419361 - Versiju hronoloģija

Andrejs : 2012. gada 27. septembris, plkst. 19.49

2012-09-27T19:49:30Z

Ilmars: Set original images

2012-09-24T21:10:24Z

Set original images

Andrejs : 2012. gada 7. maijs, plkst. 17.27

2012-05-07T17:27:37Z

Ilmars : 2012. gada 15. janvāris, plkst. 20.14

2012-01-15T20:14:49Z

Andrejs : 2012. gada 15. janvāris, plkst. 14.18

2012-01-15T14:18:50Z

Andrejs : 2012. gada 15. janvāris, plkst. 14.18

2012-01-15T14:18:23Z

Andrejs: Jauna lapa: {{Newspaper Article |Article in=Padomju Jaunatne |Published on=1989/06/09 |Issue number=110 |Page number=2 |Original title=Kas ietekmē valsts valodas apgūšanu? |In section=Valodu liku...

2012-01-15T14:17:09Z

Jauna lapa: {{Newspaper Article |Article in=Padomju Jaunatne |Published on=1989/06/09 |Issue number=110 |Page number=2 |Original title=Kas ietekmē valsts valodas apgūšanu? |In section=Valodu liku...

Jauna lapa

{{Newspaper Article
|Article in=Padomju Jaunatne
|Published on=1989/06/09
|Issue number=110
|Page number=2
|Original title=Kas ietekmē valsts valodas apgūšanu?
|In section=Valodu likums praksē
|Source file=paja1989n110_002_02
|Abstract=

}}
{{Written by|Vilnis Našenieks}}
{{About topic|Latviešu valoda, Likums par valsts valodu}}
{{About topic|Starpnacionālās attiecības}}
{{About domain|Politika}}
{{About domain|Valodniecība}}
{{About person|Vilnis Edvīns Bresis}}
{{About person|Vladimirs Žarkovs}}
{{About person|Kārlis Markss}}
{{About person|Arvīds Pelše}}
{{About person|Augusts Voss}}
{{About organization|LKP Centrālā Komiteja}}
{{About organization|Latvijas PSR Augstākā Padome, LPSR Augstākā Padome}}
{{About organization|Interfronte}}
{{About place|Rīga}}
{{About place|Vitebska}}
{{About place|Grodņa}}
{{About place|Penza}}
{{About place|Krasnojarska}}
{{About place|Daugavpils}}
{{About place|Maskava}}
{{About place|Lima}}
{{About place|Brēmerhāfene}}
{{About place|Dženova}}
{{About place|Venēcija}}
{{About year|1989}}

@@ 8. rindiņa: / 8. rindiņa: @@
 |Source file=paja1989n110_002_02
 }}
 {{Written by|Vilnis Našenieks}}
 {{About topic|Latviešu valoda, Likums par valsts valodu}}
@@ 76. rindiņa: / 77. rindiņa: @@
 Kas mainījies uz labo pusi? Latviešiem ir griba paglābt valodu. Jūtams, ka arī daudzi sveštautieši grib apgūt latviešu valodu. Rosību ietekmē galvenokārt likums, taču runāt par kādu īpašu masveidību šajā jomā vēl pāragri. Liekas, trūkst tieši patstāvīgas gribas mācīties. Domājams, ka negribēšana, vienkāršs kūtrums, cerība uz Interfrontes «risinājumu», vecās staļinisma politikas turpinājumu un vēl kādu reanimāciju daudzus attur no valsts valodas apgūšanas. Tas milzīgais uzslāņojums ir jānoskalo, tad cilvēki varēs ieraudzīt racionālo graudu, valodas mācīšanās nepieciešamību. Jāsaprot, ka valoda šeit nav izprieca. Skaidrs arī tas, ka negribētājs apgūs to, tikai nepieciešamības spiests. Kulturāls cilvēks — sirdsapziņas vajadzības mudināts.
 <p style="text-align: right; ">'''V. NAŠENIEKS,'''</p><p style="text-align: right; ">LTF Domes nacionālo attiecību</p><p style="text-align: right; ">un demogrāfijas komitejas loceklis</p>

