451838 - Versiju hronoloģija

Ilmars: Set original images

2012-09-24T21:10:25Z

Set original images

Andrejs : 2012. gada 7. maijs, plkst. 17.24

2012-05-07T17:24:19Z

Andrejs : 2012. gada 9. aprīlis, plkst. 17.46

2012-04-09T17:46:49Z

Andrejs : 2012. gada 9. aprīlis, plkst. 17.43

2012-04-09T17:43:08Z

Andrejs: Jauna lapa: {{Newspaper Article |Article in=Padomju Jaunatne |Published on=1989/05/05 |Issue number=86 |Page number=2 |Original title=Valodu likums ir arī tautas dzīvības aizstāvēšanas likums ...

2012-04-09T17:41:44Z

Jauna lapa: {{Newspaper Article |Article in=Padomju Jaunatne |Published on=1989/05/05 |Issue number=86 |Page number=2 |Original title=Valodu likums ir arī tautas dzīvības aizstāvēšanas likums ...

Jauna lapa

{{Newspaper Article
|Article in=Padomju Jaunatne
|Published on=1989/05/05
|Issue number=86
|Page number=2
|Original title=Valodu likums ir arī tautas dzīvības aizstāvēšanas likums
|Source file=paja1989n086_002_02
|Abstract=

}}
{{About topic|Latviešu valoda, Likums par valsts valodu}}
{{About domain|Politika}}
{{About domain|Valodniecība}}
{{About year|1989}}

@@ 11. rindiņa: / 11. rindiņa: @@
 {{About domain|Valodniecība}}
 {{About organization|Latvijas Teātra darbinieku savienība}}
 {{About year|1989}}
 Nav šaubu, ka «Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas Valodu likums» ir pieņemams, nepaildzinot tā apspriešanu līdz bezgalībai. Šim likumam ir jākļūst par vienu no barjerām, kas ceļama, lai apturētu pašreizējo procesu, kas republikā ved uz latviešu valodas un reizē latviešu tautas kā nācijas iznīcināšanu, — procesu, kas sācies, valdot staļiniskajai mazo tautu iznīcināšanas politikai, republikas pārliekai atkarībai no centra un stimulējot cilvēku arvien pieaugošu migrāciju no citām republikām.

@@ 7. rindiņa: / 7. rindiņa: @@
 |Source file=paja1989n086_002_02
 }}
 {{About topic|Latviešu valoda, Likums par valsts valodu}}
 {{About domain|Politika}}

← Senāka versija		Versija, kas saglabāta 2012. gada 9. aprīlis, plkst. 17.46
1. rindiņa:		1. rindiņa:
−	{{Newspaper Article \|Article in=Padomju Jaunatne \|Published on=1989/05/05 \|Issue number=86 \|Page number=2 \|Original title=Valodu likums ir arī tautas dzīvības aizstāvēšanas likums \|Source file=paja1989n086_002_02 ~~\|Abstract=~~ }} {{About topic\|Latviešu valoda, Likums par valsts valodu}} {{About domain\|Politika}} {{About domain\|Valodniecība}} {{About year\|1989}}Nav šaubu, ka «Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas Valodu likums» ir pieņemams, nepaildzinot tā apspriešanu līdz bezgalībai. Šim likumam ir jākļūst par vienu no barjerām, kas ceļama, lai apturētu pašreizējo procesu, kas republikā ved uz latviešu valodas un reizē latviešu tautas kā nācijas iznīcināšanu, — procesu, kas sācies, valdot staļiniskajai mazo tautu iznīcināšanas politikai, republikas pārliekai atkarībai no centra un stimulējot cilvēku arvien pieaugošu migrāciju no citām republikām.	+	{{Newspaper Article
		+	\|Article in=Padomju Jaunatne
		+	\|Published on=1989/05/05
		+	\|Issue number=86
		+	\|Page number=2
		+	\|Original title=Valodu likums ir arī tautas dzīvības aizstāvēšanas likums
		+	\|Source file=paja1989n086_002_02
		+	}}
		+	{{About topic\|Latviešu valoda, Likums par valsts valodu}}
		+	{{About domain\|Politika}}
		+	{{About domain\|Valodniecība}}
		+	{{About organization\|Latvijas Teātra darbinieku savienība}}
		+	{{About year\|1989}}
		+	Nav šaubu, ka «Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas Valodu likums» ir pieņemams, nepaildzinot tā apspriešanu līdz bezgalībai. Šim likumam ir jākļūst par vienu no barjerām, kas ceļama, lai apturētu pašreizējo procesu, kas republikā ved uz latviešu valodas un reizē latviešu tautas kā nācijas iznīcināšanu, — procesu, kas sācies, valdot staļiniskajai mazo tautu iznīcināšanas politikai, republikas pārliekai atkarībai no centra un stimulējot cilvēku arvien pieaugošu migrāciju no citām republikām.

