dienās visi dziedāja. Tolaik Anglijas latvieši nebija nekādi bagātnieki, svētkos uz glauniem restorāniem negāja: uztaisīja maizītes, pagādāja kādu pudelīti šņabja un kopā padziedāja. Bet tas man palicis zemapziņā kā tāds kodols, likās, tikai tā var sasniegt īstu jautrību, sirsnību un mīlestību. Vēlāk, jau studējot, arvien vairāk un nopietnāk pievērsos folklorai.
-}}
+'''G. Pupa. '''Cik tā šobrīd izplatīta Anglijā?
-{{Written by|Guntars Pupa}}
-{{About topic|Dziedāšana, kordziedāšana, mūzika, Dziesmu svētki}}
+'''L. Zobens. '''Anglijā ir zināms jauniešu slānis, starp tiem arī liela daļa popmūzikas cienītāju, kas ļoti interesējas par folkloru. Viņi klausās Āfrikas popmūziku, Dienvidamerikas populāro mūziku «salsa», alžīriešu «rai», jo uzskata, ka Rietumu popmūzikā iestājies atslābums, kamēr, piemēram, «rai» izsaka to, kas viņiem kā cilvēkiem rūp. Kaut vai labu attiecību nodibināšana ar saviem vienaudžiem. Pamatos šī mūzika ir tradicionāla, taču tā ir popmūzika. Pašlaik Anglijā popularitātes viļņa galotnē ir bulgāru tautas mūzika: katru gadu pie mums uzstājas trīs četras bulgāru folkloras grupas, un tam ir milzīga piekrišana. Var jau būt, ka nākamgad atkal gribēs dzirdēt Tibetas budistus…
-{{About topic|Emigrācija, latvieši}}
-{{About person|Lilija Zobens }}
+'''G. Pupa. '''Un pašu angļu muzikālā folklora?
-{{About person|Leslijs Īsts}}
-{{About person|Alberts Jērums}}
+'''L. Zobens. '''Angļiem vairs nav zemnieku folkloras. Nav rituālo dziesmu, beidzamās raudu dziesmas ieskaņotas 50. gadu sākumā. Bet arvien atrodas, teiksim, kabatiņas, kur kaut kas saglabājies. Piemēram, Dienvidos, pie Braitonas dzīvo tāda ģimene Cooper. Viņi paaudžu paaudzēs bijuši lieli dziedātāji, un tie jaunākie, kas ir manos gados, sarakstījuši grāmatas par to, kā vectētiņi un vecmāmiņas dzīvojuši un dziedājuši. Bez tam Anglijā ir plaša industriālā folklora, ko veidojuši ogļrači, vilnas un kokvilnas fabriku strādnieki. Vēl jāteic, ka Anglijā tautasdziesma ir pirmkārt un galvenokārt solodziesma — kad viens nodzied, nākamais dzied savu. Turpretim latviešiem tikpat kā nav solodziesmu, mums gandrīz visas ir kopīgas.
-{{About person|Jana Teters}}
-{{About person|Pēteris Bundža}}
+'''G. Pupa. '''Beidzamos desmit gados jūs esat bijusi daudzu ārlatviešu dziesmu svētku un dziesmu dienu dalībniece — diriģente. Kopā ar vīru vadāt Londonas latviešu kori. Mazliet par šo jūsu darbības jomu.
-{{About person|Helmers Pavasars }}
-{{About person|Eduards Šēnfelds}}
+'''L. Zobens. '''Es nekad nebiju domājusi kļūt diriģente, tāpat prieka pēc aizgāju dziedāt korī. Te pēkšņi Alberts Jērums, mūsu neaizmirstamais izcilais komponists un diriģents, saka: tu esi muzikāls cilvēks, iemāci korim vienu dziesmu. Viņš mani iemeta it kā peldbaseinā, un nu es «peldu». Man ļoti patīk strādāt ar koristiem, patīk diriģēt. Bet tas jau arī zināmā mēra nāk no folkloriskās tradīcijas: mēs esam kopā strādājuši, kopīgi kaut ko izveidojuši. Lūk, šis kopības, sadarbības moments — tas man ir tas svarīgākais kora dziedāšanā un diriģēšanā.
-{{About person|Juris Kļaviņš }}
-{{About person|Pēteris Vasks}}
+'''G. Pupa. '''Tālāk jautājums Leslijam: kādas ir angļu kordziedāšanas tradīcijas?
-{{About person|Pēteris Plakidis}}
-{{About person|Egils Straume }}
+'''L. Īsts. '''Tās eksistē it kā divos līmeņos. Viens saistīts ar amatieru koru kustībām, otrs — ar baznīcām un katedrālēm. Ir lieli kori, kā Hadersfīldas koris Ziemeļanglijā, netālu no manas dzimtenes; tajā dzied pāri par 100 dziedātāju. Tāpat arī Royal Choirs Society Londonā un citās lielās kora vienībās, kas bieži ir pilnīgi patstāvīgas, ar savu priekšniecību un finansiālo organizāciju. Piemēram, Hadersfīldas koris katros Ziemassvētkos noīrē zāli un ar Hallē vai Liverpūles orķestri uzved Hendeļa «Mesiju». Lielo koru tradīcija pastāv kādus 200 gadus, kamēr baznīcu un katedrāļu kori eksistē no 16. gadsimta.
-{{About person|Endrjū Loids Vēbers}}
-{{About person|Gvido Kajons}}
+'''G. Pupa. '''Ja ir tik senas un sazarotas folkloras un kora dziedāšanas tradīcijas, vai maz vērts dziedāt solo, kā to darāt jūs, Lilij?
-{{About place|Lielbritānija}}
-{{About year|1990}}
+'''L. Zobens. '''Man jau kopš bērnības patīk mazliet tēlot. Skolā spēlēju Šekspīra «Divpadsmitajā naktī» Festu, ākstu. Un dziedot solo varbūt izlietoju šīs tēlotājas spējas. Katram jau patīk izrādīt sevi no labās puses, vai ne? Pirms eju uz skatuves, saku sev: kāpēc gan es te iekūlos, varēju taču sēdēt mājās un auklēt bērnus. Bet, kad sāku dziedāt, tad ir tas, ko te Rīgā sauc par kaifu. Nē, es neesmu narkomāne, taču, kad adrenalīns sāk skriet pa vēnām, liekas, tas aiz sprieguma skan. Toties, nokāpjot lejā, pārņem šausmīgs nogurums.