← Senāka versija		Versija, kas saglabāta 2012. gada 15. janvāris, plkst. 14.18
41. rindiņa:		41. rindiņa:
	Kas mainījies uz labo pusi? Latviešiem ir griba paglābt valodu. Jūtams, ka arī daudzi sveštautieši grib apgūt latviešu valodu. Rosību ietekmē galvenokārt likums, taču runāt par kādu īpašu masveidību šajā jomā vēl pāragri. Liekas, trūkst tieši patstāvīgas gribas mācīties. Domājams, ka negribēšana, vienkāršs kūtrums, cerība uz Interfrontes «risinājumu», vecās staļinisma politikas turpinājumu un vēl kādu reanimāciju daudzus attur no valsts valodas apgūšanas. Tas milzīgais uzslāņojums ir jānoskalo, tad cilvēki varēs ieraudzīt racionālo graudu, valodas mācīšanās nepieciešamību. Jāsaprot, ka valoda šeit nav izprieca. Skaidrs arī tas, ka negribētājs apgūs to, tikai nepieciešamības spiests. Kulturāls cilvēks — sirdsapziņas vajadzības mudināts.		Kas mainījies uz labo pusi? Latviešiem ir griba paglābt valodu. Jūtams, ka arī daudzi sveštautieši grib apgūt latviešu valodu. Rosību ietekmē galvenokārt likums, taču runāt par kādu īpašu masveidību šajā jomā vēl pāragri. Liekas, trūkst tieši patstāvīgas gribas mācīties. Domājams, ka negribēšana, vienkāršs kūtrums, cerība uz Interfrontes «risinājumu», vecās staļinisma politikas turpinājumu un vēl kādu reanimāciju daudzus attur no valsts valodas apgūšanas. Tas milzīgais uzslāņojums ir jānoskalo, tad cilvēki varēs ieraudzīt racionālo graudu, valodas mācīšanās nepieciešamību. Jāsaprot, ka valoda šeit nav izprieca. Skaidrs arī tas, ka negribētājs apgūs to, tikai nepieciešamības spiests. Kulturāls cilvēks — sirdsapziņas vajadzības mudināts.

−	'''V. NAŠENIEKS,'''	+	<p style="text-align: right; ">'''V. NAŠENIEKS,'''</p><p style="text-align: right; ">LTF Domes nacionālo attiecību</p><p style="text-align: right; ">un demogrāfijas komitejas loceklis</p>
−
−	LTF Domes nacionālo attiecību
−
−	un demogrāfijas komitejas loceklis

@@ 12. rindiņa: / 12. rindiņa: @@
 {{About topic|Latviešu valoda, Likums par valsts valodu}}
 {{About topic|Starpnacionālās attiecības}}
 {{About domain|Politika}}
 {{About domain|Valodniecība}}
@@ 21. rindiņa: / 22. rindiņa: @@
 {{About organization|LKP Centrālā Komiteja}}
 {{About organization|Latvijas PSR Augstākā Padome, LPSR Augstākā Padome}}
-{{About organization|Interfronte}}
+{{About organization|Interfronte, IF, Latvijas PSR darbaļaužu internacionālā fronte}}
 {{About place|Rīga}}
 {{About place|Vitebska}}

@@ 32. rindiņa: / 32. rindiņa: @@
 {{About place|Dženova}}
 {{About place|Venēcija}}
 {{About year|1989}}
 Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas valsts valoda ir latviešu valoda — tā ierakstīts Latvijas PSR Konstitūcijā. Pēc dekrēta pieņemšanas Augstākās Padomes sesijā ilgstoši skanēja aplausi. Tie bija to vērti.

