374200 - Versiju hronoloģija

Ilmars: Set original images

2012-05-15T10:47:24Z

Set original images

Andrejs : 2012. gada 9. aprīlis, plkst. 13.02

2012-04-09T13:02:29Z

Andrejs : 2012. gada 8. aprīlis, plkst. 10.20

2012-04-08T10:20:30Z

Andrejs : 2012. gada 8. aprīlis, plkst. 10.19

2012-04-08T10:19:48Z

Andrejs : 2012. gada 8. aprīlis, plkst. 10.15

2012-04-08T10:15:38Z

Andrejs: Jauna lapa: {{Newspaper Article |Article in=Padomju Jaunatne |Published on=1988/01/12 |Issue number=7 |Page number=4 |Original title=Bēres bez kapračiem |Source file=paja1988n007_004_03 |Abstract=...

2012-04-08T10:14:42Z

Jauna lapa: {{Newspaper Article |Article in=Padomju Jaunatne |Published on=1988/01/12 |Issue number=7 |Page number=4 |Original title=Bēres bez kapračiem |Source file=paja1988n007_004_03 |Abstract=...

Jauna lapa

{{Newspaper Article
|Article in=Padomju Jaunatne
|Published on=1988/01/12
|Issue number=7
|Page number=4
|Original title=Bēres bez kapračiem
|Source file=paja1988n007_004_03
|Abstract=

}}
{{Written by|A. Ulmanis}}
{{Written by|J. Poškus}}
{{About topic|Dzīvokļu problēmas}}
{{About topic|Kafejnīca «Flora», diskusijas, 1988}}
{{About domain|Pilsētsaimniecība}}
{{About year|1988}}

@@ 17. rindiņa: / 17. rindiņa: @@
 {{About person|Andris Bergmanis}}
 {{About place|Rīga}}
 {{About year|1815}}
 {{About year|1823}}

@@ 13. rindiņa: / 13. rindiņa: @@
 {{About topic|Daugavpils HES}}
 {{About domain|Pilsētsaimniecība}}
 {{About person|Pēteris Blūms}}
 {{About person|Andris Bergmanis}}

← Senāka versija		Versija, kas saglabāta 2012. gada 8. aprīlis, plkst. 10.19
1. rindiņa:		1. rindiņa:
−	{{Newspaper Article \|Article in=Padomju Jaunatne \|Published on=1988/01/12 \|Issue number=7 \|Page number=4 \|Original title=Bēres bez kapračiem \|Source file=paja1988n007_004_03 ~~\|Abstract=~~ }} {{Written by\|A. Ulmanis}} {{Written by\|J. Poškus}} {{About topic\|Dzīvokļu problēmas}} {{About topic\|Kafejnīca «Flora», diskusijas, 1988}} {{About domain\|Pilsētsaimniecība}} {{About year\|1988}}1988. gada 7. janvāra vakars. Ļeņina ielā iedegas neons, un veikalu pūļi pamazām izklīst. Bet kādas pamestas mājas pagalmā sēru lentēs rotātām eglītēm garām, zvanu skaņu pavadīti, nāk bērinieki – Rīgas aizejošās koka arhitektūras piederīgie. No krēslas iznirst un sērojošajiem pievienojas pēdējais šā pagalma iedzīvotājs. Šis nams, pie kura ļaudis pulcējas, ir viens no senākajiem Rīgas t. s. Pēterburgas priekšpilsētas lieciniekiem (celts laikā starp 1815. un 1823. g.). Vairāk nekā pusotru gadsimtu tas spītīgi turējies šai vietā, tagad stāv starp saviem lielajiem kaimiņiem sarāvies un izaicinoši smīn. Rīdzinieki to pazīst kā «Floru», pirms kara kafejnīcu sauca — «A La Marquise».	+	{{Newspaper Article
		+	\|Article in=Padomju Jaunatne
		+	\|Published on=1988/01/12
		+	\|Issue number=7
		+	\|Page number=4
		+	\|Original title=Bēres bez kapračiem
		+	\|Source file=paja1988n007_004_03
		+	}}
		+	{{Written by\|A. Ulmanis}}
		+	{{Written by\|J. Poškus}}
		+	{{About topic\|Dzīvokļu problēmas}}
		+	{{About topic\|Kafejnīca «Flora», diskusijas, 1988}}
		+	{{About topic\|Daugavpils HES}}
		+	{{About domain\|Pilsētsaimniecība}}
		+	{{About person\|Pēteris Blūms}}
		+	{{About person\|Andris Bergmanis}}
		+	{{About place\|Rīga}}
		+	{{About year\|1815}}
		+	{{About year\|1823}}
		+	{{About year\|1988}}
		+	1988. gada 7. janvāra vakars. Ļeņina ielā iedegas neons, un veikalu pūļi pamazām izklīst. Bet kādas pamestas mājas pagalmā sēru lentēs rotātām eglītēm garām, zvanu skaņu pavadīti, nāk bērinieki – Rīgas aizejošās koka arhitektūras piederīgie. No krēslas iznirst un sērojošajiem pievienojas pēdējais šā pagalma iedzīvotājs. Šis nams, pie kura ļaudis pulcējas, ir viens no senākajiem Rīgas t. s. Pēterburgas priekšpilsētas lieciniekiem (celts laikā starp 1815. un 1823. g.). Vairāk nekā pusotru gadsimtu tas spītīgi turējies šai vietā, tagad stāv starp saviem lielajiem kaimiņiem sarāvies un izaicinoši smīn. Rīdzinieki to pazīst kā «Floru», pirms kara kafejnīcu sauca — «A La Marquise».

