406960 - Versiju hronoloģija

Andrejs : 2015. gada 9. decembris, plkst. 19.33

2015-12-09T19:33:38Z

Andrejs : 2012. gada 4. februāris, plkst. 10.53

2012-02-04T10:53:04Z

Andrejs : 2012. gada 4. februāris, plkst. 10.52

2012-02-04T10:52:05Z

Andrejs: Jauna lapa: {{Memoir |Article in=Barikādes. Latvijas mīlestības grāmata (2001) |Published on=2001/01/20 |Original title=Visapkārt runāja latviski }} {{Written by|Agnese Radžele}} {{About topi...

2012-02-04T10:51:08Z

Jauna lapa: {{Memoir |Article in=Barikādes. Latvijas mīlestības grāmata (2001) |Published on=2001/01/20 |Original title=Visapkārt runāja latviski }} {{Written by|Agnese Radžele}} {{About topi...

Jauna lapa

{{Memoir
|Article in=Barikādes. Latvijas mīlestības grāmata (2001)
|Published on=2001/01/20
|Original title=Visapkārt runāja latviski
}}
{{Written by|Agnese Radžele}}
{{About topic|BARIKĀDES, 1991}}
{{About topic|Barikādes, mītiņš Daugavmalā, 1991}}
{{About topic|Nacionālā simbolika. Sarkanbaltsarkanais karogs}}
{{About domain|Politika}}
{{About person|Māra Paspārne}}
{{About year|1991}}

@@ 1. rindiņa: / 1. rindiņa: @@
 {{Memoir |Article in=Barikādes. Latvijas mīlestības grāmata (2001) |Published on=2001/01/20 |Original title=Visapkārt runāja latviski }} {{Written by|Agnese Radžele}} {{About topic|BARIKĀDES, 1991}} {{About topic|Barikādes, mītiņš Daugavmalā, 1991}} {{About topic|Nacionālā simbolika. Sarkanbaltsarkanais karogs}} {{About domain|Politika}} {{About person|Māra Paspārne}} {{About year|1991}}Izvēlējos intervēt savu pirmo skolotāju, jo tieši tas, ka viņa brauca uz šīm barikādēm, man palicis visspilgtākajā atmiņā. Viņa mums bija kā mamma, un nu kādu dienu mēs bijām atstāti bez savas mammas, mēs jau bijām tik saprātīgi un sapratām, kas notiek, sapratām, ka ar mūsu mīļo skolotāju var atgadīties kaut kas ļauns. Mums bija stunda mūsu brīnišķīgajā reliģijas vēsturē jeb, kā mēs to toreiz saucām, ticības mācībā. Mēs visi lūdzām Dieviņu par Latviju, par to, lai ar mūsu skolotāju, kā arī paziņām un vecākiem nekas ļauns nenotiek. Es domāju, ka to sirsnību, to ticību, kas mums bija tajā lūgšanā, vienkārši nevar novērtēt. Nezinu arī, vai, ja tagad kas tāds notiktu, mūsu attieksme būtu tāda, jo toreiz mēs bijām mazāki un, lai arī sapratām, mēs to redzējām savādākām acīm, bērnu acīm. Un mūsu lūgšanā visi bijām patiesi un sirsnīgi, starp mums nebija liekuļu.
-&nbsp;
+'''Stāsta Māra Paspārne'''
 Sākums bija 13. janvārī krastmalā — tur bija milzīga sanākšana. Arī es tur biju. Iepriekšējā naktī Lietuvā ar tankiem tika ieņemta televīzija, arī cilvēki bija gājuši bojā. Šajā mītiņā aicināja uz barikādēm, jo visi taču apzinājās, ka nākamie varētu būt mēs. Bija jau tumšs, ielas bija apgaismotas, un mēs gājām lielā gājienā — riņķī no laukuma. Daži jau tajā vakarā palika uz barikādēm, es vēl nebiju gatava.