← Senāka versija		Versija, kas saglabāta 2012. gada 15. janvāris, plkst. 20.14
1. rindiņa:		1. rindiņa:
−	{{Newspaper Article \|Article in=Padomju Jaunatne \|Published on=1989/06/09 \|Issue number=110 \|Page number=2 \|Original title=Kas ietekmē valsts valodas apgūšanu? \|In section=Valodu likums praksē \|Source file=paja1989n110_002_02 ~~\|Abstract=~~ }} {{Written by\|Vilnis Našenieks}} {{About topic\|Latviešu valoda, Likums par valsts valodu}} {{About topic\|Starpnacionālās attiecības}} {{About domain\|Politika}} {{About domain\|Valodniecība}} {{About person\|Vilnis Edvīns Bresis}} {{About person\|Vladimirs Žarkovs}} {{About person\|Kārlis Markss}} {{About person\|Arvīds Pelše}} {{About person\|Augusts Voss}} {{About organization\|LKP Centrālā Komiteja}} {{About organization\|Latvijas PSR Augstākā Padome, LPSR Augstākā Padome}} {{About organization\|Interfronte}} {{About place\|Rīga}} {{About place\|Vitebska}} {{About place\|Grodņa}} {{About place\|Penza}} {{About place\|Krasnojarska}} {{About place\|Daugavpils}} {{About place\|Maskava}} {{About place\|Lima}} {{About place\|Brēmerhāfene}} {{About place\|Dženova}} {{About place\|Venēcija}} {{About year\|1989}}Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas valsts valoda ir latviešu valoda — tā ierakstīts Latvijas PSR Konstitūcijā. Pēc dekrēta pieņemšanas Augstākās Padomes sesijā ilgstoši skanēja aplausi. Tie bija to vērti.	+	{{Newspaper Article
		+	\|Article in=Padomju Jaunatne
		+	\|Published on=1989/06/09
		+	\|Issue number=110
		+	\|Page number=2
		+	\|Original title=Kas ietekmē valsts valodas apgūšanu?
		+	\|In section=Valodu likums praksē
		+	\|Source file=paja1989n110_002_02
		+	}}
		+	{{Written by\|Vilnis Našenieks}}
		+	{{About topic\|Latviešu valoda, Likums par valsts valodu}}
		+	{{About topic\|Starpnacionālās attiecības}}
		+	{{About domain\|Politika}}
		+	{{About domain\|Valodniecība}}
		+	{{About person\|Vilnis Edvīns Bresis}}
		+	{{About person\|Vladimirs Žarkovs}}
		+	{{About person\|Kārlis Markss}}
		+	{{About person\|Arvīds Pelše}}
		+	{{About person\|Augusts Voss}}
		+	{{About organization\|LKP Centrālā Komiteja}}
		+	{{About organization\|Latvijas PSR Augstākā Padome, LPSR Augstākā Padome}}
		+	{{About organization\|Interfronte}}
		+	{{About place\|Rīga}}
		+	{{About place\|Vitebska}}
		+	{{About place\|Grodņa}}
		+	{{About place\|Penza}}
		+	{{About place\|Krasnojarska}}
		+	{{About place\|Daugavpils}}
		+	{{About place\|Maskava}}
		+	{{About place\|Lima}}
		+	{{About place\|Brēmerhāfene}}
		+	{{About place\|Dženova}}
		+	{{About place\|Venēcija}}
		+	{{About year\|1989}}
		+	Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas valsts valoda ir latviešu valoda — tā ierakstīts Latvijas PSR Konstitūcijā. Pēc dekrēta pieņemšanas Augstākās Padomes sesijā ilgstoši skanēja aplausi. Tie bija to vērti.

	Bet, kā redzams, daudzus tas tomēr neiepriecināja un to var saprast. Simtiem tūkstošu Latvijā dzīvojošo tagad valodu neprot. Daudzi to mācīties arī negrib, cerēdami uz to, ka galu galā iztiks bez latviešu valodas. Nesenā pagātne par to spilgti liecina. Pazīstu simtiem cilvēku, kuri Latvijā dzīvo kopš 1944.— 1946. gada un labi ja pa šo laiku ir dažus vārdus iemācījušies. Nerunāju par skolām un skolēniem, tā ir atsevišķa saruna.		Bet, kā redzams, daudzus tas tomēr neiepriecināja un to var saprast. Simtiem tūkstošu Latvijā dzīvojošo tagad valodu neprot. Daudzi to mācīties arī negrib, cerēdami uz to, ka galu galā iztiks bez latviešu valodas. Nesenā pagātne par to spilgti liecina. Pazīstu simtiem cilvēku, kuri Latvijā dzīvo kopš 1944.— 1946. gada un labi ja pa šo laiku ir dažus vārdus iemācījušies. Nerunāju par skolām un skolēniem, tā ir atsevišķa saruna.