	Valodu likuma pieņemšanā līdz ar visu latviešu tautu jo sevišķi ieinteresēti esam mēs, skatuves mākslinieki. Jo tieši valoda ir tā, kas ir pamatu pamats mūsu darbam. Apzināmies arī, ka tieši teātris nu jau gadu desmitus ir bijusi vai vienīgā vieta, kur saplūst vienkopus latviešu valodas lietotāji, kur dzird skaidru latviešu valodu un var sajusties kā savā dzimtajā zemē.		Valodu likuma pieņemšanā līdz ar visu latviešu tautu jo sevišķi ieinteresēti esam mēs, skatuves mākslinieki. Jo tieši valoda ir tā, kas ir pamatu pamats mūsu darbam. Apzināmies arī, ka tieši teātris nu jau gadu desmitus ir bijusi vai vienīgā vieta, kur saplūst vienkopus latviešu valodas lietotāji, kur dzird skaidru latviešu valodu un var sajusties kā savā dzimtajā zemē.

@@ 1. rindiņa: / 1. rindiņa: @@
-{{Newspaper Article
+{{Newspaper Article |Article in=Padomju Jaunatne |Published on=1989/05/05 |Issue number=86 |Page number=2 |Original title=Valodu likums ir arī tautas dzīvības aizstāvēšanas likums |Source file=paja1989n086_002_02 |Abstract= }} {{About topic|Latviešu valoda, Likums par valsts valodu}} {{About domain|Politika}} {{About domain|Valodniecība}} {{About year|1989}}Nav šaubu, ka «Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas Valodu likums» ir pieņemams, nepaildzinot tā apspriešanu līdz bezgalībai. Šim likumam ir jākļūst par vienu no barjerām, kas ceļama, lai apturētu pašreizējo procesu, kas republikā ved uz latviešu valodas un reizē latviešu tautas kā nācijas iznīcināšanu, — procesu, kas sācies, valdot staļiniskajai mazo tautu iznīcināšanas politikai, republikas pārliekai atkarībai no centra un stimulējot cilvēku arvien pieaugošu migrāciju no citām republikām.
-}}
+Tāpēc jo īpaši svarīgi, lai Valodu likumā nebūtu palikušas spraugas, kuras izmantojot varētu turpināt valodu ziņā līdzšinējo «kārtību» un tādējādi Valodu likums tiktu pārvērsts par sava veida atrakstīšanos un joprojām turpinātos patlaban eksistējošā latviešu valodas un līdz ar to arī pašas latviešu tautas diskriminācija.
-{{About topic|Latviešu valoda, Likums par valsts valodu}}
-{{About domain|Politika}}
+Šai sakarā atsevišķi formulējumi Valodu likuma projektā izraisa pārdomas un bažas. Tāds dažādu iespēju pilns, mūsuprāt, ir likuma 6. pants, kas formulēts tā, ka būtībā daļēji zūd pat tā jēga, vajadzība pēc šāda panta. 6. pantā lasāms:
-{{About domain|Valodniecība}}
-{{About year|1989}}
+«Latvijas PSR valsts varas un valsts pārvaldes orgānos gan lietvedības, gan sēžu un visu citu darba sanāksmju valoda ir valsts valoda.» Tiktāl skaidrs, bet tālāk: «Šīs valodas nepratēji sēdēs un sanāksmēs var lietot krievu vai pēc vienošanās kādu citu valodu. Nepieciešamības gadījumos rīkotāji nodrošina tulkojumu.» Tātad praktiski šeit paredzēta iespēja, kad pat neviens — varbūt sēdes vadītāju atskaitot — neprot valsts, tas ir, latviešu, valodu, jo «šīs valodas nepratēji sēdēs un sanāksmēs var lietot krievu valodu». Vai pašreizējā redakcijā Valodu likumam tādējādi lielā mērā nezūd tā jēga? Valsts varas un valsts pārvaldes orgānos taču būtu ievēlami vismaz tik kvalitatīvi cilvēki, kuri spējuši iemācīties valsts valodu.