	Pagalmā uz aklu, izdzisušu logu fona puskrēslā balti vīd tribīnes piramīda un skatuves kubs. Skan sēru maršs. Un tad — diskžokejs Roberts Gobziņš un viņa gandrīz — dzeja. Uz koka klāja: Klibas Koka Mājas Klips (sk. TV 20. janvārī!).		Pagalmā uz aklu, izdzisušu logu fona puskrēslā balti vīd tribīnes piramīda un skatuves kubs. Skan sēru maršs. Un tad — diskžokejs Roberts Gobziņš un viņa gandrīz — dzeja. Uz koka klāja: Klibas Koka Mājas Klips (sk. TV 20. janvārī!).

@@ 7. rindiņa: / 7. rindiņa: @@
 |Source file=paja1988n007_004_03
 }}
 {{Written by|A. Ulmanis}}
 {{Written by|J. Poškus}}

@@ 1. rindiņa: / 1. rindiņa: @@
-{{Newspaper Article
+{{Newspaper Article |Article in=Padomju Jaunatne |Published on=1988/01/12 |Issue number=7 |Page number=4 |Original title=Bēres bez kapračiem |Source file=paja1988n007_004_03 |Abstract= }} {{Written by|A. Ulmanis}} {{Written by|J. Poškus}} {{About topic|Dzīvokļu problēmas}} {{About topic|Kafejnīca «Flora», diskusijas, 1988}} {{About domain|Pilsētsaimniecība}} {{About year|1988}}1988. gada 7. janvāra vakars. Ļeņina ielā iedegas neons, un veikalu pūļi pamazām izklīst. Bet kādas pamestas mājas pagalmā sēru lentēs rotātām eglītēm garām, zvanu skaņu pavadīti, nāk bērinieki – Rīgas aizejošās koka arhitektūras piederīgie. No krēslas iznirst un sērojošajiem pievienojas pēdējais šā pagalma iedzīvotājs. Šis nams, pie kura ļaudis pulcējas, ir viens no senākajiem Rīgas t. s. Pēterburgas priekšpilsētas lieciniekiem (celts laikā starp 1815. un 1823. g.). Vairāk nekā pusotru gadsimtu tas spītīgi turējies šai vietā, tagad stāv starp saviem lielajiem kaimiņiem sarāvies un izaicinoši smīn. Rīdzinieki to pazīst kā «Floru», pirms kara kafejnīcu sauca — «A La Marquise».
-}}
+Dažus metrus virs zemes, gaisa balonu pacelts, vējā šūpojas baltais mājas fasādes makets. Brīdis klusuma. Uz atvadu tribīnes — dzejnieks Andris Bergmanis.
-{{Written by|A. Ulmanis}}
-{{Written by|J. Poškus}}
+— Pusotru gadsimtu, nepadodamās laiku vēsmām, tu esi spītīgi bijusi pilsētas galvenajā ielā. Tu esi bijusi lieciniece tam, kā šī iela pārtop ne tikai pilsētbūvnieciski, bet arī jēdzieniski. Tu esi pieredzējusi karus un revolūcijas, diktatūras un kultus. Nu nolēmuši, ka tu laikam esi redzējusi par daudz. Tev nav laimējies, jo projektētāji un pilsētas vadība neuzskata, ka nākamajām paaudzēm būtu jāsaglabā vismaz daži koka arhitektūras paraugi pilsētas centrā. Tavā vietā pacelsies kārtējais piecstāvu gigants. Lai viņam laba veselība! Dusi saldi industriālo pārvērtību raktajos kapos!
-{{About topic|Dzīvokļu problēmas}}
-{{About topic|Kafejnīca «Flora», diskusijas, 1988}}
+Skan Šopēna Sēru maršs. Tā pavadībā piramīdā kāpj arhitekts Pēteris Blūms.
-{{About domain|Pilsētsaimniecība}}
-{{About year|1988}}
+— Vai mēs varam pielīdzināt ēku dzīvai būtnei? Šķiet, ka varam. Tāpat viņa piedzimst, tāpat viņa kaut kam kalpo, tāpat viņa ir jāārstē. Viņa ir jāmīl. Tāpat viņai kādreiz ir jāmirst vai jāpārtop. Tikai viņas bojāeju nedrīkst noteikt patvaļīga griba. Vai var runāt par savu kultūru, par savas zemes vēsturi, ja tiek aizslaucīti nami, kuros dzimuši mūsu senči, uzauguši mūsu vectēvi — tikai tāpēc, ka šie nami ir no koka? Un vai līdzīgs prāts un līdzīga roka reiz nebija lēmusi arī Daugavpils HES, mazo skolu likteņus, viensētu likteņus? Mēs laikam pārāk maz zinām, un reizēm kādam ir izdevīgi, ka mēs maz zinām. Mums ir pārāk vāja kultūras apziņa. Šīs koka ēkas — ir skaidrs, ka visas tās saglabāt neizdosies, taču nedrīkst tiesāt pēc šīs vienas pazīmes: tu esi melnais, tu esi no koka. Arī Buratīno bija no koka. Ir rakstīts gana daudz gan mūsu presē, gan citur, ka ārzemnieki apbrīno šo arhitektūru, kādas vairs nav nevienā citā Eiropas lielpilsētā. Apbrīno, neskatoties uz šo «Šanhaju», šo mistkasti, kurā ir jādzīvo cilvēkiem. Un tāpēc ir arī naids pret šo apbūvi daudzu prātos un sirdīs. Galvenais, ir jāsaprot, kas ir jāmaina šajās koka ēkās, lai cilvēki te gribētu dzīvot. Tas ir mūsu kopīgs uzdevums.