@@ 1. rindiņa: / 1. rindiņa: @@
-{{Newspaper Article
+{{Newspaper Article |Article in=Padomju Jaunatne |Published on=1989/06/09 |Issue number=110 |Page number=2 |Original title=Kas ietekmē valsts valodas apgūšanu? |In section=Valodu likums praksē |Source file=paja1989n110_002_02 |Abstract= }} {{Written by|Vilnis Našenieks}} {{About topic|Latviešu valoda, Likums par valsts valodu}} {{About topic|Starpnacionālās attiecības}} {{About domain|Politika}} {{About domain|Valodniecība}} {{About person|Vilnis Edvīns Bresis}} {{About person|Vladimirs Žarkovs}} {{About person|Kārlis Markss}} {{About person|Arvīds Pelše}} {{About person|Augusts Voss}} {{About organization|LKP Centrālā Komiteja}} {{About organization|Latvijas PSR Augstākā Padome, LPSR Augstākā Padome}} {{About organization|Interfronte}} {{About place|Rīga}} {{About place|Vitebska}} {{About place|Grodņa}} {{About place|Penza}} {{About place|Krasnojarska}} {{About place|Daugavpils}} {{About place|Maskava}} {{About place|Lima}} {{About place|Brēmerhāfene}} {{About place|Dženova}} {{About place|Venēcija}} {{About year|1989}}Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas valsts valoda ir latviešu valoda — tā ierakstīts Latvijas PSR Konstitūcijā. Pēc dekrēta pieņemšanas Augstākās Padomes sesijā ilgstoši skanēja aplausi. Tie bija to vērti.
-}}
+Droši vien tieši šādu kūtro dēļ vispirms ir vajadzīga valodas mācīšanas nodrošināšanas valdības programma. Tiešām, daudz kā valodas apguves arsenālā nav, bet nav jau arī gribēšanas. Tomēr tas rada ieganstu Interfrontes klaigātājiem un ne tikai viņiem vien izvirzīt veselu noliegšanas pamatojumu. Secinājums: valodas apgūšanai nav priekšnoteikumu, un tāpēc runāt par valsts valodu bija pāragri. Viņi neaizmirst piebilst, ka pamatiedzīvotāju pienākums esot rūpēties, lai būtu viss nepieciešamais valodas apgūšanai. Bet prasītāju ir vairāk par pamatiedzīvotājiem, un ne jau latviešu tauta vainīga, ka viņi ir šeit. Katram jāmācās arī patstāvīgi.
-{{Written by|Vilnis Našenieks}}
-{{About topic|Latviešu valoda, Likums par valsts valodu}}
+Tagad, kad pieņemts likums par valodām, zinām, kam un kādos apmēros latviešu valoda būs jāzina. Viens otrs jau atvelk elpu, sak, kaut kā iztikšot un, ja būšot radīti apstākļi, minimumu iemācīšoties. Mēģinājums problēmu vienkāršot? Jā. Liekas, to sekmēja arī daži ziņojumi LKP CK plēnumā un Augstākās Padomes sesijā.
-{{About topic|Starpnacionālās attiecības}}
-{{About domain|Politika}}
+Domāju, ka Ministru Padomēs priekšsēdētājs V. E. Bresis nepamatoti «iepriecināja» strādniekus, sacīdams, ka viņus šis jautājums skar vismazāk. Sacītais, ka latviešu valoda ierindas cilvēkam esot vajadzīga tikai omulības pēc, ir vismaz nepietiekams, lai atsegtu valodas zināšanas nepieciešamību mūsu situācijā. Un šķiet, ka pret valsts valodu vissparīgāk iebilst nevis strādnieki, bet gan ierēdņi, kuri negrib apgūt latviešu valodu kā savas profesionālās kompetences rādītāju Latvijā. Ja runa ir tikai par omulību, tad vairākums pagaidām var neuztraukties: mācīties valodu var trīs gadus, arī minimums tiks noteikts dažādu nozaru amatpersonām atsevišķi (diferencēti) un, ja būs vajadzīgs, tad Augstākās Padomes Prezidijs valodas ieviešanas termiņus varēs pagarināt. Tas viss nevar neiemidzināt jau tā kūtro sabiedrības daļu.
-{{About domain|Valodniecība}}
-{{About person|Vilnis Edvīns Bresis}}