← Senāka versija		Versija, kas saglabāta 2015. gada 9. decembris, plkst. 19.33
1. rindiņa:		1. rindiņa:
−	{{Memoir \|Article in=Barikādes. Latvijas mīlestības grāmata (2001) \|Published on=2001/01/20 \|Original title=Visapkārt runāja latviski }} {{Written by\|Agnese Radžele}} {{About topic\|BARIKĀDES, 1991}} {{About topic\|Barikādes, mītiņš Daugavmalā, 1991}} {{About topic\|Nacionālā simbolika. Sarkanbaltsarkanais karogs}} {{About domain\|Politika}} {{About person\|Māra Paspārne}} {{About year\|1991}}Izvēlējos intervēt savu pirmo skolotāju, jo tieši tas, ka viņa brauca uz šīm barikādēm, man palicis visspilgtākajā atmiņā. Viņa mums bija kā mamma, un nu kādu dienu mēs bijām atstāti bez savas mammas, mēs jau bijām tik saprātīgi un sapratām, kas notiek, sapratām, ka ar mūsu mīļo skolotāju var atgadīties kaut kas ļauns. Mums bija stunda mūsu brīnišķīgajā reliģijas vēsturē jeb, kā mēs to toreiz saucām, ticības mācībā. Mēs visi lūdzām Dieviņu par Latviju, par to, lai ar mūsu skolotāju, kā arī paziņām un vecākiem nekas ļauns nenotiek. Es domāju, ka to sirsnību, to ticību, kas mums bija tajā lūgšanā, vienkārši nevar novērtēt. Nezinu arī, vai, ja tagad kas tāds notiktu, mūsu attieksme būtu tāda, jo toreiz mēs bijām mazāki un, lai arī sapratām, mēs to redzējām savādākām acīm, bērnu acīm. Un mūsu lūgšanā visi bijām patiesi un sirsnīgi, starp mums nebija liekuļu.	+	{{Memoir
		+	\|Article in=Barikādes. Latvijas mīlestības grāmata (2001)
		+	\|Published on=2001/01/20
		+	\|Original title=Visapkārt runāja latviski
		+	}}
		+	{{Written by\|Agnese Radžele}}
		+	{{About topic\|BARIKĀDES, 1991}}
		+	{{About topic\|Barikādes, mītiņš Daugavmalā, 1991}}
		+	{{About topic\|Nacionālā simbolika. Sarkanbaltsarkanais karogs}}
		+	{{About topic\|Sarkanbaltsarkanais karogs}}
		+	{{About domain\|Politika}}
		+	{{About person\|Māra Paspārne}}
		+	{{About year\|1991}}
		+	Izvēlējos intervēt savu pirmo skolotāju, jo tieši tas, ka viņa brauca uz šīm barikādēm, man palicis visspilgtākajā atmiņā. Viņa mums bija kā mamma, un nu kādu dienu mēs bijām atstāti bez savas mammas, mēs jau bijām tik saprātīgi un sapratām, kas notiek, sapratām, ka ar mūsu mīļo skolotāju var atgadīties kaut kas ļauns. Mums bija stunda mūsu brīnišķīgajā reliģijas vēsturē jeb, kā mēs to toreiz saucām, ticības mācībā. Mēs visi lūdzām Dieviņu par Latviju, par to, lai ar mūsu skolotāju, kā arī paziņām un vecākiem nekas ļauns nenotiek. Es domāju, ka to sirsnību, to ticību, kas mums bija tajā lūgšanā, vienkārši nevar novērtēt. Nezinu arī, vai, ja tagad kas tāds notiktu, mūsu attieksme būtu tāda, jo toreiz mēs bijām mazāki un, lai arī sapratām, mēs to redzējām savādākām acīm, bērnu acīm. Un mūsu lūgšanā visi bijām patiesi un sirsnīgi, starp mums nebija liekuļu.

	'''Stāsta Māra Paspārne'''		'''Stāsta Māra Paspārne'''