+Neskatoties nedz uz likumu par valodām, nedz uz pamatīgu to izskaidrošanu augstās sanāksmēs, daudzi latviešu valodas nepratēji, sevišķi izveidojušos anklāvos, cer, ka viss būs pa vecam. Runā, kā gribi — raksti, kā māki. Cer it kā uz divām valsts valodām. Divvalodību pārprot, liekot vienlīdzības zīmi starp valsts valodu un starpnacionālajā saziņā noderīgo krievu valodu.
-{{About person|Vladimirs Žarkovs}}
-{{About person|Kārlis Markss}}
+Grūtības, ar kurām jāsaduras, redzamas jau šodien. Sevišķi spilgti tās izpaužas tajos rūpniecības un lauksaimniecības uzņēmumos, kuros strādājošo vairākums ir iebraucēji. Rīgā — RER, Latvijas kuģniecībā, Rīgas traleru un refrižeratoru bāzē, «Komutatorā», «Alfā», RVR, vairākos vieglās rūpniecības uzņēmumos. Republikas pakļautības pilsētās, Ludzā, Balvos, Krāslavā un citos rajonos.
-{{About person|Arvīds Pelše}}
-{{About person|Augusts Voss}}
+Runāt latviski neprot simtiem tūkstošu cilvēku, un vēl vairāk ir to, kas neraksta latviski.
-{{About organization|LKP Centrālā Komiteja}}
-{{About organization|Latvijas PSR Augstākā Padome, LPSR Augstākā Padome}}
+Domājams, ka latviešu «mēle» jāiemāca ne tikai 100 000 amatpersonu. Tāpēc divi tūkstoši latviešu valodas skolotāju tik ātri šo jautājumu neatrisinās. Nav domājams, ka vismaz trešdaļa iebraucēju, kas visos pēckara gados nav iemācījušies pat vienkāršāko latviešu vārdu krājumu, pēkšņi sāks mācīties. Liela daļa ierēdņu ir piecdesmit gadus veci, kuriem problēmas valodas apguvē dažkārt ir nepārvaramas.
-{{About organization|Interfronte}}
-{{About place|Rīga}}
+Nepārdomātas rūpnieciskās celtniecības un rūpnīcu izvietošanas dēļ Latvijas zemītē, īsā laika sprīdī Rīgā vien iemitinājās ap pusmiljona cilvēku no Vitebskas, Grodņas, Penzas apgabaliem, Krasnojarskas novada un daudziem citiem Savienības reģioniem. Šajā laikā ir izveidojušies iespaidīgi sveštautiešu vides anklāvi, un tur strādājošiem ir galīgi vienalga, zina viņi vai nezina latviešu valodu. Tikai krievu valodā runājošo mūsu republikā ir tik ārkārtīgi daudz, ka pastāv reāla iespēja joprojām negribēt mācīties latviešu valodu. Sarunāties vienā, viņiem zināmā valodā ir ērti. LKP CK plēnumā V. Žarkovs runāja par Daugavpili kā par «unikālu» pilsētu. Mēs, klausītāji, šādu «ūnikumu» par normālu parādību uzskatīt nevaram. Daudz, kas tur izveidojies, arī situācija ar iedzīvotāju bilanci, ir bezrūpības un apzinātas rusifikācijas un latviskuma iznīdēšanas rezultāts. Daudzus gadu desmitus pilsēta attīstījās, nerēķinoties ar nacionālo faktoru, pirmām kārtām ar latviešu valodu. Šeit izskauda vēsturisko piemiņu, tradīcijas, Latgales kultūru, paražas un latvisko mentalitāti. Tā vietā, lai saglabātu dabisko vidi, izvērsa pārprastu industrializāciju un iepludināja desmitiem tūkstošu migrantu. Var teikt droši un atklāti, ka šis «ūnikums» ir arī pārprastā internacionālisma rezultāts. Tamlīdzīgu piemēru republikā ir vēl daudz, un par to daudz runā. Taču maz ko dara.
-{{About place|Vitebska}}
-{{About place|Grodņa}}
+PROTAMS, ka minētajās pilsētās, rajonos un uzņēmumos būs grūti realizēt likumu par valodām. Jāņem vērā tas, ka daudzos gadījumos uzņēmumu vadītāji, partijas komiteju un padomju iestāžu atbildīgie darbinieki paši neprot latviski. Likumprojekta apspriešanas laikā viņi bieži ieņēma nekonstruktīvas pozīcijas vai izdarīja kūtrumu sekmējošas manipulācijas. Valsts valodas pretinieki aizbildinās ar to, ka, raug, minētajos rajonos neesot latviešu vai to ir ļoti maz, bet kādēļ? Kāpēc latgalieši pameta savas sētas, kuras aizpildīja migranti? Kādēļ šī strādīgā tauta negrib dzīvot dzimtajā pusē? Jāsaprot, ka tikai ar milzīgām pūlēm tagad varēs atgūt zaudēto valodas laukā. Paši latgalieši ir sarosījušies, to mēs redzējām pavisam nesen Rīgā. Valodas apgūšanu varētu sekmēt arī vairāki blakus faktori un pirmkārt — latviskās vides atjaunošana un uzturēšana. Pārdomāta kultūrpolitika daudzviet palīdzētu latviešu valodas vispārējai apgūšanai un tās reabilitēšanai atbilstoši likumam par valsts valodu. Pēc manām domām, latviskā gara situācijas apstākļos arī sveštautiešiem būtu vieglāk apgūt valodu nekā izolētos sveštautiešu anklāvos. Tāpēc ļoti iepriecina viss, kas tiek darīts Latgales kultūras atdzimšanas labā.
-{{About place|Penza}}
-{{About place|Krasnojarska}}
+Par valodas apgūšanas, arī intensīvās, ceļiem strīdas. Daudz runāts par svešvalodu apgūšanu dažādās Maskavas augstskolās, sevišķi par tām iestādēm, kur gatavo kadrus darbam ārzemēs. Viņu rīcībā ir viss, izņemot apgūstamās valodas vidi, bet tā ietekmē prasmi. Viņu valodas prasmes līmenī, nerunājot par daiļskanīgumu, ilgu laiku ir grūti risināt vienkāršus dienesta darījumus ārzemēs. Par to raksta autors vairākkārt ir pārliecinājies, būdams Limā, Brēmerhāfenē, Dženovā, Venēcijā un daudz kur citur, kārtojot darīšanas ar ārzemniekiem.
-{{About place|Daugavpils}}
-{{About place|Maskava}}
+Katram, kas grib apgūt latviešu valodu mūsu apstākļos, ir lielas priekšrocības: saskarsme ar valodu tās dabiskā vidē, iespēja runāt latviski, bagāts latviešu literatūras klāsts, prese, folklora, teātris, kordziedāšanas kults un daudz kas cits, kas var sekmēt šos centienus. Bet galvenais tomēr ir kontakti ar cilvēkiem darbā un sadzīvē, sarunas latviešu valodā.
-{{About place|Lima}}
-{{About place|Brēmerhāfene}}
+Kā redzat, šie valodas apgūšanas priekšnoteikumi ņemami vērā. Ne jau grāmatām vien — arī videi ir izšķirīga loma. Sevišķi tad, ja cilvēks patstāvīgi apgūst valodu. Protams, ir labi, ja mūsu rīcības iespēja ir plašāka. Mēs tūkstoškārt esam pārliecinājušies, ka visātrāk un daiļskanīgāk uzplaukst valoda ne jau tur, kur viens vai otrs resors rada nepieciešamos priekšnoteikumus, bet noteiktā vidē, tur, kur valda griba apgūt valodu un nepieciešamība pēc tās.
-{{About place|Dženova}}
-{{About place|Venēcija}}
+Par to jārunā, jo ir daudz cilvēku, kas neredz iespējas ātri apgūt latviešu valodu un tāpēc kļūst dumpīgi, pat agresīvi. Vides priekšrocības ir jāapjēdz un jāizmanto. Runa taču nav par kaut kādu izsmalcinātu valodas apgūšanas metodoloģiju. Popularizēju daudzkārt pārbaudītu valodas praksi, to, kas bieži noticis ar mums pašiem. Droši var teikt, ka absolūtais latviešu vairākums krievu valodu nav mācījušies kursos. Vispirms tie, kas tika varmācīgi aizdzīti svešumā, kas evakuējās uz frontes aizmuguri, cīnījās otrajā pasaules karā, strādāja pēc kara Latvijā — viņi visi taču patstāvīgi apguva krievu valodu. Nezinu, kas un kad ieviesa apgalvojumu, ka 80 procentu latviešu prot krievu valodu. Ilgstošas novērošanas ceļā esmu nācis pie slēdziena, ka visi pieaugušie latvieši (ar nelieliem izņēmumiem) runā krieviski. Es pats savā laikā krievu valodu apguvu, klausoties Maskavas radio. Atrodoties 1941. —1946. gadā bēgļu gaitās Rietumsibīrijā un Ziemeļkazahijā, kopā ar desmitiem tūkstošu bēgļiem un izsūtītajiem mēs dažos mēnešos apguvām krievu valodu. Bērniem tā padevās visātrāk. Tā bija traģiska nepieciešamība. Var droši teikt, ka, nerunājot krievu vai kazahu valodā, šajos drausmīga bada gados izdzīvot praktiski nevarēja.
-{{About year|1989}}